Zaļo ūdeņradi ražos lētāk

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Edmunds Brencis

Vaicāts, ko īsti dara Naco Technologies, Aleksandrs godīgi atzīst: “Piedod, es nevaru dot pavisam vienkāršu atbildi.” Taču viņš cenšas un salīdzina nanotehnoloģijas ar datoriem. Tāpat kā ar datoriem var programmēt dažādus algoritmus, nanotehnoloģijas var izmantot ne vienā vien veidā. Un, lai gan pie apzīmējuma nanotehnoloģijas cilvēki bieži vien apjūk, Aleksandrs skaidro, ka nano nozīmē tikai izmēru. Visi zina centimetrus un milimetrus. Tad nu, lūk, sadalot milimetru tūkstoš daļās, iegūst mikrometru, bet tūkstošā daļa no mikrometra ir nanometrs. Nanopārklājums ir ļoti, ļoti plāns slānītis. Piemēram, uz detaļām, kas pārklātas ar Naco Technologies tehnoloģiju piecu nanometru biezumā, šo slāni gandrīz neredz. To ieraudzīt palīdz vien pārklājumā esošā krāsa.

Ūdeņradis ir mazākā un vieglākā molekula. Tā ir ļoti aktīva un var daudz kur iekļūt. Kad šī molekula savienojas ar citām virsmām, tajās notiek korozija – tās tiek bojātas. “Mūsu tehnoloģijas aizkavē koroziju,” stāsta Aleksandrs. Vienā gadījumā uzņēmums pārklāj ūdeņraža ražošanas procesā nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas komponentes, bet citā gadījumā risinājums ir paredzēts arī uzņēmumiem, kuri izstrādā ar ūdeņradi darbināmas iekārtas – degšūnas, kuru komponentes arī nepieciešams pārklāt ar aizsargslāni un katalizatora slāni.

Uzņēmums ir izstrādājis procesu, kā efektīvi uzklāt antikorozijas un katalītiskus nanopārklājumus. Lielākais ieguvums esot uzklāšanas ātrums, iegūstamo pārklājumu daudzveidība, tos pielāgojot dažādām ūdeņraža tehnoloģijām, un to kvalitāte. Naco Technologies nav vienīgā kompānija, kas piedāvā pārklāt komponentes ar nanopārklājumiem, taču tās trumpis esot ātrums, kādā to iespējams izdarīt. “Tas nozīmē, ka mēs varam tajā pašā laikā pārklāt vairāk detaļu nekā citi uzņēmumi,” apgalvo Aleksandrs. Uzņēmums māk uzklāt arī tādus materiālus, ko citi nespēj, piemēram, niķeli. Tāpat Naco Technologies strādā pie tehnoloģiski jauniem pārklājumiem, lai platīnu un irīdiju aizvietotu ar lētākiem materiāliem.

Pašlaik ūdeņraža iekārtu komponenšu pārklāšanā izmanto salīdzinoši daudz katalītisko materiālu, piemēram, platīnu vai irīdiju. Naco pārklājumu tehnoloģija ļauj samazināt šo materiālu daudzumu līdz pat 20 reizēm, ievērojami samazinot ražošanas procesa izmaksas, kā arī palīdzot paildzināt iekārtu dzīvi. “Patlaban elektrolīzeri, ko izmanto ūdeņraža ražošanā, kalpo aptuveni gadu. Mēs varam pagarināt šo periodu divas līdz trīs reizes, līdz ar to arī zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksas ievērojami samazinās,” sola Aleksandrs.

Ūdeņraža nozare attīstās ļoti lielā ātrumā, vērtē uzņēmējs. To viņš secina pēc sava uzņēmuma klientiem – daži katru gadu aug divas vai pat četras reizes ātrāk nekā iepriekš. Piemēram, pirms kāda laika klientu ražotnēs projekti bija megavatu apjomā, bet tagad jau gigavatos. Viss tirgus aug līdzīgā ātrumā. Patlaban ražotais ūdeņradis ir salīdzinoši dārgs. Aleksandrs uzslata, ka uzņēmumi, kas tagad investē šajā nozarē, gatavojas nākotnei.

Prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam 15 % enerģētikas nozares veidos ūdeņradis, turklāt to var izmantot ne vien kā enerģiju, bet arī dažādu produktu, piemēram, amonjaka, ražošanā. “Kad runājam par ūdeņradi, nevajag domāt tikai par enerģiju. Tirgus būs milzīgs. Daudzi eksperti prognozē, ka šis būs straujāk augošais tirgus nākamajos desmit gados. Ūdeņradim ir laba nākotne.”

Ilgtermiņā Naco Technologies vēlas aizvietot pašlaik ūdeņraža industrijā izmantotos ķīmiskos pārklājumus. “Iedomājies, zaļā enerģija lielā mērā tiek ražota, izmantojot iekārtas ar ķīmiskiem pārklājumiem, kas rada dabai kaitīgus procesa atkritumus. Mēs ceram to mainīt,” saka Aleksandrs.

Patlaban Naco Technologies strādā kā pētniecības centrs. Septembrī paredzēts atvērt pirmo pilotražotni Rīgā, kurā gadā pārklās pusmiljonu komponenšu. “Šādā stadijā šis nav mērogojams jaunuzņēmumu tipa bizness. Ja mēs strauji neaugsim un nepāriesim no pētījumu centra uz ražojošu uzņēmumu, tad tirgus paņems citu uzņēmumu piedāvājumu. Mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk ieiet tirgū, tāpēc jau paralēli Latvijas ražotnei plānojam nākamo, kur strādāt daudz lielākos apjomos un pārklāt simtiem tūkstošu un miljonusdetaļu gadā,” Aleksandrs atklāj plānus.

Otras ražotnes izveidei vajadzēs papildu investīcijas. Uzņēmums plāno sadarboties ar stratēģisko investoru. Iecerēts, ka Rīgā arī pēc gadiem būs komandas kodols, kas nodarbosies ar pētniecību un izstrādās tehnoloģiski sarežģītus risinājumus, ko vēlāk ieviest plašākā mērogā uzņēmuma nākamajās ražotnēs.

Sākotnēji uzņēmumam bija iecere licencēt savu tehnoloģiju, jo tas ir ātrākais veids, kā augt, taču tirgus tam vēl nebija gatavs. “Tāpēc mums ir nepieciešams kļūt par ražojošu užņemumu un nanopārklātu komponenšu piegādātāju. Pēc pieciem vai desmit gadiem es gribētu atgriezties pie licencēšanas modeļa un izplatīt šo tehnoloģiju pēc iespējas straujāk,” saka Aleksandrs.

Tik ambicioziem mērķiem uzņēmums ir piesaistījis Eiropas palīdzību – šajā pavasarī Naco Technologies saņēma desmit miljonus eiro Eiropas Inovāciju padomes akcelerācijas programmas EIC Accelerator grantu un investīciju. Konkurence bija liela – no 500 pieteikumu finansējumu saņēma tikai 30 projektu. “Skaidrs, ka mūsu projekts ir ļoti ambiciozs, un mēs arī esam baigie malači, bet uzvara šajā programmā nozīmē arī to, ka zaļā ūdeņraža jautājums ir ļoti aktuāls. Ja kādam ir kāds risinājums, kas tiešām var palīdzēt zaļā ūdeņraža tehnoloģijām kļūt pieejamākām un lētākām, ir salīdzinoši vieglāk saņemt finansējumu,” spriež uzņēmējs.

Vēl citā projektā Naco Technologies konsorcijā kopā ar somiem un igauņiem ir iesaistījies nākamās paaudzes Solid Oxide elektrolīzera izstrādē. Tas ir divu miljonu eiro projekts, kur partneri izstrādā specifisku ūdeņraža ražošanas iekārtu, kas neizmanto platīna grupas katalizatorus.

Iepriekš Naco Technologies pilotražotnes izveidei piesaistīja 1,5 miljonus eiro riska kapitāla.

