Mobilizējot MI armiju

Ceļojot uz savu senču dzimteni 2018. gadā, Aleksandrs Vans (Alexandr Wang) klausījās Ķīnas spožāko inženieru prezentācijā par mākslīgo intelektu (MI). Viņam šķita dīvaini, ka pētnieki uzkrītoši izvairījās jebkā pieminēt mākslīgā intelekta iespējamo izmantošanu. Vans, kura vecāki –imigranti – bija kodolfiziķi Losalamosas Nacionālajā laboratorijā, kurā tika radītas pirmās atombumbas, bija neizpratnē.

“Viņi bija ļoti izvairīgi par MI pielietošanas iespējām. Bija skaidrs, ka tam nav nekādas jēgas,” atceras Vans, Scale AI līdzdibinātājs, kura vārdā Alexandr nav otra burta e, lai tajā būtu astoņi burti – cipars, kas ķīniešu kultūrā tiek uzskatīts par laimi nesošu. Scale tolaik bija daudzsološs jaunuzņēmums, kas sniedza datu pakalpojumus galvenokārt pašbraucošo auto ražotājiem. Vans satraucās, ka MI drīz varētu radikāli mainīt pasaules kārtību, kas, ja neskaita Padomju Savienības sabrukumu, kopš Otrā pasaules kara beigām pārsvarā bijusi stabila. “Ja jūs domājat par cilvēces vēsturi, tad, atskaitot pēdējos 80 gadus, kas bijuši neparasti mierīgi, to vienmēr cauraudis karš,” iekārtojies savā sestā stāva birojā Sanfrancisko, saka Vans. “Daudz kas no tā bijis, pateicoties amerikāņu līderībai pasaulē.”

Pirmajā mirklī šķiet, ka Aleksandrs (26) izstaro tikko koledžu beiguša cilvēka jauneklīgo enerģiju. Viņš klausās tādas skumjo meiteņu iecienītas mūziķes kā Greisija Abramsa un Billija Eiliša, ģērbjas gorpcore stilā – modernā pārgājienu apģērbā, Instagram publicē aktrises Kīrnanas Šipkas foto no šova Mad Men un Twitter raksta spožus domugraudus. “Labākās problēmas var atrisināt tikai ar asinīm, sviedriem, asarām un fundamentālu mērķa apzināšanos,” viņš rakstīja kādā tvītā februārī. Bāros viņam regulāri prasa uzrādīt dokumentu, kas apliecina viņa vecumu.

Silīcija ielejā nekam no tā nav nozīmes, tāpat arī Kolumbijas apgabalā, kurā viņam jau ir zināma ietekme. Vana veiksmes stāsts sākās ar to, ka 2016. gadā viņš nolēma marķēt datus, kas nepieciešami galvenokārt pašbraucošo auto mākslīgā intelekta darbībai. Kādam bija jātrenē mākslīgais intelekts, lai tas atšķirtu papīra maisu no gājēja. Šajā tirgū viņš ieguva tik lielu daļu, ka kļuva iespējams manipulēt ar cenām. Scale iekaroja labas pozīcijas arī citā tirgū – ģeneratīvajā mākslīgajā intelektā. Tas bija apsteidzošs solis, kas viņam palīdzēja iegūt klientu sarakstu, kas ietver lielākos vārdus MI jomā – un ASV valdībā.

“Mēs ģeneratīvā mākslīgā intelekta zelta drudzī esam cērtes un lāpstas,” saka Vans. Scale tas ātri kļuvis par ienesīgu biznesu. Uzņēmums atklāj, ka pērn – laikā kad daudzi MI jaunuzņēmumi vēl nebija nopelnījuši ne centa, – Scale ieņēmumi sasniedza 250 miljonus dolāru. Uzņēmuma tehnoloģijas ir izmantojis Aizsardzības departaments, lai analizētu Ukrainas satelītfotogrāfijas. OpenAI tās izmantoja, lai radītu ChatGPT – botu, kas šokēja pasauli ar savu spēju atbildēt uz āķīgiem jautājumiem un rakstīt dzeju. Bijušais mākoņa programmatūras giganta Salesforce līdzpriekšsēdētājs Brets Teilors salīdzina Scale izaugsmi ar mākoņskaitļošanas kompānijām Snowflake un Datadog. Bijušais Amazon pārdošanas vadītājs Džefs Vilke, viens no Vana uzticamākajiem padomdevējiem, izmanto vēl entuziastiskāku salīdzinājumu – Scale varētu kļūt par Amazon Web Services līdzinieku mākslīgā intelekta pasaulē.

