Juris Ņikuļcovs: “Jebkura strīda efektīvas atrisināšanas pamats ir savstarpējā komunikācija”

Sadarbības projekts

Forbes Latvija

• Foto: Rīgas šķīrējtiesas arhīvs

Pagājušā gada vasarā sieviešu biznesa kluba Ladies Deal Club dibinātāja un infobloga redaktore Jeļena Tonova veica pētījumu, izsūtot personīgas vēstules šķīrējtiesām ar mērķi noskaidrot, kuras šķīrējtiesas Latvijā ir vislielākās, proti, kura šķīrējtiesa Latvijā ir lielākā tirgus spēlētāja tieši alternatīvo strīdu risināšanas jomā. Saņemto atbilžu apkopojums ļāva novērtēt Šķīrējtiesu likuma piemērošanas praksi un strīdu izskatīšanas skaitu šķīrējtiesās.

Apkopojot iegūtās atbildes un informāciju, kā arī veicot katras Latvijas šķīrējtiesas publiskā tēla analīzi, secināts, ka lielākā šķīrējtiesa Latvijā pēc izskatīto lietu un šķīrējtiesnešu skaita ir Rīgas šķīrējtiesa (www.court.lv). Tāpēc gribējās iepazīties ar Rīgas šķīrējtiesas dibinātāju, priekšsēdētaju un šķīrējtiesnesi vienā personā Juriju Ņikuļcovu un noskaidrot, kas ir tās lietas, kas padara Rīgas šķīrējtiesu par vienu no lielākajām šķīrējtiesām Latvijā, un kā ir iespējams būt tās vadībā vairāk nekā 20 gadu.

Kas jūs pamudināja izvēlēties profesionālo jomu? Cik saprotu, visu mūžu esat darbojies šajā nozarē, Kāpēc tāda izvēle?

Tā arī ir – cik sevi atceros, vienmēr esmu bijis tuvu šķīrējtiesas procesam. Esmu aktīvi veicinājis un turpinu veicināt alternatīvus strīdu izšķiršanas veidus. Tā vai citādi, bet ikviens jurists pēc augstskolas absolvēšanas izvēlas specializāciju. Es uzskatu, ka profesionālim specializācija ir svarīga. Ja jurists apgalvo, ka var visu, ka viņš ir darba tiesību, intelektuālo tiesību vai administratīvo tiesību speciālists, ļoti iespējams, ka viņš nav speciālists nevienā no šīm jomām.

Kopš savas karjeras sākuma vienmēr esmu bijis saistīts ar parādu piedziņu. Izgāju visus parādu piedziņas procesa posmus valsts tiesā un iepazinu tos ļoti rūpīgi. Šķīrējtiesa, iespējams, nāca kā risinājums visām tā laika grūtībām parādu piedziņas jomā. Nereti pat visvienkāršākā parāda piedziņa valsts tiesā izvērtās par īstām mokām. Tagad ir vieglāk, parādījušies dažādi parādu piedziņas veidi, bet pirms 20 gadiem tas bija pārbaudījums kreditoram un viņa advokātam. Tāpēc, mainoties likumiem un rodoties iespējai reģistrēt šķīrējtiesas, ne tikai es, bet arī daudzi citi kolēģi uzskatīja par lielisku iespēju darboties šajā jomā.

Kāpēc izvēlējāties juridisko un tiesvedības darbu?

Viss ir ļoti vienkārši – nav sarūgtinājuma, zaudējot lietu. Jokoju! Lai gan daļa patiesības šajā jokā tomēr ir. Vispirms nodalīsim šķīrējtiesas procesa subjektus, no kuriem sastāv šķīrējtiesa. Daudzi uzskata, ka strīdu izskata šķīrējtiesa, taču tas tā nav. Strīdu starp pusēm (prasītāju un atbildētāju) izskata šķīrējtiesnesis, kurš ir viens no konkrētās šķīrējtiesas tiesnešu saraksta. Savukārt šķīrējtiesa sagatavo lietu izskatīšanai un nodod tiesnesim. Tiesa pieņem un nosūta dokumentus, informē puses, izsūta pavēstes un daudz ko citu. Būtībā tai ir administratora funkcija, šķīrējtiesa ir atbildīga par lietas iekšējiem procesiem, par procedūru un tās ievērošanu. Šo funkciju veic šķīrējtiesas administratīvais personāls. Es kā Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētājs esmu tiesas administratīvā personāla vadītājs. Es pārliecinos, ka viss tiek izdarīts skaidri un laikā. Tāpat es ieceļu konkrētu šķīrējtiesnesi, kurš izskatīs konkrēto strīdu. Kāpēc izvēlējos strādāt šķīrējtiesā? Grūti pateikt. Droši vien tādēļ, ka viss ir vienkārši – man patīk, tas ir tas, ko es varu darīt, tā ir joma, kurā esmu speciālists, un šis darbs man sagādā prieku.

Kāpēc šķīrējtiesas kā darbības joma?

