Sankcijas pret visiem
Laikā, kad norisinās karadarbība Ukrainā, Krievijas Forbes miljardieru saraksta pastāvīgais iemītnieks Pjotrs Avens ir pārcēlies uz Latviju. Rietumu sankcijas, kas tika pieņemtas pēc kara sākšanas, Krievijas bagātniekiem lika pieņemt izšķirīgu lēmumu. Vieni demonstrēja lojalitāti prezidentam Vladimiram Putinam, otra grupa – tai pieskaitāms arī Avens – savus aktīvus Krievijā pameta likteņa varā, domājot par dzīvošanu un biznesu Rietumos. Paradoksālā kārtā sankcijas vairāk iedragājušas tieši tos, kuri nevēlējās atgriezties Maskavā.
Nomaļus no lielā biznesa miljardieris Pjotrs (Pēteris) Avens bijis dzīves sākumposmā, strādājot zinātnes jomā un pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās ieņemot ministra amatu Krievijas visliberālākajā valdībā. Viņa centienu rezultātā Krievija aizsāka brīvu valūtu apmaiņu, efektivizēja ārējās tirdzniecības mehānismu, citstarp apņēmās izvest savu karaspēku no Latvijas. Visai atstatus no uzņēmējdarbības viņš ir arī patlaban, dzīvojot Latvijā. Starp šiem abiem biogrāfijas posmiem – ilgstoša darbība konsorcijā Alfa Group, investīciju kompānijā LetterOne un virknē citu struktūru.
No Alfa līdz LetterOne
Par impulsu, kas noteica Avena ceļu uz biznesa augstāko līgu, kļuva viņa izveidotās kompānijas FinPA un Mihaila Frīdmana vadītās Alfa Bank savstarpējā apmaiņa ar akcijām 1994. gadā; pēc tam Avens kļuva par pašlaik lielākās Krievijas privātās bankas prezidentu. Viņš kļuva par akcionāru arī iespaidīgi augošajā konsorcijā Alfa Group, kas līdztekus finanšu jomai investēja arvien jaunās nozarēs – mazumtirdzniecībā, ogļūdeņražos, telekomunikācijās, dzeramā ūdens ražošanā. Alfa Group darbība pārsvarā saistāma ar Krieviju un tās pierobežas valstīm.
Pēc savas daļas pārdošanas naftas un gāzes kompānijā TNK-BP konsorcija akcionāri, tostarp Avens, pārorientējās uz globāla mēroga biznesu. 2013. gadā viņi ieguldīja 15,36 miljardus dolāru jaunajā kompānijā LetterOne, kuras aktīvi 2021. gada nogalē tika novērtēti par 26,8 miljardiem. LetterOne reģistrēta Luksemburgā, savukārt tādu kompānijas apakšstruktūru kā L1 Energy un L1 Technology galvenās mītnes tika izvietotas vēl tālāk no Maskavas – Londonā. Akcionāru aktivitātes, kas sākotnēji bija intensīvas Krievijā, pēdējā gadu desmitā aizvien vairāk fokusējās uz Rietumu pasauli, ko raksturo liberālās vērtības, brīvais tirgus un konkurence.
Neapšaubāmi, gan Alfa Group un LetterOne ilgstošajam vadītājam Frīdmanam, gan vienam no vadošajiem akcionāriem Avenam, kuri pameta Krieviju uzreiz pēc kara sākšanās, liberālās idejas izsenis bijušas svarīgas pašas par sevi. Frīdmans draudzējās ar Kremļa priekšā nogalināto Krievijas prezidenta Putina politisko oponentu Borisu Ņemcovu; Avens par vienu no svarīgākajām personām savā dzīvē uzskata Jegoru Gaidaru, kurš viņu uzaicināja strādāt Ministru kabinetā – vispirms 1991. gadā kā ārlietu ministra vietnieku, pēc tam 1992. gadā ārējo ekonomisko sakaru ministra statusā.