Uzņēmumam jau ir 20 klientu, kam Naco Technologies izstrādā pārklājumus, lai labāk pasargātu šo uzņēmumu komponentes no korozijas, kā arī izstrādātu lētākus un efektīvākus katalizatorus. Klientu vidū ir Siemens Energy, ThyssenKrupp, Nucera, Cummins, Ballard Power, Plug Power, Toyota un Hyundai. Lai tiktu pie tik lieliem klientiem, lieti noder komandas iepriekšējā pieredze un kontaktu loks. Taču tas palīdzēja atvērt tikai pirmo pāris klientu durvis, ar pārējiem attiecības bija jāveido no nulles. “Mums pievienojās biznesa attīstības vadītājs Raivis Ņikitins, kurš pat caur sekretāri spēj ieinteresēt klientu izmantot mūsu pakalpojumus,” uzslavē Aleksandrs.

Palīdz arī tas, ka uzņēmuma nosaukums nozarē arvien ir labi zināms, jo komanda ar šo pašu vārdu pirms 15 gadiem strādāja citā nanotehnoloģiju projektā. “Sākumā man bija lielas pārdomas, izmantot veco nosaukumu vai izdomāt jaunu zīmolu. Papildu arguments par labu vecajam nosaukumam bija tas, ka neviens agrāk tā nebija darījis, tāpēc nolēmām pamēģināt un paskatīties, kas no tā sanāks. Taču otrreiz es laikam tā vairs nedarītu,” uzņēmējs atzīst.

Naco Technologies ir interesants piemērs tam, ka komandai jau ir pieredze jaunuzņēmuma veidošanā un pārdošanā, turklāt gandrīz vai tā pati komanda tagad attīsta jaunu biznesu ar iepriekšējo nosaukumu.

Iepriekš Aleksandrs vienpadsmit gadus strādāja par vadības konsultantu Deloitte. 2009. gadā, ekonomiskās krīzes laikā, viņš sāka domāt par jaunu lappusi savā karjerā, jo iepriekšējā darbā viņam vairs nebija interesanti, turklāt krīzes laikā nācās nodarboties ar kolēģu atlaišanu un ne tik daudz ar uzņēmumu konsultēšanu. Tāpēc viņš aizgāja uz zinātnes komercializācijas platformas Commercialization Reactor pasākumu, kur zinātnieki prezentē savas tehnoloģijas un uzņēmējiem ir iespēja viņiem pievienoties, lai kopā izveidotu pelnošu tehnoloģiju jaunuzņēmumu. Tur Aleksandrs iepazinās ar saviem nākamajiem kolēģiem, kuriem ir pieredze fizikā un ražošanā. “Zinātniekam Valērijam Mitinam bija forša tehnoloģija, un mēs sākām domāt, ko ar to izdarīt. Bija daudz iespēju – pārklāt instrumentus, auto detaļas, stiklu un tamlīdzīgi. Mēs nolēmām fokusēties uz autobūves nozari,” stāsta Aleksandrs. Pēc pieciem gadiem viņu tehnoloģiju nopirka vācu autobūves uzņēmums Schaeffler Group. Komanda vēl piecus gadus turpināja strādāt uzņēmumā, ieviešot tehnoloģiju ražošanā un nododot zināšanas. 2020. gadā gandrīz viss iepriekšējais komanda kodols sāka darbu pie nākamā projekta.

Lai gan komandai jau bija jaunuzņēmuma pārdošanas pieredze, viņi nolēma iesaistīties Buildit akcelerācijas programmā. “Pirms desmit gadiem nebija tik daudz iespēju mācīties, visu vajadzēja darīt pašu spēkiem, tāpēc šoreiz iestājāmies akceleratorā un ieguvām ļoti labu pieredzi. Uzreiz pēc tam piedalījāmies arī Igaunijas akcelerācijas programmā Beamline, kas fokusējas uz tīrajām tehnoloģijām. Es izvēlējos tieši Igauniju, jo mūsu kaimiņvalsts ir pasaulē labākā vienradžu radīšanā. Un tieši tur mēs sapratām, ka ir jāsper lieli soļi,” saka Aleksandrs.