Iedomājieties, ka jūs kaut ko darāt vairāk nekā 20 gadu! Jūs veidojat un attīstāt organizāciju, darbinieki strādā, organizācija sniedz pakalpojumus, kas atvieglo dzīvi uzņēmējiem, kuri savukārt ir mūsu sabiedrības elite. Uzņēmēji ir tie, kuri rada papildu produktu, maksā nodokļus, rada darba vietas. Un visus 20 gadus jūs saprotat, ka jūsu pakalpojumi ir pieprasīti, tie tiek izmantoti, tie atrisina kāda problēmas. Un tā pakāpeniski dienu no dienas, gadu no gada. Tāpēc arī es pavilkos.

Kāda ir jūsu profesionālā pieredze?

Uzreiz pēc studiju pabeigšanas sāku strādāt komerciālā organizācijā parādu piedziņas nodaļā. Manos pienākumos ietilpa komunikācija ar parādniekiem, sarunu vešana, vienošanos parakstīšana par parāda samaksu pa daļām, interešu pārstāvēšana tiesā, parādu piedziņa ar tiesu izpildītāja starpniecību. Esmu izgājis visu parādu piedziņas procesu no sākuma līdz beigām. Devos pie parādniekiem, nodarbojos ar viņu meklēšanu, dokumentu piegādi. Nav tas pozitīvākais darbs. Visgrūtākā bija jautājuma morālā puse, kad iejutos parādnieku situācijā, uzklausīju viņu grūtības un sūdzības. Tālāk pārgāju un uzmanību veltīju Rīgas šķīrējtiesas attīstībai, šķīrējtiesas procesa popularizēšanai uzņēmēju vidū.

Jums jau studiju laikā bija pastiprināta interese par civiltiesībām vai kādu konkrētu jomu?

Man vienmēr bijušas tuvas saimnieciskās tiesības, viss, kas saistīts ar naudu un īpašumu. Es domāju, ka tas ir saistīts ar pasniedzējiem, kuri dažus mācību priekšmetus mācīja azartiskāk un aizrautīgāk. Emocionālās tiesību jomas, piemēram, krimināllietas vai ģimenes lietas, man īsti nepatīk. Tur ir daudz vilšanās un emociju.

Vai savas karjeras sākumā varējāt iedomāties, ka nonāksiet tur, kur esat tagad?

Amats, kurā esmu tagad, nav juristu Olimps vai elitāra silta vieta, kas dod jebkādas priekšrocības pār citiem. Latvijā ir pietiekami daudz šķīrējtiesu, Rīgas šķīrējtiesa nav monopoliste. Nenoliedzami, esam lielākā šķīrējtiesa pēc izskatāmo lietu un šķīrējtiesnešu skaita. Tomēr jāatzīst, ka ir vēl sasniedzamākas karjeras virsotnes.

Taču nebūšu pieticīgs, ja runājam par esošajām šķīrējtiesām; ir jāpacenšas nokļūt tajā vietā, kur  es šobrīd atrodos. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir amats, kas uzliek vairāk pienākumu, nekā sniedz priekšrocību. Ja mērķis ir izveidot profesionālu starptautisku organizāciju, jums ir smagi jāstrādā, lai nostiprinātos tirgū gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.

Kā kļuvāt par Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētāju?

Šķīrējtiesas priekšsēdētāja ir vēlēts amats. Tā kā šķīrējtiesas dibinātājs ir bezpeļņas sabiedriska organizācija, šīs biedrības biedri ievēlē un ieceļ tiesas priekšsēdētāja kandidātu. Rīgas šķīrējtiesas dibinātājs ir bezpeļņas uzņēmums ar nosaukumu Rīgas šķīrējtiesas dibinātājs. Reizi piecos gados biedrības biedri, summējot iepriekšējā perioda rezultātus, lemj, kuru iecelt šķīrējtiesas priekšsēdētāja amatā. Tā notika arī šogad, ņemot vērā iepriekšējā gada rezultātus. Tā kā Rīgas šķīrējtiesas galvenie rādītāji par 2021. gadu ir pieauguši divas reizes un šķīrējtiesas komanda ir paveikusi lielu darbu, tika nolemts mani atstāt Rīgas šķīrējtiesas priekšsēdētāja amatā arī uz nākamo periodu.

Un kādi ir priekšsēdētāja pienākumi?

Šķīrējtiesas priekšsēdētāja galvenais pienākums ir šķīrējtiesas darba organizācija. Nodrošināt, lai visas iekšējās procedūras tiktu veiktas saskaņā ar Šķīrējtiesas reglamentu un likumdošanu, kas regulē šķīrējtiesu darbību. Ir Latvijas Republikas Šķīrējtiesu likums, ir katras atsevišķas šķīrējtiesas nolikums, kas regulē tās darbību, un šajos dokumentos ir noteikta kārtība un termiņi, kad un kas jādara. Tiesai jāstrādā kā pulkstenim, katrai tās nodaļai jāpilda tās funkcijas, kas tām ir noteiktas. Šķīrējtiesas birojam jādara savs darbs, kancelejai – savs, PR un mārketinga nodaļai –savs. Jāpārvalda ienākošā un izejošā korespondence, jāpieņem apmeklētāji. Tiesas priekšsēdētājs ir atbildīgs par visu šķīrējtiesas procesu. Tāpat priekšsēdētājs ir atbildīgs par šķīrējtiesneša iecelšanu, kurš izskatīs konkrēto strīdu. Priekšsēdētājam jāizvērtē iesniegtā prasība, tās sarežģītības pakāpe, jānovērtē konkrētā tiesneša kompetence un jāieceļ strīda izšķiršanai profesionālākais un objektīvākais šķīrējtiesneša  kandidāts.