2021. gadā investori aplaimoja Scale, novērtējot to par 7,3 miljardiem dolāru, līdz ar to padarot Vanu par svaigāko Silīcija ielejas momentāno miljardieri. Bet viņa kapitāls nav radies tikai Silīcija ielejā – tas kaldināts, pateicoties arī lielam ārpakalpojumā piesaistītam darbaspēkam, kas veic rudimentāru uzdevumu, tomēr ļoti būtisku mākslīgajam intelektam – MI apmācīšanai nepieciešamo datu marķēšanu. Šie cilvēki – apmēram 240 000 no tiem atrodas tādās valstīs kā Kenija, Filipīnas un Venecuēla – strādā Remotasks – meitasuzņēmumā, kuru Scale savos publiskajos mārketinga materiālos nepiemin. Citiem vārdiem, ja MI kādreiz atbrīvos cilvēci no monotoniem uzdevumiem darbavietā, tas to būs paveicis, izmantojot industriāli mazāk attīstīto valstu darbaspēka leģionu. Daudziem no šiem darbiniekiem stundā tiek maksāts mazāk par vienu dolāru. “Viņi spēcīga mākslīgā intelekta būvniecībā ir ļoti, ļoti svarīgi,” par saviem Remotasks darbiniekiem saka Vans.

Pieaugot bažām par sliktiem darba apstākļiem un zemo atalgojumu, šie darbinieki kļūst arī par aizvien lielāku ētisko problēmu. Tikmēr konkurenti uz Scale lūkojas kā uz kāršu namiņu, kas jau piedzīvojis neveiksmes un sarūkošu vērtību sekundārajos tirgos pērn; Vanam tas maksāja miljardiera titulu. (Šie tirgi Vana 15 % uzņēmumā novērtējuši par 630 miljoniem dolāru. Scale gan apgalvo, ka to vērtība ir tuvāk 890 miljoniem.) “Scale sevi prezentē kā tehnoloģiju uzņēmumu. Mūsu acīs tas nav nekas cits kā biznesa procesu ārpakalpojumu uzņēmums,” saka konkurenta Labelbox līdzdibinātājs Manu Šarma. Jaunie un lecīgie tehnoloģiju uzņēmumi domā, ka viņi to, ko dara Scale, var izdarīt labāk, kamēr tradicionālie ārpakalpojumu sniedzēji uzskata, ka viņi to spētu lētāk.

“Es teiktu, ka mēs pie šīs problēmas esam strādājuši ilgāk un esam radījuši vairāk tehnoloģiju nekā pārējie,” atcērt Vans. Viņš cenšas atkārtot Amazon pieredzi, pārvaldot visu ķēdi no noliktavām līdz nosūtīšanai. Scale gadījumā tas nozīmē abus – mašīnas, kas aizvien vairāk automatizē datu darbu, un cilvēku armiju, kas aug aizvien lielāka. “Mēs vienmēr procesā gribēsim cilvēku,” viņš saka.

Pirms koledžas Vans pārcēlās uz dzīvi Sanfrancisko, kur sāka strādāt interneta jaunuzņēmuma Quora. Uzņēmuma vadītājs Adams Dandželo viņam deva svarīgu padomu: četri koledžā pavadīti gadi ir pārvērtēti, divi – pārāk zemu novērtēti. Galu galā Vans Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā pavadīja tikai vienu gadu un pēc tam devās uz jaunuzņēmumu akseleratoru Y Combinator. Tur viņš izveidoja komandu ar kādreizējo Quora darbinieci Lusiju Guo un 2016. gadā izveidoja Scale. Viņš atceras, ka tolaik savos 19 bijis “smieklīgi jauns". Bet es tikai nodomāju, ka māku kodēt. Mēs iesim un to paveiksim”.

