Lai pilsēta attīstītos, jāmeklē cilvēki

Katrīna Iļjinska

Forbes Staff

• Foto: Jānis Deinats

Sāksim ar aktuālāko – inflācija un enerģētikas krīze. Kā izjūtat šo situāciju? Ikvienam investoram, sākot jaunu projektu, ir aprēķini un ekspektācijas, kas, visticamāk, tagad neīstenojas kā paredzēts, ņemot vērā būvniecības sadārdzinājumu. Kāda ir jūsu situācija?

Verde pirmā biroju ēka jau faktiski ir pabeigta saskaņā ar konceptu zaļākais projekts, kas ietver visu jaunāko, labāko energoefektivitātes jomā, arī ar tādiem elementiem, kas ir jaunums Latvijā.  Projekta būtība ir ar dažādiem mūsdienīgas būvniecības risinājumiem panākt iespējami mazāku enerģijas patēriņu biroju uzturēšanā. Piemēram, Verde īstenots Latvijā vēl nebijis fasādes risinājums, kas taupa enerģiju. Tā kā stikla fasādes ir pakļautas saules siltumam un līdz ar to prasa vairāk resursus iekštelpu atvēsināšanai, esam izmantojuši energoefektīvu stikla fasādes risinājumu ar lamelēm (speciālām metāla žalūzijām), lai līdz minimumam samazinātu pārkaršanu un tādējādi optimizētu enerģiju iekšējās vides atdzesēšanai. Vēl kompleksā tiks izmantota augstākā standarta apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēma (HVAC), ko vada iekštelpu klimata pārvaldības sistēma (BMS), un telpu termostati. Verde ir uzstādītas arī gaisa mitrināšanas sistēmas. Šie risinājumi ne tikai uzlabo energoefektivitāti, bet arī palīdz uzturēt iekštelpās pareizu, cilvēku labbūtību un produktivitāti veicinošu klimatu.

Pateicoties šiem risinājumiem, Verde pretendē uz augstāko, proti, A energoefektivitātes klasi, un tā atbilst nZEB – gandrīz nulles enerģijas ēkai.

No savas puses esam mājasdarbu izdarījuši. Šie energoefektivitātes risinājumi ir vērsti uz samazinātu energoresursu izmantojumu, taču tas, protams, nekompensē energoresursu izmaksas, kas pieaugušas vairākas reizes. Verde tāpat kā citi uzņēmēji un mājsaimniecības ar nepacietību gaida valdības un ministriju piedāvātos risinājumus, kā kompensēt šo būtisko cenu pieaugumu.

Domājat, ka tādi būs?

Uzskatu, ka īstermiņā noteikti būs, tie varbūt atvieglos situāciju uz dažiem mēnešiem vai gadu. Svarīgi šajā ziņā domāt ilgtermiņā. Tādā pilsētas, pašvaldību līmenī, piemēram, ēku siltināšanas jomā. Rīgā ir daudz pagājušā gadsimtā celtu māju, kas, protams, neatbilst mūsdienīgiem energoefektivitātes standartiem. Protams, situācija patlaban ir kritiska, un realizēt šādus apjomīgus projektus īsā laikā ir problemātiski, taču uzskatu, ka tas būtu viens no soļiem, kas reāli varētu uzlabot energoefektivitāti gan uzņēmējiem, kas nomā telpas šādās vecākās ēkās, gan mājsaimniecībām.

Jebkurā gadījumā Verde risinājumus energoefektivitātes jomā, kas arī būtiski uzlabo darbinieku komfortu, mūsu esošie un potenciālie nomnieki šobrīd novērtē vēl vairāk nekā iepriekš. Piemēram, gaisa mitrināšanas sistēma, kas jau būs integrēta ēkā, ir jaunums biroju tirgū, un to īpaši atzīmē mūsu nomnieki.  

