Palīgs inženieriem

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Edmunds Brencis

Lai iegādātos jaunu mašīnu pirms pandēmijas, bija jāgaida kādi astoņi mēneši, tagad – vismaz četrpadmit. Trace.Space līdzdibinātājs Mikus Krams skaidro, ka iemesls nav tikai pandēmijas izraisītās pauzes piegādes ķēdēs. Ražotājiem nācās nomainīt dažādas detaļas pret citām, piemēram, parkošanās sensorus. Lai gan tie it kā ir tādi paši, šo sensoru ieviešana ražošanā prasa teju vai pārbūvēt visu automašīnu, un tas rada lielu aizkavēšanos. Trace.Space risinājums ar laiku varētu palīdzēt ne tikai prasību dokumentācijas izstrādē un pārvaldībā, bet arī ar aprēķiniem, modelēšanu un testēšanu.

Savā darbā Trace.Space komanda fokusējas arī uz pašlaik tik aktuālā mākslīgā intelekta izmantošanu. “Mēs mākslīgo intelektu varam ielikt jau produkta dzimšanas brīdī, nevis vēlāk, kā to tagad nākas darīt esošajiem nozares spēlētājiem. Mēs būsim tie, kas saliks kopā labākos teksta, modelēšanas un zīmēšanas algoritmus. Mēs netaisām jaunus algoritmus, bet paņemam vairākus un savietojam kopā, lai nodrošinātu inženieriem labu darbplūsmu,” stāsta Mikus. Viņš smej – satraukties, ka risinājumi ar mākslīgo intelektu to vēl nespēj, ir tas pats, kā stresot par to, ka pirms 20 gadiem Netflix nebūtu darbojies ar interneta iezvanpieeju.

Mikum patīk strādāt pie šī risinājuma, jo tas palīdz taustāmu produktu ražošanā iesaistītajiem inženieriem, par kuriem neviens līdz šim īsti nav rūpējies. “Tie ir supergudri cilvēki, kuri būvē vajadzīgas lietas: mašīnas, vilcienus, karakuģus. Mēs gribam viņiem palīdzēt būvēt sarežģītus produktus desmitreiz ātrāk,” viņš atklāj.

Kā to panākt? Kad uzņēmums sāk ražot jaunu mašīnu, pirmais solis ir lēmums par to. “Piemēram, Ferrari nesen uztaisīja džipu. Bizness saprata, ka cilvēkiem patīk džipi, un nolēma būvēt šādu mašīnu. Otrais solis ir prasību saraksts, kāds šis auto būs, un šis saraksts ietver simtiem tūkstošu prasību daudzos līmeņos,” Mikus stāsta. Piemēram, viena no daudzām jo daudzām prasībām ir drošība. Tā tiek panākta tostarp ar bremzēšanas ceļa garuma noteikšanu, kas savukārt paģēr konkrētu bremžu kluču biezumu un daudzas citas nianses, kas tiek aprakstītas šajā prasību kopumā. No katras lielās prasību grupas izriet vēl daudzas citas, kā rezultātā dokuments ir milzīgi liels. Iecerēts, ka Trace.Space palīdzēs vienuviet labāk sastrādāties inženieriem, kuri runā dažādās valodās. Elektroinženierim svarīgi ir volti, vati un ampēri, tehniskajam inženierim rūp ņūtoni, termālajam inženierim – vēl pavisam citas lietas. Būvējot automašīnu, viņiem jāspēj saprast citam citu. “Mēs risinām sarežģītu problēmu lieliem uzņēmumiem – tā var rasties labs bizness,” ir pārliecināts Mikus.

Līdz šim inženieri prasību pārvaldībā izmantojuši esošos risinājumus: Jama Software, IBM Doors, PTC Codebeamer un Siemens Polarion. PTC, Siemens un IBM ir tehnoloģiju milži, kas dara visu, tostarp piedāvā programmatūru prasību pārvaldībai; tā, protams, integrējas ar visu pārējo uzņēmumā lietoto programmatūru un pat ierīcēm. “Uz IBM Doors ir uzbūvēts teju viss – Amerikas raķetes, tanki, vilcieni –, taču šis risinājums ir tirgū jau no 70. gadiem un ir samērā dārgs. Mazāki uzņēmumi, kas nevar atļauties maksāt tik daudz, izmanto vienkārši Excel tabulas,” zina teikt Mikus.