Jaunās Krievijas vēsturē Gaidara valdība izrādījusies visliberālākā, tās darbības vektori asi kontrastēja ar pašreizējo Krievijas ekonomisko modeli. Ja reformu kabinets 90. gadu sākumā nodarbojās ar PSRS ekonomisko demontāžu, tad tagad viens no Krievijas elites nereti lietotajiem terminiem ir PSRS 2.0. Reti kāds no Krievijas miljardieru saraksta šobrīd uzdrošinās sludināt liberālās idejas; daži no šīs cilvēka un ekonomiskās brīvības aizstāvošās ideoloģiskās nometnes pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un attiecīgi sekojušajām sankcijām izpelnījušies apzīmējumu krievu supernovas.
Krievu supernovu parādīšanās
Astronomijā ar terminu supernova apzīmē parādību, kad zvaigznes spožums palielinās pat 100 miljonu reižu, un pēc tam tā pārvēršas par kompaktu neitrona zvaigzni vai melno caurumu. Tagad šis jēdziens tiek projicēts arī uz sankcijām pakļautajiem Krievijas miljardieriem – ar to apzīmē uzņēmējus, kuri kopumā ir liberāli noskaņoti un Krievijā darbojušies ekonomikas sektoros, kur valda spraiga konkurence.
Tie ir miljardieri, kuri pie savām bagātībām faktiski tikuši bez valsts resursu izmantošanas, korupcijas un iesaistīšanās politikā. Viņi spējīgi īstenot uzņēmējdarbību un veikt investīcijas modernās nozarēs Rietumos un tur vēlas dzīvot, ikdienā sevī akumulējot šeit pastāvošās vērtības un demonstrējot kopīgu vēlmi tikt sociāli pieņemtiem ārpus Krievijas.
Pēc sankcijām, kas bija atbilde uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, tieši krievu supernovas nonākušas starp Scillu un Haribdu. Šie uzņēmēji upurē savus aktīvus Krievijā, izpārdodot tos par būtiski pazeminātām cenām, lai paliktu pie ierastā dzīvesveida un biznesa. Vienlaikus viņiem, arī Rietumos esot, jāatvadās vismaz no daļas akciju un vadošajiem amatiem pašu izveidotos uzņēmumos, kuriem sabrūk ražošanas ķēdes; tiek arestēti viņu konti, nekustamais īpašums, transporta līdzekļi.
Rietumi viņus atgrūž – pret krievu supernovām izturas ar tieši tikpat lielām aizdomām, kā pret Putinam vistuvāko cilvēku loku. Patlaban biznesmeņiem, kuri nelepojas ar lojalitāti Kremlim, savus aktīvus no Krievijas pārvirzīt uz Rietumiem ir ievērojami problemātiskāk nekā, piemēram, uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Turciju, kādreizējām NVS valstīm vai Ķīnu.
Viena no spilgtākajām krievu supernovām – Oļegs Tiņkovs, kurš no nulles radīja vienu no veiksmīgākajiem fintech projektiem, atklājot elektroniskā bankinga ēru Krievijā. Kad pēc sankciju ieviešanas martā Lielbritānija bloķēja viņa aktīvus, Tiņkovs sociālajos tīklos asi nosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Nedēļu vēlāk kļuva zināms, ka viņš paša veidoto biznesu pārdevis, turklāt nevis formāli, bet gan reāli – holdinga Interros vadītājam Vladimiram Potaņinam, kuram iepriekš ar Tinkoff Bank nav bijis nekā kopīga. 2022. gada jūnijā Tiņkovs paziņoja, ka pārdot banku viņu piespieduši “Kremļa pārstāvji”, draudot ar nacionalizāciju, un ka viņš šī darījuma rezultātā zaudējis astoņus miljardus dolāru. Bijušais miljardieris, tagad miljonārs Tiņkovs četrus mēnešus vēlāk paziņoja, ka atsakās no Krievijas pilsonības.
Burtiski pusstundu pēc sankciju ieviešanas 2022. gada jūnijā Arkādijs Voložs atstāja grupas Yandex ģenerāldirektora posteni un amatus ārzemju meitaskompānijās. Grupas pirmsākumi meklējami 90. gadoss, kad Voložs kopā ar vēl vienu programmētāju Iļju Segaloviču radīja meklētāju, kas apauga ar pakalpojumu veidiem un izauga par pirmo starptautisko Krievijas ekosistēmu, vairākos aspektos apsteidzot Google. Galvenos ienākumus grupai Yandex nodrošināja e-komercija, piegādes, taksometri, koplietošanas auto, izklaides servisi, sludinājumi.
