Uzveikt krāpniekus internetā

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

Naudas atmazgāšanas novēršanas jaunuzņēmums Salv piedāvā produktus un tehnoloģijas, kas palīdz finanšu institūcijām cīnīties ar finanšu noziegumiem. Uzņēmums ir izstrādājis savu pamatproduktu, kas var noderēt daudzām kompānijām, lai organizācijas iekšienē atpazītu aizdomīgus klientus vai transakcijas, un to izmanto klienti jau astoņās Eiropas valstīs. “Taču mūsu ambīcijas ir daudz lielākas,” saka Salv līdzdibinātājs Tāvi Tamkivi.

Kompānija veido jaunu platformu AML Bridge. Tā pašlaik atrodas pilotfāzē, un tajā ir iesaistījušās Igaunijas vietējās bankas, kas pārklāj vairāk nekā 90 % tirgus. Tāvi uzskata, ka cīņā ar finanšu noziegumiem nepietiek ar to, ka institūcijām ir iekšējie produkti un ļoti spēcīgas komandas. Tām vajag apmainīties ar informāciju par potenciālajiem noziedzniekiem ar citām organizācijām, jo sliktie puiši strādā tīklos un ļoti labi zina, kuras bankas ir stiprākas, kuras vājākas, caur kuru tīklu jāsūta nauda. Un viņi arī zina, ka bankas un finanšu tehnoloģiju kompānijas savā starpā neapmainās ar informāciju. “Ar tīklu ir iespējams cīnīties tikai tīklā,” spriež Tāvi. Ja katrai institūcijai ir viens puzles gabaliņš, tā neredz kopējo bildi, tāpēc Salv veido platformu, kas ļauj institūcijām dalīties ar informāciju par iespējamiem noziedzīgiem gadījumiem, kas šos mozaīkas gabaliņus savieno.

Pirmā uzvara

Patlaban uzņēmumam ir teju divdesmit klientu. Tāvi atzīst – lielākā problēma bija sākt sadarbību ar pirmo klientu. “Kad parakstījām līgumu ar pirmo banku, tā bija liela uzvara.” Tehnoloģiju kompānijas un jaunuzņēmumi, kas strādā patērētāju sektorā un veido labu produktu, klientus iegūst diezgan ātri, bet finanšu pasaulē ar labu produktu vien nepietiek. Naudas atmazgāšanas novēršanas procedūras bankām un finanšu institūcijām ir nozīmīga darba daļa, un tām ir grūti uzticēties produktam, ko izstrādājusi pavisam jauna kompānija. “Mēs kā jaunuzņēmums, kas piesaistījis finansējumu un kam ir pietiekami daudz līdzekļu nākamajam pusotram gadam, esam lepni par sasniegto, bet banku pusē skaitļi ir tūkstošiem reižu lielāki, nekā vispār varam iedomāties, un tās domā simt, nevis divu gadu perspektīvā. Tā ir pilnīgi cita pasaule,” viņš ilustrē.

Patīk sarežģītas problēmas

Tāvi ir matemātiķis un pēc universitātes absolvēšanas sāka strādāt Skype krāpniecības apkarošanas komandā. Kompānijai bija simtiem miljonu klientu, kuru vidū bija arī slikti cilvēki, un viņš strādāja, lai tos atmaskotu. Vēlāk viņu uzaicināja TransferWise, kur Tāvi strādāja ar naudas atmazgāšanas un krāpniecības novēršanas, kā arī zini savu klientu jautājumiem. Viņš daudz ko iemācījās par globālo regulatoru prasībām dažādās valstīs, ierobežojošiem faktoriem un to, kāpēc šādu noziegumu apkarošana ir tik sarežģīta. “Esmu matemātiķis, man patīk risināt sarežģītas problēmas, un šī ir viena patiesi sarežģīta problēma,” Tāvi pasmaida.