Viņa skatījumā lielākā problēma, izmantojot patlaban tirgū pieejamos risinājumus, ir tā, ka tie ir novecojuši. Protams, līdzīgi kā pārejot no pasta uz e-pastu, tehnoloģiskais lēciens ir milzīgs, taču tehnoloģiju attīstība visās citās jomās ir bijusi daudz straujāka, tāpēc arī prasību pārvaldības nozarē ir vajadzība pēc nākamās paaudzes risinājumiem. Uzņēmējs stāsta: “Mēs taisām daudz pieejamāku produktu gan cenas, gan lietojamības ziņā. Tāpēc, piemēram, ļoti rūpīgi meklējām produkta dizaineru, lai risinājums būtu ērti lietojams un nevajadzētu mēnesi ilgus kursus, lai iemācītos, kā to izmantot.”

Topošo Trace.Space produktu Mikus salīdzina ar Google dokumentu, kur var strādāt visa komanda un veikt dažādus labojumus. Esošo risinājumu ekosistēma ir slēgta, bet jaunuzņēmums veido atvērtu ekosistēmu, kam ar lietojumprogrammas saskarnes starpniecību varēs piekļūt arī apakšuzņēmēji un katras mazākās skrūvītes piegādātājs. Mikus gan uzsver, ka produkts nodrošinās labu izmaiņu izsekošanu un nebūšot tā, ka jebkurš var ielabot jebko. Iecerēts, ka Trace.Space veidotais prasību pārvaldības rīks būs gatavs rudenī un klienti to jau varēs sākt lietot.

Ideja par prasību pārvaldības rīku nešķiet tāda, kas ienāk kādam galvā, draugiem diskutējot par savām ikdienas problēmām. Kā tā radās? Mikus stāsta, ka ideja veidot šādu platformu esot radusies diezgan pašsaprotami. Pārējie Trace.Space līdzdibinātāji Kārlis Broders un Jānis Vāvere kopā strādāja ar Jama Software, kur saskārās ar nozares problēmām, bet Jānis un Mikus kopā mācījās zālīšos un vēlāk abi strādāja Lokalise. Tur gūtā pieredze, piedāvājot mūsdienīgu risinājumu tulkošanas un lokalizācijas nozarē, kopā ar pamanītajām problēmām autoindustrijā lika aizdomāties, ka arī inženieri ir pelnījuši platformu, kas atvieglotu viņu ikdienas darbu. Tā kā risināmā problēma ir sarežģīta un pat garlaicīga, tai ir potenciāls attīstīties par veiksmīgu un lielu biznesu. “Risinot sarežģītas un garlaicīgas problēmas, ir lielāka iespējamība, ka kāds vēlēsies maksāt par šo risinājumu, turklāt maz ticams, ka vēl kāds gribētu ar to nodarboties,” Mikus spriež.

Novembrī viņi veica tirgus izpēti, intervējot 15 sistēminženierus par viņu darba ikdienu, lai saprastu, vai darbs ar prasību sarakstu patiešām ir liela problēma. Bez tā nebija vērts iet prom no darba, lai ķertos pie idejas īstenošanas.

Šajā pavasarī Trace.Space piesaistīja 1,5 miljonu dolāru investīciju. Baltijas reģiona jaunuzņēmumam pirmssēklas fāzē tā ir netipiski liela summa. “Daudzi teic, ka mums iedeva naudu tikai par ideju, bet tā īstenībā nav,” saka Mikus. Jaunuzņēmumiem ir trīs riski: tehniskais, tirgus un vai tie spēs piesaistīt kapitālu. Daudzas komandas fokusējas uz tehnisko risku un iegulda visus spēkus, lai izstrādātu iecerēto tehnoloģiju. Pat investori nereti pievērš lielāku uzmanību tieši šim aspektam, sakot – vispirms uztaisiet produktu, tad runāsim tālāk. Taču Trace.Space komanda izvēlējās vispirms izpētīt tirgu un saprast, vai problēma vispār ir gana liela un vai no tās var sanākt bizness. “Pēc būtības uztaisīt programmatūru nav nekas tāds baigi sarežģīts – ņem, taisi un uzlabo. Reizēm jaunuzņēmumi izstrādā produktu, bet tikai tad izrādās, ka tam nemaz nav tirgus,” norāda Mikus.