Kā tas sākotnēji bija iecerēts, Scale vajadzēja kļūt par vienas pieturas aģentūru, kas piegādā cilvēku darbaspēku, kas spētu paveikt uzdevumus, ar kuriem algoritmi netiek galā; būtībā mākslīgā intelekta antitēze. Accel partneris Dans Levains 2016. gadā bija pirmais, kas saskatīja tajā potenciālu un jaunajam uzņēmēju pārim piedāvāja 4,5 miljonus dolāru sēklas kapitālam un savu pagrabu pagaidu birojam. Dažu mēnešu laikā Vans un Guo saprata, ka Scale ir dzīvotspējīgs risinājums problēmai, kas nomoka pašbraucošo automašīnu uzņēmumus – tolaik pirmrindniekus MI nozarē. Šiem uzņēmumiem bija videoieraksti miljoniem kilometru gariem braucieniem, ar kuriem apmācīt pašbraucošā auto mākslīgo intelektu, bet nepietiekami daudz cilvēku, lai spētu šo informāciju noskatīties un nomarķēt. Scale varētu aizpildīt šo tukšumu.

2018. gadā Vans un Guo tika iekļauti Forbes sarakstā 30 līdz 30 kā tehnoloģijas uzņēmumu pārstāvji. Pēc tam Guo uzņēmumu pameta. “Atšķirību dēļ izpratnē par produktu un attīstības plāniem,” viņa paskaidro. “Es domāju, ka Alekss ir paveicis lielisku darbu, turpinot vadīt kompāniju.” Plašākus komentārus Guo atteicās sniegt, un arī Vans nevēlējās runāt par to, kāpēc abi pašķīrušies.

Investors Maiks Volpi pirmo reizi Scale vārdu izdzirdēja autonomo automobiļu jaunuzņēmuma Aurora valdes sēdē 2018. gadā. “Kas?” viņš atceras savu jautājumu. Un viņš uzzināja, ka Scale datu marķēšanas pakalpojums Aurora bija kļuvis ļoti nozīmīgs – tāpat kā Uber un General Motors meitaskompānijai Cruise, kas strādā pie autonomo automobiļu izstrādes. Tā paša gada augustā Volpi pārliecināja savu kompāniju Index Ventures investēt Scale 18 miljonus dolāru, lai gan jaunuzņēmuma ieņēmumi vēl nesasniedza trīs miljonus.

Autonomo automobiļu ražotāji kļuva par Scale zelta bedri. Uzņēmuma klientu saraksts iekļāva tādus lielākos starptautiskos autoražotājus kā Toyota un Honda, kā arī Silīcija ielejas gigantus, piemēram, Google meitasuzņēmumu Waymo, kas strādā pie autonomo automobiļu izstrādes. Par to liecina 2019. gada dokuments, ar kuru iepazinās Forbes. Tas pats dokuments vēsta, ka Apple noslēpumainā autonomo automobiļu izstrādāšanas nodaļa vien gadā iemaksāja vairāk nekā desmit miljonus dolāru, tādējādi kompānijas gada ieņēmumi pārsniedza 40 miljonus. (Scale šo informāciju atteicās komentēt.)

Kad 2019. gada augustā Pītera Tīla Founders Fund ieguldīja 100 miljonus un padarīja Scale par Silīcija ielejas vienradzi, uzņēmums sāka 20 mēnešu ilgu investīciju piesaistīšanas akciju ar domu tikt pie 580 miljoniem dolāru. Pēdējā finanšu piesaistes raundā investori uzņēmumu atzina par vairāk nekā septiņus miljardus dolāru vērtu. Lai kļūtu par jaunāko miljardieri, kurš to panācis saviem spēkiem vien, tolaik 24 gadus vecajam Vanam bija nepieciešami tikai pieci gadu.

Laikā, kad Scale jau dominēja datu marķēšanas tirgū autonomajiem automobiļiem, arvien akūtāks uzņēmumam kļuva darbaspēka jautājums. Sākumā Vans vērsās pie ārpakalpojumu aģentūrām, lai aizpildītu darba vietas, bet izmaksas strauji pieauga.  Bruto peļņa, kas 2018. gada sākumā turējās aptuveni 65 % līmenī, ceturtā ceturkšņa sākumā saruka līdz tikai 30 procentiem. Vanam vajadzēja apturēt asiņošanu, vienlaikus tiekot galā ar mākslīgā intelekta apmācības piegādes ķēdes cilvēciskajiem un mehāniskajiem aspektiem.

Šajā brīdī parādījās Remotasks – Scales personīgā ārpakalpojumu aģentūra. 2017. gadā dibinātais Remotasks drīz vien kļuva par prioritāti, jo uzņēmuma autonomo automobiļu bizness bija sasniedzis tiešām iespaidīgus izmērus. Meklējot lētu darbaspēku, Scale Dienvidaustrumu Āzijā un Āfrikā izveidoja vairāk nekā duci telpu, kurās apmācīt tūkstošiem datu marķētāju. Līdz 2019. gada vidum Scale bruto peļņa atgriezās pie 69 % atzīmes.

