Esiet sveicināti drosmīgā jaunā pasaulē, kurā dominē blokķēde un korporācijas izmanto uz kriptovalūtām, piemēram, bitkoinu, balstītas tehnoloģijas, lai paātrinātu uzņēmējdarbības procesus, padarītu biznesu caurskatāmāku un potenciāli ietaupītu miljardiem dolāru, pateicoties identiskām datu kopijām, kas atrodas daudzos datoros. Tas veicina darījumus (finanšu un arī citus) starp privātpersonām (vai uzņēmumiem), kuri viens otru nezina vai viens otram neuzticas, jo krāpšana ir praktiski neiespējama – darījuma dati tiek pierakstīti vairākās vietās, to detaļas ir redzamas ikvienam. Uzņēmumi jau tagad izmanto blokķēdi, lai izsekotu, piemēram, tunču zveju (kā tie nonāk no makšķerāķiem Klusā okeāna dienvidos līdz pārtikas veikalu plauktiem), lai paātrinātu apdrošināšanas pieteikumu izmaksu un pārvaldītu medicīnas ierakstus. Valdību un korporatīvajiem tēriņiem par blokķēdes tehnoloģijām 2019. gadā būtu jāsasniedz kopumā 2,9 miljardi dolāru – par 89 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Līdz 2022. gadam šim skaitlim būtu jāsasniedz 12,4 miljardi, prognozē Indernational Data Corp. Kad pagājušajā gadā PwC aptaujāja 600 menedžeru – blokķēdes viedo, 84 % atbildēja, ka viņu uzņēmumi ir iesaistīti šajā tehnoloģijā.

Lai sniegtu ieskatu tā saukto korporatīvo blokķēžu attīstībā, Forbes ir izveidojis pirmo ikgadējo Blockchain 50 sarakstu. Tajā iekļauti 50 lieli uzņēmumi, kas gudri izmanto šo tehnoloģiju savā darbā. Kamēr blokķēdes pirmais pielietojums – kriptovalūtas – ar grūtībām cenšas sasniegt visaptverošu popularitāti, šie uzņēmumi savus darbiniekus un kapitālu pielāgo nākotnes veidošanai ap vienotajām datubāzēm. Šo uzņēmumu blokķēdes nākotnes versija lielākoties krasi atšķiras no tā, ko bija iztēlojušies tehnoloģijas izveidotāji un pirmie lietotāji. Kamēr kriptovalūtu ideālisti fantazē par globālu, publisku privātpersonu tīklu, kas ir savstarpēji savienots tieši un demokrātiski, bez starpniekiem, šie uzņēmumi (no kuriem daudzi jau paši par sevi ir starpnieki, piemēram, DTCC) veido privātus tīklus, kurus izmantos, lai gūtu peļņu no centralizētas pārvaldības.

Nav nekāds pārsteigums, ka saraksta augšgalā ir finanšu kompānijas – Allianz, Visa, arī JPMorgan. Kopumā Blockchain 50 uzņēmumi pārstāv visdažādākās jomas, ieskaitot enerģētiku (BP), mazumtirdzniecību (Walmart) un medijus (Comcast).

Bitkoinu narkotiku tirgu, kā Silk Road, un 2017. gada digitālās valūtas burbuļa rūgtā pēcgarša liek daudziem uzņēmumiem uzsvērt atšķirības starp kriptovalūtu un blokķēdi, kautrīgi izvairoties no pagātnes un slavējot nākotnes iespējas. Zināmā mērā Blockchain 50 ir kā tilts starp veco un jauno pasauli. Gluži kā vēl ilgi pirms interneta pirmsākumiem uzņēmumos tika ieviesti iekšējie datoru tīkli, tā šīs kompānijas sāk ieviest sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju mazā mērogā. “Blokķēdes tūrisma ēra ir galā,” secina Bridžeta van Karlingena, pirmā IBM Global Industries viceprezidente. “Mēs patiešām esam novērojuši, ka blokķēde no kriptovalūtas pāriet uz reālām biznesa problēmām un kompleksiem procesiem.”

Kad Satoši Nakamoto – Bitcoin izveidotājs, kas pazīstams ar šādu pseidonīmu – 2009. gadā aktivizēja savu tīklu, tā blokķēde bija pamatā grāmatvedības sistēmai, kas ļāva ikvienam bez starpniekiem veikt bitmonētu pārskaitījumus. Darījumi tika apstrādāti blokos – tas ir vienkārši stilīgs vārds datu kopas apzīmēšanai – katras desmit minūtes, un katrā no tiem bija saspiesta iepriekšējā bloka versija, kas tos sasaistīja kopā vienotā ķēdē. Tā vietā, lai paļautos uz banku vai kādu citu vidutāju, kas seko līdzi, kā bitmonēta no vienas atrašanās vietas nonāk citā, tūkstošiem datoru Bitcoin tīklā dara to pašu, apmainoties ar informāciju, par to arī saņemot bitmonētas.

Lielākajai daļai uzņēmumu tas radīta potenciālu problēmu. Kaut arī Bitcoin blokķēdei nav nepieciešama identitāte, tā tomēr ir piesaistīta adresei, kas ir publiski pieejama informācija, tātad, nedaudz piepūloties, daudzas no šīm adresēm var tikt sasaistītas ar reāliem cilvēkiem vai uzņēmumiem. Tāpēc, piemēram, tādi uzņēmumi kā Coca-Cola un JPMorgan Chase, kas ir pieraduši izmantot savas priekšrocības pār konkurentiem ar saviem patentētajiem risinājumiem un kontroli, sākotnēji uz kriptovalūtu raudzījās skeptiski.