Piesaistītās investīcijas ļauj neknapināties un uzreiz pieņemt darbā pieredzējušus cilvēkus, meklējot labākos visā pasaulē. Kad Trace.Space meklēja dizaineru, šis bija viens no retajiem gadījumiem, kad LinkedIn sludinājumā tika norādīta alga, kas turklāt bija netipiski liela tik agrīnas stadijas jaunuzņēmumam, proti, 100 tūkstoši dolāri gadā. “Varētu it kā nerakstīt algu, bet ko tas dos? Varam cerēt, ka pieteiksies kāds ļoti labs speciālists un paprasīs mazāk. Taču mums vēl nav nekādas reputācijas, un cilvēkam, kurš pie mums nāk, ir jāuzņemas baigais risks. Mēs mērķējam uz tādiem speciālistiem, kam ir vismaz divi trīs citi labi piedāvājumi. Un tad mums nav citu variantu – mēs nevaram maksāt mazāk. Piemēram, viens no mūsu darbiniekiem iepriekš strādāja Rimac un programmēja elektrosignālus elektriskajai supermašīnai, lai panāktu, ka tā 1,8 sekundēs sasniedz 100 km/h ātrumu,” stāsta Mikus, piebilstot, ka dibinātāji sev maksā mazākas algas. Viņš uzskata, ka tad, ja ir ambīcijas veidot lielu globālu uzņēmumu, nav jēgas mēģināt ietaupīt 20 vai 30 tūkstošus gadā par labu speciālistu. “Jaunuzņēmumi iet uz pilnu banku – vai nu izdosies, vai nu neizdosies. Mēģinot ietaupīt, jaunuzņēmums vienkārši lēni mirst, jo švaks cilvēks nespēj palīdzēt sasniegt uzrāvienu. Investīciju atbalstītā biznesā ar katru nākamo raundu palielinās risks, jo investori vienmēr sagaida desmitkārtīgu atdevi. Un katra nākamā naudas porcija ne vien dod iespēju attīstīties straujāk, bet arī pieprasa sasniegt vairāk un vairāk.”

Taču ar algu vien nepietiek. Kā jau jaunuzņēmumos ieraksts, kā pašsaprotams bonuss ir akciju opcijas, mūsdienās obligātais elastīgais darba laiks ar attālinātā darba iespējām. Mikus piebilst, ka galvenais ir rezultāts, nevis nostrādātās darba stundas, tāpēc ir svarīgi atrast pieredzējušus un labus speciālistus. Viņi māk strādāt ātri un izdara to, ko no viņiem sagaida, turklāt nav vajadzības kādam skatīties uz pirkstiem. Ja kolēģis grib iet trīs dienu pārgājienā, neviens viņu no tā neattur, jo, visticamāk, paredzētais darba uzdevums jau ir paveikts. “Ar spēcīgu komandu mēs varam izveidot labu uzņēmumu, kurā cilvēki redz jēgu strādāt. Te ir labi un spēcīgi kolēģi, kas arī viņiem ļauj atvērties un uzplaukt,” spriež Mikus.

Lokalise viņš bija atbildīgs par akciju opciju ieviešanas projektu, kas arī pašam ļāva nopelnīt un drošāk riskēt, veidojot savu uzņēmumu. Tipiski akciju opciju pieeja paredz visiem darbiniekiem būt mazas kompānijas daļiņas īpašniekam. Nosacījumi par to, cik kuram darbiniekam pieder, atšķiras, bet parasti tie, kuri pievienojas vēlāk, saņem mazāk akciju opciju, savukārt kolēģi, kas uzņēmumam pievienojušies sākotnējā posmā, vairāk. Jo lielāks aug uzņēmums, jo lielāks risks, ka būs daļa darbinieku, kuru pienesums nebūs tik liels. Pareto princips izpaužas arī šajā jomā – nereti 80 % panākumu nodrošina 20 % komandas.

Ir gadījumi, kas daļai darbinieku ir paveicies būt īstajā vietā un laikā, viņi ir nopelnījuši akciju opcijas, bet viņu sniegums nav izcils, taču vienlaikus tas nav arī tik slikts, lai viņus atlaistu. Lai no tā izvairītos, Trace.Space vēlas saglabāt ļoti koncentrētu komandu, ko rūpīgi atlasa un spēj tai piedāvāt vairāk kapitāldaļu nekā tad, ja uzņēmumā būtu piecreiz vairāk darbinieku. Akciju opciju skaits Trace.Space ir aptuveni tāds pats kā citos uzņēmumos, bet tas vienkārši tiek sadalīts starp mazāku darbinieku skaitu. “Jaunuzņēmumu pasaulē cer uz to, lai agrīnie darbinieki pēc savu daļu pārdošanas kļūtu par miljonāriem. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai mūsu pirmie darbinieki pēc gadiem nopelnītu divreiz vairāk nekā citos līdzīgos uzņēmumos,” atklāj Mikus.