Scale ir bijis gana uzmanīgs, lai Remotasks pozicionētu kā atsevišķu zīmolu. Uzņēmuma vietnē internetā nav ne mazākās norādes uz Remotasks – un otrādi. Scale agrīnie darbinieki stāsta, ka uzņēmums šādi rīkojies, lai konkurentiem tā stratēģija būtu iespējami mazāk skaidra un lai izvairītos no pārbaudēm. Scale apgalvo, ka uzņēmums abus zīmolus nodalījis klientu konfidencialitātes dēļ.

Oksfordas Universitātes 2022. gada pētījumā par darba apstākļiem 15 digitālā darba platformās konstatēts, ka Remotasks atbilst “minimālajiem taisnīga darba standartiem” tikai divos no desmit kritērijiem – taisnīgas darba samaksas nodrošināšana, kas, pēc agrīno darbinieku domām, ir aptuveni daži centi stundā, un godīga pārstāvība. Pētnieki norādīja, ka “apmulsums”, ko rada Remotasks saikne ar Scale, rada apjukumu, kas “var veicināt darba ņēmēju neaizsargātību pret ekspluatāciju”. Vadošā pētniece Kelle Howsone Remotasks un citu nozares uzņēmumu datu marķētājus salīdzināja ar apģērbu rūpnīcu strādniekiem tajās pašās valstīs. “Var teikt, ka tur ir nulle atbildības par šiem darba apstākļiem,” viņa piebilda. Scale uzsver, ka apņēmies strādniekiem maksāt “iztikas minimumu”. Papildus ētiskajiem apsvērumiem ir arī biznesa jautājumi. To, ko Scale dara ar Remotasks, nav grūti atkārtot. Hive līdzibinātājs Kevins Guo, kura uzņēmums savulaik izveidoja pats savu Remotasks konkurentu, bet vēlāk zemās peļņas dēļ to slēdza, apgalvo, ka tāda veida datu marķēšana, kādu piedāvā Scale, ir parasts preču bizness. “Ikviens, kas izveido komandu, var konkurēt ar tevi, un tas ļoti ātri ietekmē cenu,” viņš saka.

Kamēr Remotasks milzīgais ārzemju darbaspēks ir kritiski svarīgs Scale privātā sektora panākumiem, tas kavē citu uzņēmuma darbības novirzienu – aizsardzības līgumus ar ASV valdību. Maz ticams, ka tā dalīsies ar klasificētiem datiem ar ārvalstu marķētājiem. Tāpēc Vans veido daudz dārgāku vietējo mākslīgā intelekta armiju. Pērn Scale atvēra biroju Sentluisā un paziņoja par plāniem pieņemt darbā 200 cilvēku, daudzus no tiem kā datu marķētājus.

“Ir divas lietas, kurām es patiesi ticu. Pirmā – mākslīgais intelekts ir milzīgs potenciāls labākai dzīvei, un tas jāizmanto pēc iespējas plašāk. Otrā – mums jāpanāk, ka Amerikai šajā ziņā ir līderes loma,” saka Vans.

Saskaņā ar valdības datubāzi, līdz šim no šādiem līgumiem Scale nopelnījis 60,6 miljonus dolāru. Pērn preses relīzē uzņēmums paziņoja par 249 miljonu lielām dividendēm investoriem, bet, ja izlasa smalko druku, kļūst skaidrs, ka Scale potenciālo izmaksu griesti ir 15 miljoni dolāru. Lauvas tiesa no valdības izdevumiem par mākslīgo intelektu joprojām nonāk pie tādiem grandiem kā Northrop Grumman un Lockheed Martin, nevis pie Silīcija ielejas uzņēmumiem.

“Šīs kompānijas patiesībā nav nemaz tik attīstītas, ja runājam par ģeneratīvo mākslīgo intelektu,” saka Vans. Viņam partnerība ar valdību ir ilgtermiņa projekts. Aizsardzības departaments jau ir izmantojis Scale zināšanas, lai radītu stratēģisku jēgu no Ukrainas satelītuzņēmumiem. Un tas ir tikai sākums. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka ģeneratīvo mākslīgo intelektu kādreiz varētu izmantot plašāk. Apmāciet pielāgotu MI modeli, izmantojot tiešos datus no Amerikas 1,3 miljonu lielā aktīvā dienesta personāla, un jūs varētu mainīt kara raksturu.