Tomēr neatkarību saglabāt neizdevās – izaugusī ekosistēma bija kļuvusi pārāk nozīmīga. Vēl 2019. gadā Krievijas valsts tika pie Yandex zelta akcijas, līdz ar to pie iespējas bloķēt jebkuru nozīmīgu darījumu. Visdrīzāk pēc sankciju ieviešanas valsts neļāva šim uzņēmumam atstāt Krievijas teritoriju; tādu kompāniju, kurām ir milzīgi apgrozījumi, turpmākā likteņa izsvēršanā bieži iesaistās Putins. Voložs tagad Rietumos cer attīstīt jaunuzņēmumus vispirms jau pašbraucošo auto un mākoņa jomā. Lielākā daļa biznesu paliks Krievijā, tikai to īpašnieki būs citi.
Viens no spilgtākajiem krievu supernovu piemēriem ir Alfa Group, kas centusies distancēties no Putina jau gadu desmitu un kurai sankcijas kļuvušas par nopietnu apdraudējumu, jo puse tās biznesa atrodas Rietumos. Šo struktūru pēdējā laikā Krievijas propagandisti apvaino “valsts nodevībā pretkara pozīcijas dēļ”, atklāti aicinot represēt akcionārus un atņemt viņiem aktīvus.
Alfa Group nokļuvusi turbulencē, kurā aktīvi tiek zaudēti cits pēc cita, esošo vērtība jau krītas. Konsorcijs tāpat kā kompānija Yandex nolēmis savu biznesa impēriju sadalīt krievu un ārzemju daļās. Luksemburgas holdinga ABH (sākotnēji Krievijas Alfa Bank un AlfaStrakhovanie īpašnieks) direktoru padomes loceklis Endrū Baksters šogad maijā izplatītajā paziņojumā informēja, ka tiek gatavota konsorcija iziešana no Krievijas aktīviem.
Krievijas AlfaStrakhovanie pārdošana ir daļa no biznesa reorganizācijas stratēģijas, kuras rezultātā Frīdmanam un Avenam tagad vajadzēs nodarboties ar ārzemju biznesiem, bet viņu Alfa Group partneriem Germanam Hanam un Aleksejam Kuzmičovam – ar krievu. “Mēs gaidījām, ka dzelzs aizkars aizvērsies mūsu pusē, taču tas daudz ciešāk aizvērās no otras puses, tāpēc īstenot biznesu gan Krievijā, gan Rietumos nav iespējams,” sadalīšanas iemeslu raidorganizācijai BBC skaidroja avots Alfa Group vadībā.
Putinam lojālo biznesmeņu nometne
Sankcijām pakļauto biznesmeņu spektrā krievu supernovu pretpols ir miljardieri, kuri pie lielās bagātības tikuši galvenokārt divtūkstošajos gados – Putina ērā. Tieši viņu rindās meklējams Krievijas prezidentam reāli pietuvināto biznesmeņu loks.
Virkne krievu supernovām pretējā miljardieru spektra daļā esošo uzņēmēju patlaban strādā Krievijas kara mašīnas labā, saņemot iespaidīgus valsts pasūtījumus, un ar ieinteresētību gaida Kremļa lēmumus par nacionalizāciju. Piemēram, virkni Avenam nepatiesi adresēto pārmetumu Rietumos viņi labprāt uzņemtos uz sevi, lai gūtu vēl lielāku Kremļa labvēlību. Savdabīgi, ka pēc sankciju ieviešanas, kas saistītas ar karu Ukrainā, daudzi Krievijas oligarhi nikni vērsās nevis pret Kremli, bet gan pret Rietumiem.
Desmitiem Krievijas uzņēmēju un kompāniju Eiropas vispārējās jurisdikcijas tiesā apstrīdējušas pret tām vērsto ES Padomes sankciju pamatotību, vienlaikus liekot saprast, ka tagadējie ierobežojumi biznesam sekmējuši senu Putina vēlmi, proti, milzīgi izvestā kapitāla apjomi atgriežas Krievijā, un līdz ar šīm līdzekļu plūsmām – arī paši miljardieri. Pirmkārt, Rietumi viņus atstūmuši, otrkārt, bailes par savu aktīvu izplēnēšanu sekmē kara ekonomikas realitāte un valsts elitē arvien biežāk pieminētā nacionalizācija.