Energoefektivitāte ir vairāk labums nomniekiem, un viņi to izjutīs, bet kā jums pašiem – kā jūsu biznesa plāna aprēķinus ietekmē inflācija, būvniecības izmaksas un tamlīdzīgi?

Protams, ka šajos divos gados mums nācās koriģēt biznesa plānu, pieņemot lēmumus ātri un situācijās, kad ne viss ir ļoti skaidrs. Izmaiņu detaļās gan neieslīgšu, jo tāpat kā laime arī komercstratēģijas mīl klusumu. Tomēr varu pateikt, ka mēs ļoti cenšamies ar partneriem un jo īpaši ar nomniekiem veidot ilgtermiņā un ilgtspējā balstītas attiecības. 

Tagad ir jāmeklē risinājumi saistībā ar apdares materiālu cenu būtisko pieaugumu, kas var ietekmēt un jau ietekmē biroju iekārtošanas izmaksas. Izvērtējam gan jaunus sadarbības partnerus, gan materiālus, gan piegāžu ķēdes, lai mūsu nomniekiem nodrošinātu vislabāko piedāvājumu gan no kvalitātes, gan no izmaksu viedokļa.

Bet kopumā mūsu priekšrocība ir tā, ka Verde būvniecība sākta pirms diviem gadiem. Tas bija drosmīgs lēmums no investoru puses, jo tad pandēmija bija visaugstākajā punktā. Tika noslēgts būvniecības līgums par abām ēkām, pirmās ēkas būvniecība ir pabeigta, otrās ēkas konstrukcijas arī pabeigtas – liela daļa kompleksa celtniecības darbu ir paveikta. Tā noteikti ir mūsu priekšrocība šobrīd tirgū – domāju, laika ziņā –, ka pirmie nomnieki var pārcelties un sākt strādāt savos birojos jau šoruden. Arī otra ēka ir procesā. Protams, arī mums jābūt gataviem saviem izaicinājumiem, jāspēj ātri pielāgoties izmaiņām tirgū un ekonomikā, taču redzam pamatotu iespēju turēt savus solījumus mūsu klientiem.

Šogad savam objektam esat piesaistījusi ievērojamus, cienījamus nomniekus. No malas izskatās, ka jums tas padodas viegli, bet ticu, ka tā patiesībā nav. Kāda ir jūsu recepte?

Ir vairāki faktori, kas, manuprāt, ir vienlīdzīgi svarīgi. Pirmais ir pats koncepts. Tas, ka Latvijas, Rīgas tirgū pēdējo gadu laikā piedāvājumā nebija tik kvalitatīva A klases biroju kompleksa, ir fakts. Jā, ir bijušas A klases biroju ēkas, tomēr Verde atšķiras ar visām jaunākajām tehnoloģijām, būvniecības, energoefektivitātes un citiem risinājumiem, kurus jau minēju iepriekš. Jāuzsver, ka ilgtspējīga būvniecība, kas arī ir Verde projekta pamatā, nav tikai dažādi būtiski rādītāji, kurus varam izmērīt. Tā ir arī apziņa, ka šī ēka tiek veidota videi draudzīgā veidā, bagātīgi apzaļumota. Tas būs pievilcīgs un īpašs punkts Rīgas jaunajā veidolā, kas paliks arī nākamajām paaudzēm.   

Otrs ir arhitektūra. Šajā kontekstā Verde būs ne tikai īpašs projekts nomniekiem, bet arī pilsētas ainavu veidojošs objekts, skatpunkts, ko izdevies īstenot, pateicoties birojam ARHIS arhitekti. Ēkas izvietotas Skanstes un Hanzas ielas krustojumā kā savienojums pilsētas jaunajam biznesa centram Skanstei ar Rīgas vēsturisko kluso centru. Jau būvniecības procesā daudzi ir pamanījuši 24 metrus garās, ieslīpās kolonnas, kas ēkām piešķir īpašu raksturu, atpazīstamību. Tās, starp citu, bija liels izaicinājums mūsu būvniekiem – tik garas un vēl ieslīpas kolonnas realizētas pirmo reizi Baltijā.

