Bingo!
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Monta Grīnberga ir jauna un ambicioza vadītāja, kura izvēlējās karjeru pretrunīgajā azartspēļu jomā, kaut arī viņai nebija šādas pieredzes. Viņa attīsta jaunu mobilo spēļu zīmolu Laimz un tic, ka ar laiku sabiedrība tiešsaistes spēles uztvers kā izklaidi, nevis darbu. Forbes aprunājās ar Montu, lai noskaidrotu, kā viņa līdz tam nonāca.
Monta, kā jūs nonācāt līdz darbam tiešsaistes kazino – tik neviennozīmīgā nozarē?
Es šo jomu neuztveru kā neviennozīmīgu. Nokļūšana šajā darbā izrietēja no mana lēmuma nestrādāt iepriekšējās pieredzes nozarē, bet pieņemt kādus pavisam jaunus izaicinājumus.
Kas bija iepriekšējās nozares?
Radio, vēl pirms tam – mazumtirdzniecība, juvelierizstrādājumi. Aksesuāri un rotaslietas – tā vienmēr bijusi mana kaislība. Karjeru sāku pārdošanā. Latvijā bija veikalu tīkls MOS, kurā es vēl augstskolas laikos sāku kā pārdevēja. Tur ļoti ātri izaugu par veikala vadītāju un pusgada laikā sapratu, ka šajā jomā jūtos labi. Man bija brīnišķīgs paraugs – toreizējā vadītāja. Kad viņa ienāca telpā, tā piepildījās ar enerģiju! Viņai bija draivs par skaitļiem un rezultātiem. Viņa iemācīja pievērsties katram klientam, jo katrs ir īpašs un mans uzdevums ir rūpēties par pozitīvas pieredzes saņemšanu katram, kurš saskaras ar zīmolu, neatkarīgi, vai tas ir produkta pircējs, piegādātājs vai potenciālais lietotājs. Pret katru izturēties pozitīvi, neatkarīgi no tā, kāda ir situācija - ņemt vērā un uzklausīt vēlmes, ieteikumus un nodrošināt vislabāko apkalpošanas kultūru. Diemžēl uzņēmumu skāra problēmas, un vienā dienā to vienkārši slēdza. Piezvanīja grāmatvede un pateica – šodien veikalu nevar atvērt, slēgsim to ciet. Es sapratu, ka man iztikai palikusi tikai viena alga... Biju jauna, tas man bija stress, taču tas arī iemācīja saglabāt veselo saprātu stresa situācijās.
Vēlāk nonācu Debenhams tīklā, kur mans uzdevums bija vadīt aksesuāru nodaļu, jo man šajā jomā bija pieredze.
Ieviesu vadlīnijas, taču paralēli meklēju citu darbu un izturēju konkursu juvelierizstrādājumu veikalu tīklā Pandora, kļūstot par mazumtirdzniecības vadītāju Latvijā.
Tā es atkal nonācu šajā nozarē, bet tagad tā vairāk bija uzņēmuma mazumtirdzniecības operāciju vadība, manā pārvaldībā bija visi Pandora veikali. Mārketings vienmēr bija blakus, bet ar to neaizrāvos, jo tam bija sava vadītāja un es vairāk koncentrējos uz pārdošanas rezultātiem. Vēlāk devos mācīties cilvēkresursu vadību, kas vēl labāk palīdzēja izprast vadību, personālu, plānošanu visos tās aspektos un iedziļināšanos biznesa procesos no citiem skata punktiem. Vadot Pandoru, jutos kā zivs ūdenī, pat neuzskatīju, ka tas ir darbs. Varbūt tas saistīts ar jaunības maksimālismu, bet, kad redzu rezultātus un skaitļus, tas vairo atkal jaunu enerģiju jauniem projektiem un panākumiem.
Pēc laika man pieteicās bērniņš – kļuvu par mammu. Protams, kā karjeriste biju izdomājusi, ka māmiņu atvaļinājumā būšu tikai gadu, jo darbs negaidīs, bet realitātē vienpadsmit mēnešos bērniņš vēl bija pavisam mazs un sapratu, ka atgriezties darbā vēl nevaru. Bērna kopšanas atvaļinājums ieilga, un es arī neaizgāju atpakaļ, lai gan vadība aicināja. Vēlāk man piedāvāja darbu radio, tolaik Capital FM. Tas bija solis atpakaļ no vadīšanas, tās operāciju procesiem, jauniem veikaliem līdz reklāmas pārdošanai veicot tiešos, aukstos zvanus klientiem.
