Apokalipse tuvojas
Riska ieguldījumu fondu vizionārs Roberts Gibinss liek likmi uz to, ka klimata pārmaiņas drīzumā izmainīs pilnīgi visu. Un viņš riskē ar 5,5 miljardiem dolāru.
Kopš novembra Roberts Gibinss no savām mājām Ženēvā ir apceļojis vai visu pasauli, apmeklējot zinātniskās konferences Arizonā, Spānijā un Austrijā. Un visiem šiem pasākumiem bija kopīgs temats – klimata pārmaiņas. Uz konferencēm ieradās liels skaits akadēmiķu, birokrātu un politiķu, tomēr bija kāda cilvēku grupa, kuras pārstāvju viesu vidū nebija. “Es neredzēju nevienu citu investoru,” saka Gibinss.
Tas viņam šķiet neticami. “Klimata pārmaiņas ir kaut kas tāds, kas mums jāiekļauj ikvienā analīzē, ikvienā investīcijā,” uzsver Gibinss. Lielākā daļa cilvēku domā vai cer, ka globālā sasilšana ir parādība, ar ko būs jātiek galā viņu bērniem vai mazbērniem. Gibinss tam nepiekrīt – 49 gadus vecais Autonomy Capital dibinātājs (aktīvu vērtība 5,5 miljardi dolāru) uzskata, ka klimata pārmaiņas iestāsies pēkšņi un pavisam drīz.
Viņš strukturē katru sava riska fonda likmi ap ticību, ka pasaule nenovēršami slīd pretī nākotnei, kas ir pārkarsusi un zem ūdens, un ogleklis tajā kļūs par dārgiem atkritumiem, kas ir jānotver un jāuzglabā. Gibinss jau ir nopelnījis daudz naudas ar Eiropas klimata nākotnes līgumiem, un, pēc viņa domām, viņu gaida vēl ienesīgākas derības.
Gibinsam ir iespaidīga lielu, riskantu darījumu vēsture. Viņa fonds, kas liek lielas likmes uz vispārīgām ekonomikas un politikas tendencēm, izceļas starp pārējiem spēlētājiem nozarē, tostarp ar ikgadējiem 12,84 % komisiju ieņēmumiem jau kopš uzņēmuma pirmsākumiem 2003. gada novembrī. Salīdzinājumam – S&P500 indeksa atdeve ir 8,9 procenti.
Pirms Autonomy nodibināšanas Gibinss, Vankūveras nekustamo īpašumu aģenta dēls, kas aizraujas ar slēpošanu un mīl atpūtu pie dabas, piestāja Pensilvānijas Universitātē un pie treidinga galdiem JPMorgan un Lehman Brothers. Viņaprāt, klimata pārmaiņas daudzās valstīs ievērojami satricinās ekonomikas stabilitāti. Ja valsts ekonomika jau tagad atrodas uz sabrukuma robežas, jūras līmenim ceļoties un sākoties citām straujām pārmaiņām, kļūs tikai sliktāk. “Vairs nepietiek tikai ar prasmi ražot lētus T kreklus, automašīnas vai pusvadītājus,” apgalvo Gibinss. Tāpēc viņš nesen atvēra īso pozīciju attiecībā uz Turcijas un Dienvidāfrikas parādiem un valūtām. Viņš uzskata, ka abu valstu valdības – ko Turcijas gadījumā vada Redžeps Tajips Erdogans, bet Dienvidāfrikā – pilnīgi absurdā ANC partija – ir pilnīgi neadekvātas. “Jūs varat izvēlēties, lai jūsu valsts vadītāji būtu ACN vai Erdogans, vai arī jūs varat būt moderna, industriāla ekonomika,” viņš saka. “Jūs nevarat vēlēties abus.”