Vēl viens svarīgs faktors ir atrašanās vieta. Un tās nav tikai mūsu domas – uz šo faktoru mums norāda nomnieki. Lokācija ir ļoti svarīga. Rīgā nav tādu izteiktu biznesa apkaimju, un Skanste pašlaik veidojas par lielāko biznesa rajonu, tā arī ir vistuvāk pilsētas vēsturiskajam centram. Tas ir ļoti liels pluss, ko visi novērtē. Ja skatāmies uz nomniekiem, tad daudzi izvēlas Verde, jo tā ir Skanstē, un viņiem patīk tieši šī apkārtne. Tāpat kā izvēlamies mājokli sev, tā arī nomnieki Rīgas biroju tirgū it izteikti vai nu vienas, vai otras Daugavas puses piekritēji.  

Vēl viens faktors ir laika plāns – cik ļoti nomnieku uzņēmumu attīstības plāni sakrīt ar Verde plāniem. Mēs redzam, ka daudziem šis ir transformācijas periods, īpaši pandēmijas dēļ. Mainās uzņēmumu domāšana, darba stils, grafiks, mainās prasības, kādam jābūt birojam, mainās prasības pēc tā lieluma, kabinetu skaita, kā arī vispār izpratne, kas ir birojs. Verde izvēlas arī tāpēc, ka tas dažkārt iet kopā ar jaunu sākumu pašu uzņēmumu dzīvē. Kādam tā ir zīmola maiņa vai kāds cits jauns posms, un Verde atbilst tam, ka tas ir kaut kas jauns, progresīvs, ilgtspējīgs. Tieši ilgtspēja ir viena no primārajām prasībām starptautisko uzņēmumu stratēģiskajos uzstādījumos arī attiecībā uz biroja izvēli; tas tagad ir tāds kā must have faktors.

Veiksmes faktors ir arī profesionāli partneri un komanda. Ja gribi būt līderis tirgū un piedāvāt kvalitatīvu produktu, tad tev arī jāizvēlas paši labākie. Mums tie ir arhitekti no biroja ARHIS arhitekti, Colliers kā iznomāšanas partneris un citi.

Pieminējāt platības – uz kuru pusi tās vairāk mainās? No vienas puses, daļa cilvēku strādā no mājām, un platības samazinās, bet, no otras puses, nepieciešams vēdināt, vairāk telpas arī citiem mērķiem, tāpēc vajag lielākus birojus.

Kopumā var novērot, ka biroji kļūst kompaktāki par aptuveni 15–20 procentiem. Tomēr daži mūsu nomnieki izvēlējušies divas, pat trīs reizes lielākas telpas, nekā viņiem bija līdz šim, jo plāno izaugsmi vai apvienošanos ar citām struktūrvienībām.

Tomēr platības nav galvenais. Galvenais ir tas, kā tiek veidots biroju plānojums. Ir kompānijas, kurām vajag noteiktas darba vietas pat tad, ja daļa cilvēku strādā no mājām vai retāk nāk uz biroju, taču daudz biežāk birojs ir kļuvis ir par vietu, kur satiekas komanda, un tās nav tikai sapulces, bet vieta, kur satikties kolēģiem, justies gandrīz tikpat labi kā mājās…

Ir dažādas idejas, ko potenciālie nomnieki vēlas – sākot ar skūteru celiņiem apkārt visam stāvam un beidzot ar lounge zonām, ēdamistabām, kur visas dienas garumā ir pieejami augļi un citi veselīgi gardumi. Dažos birojos tiek iekārtotas atpūtas istabas ar galda spēlēm, bibliotēku. Lai to visu realizētu, ir nepieciešama vieta, tāpēc biroju izmēri nesamazinās tik būtiski. 

