Uzņēmēji kritiski par PVN samazināšanu atsevišķās nozarēs

 Organizācijas ieskatā krāpniecības ierobežošanai efektīvs instruments ir reversās vai tai līdzvērtīgas alternatīvas kārtības nodrošināšana, lai mazinātu Latvijas PVN plaisu līdz Eiropas Savienības (ES) vidējam līmenim.

Pētījumā par ieviestā PVN reversa sistēmas efektivitāti secināts, ka vislielākais nodokļu un tai skaitā PVN parāds veidojas vairumtirdzniecības nozarei, izņemot automobiļus un motociklus, bet jo īpaši mājsaimniecības un citu elektronisko ierīču jomā.

PVN izkrāpšanas rezultātā Latvija zaudē ne tikai ienākumos no šī nodokļa, bet, pieaugot kopējai ēnu ekonomikai un nelegālai naudas apritei un aplokšņu algām, arī algu nodokļu ieņēmumus. Tāpēc, kā norāda LTRK, ir nepieciešams turpmāks aktīvs darbs pie  risinājumiem reversās PVN kārtības vai līdzvērtīgas atlernatīvas nodrošināšanai, sadarbojoties kompetentajām iestādēm ar Eiropas Komisiju.

 LTRK ieskatā līdz šim īstenotā PVN reversa sistēma ievērojami mazinājusi ēnu ekonomiku, pietuvinot PVN plaisu ES vidējam rādītājam. Saskaņā ar Valsts Ieņēmuma dienesta 2018. gada datiem, PVN plaisa sarukusi līdz 10,2%, lai gan 2014. gadā tā bija 19%.

Lai turpmāk nodrošinātu šī rādītāja uzlabošanos, jāturpina ieviest maksimāli plašu un uz daudzām jomām, kur to pieļauj ES direktīva, attiecināmu PVN reverso kārtību. Tāpat jāmeklē citi alternatīvi risinājumi PVN izkrāpšanas novēršanai.

Tāpat biedrība uzskata, ka PVN likmes samazināšana atsevišķām produktu grupām vai nozarēm nevar būt pamats, lai risinātu samilzušās problēmas, kas saistītas ar augstajām darbaspēka izmaksām.

“Mēs uzskatām, ka primāri ir jārisina konkurētspējas izaicinājumi darbaspēka izmaksu sistēmā, kas daudz efektīvāk novērstu visu tautsaimniecības nozaru nepieciešamības,” norādīja LTRK valdes locekle un politikas daļas direktore Katrīna Zariņa.

“Mūsu ieskatā ir jāstrādā pie virsstundu darba samaksas regulējuma pārskatīšanas, izmaiņām slimības lapu apmaksas kārtībā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaižu darbinieku kvalifikācijas celšanai, mobilitātes un izmitināšanas nodrošināšanai, u.c.,” pauda Zariņa.

LTRK uzskata, ka nepieciešams veikt visaptverošu analīzi par samazināto PVN likmju ietekmi uz kopējo tautsaimniecības attīstību, vietējo ražotāju preču un pakalpojumu pieejamību iekšējā tirgū un patēriņā.

Būtiski arī atcerēties, ka par nodokļu politikas caurlūkošanas virsmērķi jānosaka, ka nodokļu ieņēmumi palielināmi uz tautsaimniecības attīstības veicināšanas, konkurētspējas, nodokļu maksātāju skaita pieauguma un ēnu ekonomikas samazināšanas rēķina.