Kādas bija sajūtas, karjerai krītoties?
Pirmās divas nedēļas es vienkārši biju šokā, mans pašvērtējums bija iedragāts. Arī naudas ziņā tas bija solis atpakaļ, taču es sapratu, ka esmu piekritusi un ir vienkārši jādara. Reklāmas pārdošana telefoniski ir gan rūdīta, gan jauna pārdevēja lielākās ugunskristības. Radio bija jāattīsta no visām pusēm. Es faktiski sāku visu no jauna.
Pēc pusgada notika zīmola maiņa. Lēmums bija vienpusējs, bez plašām diskusijām. Mani apsēdināja un pateica: “Mēs tagad būsim cita radiostacija.” Ar manu dabu, pārdošanu, skaitļiem, jaunā zīmola koncepts nešķita aizraujošs. Es gāju uz darbu un sapratu, ka tas neiet kopā ar manu būtību. Izvēlējos pārtraukt darba attiecības ar uzņēmumu, paņēmu pauzi, lai padzīvotu sev un izlemtu, kur virzīties tālāk.
Kāpēc izvēlējāties tieši kazino?
Kad citas juvelierizstrādājumu kompānijas uzzināja, ka esmu atpakaļ tirgū un meklēju darbu, bija vairāki piedāvājumi un konkursi, kuros piedalījos. Izskatīju arī darba piedāvājumus citās sfērās, jo biju atvērta arī kam jaunam. Pēc sava CV nosūtīšanas vakancei Enlabs, saņēmu uzaicinājumu darba intervijai. Nonākot šeit, bija sajūta, ka es varētu ar šiem cilvēkiem pēc intervijas aiziet arī uz kafejnīcu un runāt par citām lietām. Jutos savu cilvēku vidū - ambīcijas, tiešums un nekāda liekvārdība ir tas, kas mūs vienoja. Es uzskatu, ka esmu ambicioza, un, kad man intervijā viens no jautājumiem bija, vai es nebaidos, vai saprotu, kur eju, es teicu: “Jā, es saprotu.” Jo es neuzskatīju un vēl aizvien neuzskatu, ka azartspēles ir ļaunums un posts. Es pieturos pie apgalvojuma, ka tā ir brīvā laika pavadīšana, jautrība un izklaide. Robežas, protams, ir. Zinu cilvēkus, kuri jau sešos no rīta atrodas kazino. Tomēr, ja tu aizbrauc uz Ameriku un Lasvegasā uzspēlē automātus, visi tikai pasmaida, visiem liekas, ka tas ir forši. Bet Latvijā, ja tu kādam godīgi pasaki – jā, man patīk spēlēt azartspēles, vairumam uzreiz reakcija ir: tas nozīmē pazaudēt daudz naudas, uzņemties risku, nabaga tava ģimene un viss pārējais. Man ir spītnieces daba. un mans mērķis ir ne gluši šo uztveri mainīt – tas būtu par skaļu teikts, bet caur šo zīmolu stāstīt stāstu. Parādīt, ka Laimz ir piedzīvojums spēļu un azarta pasaulē, tas ir aizraujošs stāsts par 5 varoņiem, kuri katrs pieturoties pie savām īpašībām un pienākumiem ir gidi lietotāja jaunās pieredzes izveidē. Mani uzrunāja izaucinājums par kaut ko pilnīgi svešu un vēl nebijušu Latvijas tirgū – jaunu mobilo kazino un pirmo tiešsaistes bingo Latvijā. Enlabs ir fantastiski zinoši kolēģi, no kuriem nepārtraukti iedvesmoties - tāda bija un ir sajūta arī šodien. Iepriekš man nešķita, ka esmu strādājusi nelielās kompānijās, bet salīdzinājumā ar šo tas viss bija mazs. Es nonācu Enlabs un sapratu, cik tas ir vērtīgi – iet uz darbu iedvesmoties. Katrs kolēģis stāstīja un dalījās ar kaut ko, kas manā pasaulē bija pilnīgs jaunums. Adaptācijas periods, lai saprastu, kas te tagad vispār notiks, bija garš. Tas nav tikai tāds mārketinga jautājums – kā es tagad te kaut ko attīstīšu un vai būs skaista reklāmiņa, ņemot vērā, ka mēs Latvijā vispār nevaram reklamēties. Ko mēs darīsim? Tas bija liels solis - ļauties. Bija brīdis, kad sasniedzu lūzuma punktu – ka es nevis to nevaru, bet tiešām nezinu, ko darīt. Radās ideja, bet tā atdūrās pret likumiem. Ilgi gan nebija iespējas domāt, jo martā sākās pandēmija, sākās problēmas. Uz šo bija jāreaģē, un vienkārši jāsāk rīkoties.