Bet to izdarīt nebūs vienkārši. Ģeneratīvie MI modeļi paģēr daudz sarežģītāku apmācību nekā to priekšteči. Arī tiem ir nepieciešama cilvēka palīdzība, un tā vietā, lai vienkārši marķētu internetā iegūtos datus, cilvēkiem tie ir jārada. Lai mākslīgais intelekts izskaidrotu, kāpēc kucēni ir jauki, tādā veidā, kas cilvēka ausij liksies pareizi, ir vajadzīgi cilvēki, kas to apmācīs, izmantojot dabiskas frāzes. “Izrādās, ka cilvēka anotēti dati ārkārtīgi ietekmē modeļa darbību,” saka Toronto bāzētā OpenAI konkurenta Cohere līdzdibinātājs Aidans Gomess, kurš Scale uzskata par primāro pielāgoto datu piegādātāju.

Ne visas mākslīgā intelekta kompānijas ir atkarīgas no Scale. Piemēram, OpenAI paļaujas uz Scale datu marķētājiem, bet izvēlas izmantot savu programmatūru, lai pārvaldītu datus, saka līdzdibinātājs Voiceks Zaremba. Trīs inženierijas līderi, kuri pazīstamos mākslīgā intelekta jaunuzņēmumos izmantoja Scale, Forbes atklāja, ka viņiem ir bažas par Scale cilvēku radītajiem mākslīgā intelekta apmācības datiem. Viens no viņiem aprakstīja tekstā balstītu ģeneratīvā mākslīgā intelekta modeli, kura darbību traucēja marķētāju sliktās angļu valodas zināšanas. “Viņu datu kvalitāte var būt augsta, taču tam nav garantijas,” teica cits. Scale preses pārstāvis iebilst: “Mēs esam pārliecināti par savu produktu un to sniegtajiem rezultātiem.”

Parādās alternatīvas. Sanfrancisko uzņēmums Surge AI, kas debitēja 2020. gadā, piedāvā datu marķēšanas rīkus un uzrunā tieši mākslīgā intelekta kompānijas. OpenAI un topošie MI smagsvari Cohere un Adept izmanto gan Scale, gan Surge. Tad ir miljardiem dolāru vērtie Sanfrancisko marķēšanas jaunuzņēmumi Labelbox un Snorkel AI, kas fokusējas uz mākslīgā intelekta ieviešanu ar tehnoloģijām nesaistītos uzņēmumos.

Janvārī Scale atlaida 20 % no saviem pilnas slodzes darbiniekiem. Vans minēja “nenoteiktību” tirgus apstākļos. “Mēs palielinājām darbinieku skaitu, pieņemot, ka uzņēmuma straujā izaugsme turpināsies,” viņš rakstīja emuārā. Uzņēmuma akcijas privātajos sekundārajos tirgos, salīdzinot ar pēdējo finanšu piesaistes raundu 2021. gada jūlijā, tiek tirgotas ar 42 % atlaidi.

Scale akcionāri joprojām ir pārliecināti, ka Vans uzņēmumu var saglabāt konkurētspējīgu. “Viņš nesasniegtu to, ko ir sasniedzis, jo ir zēns-ģēnijs; MIT ražo daudz pusaudžu, kas nepabeidz studijas,” saka miljardieris Viljams Hokijs, 13 miljardus dolāru vērtā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma Plaid līdzdibinātājs un viens no Scale valdes locekļiem. “Viņam ir tāda neiedomājama darba ētika, kādu līdz šim neesmu sastapis.”

Scale nesen parakstīja līgumu ar konsultāciju gigantu Accenture, kas plāno izmantot tā pakalpojumus, lai palīdzētu simtiem uzņēmumu izveidot pielāgotas mākslīgā intelekta lietotnes un modeļus. Un ar gandrīz ceturtdaļmiljonu datu marķētāju arī Remotasks turpina augt, apstiprina Vans. Šī izaugsme ir atkarīga no tā, ko viņš uzskata par Scale galveno uzdevumu, proti, spēlēt savu lomu, nodrošinot, ka Amerika mākslīgā intelekta nozarē saglabā pārākumu. “Mēs esam lielvaru konkurences laikmetā. Es negribētu teikt, ka Amerikas līderība ir apdraudēta, bet nekad nav bijis tik svarīgi to saglabāt,” uzsver Aleksandrs Vans.