Kamēr korporatīvā Amerika vienā balsī dzied slavas dziesmas savai pagātnes mārketinga stratēģijai (“Domā citādi!”, “Neesi ļauns!”), mazāki un progresīvāki uzņēmumi strauji ievieš tehnoloģiju, kas lielā mērā radīta tādēļ lai tās likvidētu. Piemēram, apdrošināšanā MetLife mobilā lietotne apvieno apdrošināšanu ar gestācijas diabēta testu, kas izmanto blokķēdes, lai ierakstītu datus, verificētu un izmaksātu atlīdzības. Nesen veiktajos testos Singapūrā, kur vienai no piecām grūtniecēm attīstās gestācijas diabēts, ārsts vienkārši ievieto pacientes elektroniskajā medicīniskajā kartītē pozitīvu testa rezultātu, un MetLife atjautīgais kontrakts dažās sekundēs ieskaita apdrošināšanas atlīdzības maksājumu viņas bankas kontā, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar konkrēto diagnozi. Nav nepieciešami nekādi papīri vai apdrošināšanas pieteikumi.

Līdzīgi Vācijas Allianz, kas strādā ar EY, testēja noteiktus izolētus apdrošināšanas atlīdzību izskatīšanas procesus, kas bieži ietvēra plašu saraksti e-pastā, pielikumus un telefona zvanus starp dažādām laika zonām, privātā blokķēdē. Laiks, kas bija nepieciešams, lai apstrādātu atlīdzības pieteikumu, samazinājās no nedēļām līdz stundām.

Francijas banka BNP Paribas, kas kopš 19. gadsimta aizdod naudu izejvielu tirgotājiem, apsver virsgrāmatas platformas Voltron izmantošanu, lai apstrādātu treideru akreditīvus. Northern Trust sākuši administrēt privātā kapitāla fondus, izmantojot Hyperledger Fabric. Broadridge Financial ir veikuši pilottestus ar vairākām sadalītajām virsgrāmatām savā deleģēto balsojumu un akcionāru komunikācijas biznesā. “Jūs reālajā laikā varat uzzināt, kam pieder akcijas, kam pieder balsstiesības, kuri akcionāri iekļauti sēdes darba kārtībā,” uzsver Broadridge stratēģijas vadītājs Maikls Tae.

Vēsturiski sarežģītajā pārtikas biznesā, kur regulāri notiek dažādas katastrofas – no E. coli baktērijas epidēmijām līdz dzīvi uzvārītiem darbiniekiem – tādas kompānijas kā Nestle un Bumble Bee Foods pievēršas blokķēdei, lai attīstītu savas piegādes ķēdes un vienkāršotu dokumentu apriti. Golden State Foods – liels McDonald’s piegādātājs, kas stundā izcep vairāk nekā 400 000 hamburgeru, – izseko kotlešu atrašanās vietu un temperatūru, izmantojot radiofrekvences ID atzīmes un HyperledgerFabric. Sistēma var nekavējoties ziņot uzņēmumam (GSF) par apstākļiem, kas izraisījuši bojājumu. Vienlaikus tādā veidā iespējams optimizēt inventarizāciju, izsekojot, cik daudz gaļas ir kravas automašīnā vai restorāna saldētavā reālajā laikā.

Šā gada SXSW konferencē Ostinā Bumble Bee atklāja uzņēmuma SAP būvētu piegādes ķēžu blokķēdi, kas piedāvā klientiem pilnīgu caurskatāmību. Drīzumā jums vairs nebūs vienkārši jānotic Bumble Bee, kas apgalvos, ka dzeltenspuras tunča iepakojums, ko jūs tikko iegādājāties, tiešām nāk no individuāla zvejnieka Klusā okeāna dienvidos, nevis no lielražotāja kuģa. Zvejnieku laivas, tunča apstrādātāji un iepakotāji ievada savus datus Bumble Bee sadalītajā virsgrāmatā, un Bumble Bee dalīsies ar šo informāciju ar mazumtirgotājiem un klientiem, kuri to vēlēsies.

Bumble Bee SAP blokķēde, visticamāk, nesīs augļus arī no sabiedrisko attiecību viedokļa. 2017. gadā Greenpeace ierindoja Bumble Bee 17. vietā no 20 zīmoliem, kas darbojas šajā jomā, apvainojot to par zaļā PR veicināšanu, slēpjot virkni sliktas prakses piemēru ar videi draudzīgu mārketingu. “Pārtikas drošība un ilgtspējīga produktu ieguve ir prioritāri jautājumi mūsu nozarē,” apgalvo Tonijs Kosta, Bumble Bee IT vadītājs. “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana ir ļāvusi mums plašāk atvērties sabiedrībai, ja tā var teikt. Tāpēc mēs atkāpjamies no datu pārvaldīšanas biznesa. Mēs paļaujamies uz attiecībām.”

Veselības nozarē 20 centu no katra dolāra (kopumā 700 miljardi dolāru gadā) tiek izšķērdēti tikai efektivitātes trūkuma dēļ. Mazpazīstams uzņēmums no Džordžijas Ciox pārvalda medicīnas ierakstu datu apmaiņu 60 % ASV slimnīcu un apsver privātas blokķēdes izveidi, ko datu apmaiņai varētu izmantot veselības aprūpes profesionāļi – par komisiju Ciox. Blockcahin 50 uzņēmumi, kā Ciox un mediju gigants Comcast, kas spēlējas ar blokķēdes izmantošanas iespējām televīzijas reklāmu mikroprofilēšanai, plāno izmantot blokķēdes, lai gūtu peļņu no savu klientu datiem, vienlaikus pasargājot viņu identitāti.