Kādas problēmas pandēmija izraisa nozarē, kas ir tiešsaistē?
Pašā nozarē pandēmija apstādināja visu un tās sākums bija liela neziņa, kur tas aizvedīs un vai tās būs beigas vai jaunu beigu sākums. Tā prasīja lielu pacietību un visu negatīvo, automātisko domu virzību pozitīvā virzienā. Pati problēma bija rīcības nespēja un ticu, ka konkurentu, citu azartspēļu kompāniju liels mārketinga komandas darbs - pareizi nokomunicēt ar lietotājiem, viņus nomierināt, ka neviens nepazudīs un spēs atjaunot darbību. Galvenokārt Laimz komanda dzīvoja ar pārliecību, ka spēsim atvērt savas tiešsaistes durvis, kad ārkārtas situācija valstī beigsies. Mizīgu ieguldījumu sniedza uzņēmuma vadība un visa pārējā komanda, reaģējot plānveidīgi un saredzot tālejošu plānu, ko darīsim, kad darbība tiks atļauta.
Kas tieši tika aizvērts? Kā tas notiek internetā?
Cilvēki nedrīkst spēlēt, nedrīkst veikt iemaksas, neko. Tas attiecās uz visiem. Tomēr ar Laimz tas bija ieguvums. Tā bija lieliska iespēja zīmolu un tā vajadzīgās funkcijas vēlreiz pārtestēt, pārbaudīt līdz galam, lai mēs spētu no šīs situācijas iziet vēl labāki, būt gatavi pilnībā. Tā arī notika. 10. jūnijā, Laimz bija atvērts jauniem lietotājiem.
Jūs atnācāt uz pilnīgi jaunu vietu bez jebkādām priekšzināšanām nozarē. Kāds bija jūsu plāns?
Uzsākot strādāt Laimz, konceptuālā ideja bija gatava. Plāns bija maksimāli precīzi nodefinēt Laimz spēlētāju, kas prasīja pamatīgu tirgus izpēti, un izvēlēties pareizo tone of voice, ar kuru uzrunāt lietotājus, uzsākot kopējo piedzīvojumu Laimz. Piecu varoņu izvēle un to vārdi - Lauriz, Anna, Inga, Max, Zerro un tiem piedēvētās īpašības bija labs starts visai mārketinga stratēģijai, kuru veidojām kā skaidru, tiešu, jautru, bez aplinkiem gan vārdu izvēlē, gan varoņu aktivitātēs visur, kur tie piedalās. Liela daļa no plānā neiekļautā bija cilvēku lielā atsaucība un ieteikšana no mutes mutē. Tas bija īstais brīdis kam jaunam. Cilvēki bija pēc tā noilgojušies.
Cik ilgi Laimz jau darbojas un kādi ir pirmie rezultāti?
Laimz darbojas no 10. jūnija. Visiem ir pieejami Enlabs grupas publiskie ceturkšņu pārskati mājaslapā. Par konkrētiem datiem nevaru stāstīt vairāk nekā to, kas ir publiski pieejams.
Kas atšķir tā saucamās sieviešu spēles? Kāpēc vispār vajadzēja atsevišķi izdalīt sieviešu spēles?