Nesen biju komandējumā Oslo. Tur daļa biroju izskatās kā dizaina viesnīcas – katrs stūris, katra niša ir pārdomāta un iekārtota līdz detaļām: grāmatas, atpūtas vietas ar izciliem mākslas darbiem un tamlīdzīgi. Viss vērsts uz to, lai birojā cilvēki justos komfortabli un iedvesmoti darbam.

Atgriežoties pie Verde – daudzi mūsu nomnieki ir starptautiskas IT, finanšu un profesionālo pakalpojumu kompānijas, un cīņa par talantiem ir viņu galvenā prioritāte. Birojs ir viens no ieročiem šajā cīņā. Runājot ar šādiem uzņēmumiem, secinu, ka to izmaksas par talantiem ir krietni augstākas par biroju nomas izdevumiem. Ja A klases biroja izmaksas var palīdzēt piesaistīt talantus, viņi ir gatavi tajā investēt..

Jūs esat ne tikai Verde projekta līdere, bet pārstāvat arī investoru Capitalica Asset Management, kas pamatā darbojas Lietuvā. Kādas atšķirības biznesa pārvaldības ziņā saskatāt starp Latviju un Lietuvu?

Šo jautājumu man uzdod ļoti bieži. Es gribētu uzsvērt, un mana pieredze liecina, ka uzņēmumu veido cilvēki. Un viss ir atkarīgs no uzņēmuma kultūras, vērtībām. Ja mēs runājam Baltijas līmenī, es neredzu ļoti lielu atšķirību – tas ir jautājums, vai konkrētam cilvēkam šī konkrētā uzņēmuma kultūra un darba stils ir pieņemami. Bet, ja tomēr runājam par atšķirībām, lietuvieši ātrāk pieņem lēmumus, uzņemas vairāk risku, viņiem ir izteiktāks uzņēmēja gars.

Tomēr arī Latvijai ir, ar ko lepoties. Mums, piemēram, ir ļoti daudz būvniecības kompāniju, kas ir veiksmīgas ne vien šeit, bet arī eksporta tirgos. Lietuviešiem ir vairāk attīstītāju jau iepriekšminēto iemeslu dēļ, un tā patiesībā ir laba sinerģija ar mums.

Jāatzīst, patlaban, satiekoties ar potenciālajiem klientiem, es secinu, ka mēs ļoti maz zinām par Latvijas veiksmīgajiem uzņēmumiem, startup kompānijām. Kādas inovācijas, platformas IT jomā mums ir! Un es brīnos, kāpēc mēs par to nerunājam, nelepojamies.

Taču kopumā mentalitātes ir ļoti tuvas. Ja mēs runātu par Latviju un Spāniju, tur droši vien būtu cita aina.

Ko mēs varētu no lietuviešiem pamācīties?

Viens, ko esmu novērojusi šajā uzņēmumu grupā, ir pieeja, attīstot projektus. Veidot projektus ar pievienoto vērtību, izdarīt mazliet vairāk, nekā būtu jāizdara. Tas attiecas uz visu – gan uz arhitektūru, interjera konceptiem, gan tehnoloģijām, kas tiek izmantotas ēkā, gan arī uz to, kā projekts tiek pasniegts tirgū. Katram projektam ir sava odziņa, un man šķiet, ka šī filozofija ir laba. Sākotnēji varētu šķist – vai tas atmaksāsies? Bet ilgtermiņā tas noteikti atmaksājas, tas ir acīm redzams. Un arī Verde gadījumā tas tā ir – pirmā ēka ir iznomāta par 78 %, būvniecību vēl nepabeidzot. Tas ir ļoti labs rādītājs, to atzīst arī nozares eksperti un savā ziņā pat brīnās.

Ja runājam par atšķirībām tieši nekustamo īpašumu jomā?