Pēc kara aizsākšanās Putins kārtējo reizi aicināja atgriezt ārzemēs ieguldīto kapitālu, lai investētu savā valstī. To, ka kapitāla repatriācija ir konsekventa Kremļa politiska līnija, ar ko jārēķinās, apliecina virkne faktu, piemēram, biznesa ombudsmena Borisa Titova īpašā vizīte Londonā 2018. gada februārī. Tās laikā viņš satikās ar vairāk nekā 40 tur mītošajiem krievu uzņēmējiem, pavēstot, ka pret daudziem no viņiem ierosinātās krimināllietas raisa šaubas, un apsolīja iestāties par viņiem Putina priekšā. 2022. gada martā, trīs nedēļas pēc iebrukuma Ukrainā, Krievija izsludināja jau ceturto kapitāla amnestijas etapu.
Sarežģītās attiecības
Negaisa mākoņi virs Avena un Alfa Group galvas sabiezēja pakāpeniski – arī ideoloģisku izvēļu jomā. “Es savā dzīvē esmu uzrakstījis vairākus populārus tekstus, kas, šķiet, kādam bijuši interesanti. Piemēram, tagad pārlasīju savu rakstu par liberālajām reformām, kas publicēts izdevumā Kommersant 1998. gadā. Pēc Gaidara nāves viss, kas tolaik tika darīts, iegūst jaunu jēgu,” vienā no intervijām 2010. gadā pauda Avens, kurš trīs gadus vēlāk pabeidza darbu pie grāmatas Gaidara revolūcija.
Nākamā grāmata, kas dienasgaismu ieraudzīja 2018. gadā, jau izrādījās tiešs izaicinājums Krievijas prezidentam. Tā saucās Berezovska laiks un bija veltīta visnenogurdināmākajam un ērkšķainākajam Putina oponentam. Šīs abas grāmatas veltītas cilvēkiem, ar kuriem Avens satuvojās, vēl strādājot PSRS Zinātņu akadēmijas Sistēmisko pētījumu institūtā. Viņš sēdēja vienā kabinetā ar Gaidaru, ar kuru bija pazīstams kopš Maskavas Valsts universitātes aspirantūras laikiem.
Savukārt Boriss Berezovskis, ar kuru Avens iepazinās 1975. gadā, strādāja kopā ar viņa tēvu Oļegu Avenu, tobrīd Zinātņu akadēmijas profesoru informātikas jomā, vēlāk Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli. Nākamā uzņēmēja Avena doktora disertācijas Funkcionālā mērogošana tekstu rediģēja neviens cits kā Berezovskis, kurš drīz iesaistījās biznesa augstākajā līgā.
Abas izcilās personības, kurām bija nozīmīga loma Avena dzīvē - Gaidaru un Berezovski raksturoja iekšējā brīvība un atraisītība, drosme riskēt un gatavība darboties - 1990-ajos gados svarīgas un pat apskaužamas rakstura īpašības. Nav iedomājams, ka šie abi cilvēki jebkad varētu piederēt Putina iekšējam cilvēku lokam.
Forbes aprunājās ar amata brāļiem Krievijā, lai izvērtētu, cik ļoti Avens vēsturiski varētu vai nevarētu būt pielicis roku Putina nākšanai pie varas. “Lai nu ko, bet tieši šo procesu viņš nekad nav ietekmējis,” sacīja redaktors, kurš liberālo žurnālistu flangā strādā vairāk kā 20 gadus.
Avens, kurš 70. un 80. gados sarakstījis vairākus pētnieciska rakstura darbus par ekonometriju, turpināja atklāti kritizēt Krievijas prezidentu un valsts ekonomisko modeli no liberāļa pozīcijām. Vēl 2000. gadu vidū dažādos Alfa Group ziņojumos tika spriests par Krievijas investīciju klimatu nākotnē – cik tas atkarīgs no valsts prezidenta un vai Putins šajā aspektā būtu labākā kandidatūra. Avena ziņojumā 2006. gada Londonas Ekonomikas forumā šajā jautājumā kopumā pausta negatīva nostāja.