Kad Tāvi ģimenē piedzima ceturtais bērns, viņš devās tēva atvaļinājumā. Šajā laikā viņš saprata, ka daudzām finanšu institūcijām ir līdzīgas problēmas tām, ko viņš risināja TransferWise. Bijušie kolēģi un draugi citās kompānijās lūdza palīdzīgu roku. Tā radās ideja mēģināt likt lietā savas zināšanas, piedāvājot  produktu, kas būtu mērogojams, lai to varētu izmantot daudz vairāk kompāniju. “Desmit gadu laikā es iemācījos, kā to darīt konkrētā kompānijā, un tagad esmu aizrāvies ar domu, kā cīnīties ar finanšu noziegumiem globālākā mērogā. Ja man un manai komandai izdosies samazināt cilvēku tirdzniecību, narkotiku un nelikumīgu ieroču tirdzniecību par 0,1 %, vēlāk par 1 % un varbūt 2 %, tā būs īsta uzvara. Ir patiešām aizraujoši risināt īstas problēmas. Es nevēlos teikt neko sliktu par kopbraukšanas lietotnēm, skūteru nomu vai naudas maiņu par godīgāku komisijas maksu, bet tās ir pirmās pasaules problēmas. Protams, ka cilvēkiem, kam ir gana daudz naudas, ko mainīt, ir vēlme to darīt lētāk. Taču cilvēki, kam nav naudas vai kas ir noziegumu upuri, par tādām lietām nedomā. Manu komandu motivē citu problēmu risināšana.”

Uzņēmumā strādā 25 darbinieki, no kuriem puse ir produktu speciālisti un inženieri, kas raksta kodu, analizē datus un izstrādā produktu, bet pārējie strādā ar uzticamību un pārstāv zīmolvedības, mārketinga un komunikācijas jomas.

Efektīvi, nevis ilgi

Lai gan jaunuzņēmumu vide ir bēdīgi slavena ar pārcilvēciski lielu darba apjomu, Tāvi uzskata, ka ieguldītais laiks nav galvenais panākumu faktors. Lielāka nozīme ir komandas efektivitātei un spējai sastrādāties, kā arī tam, vai tiek darītas pareizās lietas. “Ja runājam par īstiem ekspertiem, kuri dara pareizās lietas, viņiem nevajag dienā strādāt desmit stundu. Varbūt ir gana ar divām vai četrām stundām, lai pievienotu 80 % no vērtības. Es nesaku, ka pie mums strādā tikai divas stundas dienā, bet cilvēka smadzeņu produktīvais laiks ir ierobežots. Ja to izstiepj uz 14 stundām, tas tik un tā ir tāds pats, kā strādājot sešas vai astoņas stundas,” spriež Tāvi.

Viņš neslēpj, ka, strādājot lielajās kompānijās, bijis tuvu izdegšanai. Uzņēmējs juties, it kā skrietu sprintu, taču pusceļā atskārstu, ka tie nav 100 metri, bet četri vai 40 kilometri, un nav skaidrs, cik ilgi būs jāskrien šādā tempā. Parasti šādas problēmas rodas, kad cilvēki kompānijā ir strādājuši trīs, četrus un vairāk gadus. Tā kā Salv tik ilgi tirgū vēl nav, Tāvi atzīst, ka nevar pateikt, vai uzņēmums šajā jautājumā ir veiksmīgs. Taču lielākajai daļai komandas ir ģimene, šis nav viņu pirmais darbs, daudzi ir cietuši no pārstrādāšanās, tāpēc komanda ir kolektīvi uzmanīga, organizē ģimenes pasākumus, rosina kolēģus gana daudz atpūsties, kopīgi sporto. Darbiniekiem ir ļauts strādāt, kādā laikā un no kurienes tiem ir ērtāk – protams, ja vien viņi ir sasniedzami darba jautājumos.