Runājot tieši par biroju tirgu, kā zināms, šajā jomā Viļņa ir attīstījusies vairākus gadus uz priekšu – tur ir daudz jaunu biznesa kvartālu un apjomīgi, mūsdienīgi projekti. Tas, protams, arī attīsta arī biroju nomas tirgu – uzņēmumi zina un novērtē projektu kvalitāti. Domāju, Latvijā mums ir jāpieliek lielākas pūles, lai pārliecinātu nomniekus par to, kas ir A klases birojs un ka ir vērts to nomāt, proti, kādu kvalitāti un pievienoto vērtību tas sniegs uzņēmumam un tā darbiniekiem.

Viens piemērs, runājot par biroju tirgus atšķirībām, ir apsaimniekošanas princips – tā saucamais open book, kad apsaimniekošanas maksa nav fiksēta, bet gan tiek aprēķināta pēc reālajām pakalpojumu izmaksām. Cik zinu, Lietuvā lielākajai daļai nomnieku šis princips ir skaidrs un saprotams, pie mums tas ir viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem iznomāšanas procesā. Jo vairāk būs jaunu ēku, projektu, jo vieglāk tiks pieņemti arī jauni, mūsdienīgi ēku pārvaldīšanas un apsaimniekošanas principi. 

Vēl – Latvijā ir izteikti centralizēta nekustamo īpašumu nozare, koncentrēta tieši galvaspilsētā. Lietuvā spēcīga ir ne vien Viļņa, bet arī reģionālās pilsētas – Kauņa, Klaipēda. Arī tajās ir realizēti nozīmīgi biroju, mazumtirdzniecības un dzīvojamo ēku projekti.

Kas jādara Latvijai, lai panāktu kaimiņvalstis, neaizlaistu vējā iespēju attīstībai, kā tas bieži vien notiek?

Rīgai kā pilsētai ir jākļūst atraktīvākai, dzīvākai, jāpiesaista jauni talanti un cilvēki. Ne velti pilsētas dzīves kvalitāte ir viens no talantīga darbaspēka piesaistes faktoriem, it īpaši IT jomas uzņēmumiem. Negribas jau tik tieši salīdzināt, bet, ja mēs trešdien izejam Vecrīgā vai Viļņas vecpilsētā, tad man kļūst skumji par mūsu pilsētu. Runa nav tikai par tūristiem, bet arī par studentiem, jauniem darbiniekiem, uzņēmumiem, kas būtu jāpiesaista. Tai jābūt ciešai un profesionālai pilsētas un investoru sadarbībai. Manuprāt, mēs daudz runājam un plānojam, bet maz ir reālas, redzamas darbības. Es gan saprotu, ka pilsētas un valsts struktūrās kaut ko mainīt ir smagnēji un lēni, bet, ja tas nenotiks, mēs vēl vairāk atpaliksim no kaimiņiem.

Kā jūs to domājat? Ja cilvēki sēž mājās un negrib nekur iet, tad ko te var līdzēt pilsēta vai investori?

Mums vienkārši nav cilvēku! Ir jāpiesaista tieši cilvēki. Bet es domāju, ka nevar izdarīt kādu atsevišķu sadaļu, projektu un tad ķerties klāt nākamajam. Jāmeklē kompleksi risinājumi, tā ir vesela ķēdīte – pilsētai ir jāatbalsta, jāmeklē investori, jāattīsta infrastruktūra, kas ir īpaši aktuāls jautājums Rīgā. Tad arī nāks jauni uzņēmumi, investori, un – jauni cilvēki.

Kopumā no Latvijas tiek sagaidīta pārredzamība, kas skar daudzas nekustamo īpašumu nozarei svarīgas kategorijas – no infrastruktūras un pilsētu, jo īpaši Rīgas attīstību, kurā grib dzīvot un strādāt talantīgi cilvēki (ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm) līdz pat izglītības sistēmai, kas ražo lielu skaitu mūsdienīgu speciālistu.

