M&A darījumu aktivitāte Latvijā zemāka nekā kaimiņvalstīs
Forbes
Baltic edition
Līdzīgi kā gadu iepriekš, 2019. gadā iegādes un apvienošanas darījumu (M&A) aktivitāte Latvijā bijusi būtiski zemāka nekā kaimiņvalstīs, teikts “Oaklins” Uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu jomas apskatā 2019/2020.
Pērn Latvijā tika noslēgti 12 darījumi, Lietuvā 38 un Igaunijā 32.
Lielākā aktivitāte Latvijā vērojama IT un būvniecības nozarēs, kurās no kopējiem 12 noslēgtajiem darījumiem, pērn īstenoti attiecīgi 6 un 2 darījumi.
Kopumā aizvadītais gads Baltijas M&A nozarē bijis izaicinājumiem bagāts, vērtē “Oaklins”. Baltijā kopumā izziņoti vairāk nekā 110 darījumi, to kopējai vērtībai sasniedzot 1 miljardu eiro.
Lielākā aizvadītā gada M&A darījuma vērtība Baltijas valstīs bijusi 410 miljoni eiro, “LHV Pank” iegādājoties Igaunijas “Danske Bank” privātpersonu aizdevumu izsniegšanas struktūrvienību.
Kā norādīja “Oaklins” partnere Latvijā un “Oaklins” globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe, kā viens no nozīmīgākajiem pagājušā gada M&A darījumiem Latvijā minams 96% uzņēmuma “Smiltenes piens” akciju pārdošana privātam investoram. Darījuma vērtība pārsniedza 7 miljonus eiro.
“Darījums piesaistīja vērā ņemamu stratēģisko un finanšu investoru interesi no Latvijas un Rietumvalstīm. Tomēr, lai saglabātu “Smiltenes piena” līdzšinējo īpašnieku nākotnes attīstības stratēģiju, kapitāldaļas pārdotas privātam latviešu investoram, turpināja Lieģe.
Neraugoties uz faktu, ka pērn M&A darījumu aktivitāte Baltijas valstīs sarukusi par 19%, salīdzinot ar gadu iepriekš, finanšu investoru noslēgto darījumu skaits 2019. gadā audzis, sasniedzot vēsturiski augstāko līmeni no 2008. gada.
Sagaidāms, ka nākamajos gados finanšu investoru aktivitāte Baltijā tikai palielināsies, piesaistot interesi gan no Rietumeiropas, gan ASV fondiem, vērtē “Oaklins”.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu jomas apskatā 2019/2020 skaidrots, ka nākamajos gados Baltijas valstīs būs vērojams arī mezanīna fondu un alternatīvo aizdevēju aktivitātes pieaugums. Tas skaidrojams ar nepietiekamo banku finansējuma pieejamību. Šī situācija Baltijas valstīs nav unikāla – līdzīgas tendences vērojamas visur pasaulē.