Viņš uzskata, ka šodien jaunuzņēmumu pasaulē ieejas barjera ir pavisam zema – pietiek tikai ar ideju. Ir daudz akceleratoru, kas piedāvā dažādas mācības un mentoringu, iepazīstina ar nozares cilvēkiem un palīdz piesaistīt investīcijas. Tālākais jau ir katra paša rokās. “Tas vairāk ir drosmes jautājums. Piemēram, igauņu Bolt dibinātājam Markusam Villigam bija 19 gadu, kad viņš izveidoja šo veiksmes stāstu,” zina teikt Aleksandrs. Iegūtā pieredze un zināšanas komandu mudina augt daudz agresīvāk nekā iepriekšējā projektā, un Aleksandrs cer, ka šis jaunuzņēmums būs vēl veiksmīgāks par iepriekšējo. Lai gan viņš arvien neatklāj pārdošanas darījuma summu, uzņēmējs paredz, ka šī projekta mērogs būs daudzreiz lielāks.

Vai arī šo uzņēmumu ir plānots pārdot kādam lielam nozares spēlētājam? Aleksandrs Parfinovičs teic, ka tas vēl nav skaidri zināms. Iespējams, šim uzņēmumam ir iespēja realizēt akciju pirmreizējo piedāvājum biržā. “Jaunuzņēmumi ir avantūriski, izmēģina daudz ko jaunu, eksperimentē. Redzēsim, kas mums sanāks.”

Eksperta komentārs

Maksims Jegorovs

Accenture vadītājs Baltijā

Mazākos  un lielākos mērogos

Zaļajam ūdeņradim tiek prognozēts milzīgs potenciāls Eiropas un pasaules zaļajā kursā. Tiek veidoti klasteri, īstenoti projekti – mazākos un lielākos mērogos –, un iegūtā pieredze ir ļoti būtiska. Lai gan pagaidām ūdeņraža nozīme energoapgādē ir neliela, jo ir izaicinājumi saistībā ar izmaksu konkurētspēju, ražošanas apjomiem, izsekojamību, infrastruktūras vajadzībām un tamlīdzīgi, tomēr sagaidāms, ka nākotnē ūdeņradis tiks izmantots daudz plašāk.

Tie, kuri būs pirmie ar inovatīviem risinājumiem un pieejām, veiksmīgi apgūs nākotnes tirgu. Eiropas Komisija ir iepazīstinājusi ar Ūdeņraža stratēģiju klimatneitrālai Eiropai, kuras mērķis ir paātrināt tīra ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi un līdz 2050. gadam panākt, ka ūdeņradis ir klimatneitrālas energosistēmas stūrakmens. Šajā jomā neiztikt bez tehnoloģijām, jo ūdeņradis palielina projektu plānošanas, izstrādes, darbības un tirdzniecības sarežģītību, ko var pārvarēt, izmantojot virkni digitālo tehnoloģiju: lielos datus, mākslīgo intelektu, blokķēdi utt. Digitālos dvīņus var izmantot, lai izveidotu digitālu attēlojumu, un tad ieinteresētās personas var eksperimentēt ar vairākiem iespējamajiem scenārijiem, piemēram, kādi ir rezultāti, ja iekārtās tiek izmantots nanopārklājums vai jauns materiāls.

Jomās, kuras tiek meklēti jauni risinājumi, būtiska ir pieredzes stāstu portfeļa veidošana, apkopojot dažādas pieredzes, lai turpinātu izaugsmi un uzlabotu gala produktu. Pasaulē fokuss uz zaļo ekonomiku nemainīsies, tāpēc ir atbalstāmas iniciatīvas, kas palīdz samazināt izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Vienlaikus nozares izaugsmē nedrīkst aizmirst par tirgus noskaņojumu attiecībā uz enerģijas pāreju.