Jūsu darbs ir vairāk radošs vai tomēr sistemātisks, administratīvs?

Manā skatījumā šķīrējtiesas darbā nevajadzētu būt radošumam, improvizācijai. Visas procedūras ir noteiktas, reglamentētas un procesa pusēm zināmas. Šis darbs ir līdzīgs programmēšanai – pēc principa, ka tas ir tas un nevar būt nekas cits.

Kas jums patīk šajā darbā, kas sagādā prieku?

Man ir patiess prieks, kad saņemu pateicību no cilvēkiem. Kad cilvēki ierodas ar problēmu un aiziet ar risinājumu. Kad pats vai Rīgas šķīrējtiesas konsultanti palīdz rast risinājumu kādai problēmai vai jautājumam. Iedomājieties, Rīgas šķīrējtiesa saņem ap 50 zvanu un e-pastu dienā par dažādiem jautājumiem – sākot ar to, kā var šķirt laulību, beidzot ar to, kur var atrast kvalificētu juristu. Un mēs sniedzam atbildes uz visiem jautājumiem, palīdzam rast risinājumu. Man ir liels prieks par kolektīva, darbinieku profesionālo izaugsmi, kad redzi viņu attīstību, kā viņi paši risina sarežģītus incidentus un uzdevumus. It īpaši tad, kad jau pats lūdzu darbinieku viedokli konkrētās situācijās. Tā ir bauda.

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, vadot vienu no lielākajām šķīrējtiesām Latvijā? Kādām īpašībām un prasmēm jāpiemīt vadītājam?

Neapstāties! Turpināt jebkuros apstākļos darīt kvalitatīvu darbu. Nostiprināt pozīcijas, domāt un veidot projektus, lai paplašinātu uzņēmumu, ieiet ārvalstu tirgos, attīstīties, kļūstot par lielāko šķīrējtiesu arī globālajā tirgū. Nepārtraukta virzība un attīstība!

Vadītāja galvenais uzdevums, manuprāt, ir skatīties nākotnē, izvirzīt ambiciozus paplašināšanās mērķus un palīdzēt darbiniekiem kļūt par profesionāļiem.

Jūs piedalījāties Rīgas šķīrējtiesas izveidē un vadāt to jau ilgu laiku. Runā, ka, lai panāktu drošību un stabilitāti, ik pa laikam jāmaina vadītājs. Vai atbalstāt šo ideju?

Vadītājs ir jāmaina tikai vienā gadījumā – ja viņš nepilda uzdotos uzdevumus un traucē uzņēmumam augt visos virzienos arvien lielākam un lielākam. Vadītāja darbs ir panākt, lai uzņēmums gadu no gada pieaug tā pakalpojumu, darbinieku skaita, ieņēmumu, peļņas ziņā. Tas ir vadītāja galvenais uzdevums. Līderis ir stratēģis, kuram jāskatās uz priekšu, nevis jānodarbojas ar ikdienas ražošanas procesiem. Tā ir mūsdienu vadītāju galvenā kļūda – ka viņi sāk pildīt pārdevēju un grāmatvežu darbu, sāk pārdot preces, sniegt pakalpojumus darbinieku vietā. Manā izpratnē līderim ir jābūt kā piemēram darbiniekiem, klientiem, apkārtējai videi. Viņš ir centrs, kas saliedē, motivē un virza komandu uz priekšu.

Darbs prasa daudz, bet kā jūs atpūšaties?

Mana atpūta ir sports, pirts, pastaigas dabā. Es peldu, braucu ar velosipēdu, skrienu. Atpūta pārslēdz cilvēka uzmanību. Pateicoties fiziskajām aktivitātēm, atjaunojamies un spējam atslēgties no ikdienas darba uzdevumiem. Mūsdienu vadītāji un darbinieki daudz laika pavada vienā pozā, sēžot pie datora, un tā rezultātā tiek ne tikai fiziski, bet arī garīgi novājināti. Sports un atpūta palīdz uzturēt labu fizisko un mentālo formu. Tāpēc ir ļoti svarīgi atpūsties, jo īpaši – pietiekami laika veltīt miegam. Protams, tā ir ideālā bilde, lai gan arī es ik pa laikam pēc bērnu nolikšanas gulēt paņemu viedtālruni, ieslēdzu YouTube un aizraujos ar dažādiem video.

Kādu jūs redzat Rīgas šķīrējtiesas un kopumā šīs nozares turpmāko attīstību?