Ir vēl viens faktors – Latvijas, bet sevišķi jau Rīgas zemju īpašniekiem ir īstais brīdis atsaukties investoru aicinājumiem attīstīt jaunus, modernus objektus, lai varētu konkurēt ar to pašu Tallinu vai Viļņu, kas to jau ir izdarījušas. Dažbrīd šķiet, ka daudzi arvien gaida tā saucamos labākos laikus. Citiem vāriem sakot, jo vairāk Rīgā būs jaunbūvju (gan komercplatību, gan arī dzīvojamo un industriālo telpu), jo lielāks magnēts tas būs gan investoriem darīt to vēl vairāk tieši šeit, pie mums, gan darba devējiem un ņēmējiem veidot biznesu un strādāt šeit. Esmu novērojusi, ka citās pilsētās ļoti labi attīstās ne tikai neapbūvētas teritorijas, bet arī industriālās – vecās ražotnes vai, piemēram, ostu teritorijas. Tās kļūst par atsevišķiem mūsdienīgiem kvartāliem, kur cilvēki vēlas gan dzīvot, gan strādāt. Domāju, ka Skanste tieši šajā virzienā attīstās, kļūstot par pievilcīgu rajonu gan biznesam, gan kultūrai, gan dzīvošanai.

Varbūt zemju īpašniekiem nav naudas?

Tad jāmeklē investori, kuriem nauda ir.

Pievērsīsimies jums kā vadītājai. Ilgu laiku esat strādājusi tirdzniecības centru attīstības un pārvaldības jomā. Kuras prasmes, zināšanas noder arī tagad un kā jūs tās pielietojat?

Lai gan tas bija ļoti sen, domāju, ka manas karjeras sākotnējais posms un darbs mārketingā man arī tagad ļoti palīdz izprast, kā pareizi iepakot produktu un tādu pievilcīgu piedāvāt to potenciālajiem klientiem.

Mana ilgākā profesionālā pieredze ir saistīta ar šo pašu jomu, kur esmu tagad – nekustamo īpašumu attīstību un pārvaldīšanu –, tikai iepriekš tas bija cits segments, tirdzniecības, un mani klienti bija mazumtirgotāji. Tagad tā, protams, ir cita niša – komercplatības, un mani klienti ir uzņēmumi, kuriem nepieciešamas biroju telpas. Jāatzīst, lielos vilcienos tie procesi, kas saistās ar projekta attīstību un iznomāšanu, ir ļoti līdzīgi, tikai citas prasības, un jāiepazīst jaunas nozares – potenciālie Verde nomnieki.

Pašlaik tieši biroju nomas segments, kā jau minēju iepriekš, ļoti mainās. Mēs vairs nevaram piedāvāt vienkārši standarta biroju – gan ēkai, gan biroju plānojumam, risinājumiem, gan iznomāšanas un pārvaldības procesiem jāatbilst visam aktuālākajam, kas tiek piedāvāts biroju segmentā citās valstīs.

Tirdzniecības centros, piemēram, Spicē, kuru ilgi vadījāt, jau viss ir pilns, tirgotāji gandrīz stāv rindā, lai iegūtu iespēju būt tādā centrā, kur ir liela cilvēku plūsma. Jums savukārt par klientu ir jāpacīnās, aktīvi jāpārdod.

Runājot par šo konkrēto tirdzniecības centru, jāsaka, ka tā tur arī vienmēr nav bijis. Tas ir diezgan garš – jau vairāk nekā 20 gadu – ceļš, koncepta izkopšana, lai tas strādātu un lai tiešām, kā jūs sakāt, nomnieki stāvētu rindā. Tā bija nemitīga attīstība, klientu vēlmju pārzināšana, arī krīžu pārvarēšana un profesionāla uzņēmuma pārvaldība daudzu gadu garumā. Šajā gadījumā ir būtiski zināt, ko tieši klients, gala pircējs konkrētajā lokācijā un koncepcijā sagaida, un atbilstoši jāveido šis nomnieku – zīmolu piedāvājums. Tikai tad, kad visa šī sinerģija darbojas, potenciālie nomnieki stājas rindā.