Tāvi pats cenšas deleģēt pienākumus, cik daudz vien iespējams, līdz ar to par daudzām lietām nevajag raizēties. Taču veiksmes atslēga ir ne tikai deleģēšana, bet šo pienākumu uzticēšana atbilstošajiem cilvēkiem. Tāvi nereti pilda atbalsta funkcijas un palīdz produktu, mārketinga, dizaina komandām, piedalās konferencēs. “Protams, man ir ļoti daudz, ko darīt, un es esmu atbildīgs par visu uzņēmumu, bet mums ir tāda organizācijas struktūra un kultūra, kas palīdz samazināt vienas personas svarīgumu un ieliek mazāk atbildības viena cilvēka rokās. Tas ir ļoti atbrīvojoši. Mans kalendārs bieži vien ir pilns, reizēm vienā laikā ieplānotas divas lietas. Piemēram, mūsu intervija ir vienā laikā ar kādu citu lietu, bet es nodomāju, ka ir vērts ar tevi aprunāties. Taču, ja es tiešām nevarētu šodien, mēs varētu atrast laiku nākamnedēļ. Pats galvenais ir misija un klienti, viss pārējais to atbalsta.”

Zināt īsto mirkli

Strādājot Skype un TransferWise, Tāvi ir mācījies, kā veidot uzņēmuma kultūru un vērtības, kā stāstīt par uzņēmumu, lai piesaistītu pasaules līmeņa profesionāļus, kā arī fokusēšanos. Ir svarīgi fokusēties uz vienu lietu un darīt to tiešām labi, bet vienlaikus jābūt informētam par to, kas notiek apkārt, un jāpielāgo fokuss atkarībā no tā, kā mainās pasaule. Skype radīja revolūciju, kas bija zvanīšanas funkcionalitāte, bet, iespējams, nokavēja dažas citas pasaules līmeņa revolūcijas, piemēram, sociālo tīklu fenomenu. Līdzīgi ir ar maksājumiem – Tāvi pieļauj, ka Skype bija potenciāls kļūt par interneta maku. “Iespējams, Skype būtu bijusi simtiem miljardu vērta neatkarīga kompānija, ja būtu ieviesuši šīs funkcijas. TransferWise es iemācījos, ka ir labi paplašināt portfeli, kad ir īstais laiks. TransferWise ilgu laiku fokusējas uz vienu pakalpojumu, un, kad pamatprodukts ir gana liels, ir laiks ieviest karti, starptautisko kontu un tā tālāk. Mēs arī redzam, ka ir daudz lietu, ko varam darīt, lai palīdzētu finanšu institūcijām cīnīties ar finanšu noziegumiem, bet mēs visu laiku domājam, kā sevi kontrolēt. Negribam iestrēgt vienā lietā, kas var būt pārāk maza, bet nevēlamies sagraut kompāniju. Ņemot vērā manu iepriekšējo pieredzi, visu laiku domāju par šo līdzsvaru,” saka Tāvi Tamkivi.

Vienradzis? Protams!

Tāvi ir strādājis divos vienradžos, kā jaunuzņēmumu pasaulē sauc kompānijas, kuru vērtība investīciju piesaistes rezultātā pārsniegusi miljardu dolāru. Vai Salv būs Igaunijas nākamais vienradzis? “Jā, protams,” ir pārliecināts Tāvi, piebilstot, ka šis statuss nav tik svarīgs, bet darbs šāda līmeņa kompānijās viņam iemācījis domāt pasaules mērogos. Strādājot kompānijās, kas veido pasaules līmenī revolucionārus produktus, ir grūti nedomāt šādās kategorijās. Salv gadījumā būtu absurdi domāt par Baltijas lielāko naudas atmazgāšanas novēršanas produktu, jo tas ir izdarāms relatīvi vienkārši. Iespējams, tur ir arī gana liels bizness, bet Tāvi mērķi ir daudz augstāki: “Mūsu komanda var izdarīt daudz lielākas lietas. Finanšu noziegumi Baltijā varbūt ir 0,1 % no pasaules kopējās problēmas. Mūsu ambīcijas ir ieviest globālas liela mēroga izmaiņas. Veidojot super labus produktus, kompānijas vērtība var būt viens, divi vai trīs vienradži.”