“Pats galvenais – konkurences apspiešana, no kā izriet viss pārējais,” – tā viņš aprakstīja Krievijas ekonomiku YouTube kanālam A pogovoritj 2021. gadā. “Valsts īpatsvars ekonomikā ir pārākliels. Nelielais mazā un vidējā biznesa īpatsvars – attiecīgi ap 20 % no IKP –, kā arī mazais investīciju apjoms ir konkurences, ekonomisko brīvību apspiešanas sekas.”
2022. gadā Ukrainas portāls dev.ua vēstīja: “Pēdējos gados attiecības starp Alfa dibinātājiem un Kremli, maigi izsakoties, neizskatījās īpaši tuvas. Kopš 2017. gada Frīdmans sāka ignorēt teroristiskās valsts prezidenta ikgadējās tikšanās ar svarīgajiem cilvēkiem. Lūk, viens no skaidrojumiem, ko Alfa pārstāvji sniedza 2018. gadā: “Frīdmans un Avens atradās ļoti tālu no Maskavas, kad līdz viņiem nonāca ielūgumi uz Kremli.””
Savukārt 2017. gadā žurnālists Koba Džaurija savā materiālā "Alfa Bank izdala līdzekļus, kas pēc tam nonāk pie bataljona Azov” secināja, ka šī Ukrainas kredītiestāde “atkristījusies no Krievijas, pilnībā atbalstījusi Ukrainas varas iestāžu darbību, bet Krimu nosaukusi par okupētu teritoriju”, laižot klajā sekojošu paziņojumu: “Alfa Bank kā viena no pirmajām starptautiskajām bankām pārtraukusi darbu okupētajās teritorijās pilnībā atbilstoši Ukrainas likumdošanai – kā Krimā, tā arī Donbasā. Bankai nav nekāda sakara ar okupantiem.”
Saskaņā ar Džaurijas rīcībā esošo informāciju vairākus gadus iepriekš viens no Ukrainas izlūkdienestiem, atzīmējot, ka caur Alfa Bank tās akcionāri pēdējos mēnešos Ukrainā ieguldījuši simtiem miljonu dolāru, savā ziņojumā paudis: “Ukrainas Alfa Bank bija galvenais sponsors vienam no visnozīmīgākajiem ekonomiskajiem pasākumiem Ukrainā 2014. gadā – Kijevā notikušajam Jaltas Eiropas stratēģijas samitam, kura goda viesu vidū bija gan valsts eiropiešu un amerikāņu draugi, gan arī Labējā sektora un bataljona Dņepr pārstāvji.”
Ziņu resurss therussianamerica.com Frīdmana un Avena viesošanos Vašingtonā pēc Atlantijas padomes eksperta Andersa Oslunda ielūguma 2018. gada maijā aprakstīja šādi: “Aprunājoties ar cilvēkiem, kam tieši zināms šajās slēgtajās vakariņās paustā saturs, mēs noskaidrojām, ka Frīdmans un Avens nedivdomīgi kritizējuši Putina režīmu. Konkrēti viņi pauduši galēji negatīvu Krievijas ekonomikas vērtējumu, paziņojot, ka valsti neglābs pat augstas naftas cenas. Tā iemesls ir neatgriezeniskas strukturālas pārmaiņas, smadzeņu aizplūde un Vladimira Putina izteiktā tuvredzība.”
Alfa Bank pārdošanai gatavota sen
Šā gada martā atklātībā nākusī informācija, ka Frīdmans un Avens gatavi pārdot savas Krievijas Alfa Bank daļas par ievērojami zemāku cenu, nekā tā būtu pirms kara, ekspertiem nebija pārsteigums. Divtūkstošo gadu pirmās desmitgades otrajā pusē Krievijas žurnālistu uzdotajos jautājumos Avenam arvien biežāk iezagās bažas par kredītiestādes turpmāko likteni.
2018. gada sākumā jau konkrēti tika runāts par iespējamu tās pārdošanu kādam lielam šīs valsts spēlētājam, un sāka izskatīties, ka kredītiestāde jau nonākusi procesā, kura galarezultāts – pāriešana bankas VTB kontrolē. 2018. gada vasarā par Alfa Bank izpilddirektoru kļuva Vladimirs Verhošinskis no VTB struktūrām. Viņa biogrāfijā ieraugāma būtiska detaļa – 2011. gadā, kad VTB iegādājās banku Moskva, šis pats topmenedžeris pārgāja uz šo struktūru, turklāt uzreiz viceprezidenta amatā. Kad 2016. gadā banka Moskva tika pievienota VTB, Verhošinskis atgriezās VTB.