Balstoties uz starptautisko praksi, es redzu nozares konsolidāciju. Pieņemu, ka agri vai vēlu šķīrējtiesu skaits samazināsies līdz  piecām, varbūt desmit. Uzskatu, ka Latvijai ar to ir vairāk nekā pietiekami. Patlaban Latvijā darbojas apmēram 60 reģistrā reģistrētu šķīrējtiesu. Pirms šķīrējtiesu procesa reformas bija viedoklis samazināt šķīrējtiesu skaitu, pamatojoties uz izskatīto strīdu skaitu tajās. Nevēlos kļūdīties, tomēr uzskatu, ka 90 % reģistrēto šķīrējtiesu izskata tikai ap 10 % lietu. Savukārt, kā rāda prakse, nav nepieciešams steidzami turpināt šķīrējtiesu jomas reformu, jo pašlaik viss ir vairāk vai mazāk kārtībā. Šķīrējtiesu uzraudzības kārtība izpildu raksta izsniegšanas procesā ir pierādījusi sevi vairāk nekā efektīvu. Kā saka, dzīvosim – redzēsim.

Varbūt atceraties pirmos strīdus, kurus atrisinājāt? Savu pirmo pieredzi šķīrējtiesneša amatā?

Ir pagājis daudz laika, apmēram 20 gadi. Godīgi sakot, es neatceros, par ko bija strīdi, bet atceros, ka visu procedūru pierakstīju uz papīra, piemēram, nelielu instrukciju – kas man vispirms jāsaka, ko jautāt, kādus dokumentus pārbaudīt. Es atceros, ka biju ļoti nervozs. Kā saka, visam ir pirmā reize. Tālāk jau lieta pēc lietas, vieglāk un vieglāk. Sākumā tiku iecelts izskatīt strīdus vienkāršās lietās, kas saistītas ar parādu piedziņu par piegādātajām un neapmaksātajām precēm. Šādus strīdus izskatīt ir ļoti viegli, 99 % gadījumu atbildētājs neveica parāda atmaksu naudas trūkuma dēļ. Ir tāda uzņēmēju kategorija, kas īsti neuzskata, ka nauda ir jāatdod. Tā notiek. Mainās uzņēmēji, viņu domāšanas un darbības stils, mainās arī izpratnes un atbildības līmenis.

Varat minēt kādas sarežģītas lietas vai gadījumus, kas lika jums atklāt ko jaunu?

Gadījumi ir dažādi. Es gribētu padalīties ar šo to interesantu. Ļaujiet man sniegt padomu šī raksta lasītājiem, ja ​​viņi ir izlasījuši jau tik tālu, – pamatojoties uz to, par ko esmu pārliecinājies, saskaros un pārliecinos katru reizi, kad izskatu strīdus kā šķīrējtiesnesis. Ir ļoti svarīgi – atkārtoju vēlreiz, ir ļoti svarīgi –, kurš pārstāv jūsu intereses tiesā. Ne tikai šķīrējtiesā, bet arī valsts tiesā. Neatkarīgi no tā, vai esat prasītājs vai atbildētājs, neesiet nolaidīgi tiesvedības procesā. Viens no tiesvedības pamatprincipiem ir pušu līdzsacīkstes princips. Šķīrējtiesas procesa pusei ir jārūpējas par sevi un jāsniedz nepieciešamie pierādījumi šķīrējtiesai. Pierādījumu vākšanas slogs un iniciatīva attiecas uz procesa dalībnieku (pusi). Šķīrējtiesai nav pienākuma vākt pierādījumus lietā un censties noskaidrot kādu objektīvu patiesību, tā savus secinājumus pamato tikai ar pušu iesniegtajiem pierādījumiem un paskaidrojumiem. Ļoti bieži saskaros ar to, ka puse nemaz neierodas uz tiesas sēdi. Tāpat ir gadījumi, kad pusi pārstāv neprofesionāls un nekompetents pārstāvis, kurš neredz, kā var aizstāvēt puses intereses. Es kā tiesnesis nevaru teikt priekšā vai sniegt padomu, vai nostāties kāda pusē, bet profesionāls jurists var. Tāpēc labs jurists ir tāpat kā labs zobārsts – atrodiet to un vajadzības gadījumā piesaistiet! Tā jums būs iespēja ietaupīt finanses un nervus.

 Vadāt arī seminārus. Kā ir būt lektoram? Vai ir viegli runāt par juridiskiem jautājumiem?

Jā, esmu veidojis vairākus seminārus. Rīgas šķīrējtiesas uzdevumā notiek katru nedēļu – divi latviešu valodā, divi krievu valodā. Drīzumā tiks piedāvāts vēl viens jauns seminārs. Saņēmām daudz pozitīvu atsauksmju gan no uzņēmumu vadītājiem, gan juristiem, gan grāmatvežiem, gan dažādu jomu pārstāvjiem. Mēs cenšamies padarīt seminārus vienkāršus un interesantus dažādu jomu profesionāļiem.

Kā tas ir – būt lektoram? Tas atkarīgs no praktiskās pieredzes un temata izpratnes. Ja runājat par tēmu, kuru pārzināt, un esat savas jomas profesionālis, jums nebūs nekādu sarežģījumu novadīt semināru. Grūtības rodas, ja līdz galam nav saprotams, par ko runā un stāsta. Tas viss ir atkarīgs no izpratnes līmeņa. Satraukums, bailes no publikas – tas pāriet pietiekami ātri. Svarīgi, lai uzstāšanās publiski būtu regulāra. Tagad, kad virtuālā vide ir kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu,  ir īpaši viegli vadīt seminārus. Lektors sēž viens, nav klātienes dalībnieku, jo visi ir attālināti, – tas ir ļoti ērti.