Savukārt Argentīnai par labāku viņš uzskata garo pozīciju. Nesenajos braucienos uz šo valsti Gibinss sastapa cilvēkus, kuri bija noguruši pēc ekonomisko grūtību un politisko neveiksmju desmitgades, un tas viņu pārliecināja, ka populiste Kristina Ferdandesa de Kiršnere pie varas vairs neatgriezīsies (pēdējoreiz viņa ieguva prezidenta amatu 2015. gada decembrī). Valsts parāda vērtspapīru cena liecina par briesmām. “Manuprāt, Argentīnas cilvēkiem nu ir gana. Viņi vairs nevēlas, ka politika tiek veidota tā, lai varētu izdzīvot tikai nākamās trīs dienas,” saka Gibinss.
Gibinss uzskata, ka ikvienam gudram mūsdienu investoram ir pieeja labākajiem valdību un ekonomikas rādītāju datiem. Viņš ceļo 150 dienas gadā, meklējot peļņas iespējas, un to pašu sagaida no saviem 24 investīciju profesionāļiem un ekonomistiem. Viņš tiekas ar vietējiem ierēdņiem, žurnālistiem un biznesmeņiem, novērtējot, kā tiek pieņemti lēmumi un cik labi funkcionē vietējās iestādes, kā arī, vai tās var tikt galā ar klimata pārmaiņu izaicinājumiem.
Bet kā ar individuālu uzņēmumu akcijām? Varētu šķist, ka noteikti vajadzētu izvairīties no nekustamā īpašuma apdrošinātājiem, piemēram, AllState un Travelers, kurus, visticamāk, piebeigs pieaugošās izmaksas, kas saistītas ar laikapstākļu izraisītiem bojājumiem. Taču Gibinss tā nedomā. Viņaprāt, ar apdrošinātājiem viss būs kārtībā, jo liela daļa viņu darbības ir saistīta ar risku parakstīšanu uz īsu laika periodu, kas dod pietiekami daudz laika un iespēju savas cenas attiecīgi pielāgot. Gibinss apgalvo, ka daudz riskantākas ir investīcijas nekustamajā īpašumā (REIT).
Vēlaties vēl kādu netradicionālas domāšanas piemēru? Neraugoties uz Donalda Trampa lēmumu izstāties no Parīzes klimata vienošanās, Gibinss uzskata, ka ASV kopā ar Eiropu galu galā būs vadošie spēki cīņā ar oglekļa izmešu daudzumu, savukārt valstis, kas neatbildīs prasībām, būs spiestas maksāt sodus. Tāpēc Gibinss nesteigtos iegādāties lielo naftas uzņēmumu, teiksim, Exxon, akcijas vai to valstu vērtspapīrus, kuras ir ļoti atkarīgas no naftas nozares, piemēram, Nigērija.
Toda Ālstena spēles stratēģija
Investīcijas, balstoties uz klimata pārmaiņām, ir Sanfrancisko kompānijas Parnassus Investments galvenā darbības joma. Tods Ālstens, 17 miljardu dolāru vērtā Parnassus Core Equity Fund vadītājs, ir lielākais Linde akcionārs. Linde ir Apvienotās Karalistes uzņēmums, industriālās gāzes ražotājs; to izmanto rūpnīcu un fabriku oglekļa izmešu samazināšanai. Viņam patīk arī Verisk Analytics, kas nodrošina datu analīzi apdrošinātājiem, kuri paraksta klimata katastrofu riskus, un Xylem, kas ražo ūdens līmeņa palielināšanās novēršanas sūkņus. Akcijas, no kurām vajadzētu izvairīties? Kalifornijas komunālo pakalpojumu sniedzējs Sempla Energy, kuru viņa fonds šogad pārdeva, jo Ālstens vairs nespēja maksāt par augstsprieguma līniju bojājumu risku, kas nepārtraukti palielinājās, pieaugot vēja stiprumam. “Mūsu izaicinājums ir fizisks risks un portfeļa pozicionēšana, kas ļautu pelnīt ilgtermiņā ar produktiem un uzņēmumiem, kuri palīdz tikt galā ar pārejas risku [klimata pārmaiņu risku],” saka Ālstens.