Un, jā – tad vienā dienā pienāk ekonomiskā krīze…

Prasa mazākas nomas maksas?

Jā, tad ir citi izaicinājumi. Mazumtirdzniecība un biroji ir dažādas nozares, klienti un specifika. Bet, atgriežoties pie pamatjautājuma, protams, ļoti svarīgas ir pārrunu vešanas prasmes, komunikācija, spēja iedziļināties dažādos biznesos un tos izprast.

Jūs sevi vairāk jūtat kā pārdošanas cilvēku vai kā nekustamo īpašumu eksperti?

Pārdošana ir tāds visaptverošs apzīmējums. Es sevi pamatā jūtu kā profesionālu, pieredzējušu vadītāju, kam piemīt pārdošanas un mārketinga ekspertīze nekustamo īpašumu jomā.

Kā jūs redzat gan sava uzņēmuma, gan Latvijas nekustamo īpašumu jomas attīstību, teiksim, pēc gadiem pieciem?

Ja mēs runājam par Verde projektu, šeit vēl daudz darba priekšā – otrā ēka ir būvniecības procesā, jau tagad notiek aktīvas pārrunas par iznomāšanu. Jāizveido un jānostabilizē visi procesi, kas saistīti ar kompleksa pārvaldību, kā arī ar nomnieku ievākšanos.

Uzņēmumam arī ir nākotnes attīstības vīzija. Kā jau teicu, Verde ir pirmais projekts Latvijā, bet Capitalica Asset Management ir arī citi plāni. Un SBA grupai, kurā ietilpst Capitalica, arī ir plāni Rīgā, Latvijā. Es ceru, ka visi ārējie apstākļi šos plānus neietekmēs un būs iespēja tos realizēt.

Savukārt Latvijas nekustamo īpašumu segmentā, domāju, primāri investoriem ir svarīga pārredzamība un zināma drošības izjūta vismaz kaut kādā laika periodā. Tāpēc jau savā ziņā pašlaik visdrosmīgākie ir tieši tie mūsu tuvākie kaimiņi – viņi vislabāk jūt, saprot mūs un ir gatavi vairāk riskēt nekā investori no tālākām zemēm, kuri skatās uz Latviju kā uz punktu, kas ir ļoti tuvu karstajam reģionam. Protams, tagad tā ir mūsu visu prioritāte, lai pēc iespējas ātrāk nostabilizējas ģeopolitiskā situācija un lai ne tikai mēs justos droši, bet arī potenciālajiem investoriem no ārpuses tā izskatītos droša.

Vēl domāju, ka Rīgā dzīvojamā fonda attīstība ir viena no nozarēm, virzieniem, kam ir potenciāls. Pašlaik ļoti daudzi projekti ir iesaldēti vai nav iesākti, bet skaidrs, ka jauni dzīvokļi Rīgai ir vajadzīgi. Ja runājam par biroju telpām, patlaban uz skatuves ir vairāki kvalitatīvi A klases biroju projekti, un ir ļoti svarīgi, lai tie tiktu pabeigti, nodoti ekspluatācijā – tas jau būs labs panākums. Biroji un dzīvojamie kompleksi attīstās arī tepat Skanstē, tāpēc es šo rajonu redzu kā vienu no aktīvākajiem, modernākajiem un pievilcīgākajiem gan dzīvei, gan biznesam. Vienmēr, uzkāpjot Verde desmitajā stāvā, es par to aizdomājos – kāda izskatīsies šī vieta turpmāko piecu gadu perspektīvā. Ja izdosies realizēt visus plānus, Skanste būs Rīgas modernais centrs ar zaļāko biroju kompleksu – Verde – pašā tā sākumā.