Vai kā lektors esat piedalījies arī starptautiskā līmenī?

Jā, bija tāda lieta. Vairākas reizes tiku uzaicināts kā starptautisks eksperts šķīrējtiesas jomā, lai dalītos pieredzē un runātu par Latvijas praksi un procedūru alternatīvajā tiesvedībā. Esmu piedalījies kā lektors NVS un ES valstīs.

Esat arī Starptautiskās šķīrējtiesas sadarbības asociācijas biedrs. Ar ko nodarbojas šī asociācija? Lūdzu, pastāstiet vairāk par to!

2022. gadā Starptautiskā šķīrējtiesas sadarbības asociācija uzaicināja mani kā speciālistu no Latvijas. Esmu ļoti gandarīts, ka asociācija ir izvēlējusies un apstiprinājusi manu kandidatūru alternatīvās tiesvedības jomā. Asociācijas misija ir veicināt starptautisko profesionāļu apvienošanos šķīrējtiesvedības jomā, kuras mērķis ir alternatīvās tiesvedības popularizēšana starptautiskā līmenī. Šī asociācija apvieno starptautiskus ekspertus šķīrējtiesas jomā no dažādām valstīm. Jūs varat meklēt palīdzību tieši pie konkrētas valsts speciālista un saņemt palīdzību no pirmavota. Jums nav jāmeklē kāds, kas jums palīdzētu, – asociācija ir apkopojusi un piedāvā labākos šķīrējtiesvedības ekspertus. Piemēram, ja jums ir spriedums, kura izpilde ir Itālijā, asociācija sniegs jums nepieciešamo palīdzību.

Kādas ir jūsu lielākās ambīcijas un uzskati saistībā ar šķīrējtiesvedību?

Es vēlētos, lai Latvija kopā ar Zviedriju un Franciju kļūtu par pasaules šķīrējtiesvedības centru. Lai arvien vairāk starptautisku uzņēmumu uzticētos strīdu risināšanu Latvijas šķīrējtiesās. Lai arvien vairāk starptautisko šķīrējtiesnešu pievienotos Latvijas šķīrējtiesu sastāvam un izskatītu strīdus. Nepieciešams liels ieguldījums, un pie tā strādājam. Reputācija un cieņa ir jānopelna.

Cik ilgs laiks, jūsuprāt, būs nepieciešams šādu plānu īstenošanai?

Tas aizņems kādu laiku. Lielākie starptautiskie šķīrējtiesas centri ir vairāk nekā 100 gadu seni. Bet kas gan ir laiks? Konvencionalitāte. Vienkārši ir  jādodas mērķu virzienā.

Rīgas šķīrējtiesa ir viena no zināmākajām un lielākajām gan tiesnešu, gan izskatāmo strīdu skaita ziņā. Kā jums tas izdevās to panākt?

Kā jau minēju iepriekš, jums ir jāturpina darīt to, kas jums patīk. Jums ir priekšrocības salīdzinājumā ar citiem, jūs esat pārņemts ar to, ko darāt. Ja jūs labi darīsiet savu darbu, jums pievienosies arī jūsu jomas līderi. Ir viegli komunicēt ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuri ir saprot jūsu mērķus un ir gatavi jūs atbalstīt. Vienkārši turpiniet labi darīt savu darbu, palīdziet cilvēkiem atrast risinājumus, un viņi noteikti būs jums pateicīgi – viņi kļūs par jūsu klientiem, sadarbības partneriem vai domubiedriem. Tas attiecas ne tikai uz jurisprudenci, bet uz jebkuru biznesu. Turpiniet būt redzeslokā, rakstīt, runāt, sazināties – tas noteikti nesīs augļus. Diemžēl lielākajai daļai cilvēku rezultāti ir vajadzīgi uzreiz – šeit un tagad. Ja vēlaties izveidot uzņēmumu ilgtermiņā, sagatavojieties vienmuļām darbībām, kuras būs nepieciešams atkārtot katru dienu.

Aprakstiet, lūdzu, kāda ir jūsu parastā darba diena!

Astoņdesmit procentu laika sēžu pie datora, lasu, sūtu e-pasta vēstules un rakstu tekstus: instrukcijas, tiesas spriedumus, rakstus. No rīta neliela darbinieku sapulce, tad dodamies katrs savos darbos. Tad notiek maģija – telefona zvani, apmeklētāju pieņemšana, konsultācijas, dokumentu parakstīšana... Tāpat kā jebkurš birojs – es domāju, ka mēs īpaši neatšķiramies.

Vai jūsu izaugsmes ceļā viss bija viegli, vai arī nācās pārvarēt kalnus un aizas?