Vairs nav jāsatraucas

Agrāk tika uzskatīts, ka tiek atklāts 1–2 % finanšu noziegumu, bet tagad runā, ka pat mazāk par vienu procentu. Vai iespējams, ka pasaulē kādudien nebūs finanšu noziedznieku?

Tāvi šo problēmu salīdzina ar vīrusiem. Pirms desmit gadiem visi uztraucās par vīrusiem datoros, visu laiku domāja par antivīrusu programmām. Tagad tas notiek fonā, un, ja izmanto atbilstošu datoru, par to īpaši nav jāuztraucas. Taču tas nenozīmē, ka vīrusu vairs nav. Viņš cer, ka ar naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem situācija kādudien būs līdzīga.

Prasības mainās

Pēdējos gados ir bijuši vairāki skandāli, kur naudas atmazgāšanas kontekstā minēta ne viena vien Baltijas valstu banka. Tāvi uzskata, ka pirms astoņiem gadiem banku vide Baltijā, regulatori un centrālās bankas bija pozitīvi noskaņotas par ideju kļūt par finanšu tiltu starp rietumiem un austrumiem. Tagad vide ir mainījusies, cilvēki sākuši izvērtēt, ka šāda doma varbūt nebija tik laba. Līdzīgas problēmas ir sportā – sportisti tiek vainoti par to, ka pirms desmit gadiem lietojuši vielas, kas tagad tiek uzskatītas par dopingu. “Kad šīs lietas izskan, mēs esam atvērti analīzei, bet neviens neprasa, no kurienes un uz kurieni šī nauda aizplūda. Tā virzījās caur Zviedriju, Nīderlandi, Austriju, Šveici, Londonu, Franciju un Dāniju, un neviens nevēlas iesaistīties sarunās par to, ko darīja šo valstu vietējās bankas. Vienmēr var kādu vainot, bet es neteiktu, ka mēs esam daudz sliktākā situācijā nekā citas valstis Eiropā, kas vienkārši nav atradušas vai nav vēlējušās atrast līdzīgas lietas. Nākotnē šī situācija ir iespēja uzņemties spēcīgāku līderību Eiropas un visas pasaules kontekstā, atzīstot, ka mums bija problēmas, bet esam no tām mācījušies un tagad veidojam jaunas tehnoloģijas. Tā ir iespēja ne tikai valstu zīmolam, bet arī biznesam un politikai,” Tāvi spriež.

Zina, ko dara

Uzņēmumu Salv 2018. gadā nodibināja Tāvi Tamkivi, Džefs Maklelands un Sergejs Rumjancevs. Tamkivi izveidoja naudas atmazgāšanas novēršanas, krāpniecības un pazīsti savu klientu komandas TransferWise un Skype, Maklelands vadīja krāpniecības novēršanas un citas analītikas grupas Skype un izveidoja TransferWise analītikas grupu, savukārt Rumjancevs vadīja TransferWise pazīsti savu klientu un verificēšanas inženieru komandu. Salv līdzdibinātājs ir arī Tāvi brālēns, bijušais Skype ģenerāldirektors Stens Tamkivi.

Salv līdz šim ir piesaistījis vairāk nekā trīs miljonu eiro investīcijas no Fly Ventures, Passion Capital, Seedcamp, N26 dibnātāja Maksimiliāna Tajentāla, bijušā Twilio tehnoloģiju vadītāja Ota Kaukvera un Igaunijas e-rezidences programmas iniciatora Tāvi Kotka, bet nesenākajā investīciju kārtā lielākais finansējums nācis no Superangel VC.