Veselība pret labklājību
Pasaulē ir pieejams lērums lētu antibiotiku. Kāpēc miljardieris Bobs Dagans cenšas izstrādāt vēl vienu un kā viņš var ar to nopelnīt?
Karjeru Bobs Dagans varēja noslēgt jau 2015. gadā, kad savu pretvēža medikamentu biotehnoloģiju uzņēmumu Pharmacyclics pārdeva AbbVie. Tolaik viņam bija 71 gads un bagātība, kas novērtēta par trim miljardiem dolāru. Viņš varēja mierīgi baudīt pelnītu atpūtu savā mājā Kostarikā, kur sienu rotā milzīgs zaļacaina jaguāra mazuļa gleznojums, un jauki pavadīt laiku, sērfojot un lasot grāmatas par saentoloģiju. Tomēr Dagans, kuram tagad ir 76 gadi, noraida ideju doties pensijā. “Tas ir katra cilvēka dabā – vēlēties padarīt pasauli labāku, liekot lietā savas spējas un prasmes,” viņš saka. “Un tam nav nekāda sakara ar vecumu.”
Aprīlī Dagans kļuva par Summit Theurapetics vadītāju, iegādājoties vairāk nekā 60 % šā NASDAQ kotētā uzņēmuma par aptuveni 63 miljoniem dolāru. 2003. gadā dibinātais uzņēmums Summit līdz šim nav varējis lepoties ar vērā ņemamiem ienākumiem. Tas izstrādā jaunas antibiotikas pret Clostridioides difficile (C. diff), visai izplatītu nāvējošu infekciju, kas izplatās ar fekālijām un ar kuru bieži inficējas slimnīcās un aprūpes iestādēs. C. diff izraisa smagu caureju un sarežģītākos gadījumos var izraisīt orgānu mazspēju un nāvi. Katru gadu ar to inficējas gandrīz ceturtdaļmiljons amerikāņu un 13 000 mirst.
Tā ir cēla skatuve, no kuras padarīt pasauli labāku, bet vienlaikus arī sarežģīta. Neviens neapšauba, ka antibiotiku atklāšana ir viens no lielākajiem 20. gadsimta panākumiem. Pirms penicilīna atklāšanas 1928. gadā infekciju slimības bija izplatītākais nāves iemesls Amerikā, bet paredzamais dzīves ilgums nepārsniedza 58 gadus. Antibiotikas mainīja visu. Daudzām diagnozēm, no tuberkulozes līdz pneimonijai, kļuva pieejama lēta ārstēšana, un mūsdienās faktiski ikvienam jaundzimušajam ir visai lielas iespējas nodzīvot līdz pat gandrīz 80 gadiem.
Tomēr šodien saistībā ar antibiotikām ir divas galvenās problēmas. Pirmkārt, ekonomika. Tirgū ir ļoti daudz dažādu antibiotiku, lielākoties nedārgas nepatentētas zāles. Piemēram, 1973. gadā izstrādātais Amoxicillin patlaban ir visvairāk izrakstītās antibiotikas pasaulē. Šis efektīvais medikaments desmitiem gadu ilgi nav bijis patentēts, un tagad viena tablete maksā mazākas par dolāru. Ņemot vērā, ka jaunu zāļu izstrāde maksā 1,3 miljardus dolāru, neviens vairs īsti pat necenšas izstrādāt jaunas antibiotikas. Atpelnīt izmaksas ir faktiski neiespējami.
Tā ir arī zinātniska problēma. Baktērijas ātri pielāgojas un attīstās. Tas nozīmē, ka baktēriju celmi, kas ir noturīgi pret konkrētām antibiotikām, izdzīvo un vairojas. Lai ārstētu pacientus, kas inficējušies ar baktēriju, kura ir noturīga pret noteiktām antibiotikām, jāizraksta citas antibiotikas. Tāpēc, kad visbeidzot ir izstrādāts jauns medikaments, “ārsti ierobežo tā izmantošanu, lai baktērijām pret to neizstrādātos noturība”, stāsta Londonā bāzētās uz dzīvības zinātnēm orientētās investīciju bankas Rx Securities dibinātājs Samirs Devani. “Komerciāli tas nozīmē, ka šīs jaunās antibiotikas tiek noliktas plauktā – tās netiek izmantotas.”