Kā jebkurā biznesā ir sākuma periods, ir izaugsmes un lejupslīdes periodi. Jā, sākuma posmā nācās kāpt un rāpties. Mūsu darbības joma atšķiras no standarta juridiskajiem pakalpojumiem, kur jūs sagatavojat līgumu vai sniedzat konsultāciju un par to saņemat naudu. Mēs nesaņemam valsts atbalstu, mēs esam paši par sevi. Ko nopelnījām, to iztērējām. Mēs saņemam finanšu līdzekļus no prasītājiem par strīdu izskatīšanu – ir jābūt neizpildītām saistībām, kuru pamatā ir līgums ar Rīgas šķīrējtiesas atrunu. Var tikt noslēgti 100 līgumi, par kuriem vispār nebūs strīdu. Tāpēc nevienai šķīrējtiesai šis ceļš nav viegls. Ir šķīrējtiesas, kuras izskata 1–3 strīdus gadā, bet ir taču jāuztur telpas un darbinieki. Tāpēc tā nav tāda vienkārša nodarbošanās. Ir jāpieliek pūles.

Vai var teikt, ka šajā brīdī ir sasniegta stabilitāte visās dzīves jomās un nākotne ir paredzama?

Ak, kas par jautājumu, sevišķi, ja paskatās uz to, kas notiek pasaulē! Tieši šobrīd katrs no mums saprot, ka stabilitātes pasaulē nav un tuvākajā laikā nebūs. Kā vēl nekad mūsdienu biznesā nepieciešams būt modram un pielāgoties mainīgajiem apstākļiem.

Kā jūs sevi restartējat?

Tikai ar sportu vai pirti. Ziniet, nopeldot  2,5 kilometrus, tu saproti, ka dzīve nemaz nav tik slikta. Vai nobrauc ar velosipēdu 50 kilometru un priecājies, ka neesi miris. Viss ir vienkārši, kā visiem – ģimene, bērni. Man ir trīs bērni. Viņi neļauj man atslābt. Ir tāds joks: “Kā jūs atslābinieties? Atbilde – es nemaz ar neiespringstu.” Katrā jokā ir daļa taisnības. Es nelietoju alkoholu vairāk nekā desmit gadu. Man nav ieraduma dzīvot no pirmdienas līdz piektdienai. Es dzīvoju šodienai un ar cerību skatos nākotnē.

Kas pašlaik norisinās tiesvedības un šķīrējtiesvedības jomā? Kādas tendences jūs iepriecina, kādas satrauc?

Iepriecina, ka pieaug profesionālu sakaru veidošana ar kolēģiem no visas pasaules. Alternatīvo strīdu izskatīšanas pasaule kļūst arvien plašāka. Pateicoties pieredzes apmaiņai un dažādu valstu speciālistiem iepazīšanai, es varu dalīties ar informāciju. Arvien vairāk uzņēmēju iziet starptautiska līmeņa tirgos, un viņu juristi ir ne tikai no ES, bet arī ASV un Latīņamerikas valstīm. Visiem ir nepieciešamas rekomendācijas un padomi. Visiem nepieciešami speciālisti. Pavisam nesen pie manis vērsās liela kompānija no ASV ar lūgumu palīdzēt atrast speciālistu. Mēs labprāt palīdzējām un bijām priecīgi, zinot, ka mūs rekomendē. Mēs periodiski saņemam jautājumus no dažādām valstīm un palīdzam rast atbildes uz šiem jautājumiem. Kas mani satrauc? Es domāju, ka šobrīd satrauc tikai viens – situācija Ukrainā. Visi vēlas, lai tas ātrāk beigtos. Visi pārējie jautājumi, salīdzinot ar to, nav neatrisināmi.

Tagad daudzi ir iemācījušies vadīt darbu attālināti. Kādi ir jūsu triki, lai darbs būtu produktīvs un viss noritētu gludi?

Pandēmijas periodā visi iemācījās tikt galā ar uzdevumiem attālināti. Tiešsaistes sapulces un sanāksmes, īpaši noderīgas ir CRM sistēmas darbinieku uzdevumu un darba pārvaldīšanai. Es tieku galā, izmantojot vienkāršus paņēmienus, piemēram, plānoju nedēļu un aprakstu dienas uzdevumus, kas tiek saskaņoti katru nedēļu vai katru dienu – atkarībā no tā, kuri uzdevumi ir prioritāri. Mani darbinieki dara to pašu, mēs katru nedēļu tiekamies sanāksmēs, kas notiek tiešsaistē. Pārbaudām, ​​kas ir izdarīts un kas nav. Mēs apspriežam problēmas un veidus, kā tās atrisināt, un virzāmies uz priekšu. Katrs zina, kas viņam jādara, visi zina, ko no viņa sagaida kolēģi un apmeklētāji.

Varbūt saskatāt kādas interesantas tendences, kāpēc uzņēmumi vai privātpersonas strīdu risināšanai izmanto šķīrējtiesu? Vai jūs kaut kas pārsteidz?