Pirmkārt, tas bija jauns produkts, ko mēs ieviešam – tiešsaistes bingo. Pasaulē tas ir ļoti populārs. Spēlējot bingo, vari čatot ar draugiem un izklaidēties. Nav jābūt kopā, bet to var darīt esot katrs savās mājās. Bingo čata spēles ir aizraujošas un ar komūnas sajūtu. Sievietes biežāk izvēlas spēlēt pret kādu, nevis savā starpā. Sievietes nevēlas savā starpā sacensties, kā to dara vīrieši. Viņas labāk izvēlas spēlēt bingo, jo čata istabā var sarunāties ar spēles administratoru un izklaidēties. Vīrietim vairāk patīk, piemēram, sporta likmes, jo vīrieši grib sacensties ar citiem; tas uzreiz dod riska sajūtu. Sievietes nav riskētājas, un viņas neveic tik lielas likmes kā vīrieši. Sieviete uzticas mazai naudai, viņa var pamēģināt tā – pa drusciņai, nedaudz.
Prognozes par Laimz spēlētāju ir apstiprinājušās - 50% spēlē vīrieši un tikpat sievietes. Man tas bija pārsteigums. Manā prātā vienmēr ir bijis stereotips, ka vairāk spēlē vīrieši. Pārbaudīts novērojums ir, ka sievietes vairāk spēlē bingo, slotus un loterijas, bet vīrieši izvēlas pokeru, kazino un liek sporta likmes, taču sporta likmju Laimz nav. Izteikta atšķirība ir veiktajās iemaksās, kuras sievietes veic piesardzīgi, kamēr vīrieši go big un all in.
Vai arī citur pasaulē sievietes spēlē līdzīgi, vai arī ir kādas atšķirības pa reģioniem?
Runājot tieši par bingo, tad tas globāli ir sieviešu produkts. Mani ļoti iedvesmo bingo attīstība Spānijā un Lielbritānijā, kur ir vairāki lieli, spēcīgi tiešsaistes bingo zīmoli. Pasaulē lielākā bingo auditorija ir sievietes vecumā 40+, kuras spēlē, lai atpūstos un atietu no ikdienas trauksmes un lielā skrējiena. Mums katram ir sava atkarība.
Pasaulē ir vispār ir cita attieksme pret azartspēlēm. Protams, tas ir atkarīgs no tā, kurā pasaules malā mēs dzīvojam, kāds ir valsts ekonomiskaists stāvoklis, spiholoģiskie faktori, kas ietver arī temperamentu, naudas iemaksu lieluma veikšanu. Arī tepat kaimiņos, Baltijā, mēs izjūtam pilnīgi atšķirīgus spēlētāju ieradumus, kas lielā mērā skaidrojami ar konkrētās valsts ekonomiku.
Un ārzemēs?
Ārzemēs tas ir fun. Ja tev ģimenē ir četri cilvēki un visi spēlē bingo, tas ir normāli un to neviens nenosoda. Lielā mērā tas ir arī attiecināms uz atļauto reklāmas izvietošanu konkrētajā valstī - kā ar reklāmas palīdzību cilvēkam radi priekšstatu par izklaidi, kādas ir galvenās vērtības pašam zīmolam, turpinot stāstīt tā stāstu. Citās valstīs reklāmās redzi cilvēkus, kuri brīvi stāsta - es spēlēju bingo, man tas patīk, un arī mana ģimene spēlē.
Cilvēkam viena no piecām pamatvajadzībām cilvēkam ir izklaide, prieks un rotaļīgums. Katram cilvēkam stundu dienā būtu jāatrod veids, kā izklaidēties – vai nu spēlējoties ar bērniem, vai lasot grāmatu, vai uzspēlējot Candy Crush vai Laimz bingo.
Kuras ir Laimz populārākās spēles?
Laimz piedāvā bingo, kazino jeb slotus un live kazino. Populāri ir visi produkti, bet no spēlēm - sākot ar pasaulē zināmo Book of Ra un tā daudzajām versijām līdz bingo čata spēlēm.
Cik liela ir likmju atšķirība, ko liek vīrieši un sievietes? Tās ir reizes vai procenti?
Protams, tās ir reizes. Vīrieši ir ambiciozāki.
Un kāds ir spēlētāju vidējais vecums?
Dominējošais vecums ir no 18 līdz 34 gadiem.