Vasarā pēc Verhošinska pāriešanas uz Alfa Bank tajā uzreiz sākās nopietnas pārmaiņas kadru sastāvā. Rudenī tika atjaunota mārketinga komanda, darbu atstāja divi topmenedzeri – Marija Ševčenko un Igors Kņazevs. Tika diskutēts, vai Avens un Alfa Bank akcionāri pēc darījuma ar VTB uzreiz pametīs Krievijas teritoriju. Realitāte pēc kara sākuma izrādījās atšķirīga – Avens Krievijā vairs nevēlas atgriezties, toties Alfa Bank nav pārdota. Katrā ziņā prognozētā pircēja VTB 2022. gada bilance uzrādīja rekordlielus tīros zaudējumus – 760 miljardus rubļu. 2021. gadā VTB guva 186 miljardu rubļu tīro pelņu.
Opozīcijas politiķa, agrākā organizācijas Anti-Corruption Foundation (ACF) priekšsēdētāja Leonīda Volkova 2022. gada oktobrī Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai un ES augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam adresētās vēstules nākšana atklātībā vēl vairāk sarežģīja gan Alfa Group, gan Avena stāvokli. Vēstulē Volkovs pauda, ka Avens “publiski nodemonstrēja savu kategorisko sašutumu attiecībā uz Krievijas agresiju Ukrainā. Vēl 27. februārī viņš kopā ar ģimeni atstāja Krieviju un kopš šī brīža aktīvi piedalās publiskās un privātās tikšanās (Eiropā un ASV), kuru laikā pauž savu viennozīmīgi negatīvo nostāju pret prezidenta Putina politiku”. Krievijā ACF atbalsts nenozīmē neko citu kā Putina galvenā ienaidnieka atbalstu; Kremlī par šādu faktu nevarēja justies apmierināti.
Saknes Latvijā
Pjotrs Avens tagad pārcēlies uz dzīvi Latvijā, kuras pilsoņa pasi saņēma 2016. gadā; viņš kļuvis par Latvijas nodokļu rezidentu. Viņa tiešie senči Latvijā dzīvojuši līdz 1940. gada 17. jūnijam. Vectēvs Jānis Avens, kurš bija vidēji turīgu Jaunpiebalgas zemnieku atvase un pieskaitāms latviešu strēlnieku virsnieku plejādei, tika Krievijā represēts 1938. gadā.
Avens kopā ar tēvu 1990. gadā atbrauca uz lauku mājām Zeikariem Jaunpiebalgas pusē. Tās 1855. gadā uzcēlis Avena vectēva vectēvs. Emocionālā saikne ar senču mītni un radiem noteica turpmākus arvien biežākus dzimtās puses apmeklējumus, un viņš palīdzēja atjaunot Jaunpiebalgas baznīcu, kur kristītas vismaz piecas Avenu paaudzes.
Starptautiski pamanāms projekts ir Avena radītais un sponsorētais festivāls Rīga Jūrmala, kura mērķis ir pārvērst Latviju par svarīgu starptautiskā klasiskās mūzikas tūrisma mērķi. Jau otrajā Rīga Jūrmala eksistences gadā britu The Telegraph to iekļāva pasaulē nozīmīgāko vasaras festivālu TOP 10. Saistībā ar karu Ukrainā festivāls pērn tika atcelts, tā organizācijas komitejas pārstāvji īpašā paziņojumā pauda: “Mēs kategoriski nosodām Krievijas iebrukumu Ukrainā. Mēs dziļi nožēlojam patlaban notiekošo un domājam, ka ikviens no mums – gan festivāla komandas ietvarā, gan individuāli – turpinās sniegt atbalstu šī Ukrainā norisošā briesmīgā kara upuriem.”