Šķīrējtiesa ir vienkāršākais veids, kā atrisināt strīdu starp pusēm – gan starp fiziskām, gan juridiskām personām. Galvenais ir izvēlēties šķīrējtiesu, kurai uzticaties strīda izskatīšanā, kuras lēmums būs jums saistošs un kuru būsiet gatavs pildīt brīvprātīgi. Šeit runa ir par atbildību un vēlmi izpildīt spriedumu. Es reti sastopu cilvēkus, kuri ir zaudējuši tiesu un nekritizē tiesu vai tiesnesi par pieņemto lēmumu. Kurš uzņemsies atbildību un atzīs, ka kļūdās? Tas nav cilvēka dabā. Parasti kļūdās visi, izņemot sevi. Šeit ir runa par ētiku un morāli – esiet gatavi ievērot tās valsts likumus, kurā dzīvojat. Ja nepiekrītat un uzskatāt, ka likums ir netaisnīgs, esiet gatavi aizstāvēt savu taisnību un meklēt iespējas veikt izmaiņas likumos. Pievienojieties kādai politiskajai partijai, informējiet sabiedrību par nepieciešamajām izmaiņām, piedalieties savas valsts politiskajā dzīvē. Kurš tā dara? Retais. Vieglāk ir visiem stāstīt, ka šķīrējtiesas ir korumpētas.

Teicāt, ka vajag izvelēties šķīrējtiesu, kurai uzticaties, un tās lēmumus pildīt brīvprātīgi. Ir zināms, ka, piemēram, bankas ilgstoši iestrādāja tipveida līgumos atrunas par strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā, un šajā gadījumā cilvēkiem nebija iespējas izvēlēties vai izvērtēt šīs šķīrējtiesas. Rezultātā strīdi ir zaudēti, bet iespējas tos pārsūdzēt arī nav. Vai šeit ir kaut kas no brīvprātības principiem?

Jā, tas ir labs jautājums. Man to bieži uzdod. Jāpiebilst, ka šī prakse tika koriģēta kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, tā  arī valsts tiesās. Esmu komunicējis  ar dažiem banku juridisko nodaļu vadītājiem, kuri man izskaidroja, ka šķīrējtiesa banku skatījumā nav pats efektīvākais instruments parādu piedziņā. Pirmkārt, ir radušas daudz ātrākas parādu piedziņas procedūras valsts tiesās, piemēram, par parādiem, kas ir nodrošināti ar hipotēku. Otrkārt, pamatā tiek izmantota kombinētā šķīrējtiesas atruna, kurā ir paredzēta jebkuras līguma puses tiesības vērsties kā šķīrējtiesā, tā valsts tiesā. Lielākā daļa banku vairs neizmanto šķīrējtiesu pakalpojumus kā parādu piedziņas instrumentu, tā ir vakardienas prakse. Ja atradīsiet šķīrējtiesas atrunu  kādā līgumā ar banku, es varu pārliecināti apgalvot, ka pēc jūsu lūguma banka izņems no līguma šķīrējtiesas atrunu un iekļaus strīda izskatīšanu vispārējā kārtībā valsts tiesā. Ne viss ir tik biedējoši.

Runājot par korumpētību, jāatzīmē, ka šķīrējtiesas ir ļoti noslēgtas – par tām nav pieejami nekādi dati, nav zināmi prasītāji un atbildētāji lietās, nav zināmi tiesneši, kuri skata lietas, nav nekādas iespējas noskaidrot vai analizēt šķīrējtiesnešu iespējamu interešu konfliktu vai arī ieinteresētību lietu iznākumā, kā tas ir ar valsts tiesām. Vai jums nešķiet, ka visi šie faktori met ēnu pār šķīrējtiesām un vedina uz domām par korumpētību?

Jautājums par korumpētību tiek uzdots ne tikai šķīrējtiesām. Tas ir mūžīgais katra ētikas un morāles jautājums. Ne viss ir tik noslēpumains šķīrējtiesu jautājumā, kā sākumā var šķist. Visa informācija par šķīrējtiesu un šķīrējtiesnešiem tiek publicēta šķīrējtiesu mājaslapās. Kā jau minēju, šķīrējtiesa – tas nozīmē šķīrējtiesneši. Ja šķīrējtiesa ir iecēlusi jūs par šķīrējtiesnesi strīda izskatīšanā, savukārt jūs izrādījāties negodprātīgs tiesnesis, tas rada galvassāpes šķīrējtiesai. Mans pienākums kā šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir savā sarakstā iekļaut tikai kompetentus un godprātīgus tiesnešus. Kā neviens cits esmu ieinteresēts strīda godīgā izskatīšanā, ja es vēlos, lai šķīrējtiesa darbotos ilgstoši. Nekādas publicitātes vai atklātas publikācijas par strīda pusēm nepasargās jūs no korumpētības un negarantēs tās neesamību. Kā valsts tiesās, tā arī šķīrējtiesās, pastāvot interešu konfliktam, tiesnesim ir jānoraida sava kandidatūra. Jebkuri šķīrējtiesas procesa pārkāpumi nozīmē atteikumu izdot izpildu rakstu. Šķīrējtiesas spriedums bez izpildu raksta – tas ir bezjēdzīgi. Katra šķīrējtiesa katru gadu sniedz atskaiti par izskatītajām lietām Uzņēmumu reģistra Šķīrējtiesu reģistram, visa informācija par valsts tiesu atteikumiem izpildu raksta izsniegšanā arī ir pieejama. Pastāv liela konkurence šķīrējtiesu starpā, neviens nav ieinteresēts mahinācijās. Nopelnīt var, vienkārši veicot savu darbu godīgi un profesionāli.

Jūs strādājat komandā vai pārsvarā individuāli?