Patlaban nav viegli piesaistīt investīcijas – investori ir samērā piesardzīgi un jaunuzņēmumu novērtējumi ir zemāki nekā pirms pusotra gada. Trace.Space piemērs rāda, ka arī šajos laikos finansējums ir pieejams. Kad viņi sāka runāt ar cilvēkiem nozarē, tostarp investoriem, visi kopā nonāca pie secinājuma, ka idejai ir tirgus potenciāls, turklāt dibinātājiem ir pieredze gan nozarē, gan jaunuzņēmumu pasaulē. Mikus atzīst, ka visgrūtāk ir panākt vienošanos ar pirmo investoru. Kad tas ir atrasts, arī citi ir gatavi pievienoties.

Viņš uzsver, ka galvenais ir liels tirgus potenciāls. Ttam jābūt vismaz desmit  miljardus eiro vērtam, citādi nemaz nav jēgas sākt. Kādudien mērķējot uz simt miljonu eiro apgrozījumu gadā, viņš rēķināja šādi: pasaulē ir aptuveni četri līdz pieci tūkstoši industriālo un autobūves uzņēmumu. Pieņemot, ka reiz tie visi būtu uzņēmuma klienti, produktam jābūt tādam, par ko tie ir gatavi maksāt vismaz 25 tūkstošus eiro gadā. Rupji rēķinot, vācu inženieru darba stunda maksā vismaz 100 eiro, tātad risinājumam ir jāspēj uzņēmumam ietaupīt vismaz 250 stundu gadā. Ja uzņēmumā ir vairāki inženieri, kam ir iespējams ietaupīt tik daudz darba stundu, klienti būs.

 Līdzīgi viņš iesaka rēķināt arī citiem jaunuzņēmumiem un domāt par to, cik liels ir tirgus un cik daudz varētu maksāt produkts. Taču nereti cilvēki izlemj kaut ko taisīt un tikai tad, kad jau ieguldīti vairāki gadi, rēķina, cik produkts varētu maksāt. Un tad izrādās, ka par tādu cenu tas nevienam nav vajadzīgs. Lai gan Trace.Space produkta vēl nav, Mikus Krams uzskata, ka ir izdevies pierādīt – tirgū pēc tā ir vajadzība. Tagad atliek vien to uzprogrammēt.

Eksperta komentārs:

Maksims Jegorovs

Accenture vadītājs Baltijā

Sākums lielām izmaiņām

Mākslīgais intelekts (MI) palīdz dažādās jomās, piemēram, jaunu produktu izstrādē, darbinieku atlasē, apmācību organizēšanā, klientu apkalpošanā, produktu dizainā, programmēšanas automatizēšanā utt. Volkswagen, lai modernizētu un saglabātu mikroautobusa vēsturisko dizainu, izmantoja tehnoloģiju, ieskaitot MI, spēku, lai izgatavotu vieglākas un izturīgākas mikroautobusa detaļas. CarMax pielietoja MI priekšrocības klientu pieredzes uzlabošanā. Ņemot vērā lielo informācijas apjomu, ko potenciālie automašīnu pircēji varētu vēlēties izlasīt pirms lēmuma pieņemšanas par pirkumu, CarMax izmantoja Microsoft Azure OpenAI pakalpojumu, lai piekļūtu MI modelim  un pārskatītu un apkopotu informāciju no vairāk nekā 100 tūkstošu klientu atsauksmēm. Rezultātā MI modelis izveidoja piecus tūkstošus viegli lasāmu kopsavilkumu. Uzņēmuma redaktoru komandai, kas ikdienā strādā ar tekstiem, tas prasītu 11 gadus.

Tagad arī citas organizācijas un uzņēmumi eksperimentē ar MI modeļiem, pielāgojot tos dažādiem uzdevumiem, lai atklātu jaunus veidus, ko var darīt ar mākslīgo intelektu. Accenture Technology Vision tendenču pētījumā 98 % aptaujāto uzņēmumu vadītāju piekrita, ka MI modeļiem būs svarīga loma viņu organizācijas stratēģijā nākamo trīs līdz piecu gadu laikā. MI ģenerētais saturs ir sākums lielām izmaiņām – iepriekš apmācīti MI bāzes modeļi, kas spēj pielāgoties un paveikt plašu uzdevumu klāstu bez papildu apmācības, radīs jaunus MI izmantošanas veidus. Vienlaikus tas aktualizē nepieciešamību pēc darbinieku apmācībām, lai uzņēmumi MI varētu iekļaut un pielietot dažādās biznesa daļās.