Sankcijas ir viens no efektīvākajiem ieročiem hibrīdkarā pret Krieviju un jebkuru, kurš apdraud brīvās pasaules eksistenciālos pamatus. Fakts, ka arī Alfa Group, Voloža, Tiņkova un viņiem līdzīgo aktīvi drīz pēc kara sākšanās tika pakļauti sankcijām, nozīmēja, ka Rietumi krievu biznesmeņus vairs neiedalīja tuvākos un tālākos, vairs neeksistēja arī vairāk savējie un mazāk svešie. Rietumi tiecās vērsties pret visām ar Krieviju saistītajām struktūrām, radot maksimālu kumulatīvo efektu – noliekot malā skalpeli un liekot lietā granātas kā atbildi uz iebrukumu Ukrainā.
Tomēr, ņemot vērā aspektu, ka sankcijām pakļautajiem uzņēmējiem praktiski vairs nav iespējams īstenot biznesu gan Rietumos, gan Krievijā, likumsakarīgi jāpienāk brīdim, kad sankciju sarakstiem un īstenošanas instrumentiem jātiek adresētiem ievērojami precīzāk.
Viedoklis par Pjotru Avenu
Valdis Birkavs, Latvijas premjerministrs (1993–1994)
Es turos pie koncepta, ka mazas valsts spēks meklējams stiprās un turīgās dzimtās. Diemžēl Latvijas vēsturi no laiku galiem iezīmējis apstāklis, ka mums nav uzkrātu lielu vērtību, – un vēsturiski tas nav bijis iespējams. Līdztekus esam zaudējuši pat tās, kas bijušas uzkrātas. Ļoti daudz mēs pazaudējām Pirmā pasaules kara laikā, vēl vairāk pazaudējām pirms Otrā pasaules kara sakarā ar baltvācu atsaukšanu uz Vāciju. Arī padomju jeb okupācijas laikā nebija iespēju nosargāt to, kas uzkrāts. Šajā sakarā man ļoti iespiedies prātā Tečeres skaidri un gaiši pateiktais, kad viņa 1987. gadā apmeklēja Padomju Savienību: “Sargājiet savas bagātības, citādi jums nebūs, ar ko pabarot nabagus.”
Mēs savas bagātības neesam spējuši nosargāt – stipru un turīgu dzimtu mums ir ļoti maz. Savā laikā es personīgi ar Andri Grūtupu apspriedu jautājumu par baltvācu īpašumu atdošanu. Šis varēja izrādīties viens no karkasiem, kas būtu sekmīgi palīdzējis atjaunot Latviju un kļūt tai ievērojami bagātākai. Nonācām pie secinājuma – šobrīd vairs to nevaram izdarīt. Un spriežot, kam Latvijas pilsonība būtu jādod, mēs gribējām, lai atgrieztos visi. Un kur nu vēl tādi cilvēki, kuriem Latvijas kapos guļ viņu senči paaudžu paaudzēs! Viens no tādiem cilvēkiem ir Avens.
Uzskatu, ka pirmais sankciju vēziens, kas pārklāja ļoti daudz cilvēku, bija pilnīgi attaisnojams; laika rāmis un pieaugošais upuru skaits Ukrainā steidzināja rīkoties. Taču kopš šī vēziena brīža drīz būs aizritējis pusotrs gads – pietiekams laiks, lai izdarītu precīzākus secinājumus. Es necienu tādu pieeju, kad viss drīzāk tiek mērīts ar vienu olekti, maz vērības pievēršot individuālai pieejai. Par attieksmi pret Avenu Latvijā sankciju kontekstā gribu pasvītrot – viņš taču ir mūsu valsts pilsonis. Pozīciju, ka “mēs tagad izmantosim situāciju, un, tā teikt, pakļausimies vispārējai ažiotāžai un neko paši nevērtēsim”, es vienkārši nepieņemu.
Es nesaredzu nekādas problēmas attiecībā uz viņa liberālajiem uzskatiem, tie pilnībā atbilst manu vērtību skalai. Jāvērtē arī tas, ka cilvēkam, kas ir ne vien turīgs, bet īpaši turīgs, Krievijas apstākļos varētu būt kārdinājums rīkoties savādāk un parādītos bailes no savus uzskatu paušanas, tomēr Avens no tā neatteicās. Katrā ziņā, aizsākoties karam, viņa vēstījums bija izdzirdams ļoti ātri, tāpat arī viņa rīcība un izdarītās izvēles neatstāj nekādas šaubas.