Šķīrējtiesas darbs ir komandas darbs. Viss atkarīgs no katra komandas dalībnieka. Kāds pieņem dokumentus, kāds gatavojas tiešsaistes strīdam un sagatavo aprīkojumu. Kāds pieņem jaunu tiesnesi un gatavo grozījumus šķīrējtiesas reglamentā. Tas ir kā bišu stropā – citas sargā stropu, citas veido šūnas, vāc nektāru, baro kāpurus... Tas pats notiek lielā grupā. Ir vadība, kas nodarbojas ar stratēģiju un attīstību, ir vadītāji, kas nodarbojas ar īsāka termiņa uzdevumu noteikšanu, ir darbinieki, kas veic ikdienas uzdevumus. Jebkuras organizācijas labklājība ir atkarīga no tās labi koordinēta darba. Vadītāja pienākumos ietilpst tikai stratēģiskā plānošana, izpildīto uzdevumu pārbaude, tranu meklēšana, lai no tiem atbrīvotos un iedrošinātu čaklās bites. Tas ir viss. Bieži vien vadītāji rūpējas par ikdienas darbiem un veic darbu darbinieku vietā. Tā ir viņu galvenā kļūda. Jo viņi nedara savu darbu. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc organizācija neaug un neattīstās.

Kā veidojāt Rīgas šķīrējtiesas sastāvu pašā sākumā? Pēc kādiem kritērijiem izlēmāt, kurus cilvēkus vēlaties iekļaut savā komandā?

Darbinieku atrašana ir maģija, kuru pārvalda tikai daži uzņēmēji. Ja runājam par Rīgas šķīrējtiesu – pie mums strādāja dažādi darbinieki, gan labi, gan ļoti labi. Esmu ļoti pateicīgs visiem, katrs ir sniedzis savu ieguldījumu Rīgas šķīrējtiesas attīstībā. Sākumā, kā arī principā tagad, mēs nenodarbojāmies ar sarežģītām darbinieku profesionālo prasmju pārbaudēm un analīzi. Mēs vienmēr esam apmācījuši darbiniekus no nulles. Viņi tika apmācīti un sāka strādāt pieredzējuša darbinieka uzraudzībā. Mums galvenais kritērijs ir tas, cik ātri cilvēks apgūst jaunas lietas, kādas ir viņa spējas atkārtot vienus un tos pašus procesus, neieviešot neko jaunu un neimprovizējot.

Cik cilvēku no sākotnējās komandas, ieskaitot šķīrējtiesnešus, joprojām strādā Rīgas šķīrējtiesā?

Neviens, tikai es. Darbinieku aiziešana un jaunu atrašana ir nepārtraukts process. Šogad mums paliek 23 gadi, tāds ir termiņš. Jūs nevarat paļauties uz galvenajiem darbiniekiem, darba devējam ir jāorganizē darbs tā, lai, ja darbiniekam jebkāda iemesla dēļ aiziet, viņu varētu aizstāt ar citu. Tas ir ļoti riskanti, ja jūsu organizācija balstās tikai uz diviem trim cilvēkiem. Kāds pārceļas, kāds dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kāds vēlas mainīt darbības jomu. Tā tas bija ar mums. Galvenais – vienmēr šķirties ar vieglu sirdi un palikt labiem draugiem. Dzīve turpinās. Visiem saviem darbiniekiem – gan bijušajiem, gan esošajiem – esmu ļoti pateicīgs par ieguldījumu un darbu.

Kādā profesionālajā literatūrā, tīmekļa vietnēs vai citās vietās jūs meklējat informāciju un risinājumus problēmām, idejas?

Mēģinu lasīt profesionālo literatūru un portālus: Latvijas vēstnesis, Jurista vārds, Bilances juridiskie padomi. Mūsu darbības jomā – alternatīvajā tiesvedībā – informācijas ir maz, lasu ārzemju avotus: globalarbitrationreview.com, www.ciarb.org, www.icdr.org. Tā kā Eiropas un Amerikas šķīrējtiesas centriem ir daudz ilgāka attīstības un pastāvēšanas vēsture, mums ir jāseko tiem līdzi. Taču arī mēs neatpaliekam, arī Baltijas šķīrējtiesu centri (arbchamber.com, www.koda.ee, www.arbitrazas.lt) iet līdzi laikam un arvien vairāk parādās starptautiskās šķīrējtiesvedības  redzeslokā.

***

Lai gan šķīrējtiesvedība kā alternatīvu strīdu izšķiršanas veids Latvijā pastāv vairāk nekā 20 gadu, tomēr daudzi uzņēmēji nezina par šādas institūcijas esamību. Jāatzīst, pēdējos gados, pieaugot sadarbības iespējām ar ārvalstu sadarbības partneriem, arvien biežāk līgumos parādās atruna par strīda risināšanu šķīrējtiesā. Tas ļauj būt pārliecinātam par to, ka nav nozīmes, kurā pasaules valstī atrodas darījuma partneri, nozīme ir strīda risināšanas ātrumam un pušu iespējām izprast strīda risināšanas gaitu. Kā rāda prakse, šķīrējtiesvedības process tiešām ietaupa ne tikai laiku, bet arī finanšu resursus.