Rezultātā lielām farmācijas kompānijām antibiotiku izstrāde parasti neatmaksājas, savukārt mazie uzņēmumi, kas tās izstrādā, negūst īpašus panākumus. Divi Summit partneri, Achaogen (kurā Daganam pieder 15 %) un Melinta Therapeutics, pēdējo 18 mēnešu laikā ir iesnieguši bankrota pieteikumu. Divdesmit pēdējos gados ir apstiprinātas tikai 25 jaunas antibiotikas, un lielākā daļa no tām ir jau esošu medikamentu atvasinājumi.
Tomēr tas nebūt neattur neatlaidīgo saentoloģijas sekotāju Daganu, kurš savas karjeras laikā ir gana daudz investējis mazpazīstamos uzņēmumos un sasniedzis ievērojamus panākumus. Jau divdesmit gadu vecumā, studējot uzņēmējdarbības vadību Kalifornijas Universitātē, viņš pievērsās investīcijām. “Sāku investīciju karjeru ar 5000 dolāru,” viņš stāsta, “un pēc pusotra gada man jau bija pusmiljons.” Viens no pirmajiem uzņēmumiem, kurā viņš investēja, bija Sunset Designs, kas ražoja adatu komplektus. Astoņdesmito gadu vidū tas tika pārdots britu patēriņa preču tirdzniecības gigantam Reckitt Benckiser Group par 15 miljoniem dolāru. Vēlāk viņš investēja maiznīcu tīklā, Ethernet tīkla firmā un uzņēmumā, kas izstrādāja robotizētus ķirurģiskus instrumentus. 2008. gadā Dagans kļuva par Pharmacyclics – biotehnoloģiju uzņēmuma, kura akcijas nebija īpaši vērtīgas, – vadītāju.
Tad beidzot viņš sagaidīja savu miljarda dolāru vērto izrāvienu. Viens no Pharmacyclics medikamentiem, Imbruvica, kļuva par bestselleru audzēja skarto B šūnu ārstēšanā, ieskaitot hronisku limfoleikozi (CLL) – vienu no biežāk sastopamajām leikēmijas formām pieaugušajiem. Tam uzreiz sekoja pārņemšana – AbbVie par Pharmacyclics samaksāja 21 miljardu dolāru.
Savukārt Summit likteni izlems vienas zāles – ridinilazols. Tas ir jauns C. diff ārstēšanas medikaments, kas tiek pārbaudīts un salīdzināts ar nepatentēto zāļu zelta standartu vankomicīnu. Nesen pabeigtajā klīnisko pētījumu otrajā fāzē tika atklāts, ka ridinilazols C. diff ārstēšanā ir ne tikai efektīvāks par vankomicīnu, bet, iespējams, novērš arī atkārtotu saslimšanu. Ja Summit var pierādīt, ka ridinilazols ne tikai labāk ārstē slimību salīdzinājumā ar patlaban visplašāk izmantotajām zālēm, bet arī novērš tās atkārtošanos, slimnīcas varētu iekasēt lielāku naudu par šā medikamenta izmantošanu.
Needham biotehnoloģiju analītiķis Alans Karrs uzskata, ka jebkurām jaunām antibiotikām ir iespēja kļūt veiksmīgām, un tas attiecas arī uz ridinilazolu. “C. diff ārstēšanas tirgus ir visai pievilcīgs,” viņš saka, piebilstot ka ridinilazola cena, visticamāk, būs augstāka, jo tā ir tablete, nevis intravenozas zāles, tātad tās varēs izrakstīt arī pacientiem, kuri neārstējas ambulatori. “Tomēr nedomāju, ka tas ir nākamais miljardu dolāru vērtais medikaments. Uzskatu, ka tas var būt dažu simtu miljonu dolāru vērts, bet ne grandiozs panākums,” saka Karrs.
Bobam Daganam ir tikai viens secinājums: “Kā var nepelnīt naudu, ja tu sniedz pacientiem to, kas viņiem ir nepieciešams?”