Jauni cilvēki. Man bija priekšstats, ka uz kazino tomēr iet jau vecāki cilvēki…
Jā, tā ir atšķirība starp klātienes kazino spēļu zālēs un tiešsaisti. Milzīga atšķirība. Tiešsaistes kazino ir piedāvājumi – offers, kurus var izvēlēties, un to ir ļoti daudz. Tiešsaistē spēlē vairāk jauni cilvēki, kuri ir vairāk uz Tu ar internetu. Savukārt klātienes kazino tā nav. Arī naudas iemaksu atšķirība ir balstīta gan uz vecuma kategoriju, gan vietu, kurā cilvēks spēlē - tiešsaistē vai uz sauszemes. Laimz ir mobilais kazino - galvenokārt liekam uzsvaru uz to, lai būtu ērti spēlēt tieši telefonā, jo datoros un planšetēs spēlē trīsreiz mazāk.
Cik spēļu ir Laimz piedāvājumā?
Gana daudz – 767.
Pastāstiet par attīstības plāniem! Mērķējat arī uz citām valstīm?
Laimz tika radīts Latvijas tirgum. Enlabs grupā ir citi zīmoli, kas domāti citiem tirgiem. Laimz attīstās finansiāli, pagaidām ekspansiju uz citiem tirgiem neplānojam. Enlabs grupa katru produktu izstrādā konkrētam tirgum. Ir zīmoli, kuri pēc tam attīstās plašāk, bet kopumā visa stratēģija, ko mēs darām, ir orientēta uz Latviju. Visas darbības, auditorijas pētīšana, psiholoģiskie faktori – tas viss ir saistīts konkrēti ar Latvijas tirgu.
Kas būtu jādara jaunam azartspēļu zīmolam, lai tas attīstītos?
Pirmkārt, pašam tā vadītājam ir nemitīgi jāattīstās. Jābūt pašizaugsmei. Nav iespējams stagnēt un domāt, ka izdosies atrast jaunus kanālus vai veidot attīstītu, ja pats neesi gatavs neko mainīt. Ir jāstāsta zīmola stāsts, jādefinē auditorija, kurai sniedz pakalpojumu, nepārtraukti jāspēj pielāgoties izmaiņām, jāattīsta produkti un jāseko līdzi tendencēm, jauninājumiem un jāpiedāvā tirgū kaut kas unikāls. Svarīgi ir sekot līdzi azartspēļu pasaulei ārpus savas valsts robežām un pieturēties pie vērtībām - izklaides un jautrības. Galvenais - nepadoties brīdī, kurš var būt izšķirošs un nakamajā aiz tā, kad šķiet, ka viss iet nepareizi.
Sabiedrībā pret azartspēlēm ir liela pretestība, bet tiešsaistē to kaut kā nejūt. Kāpēc tā?
Manuprāt, tas ir saistīts ar paaudzes maiņu. Tiešsaistē uzturas visi tie, kuri lieto internetu un viņi tur kaut ko dara. Komentārus var rakstīt pie jebkuriem plašsaziņas līdzekļu rakstiem, tiešsaiste zināmā mērā rada sajūtu, ka tevi neviens neredz, neviens nezina, kur esi, kad raksti kārtējo komentāru vai spēlē spēles. Cilvēki jau vairs nezina, kur ir robežas. Nosoda visus tos, kuri kaut ko dara - kāds par daudz liek instagramā no realitātes atrautas bildes vai video, vai tas, ka spēlē azartspēles. Nosodījums kopumā ir mazāks, jo tiešsaistē ir lielāka realitātes sajūta, tā ir kā otra dzīve. Jo īstā dzīve, kas notiek uz sauszemes, ir pavisam cita. Tagad ir lieliska filma The Social Dilemma par to, kā strādā, piemēram, sociālo tīklu un lietotņu notifikācijas. Sen neesi bijis sociālajā tīklā? Konkrētās aplikācijas ziņo par kādu atjauninājumu vai drauga aktivitāti, lai cilvēks tajā atgrieztos. Tas nav stāsts par azartspēlēm. Tās ir pašatbildīgas splēles, kurās, zinot savas robežas, cilvēks gūst baudu no izklaides.