Tīrās enerģijas mežonīgais ceļojums
Pirms divdesmit gadiem Roberts Vailders pameta ērtu ekoloģisko zinātņu pasniedzēja darbu, lai pievērstos eksotiskām degvielām. Viņš varētu padarīt jūs bagātus – ja vien gribat riskēt.
Jums droši vien šķiet, ka rakstnieks, lektors, bioloģiskais dārznieks, koku apskāvējs Roberts Vailders (62) atgādina hipiju. Nē, šis ekoloģijas adepts ir finansists, kurš spēj saskatīt, kā ekoloģiju pārvērst biznesā.
Viņam pieder akciju fonds, kas pārvalda Invesco WilderHill portfeli. Biržā tirgotajā fondā ir 930 miljonus dolāru vērtas akcijas no 82 kompānijām, kas savu naudu likušas uz pasaules sabiedrības atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem. Tās ražo tādas lietas kā elektrības uzlādēšanas stacijas, vēja ģeneratoru lāpstiņas un atjaunojamās enerģijas tīkla komponentes. Par šiem uzņēmumiem teikt spekulatīvi būtu pārlieku saudzīgi – lielākā daļa no tiem strādā ar zaudējumiem. Vai Energy Vault jelkad spēs ekonomiski pamatoti uzglabāt enerģiju, cilājot milzīgus blokus? Daudzi par to ir visai skeptiski.
Investoriem būtu krietni jāpiepūlas, lai atrastu sarežģītākas kompānijas, kurās investēt. 2020. gadā fonda vērtība pieauga par 206 procentiem. Kopš tā laika tas ir izkūpinājis gaisā pusi investoru naudas. Ja ne nopērkamas par lētu naudu, tad pašlaik tā portfelī kompānijas vismaz ir pircēja meklējumos. Iespējams, tās uzplauks, ja vien daļa no 394 miljardiem dolāru, kurus Kongress nesen iezīmēja oglekļa samazināšanai, nonāks līdz šīm kompānijām.
Deviņdesmitajos gados Vailders ar savu maģistra grādu bija ekoloģisko zinātņu lektors Masačūsetsas un Kalifornijas štata universitātēs, taču tas viņam nešķita pietiekami aizraujoši. “Būt profesoram ir otra labākā lieta, ko var darīt. Labākā lieta ir būt uzņemējam,” viņš saka.
Vailders pameta akadēmisko karjeru, iztukšoja savu pensijas kontu un ar piedāvājumu par zaļās enerģijas fonda izveidi apmeklēja fondu operatorus Bostonā un Ņujorkā. “Viņi smējās par mani,” uzņēmējs atceras. Bija laiks, kad, lai savilktu galus kopā, viņš pieteicās bezdarbnieku pabalstiem. Galu galā kāds biržā tirgotu fondu kreditors, kas tagad ir daļa no Invesco, piekrita sadarbībai. Vailderam bija jāizraugās kompānijas zaļās enerģijas indeksam, bet fonda uzņēmumam būs jāizmanto šis indekss, lai izveidotu fondu, un vienlaikus jātiek galā ar grāmatvedību un Volstrītas sakariem.
WilderHill Clean Energy pēc darbības uzsākšanas 2005. gadā bija ļoti veiksmīgs, bet cieta smagus zaudējumus 2007.–2009. gada akciju tirgus katastrofā. 2020. gadā, kad ar klimatu saistīti jautājumi nonāca uzmanības centrā, uzņēmums atkal atguva savu spozmi.
Vailders pats mēdz teikt, ka viņa fonds, kas orientēts uz atteikšanos no fosilās enerģijas, bija pirmais šāda veida fonds. Tagad gan tam ir daudz konkurentu, ieskaitot biržā tirgotu fondu no First Trust, kas ir divas reizes lielāks un nodrošina daudz lielāku peļņu nekā WilderHill Clean Energy. Tas, kas Vaildera fondu padara atšķirīgu no citiem, – viņš katru ceturksni to pārbalansē, tādējādi fondā iekļautajam kompānijām dodot gandrīz vienādu nozīmi. Tā, piemēram, Enovix, kas attīsta akumulatoru anodus un kuras ieņēmumi ir pieci miljoni dolāru, saņem tādu pašu piešķīrumu kā Alermarle – litija ražotājs ar 5,6 miljardu dolāru ieņēmumiem.
Vienlīdzīgajai pieejai akciju izvēlei ir savi plusi – nelieliem jaunuzņēmumiem tas dod iespēju paveikt ko nozīmīgu. Bet ir arī mīnusi – ilgstoši veiksmīgi strādājošs uzņēmums var sajusties tā, ka tas nemaz nav tik veiksmīgs un nozīmīgs.
Taču Tesla izvairījās no Vaildera tīkliem. Viņš apgalvo, ka par elektroauto kvēlu atbalstītāju kļuvis vēl tad, kad bērnībā ar tādu vizinājies Disnejlendā. Tad nu skaidrs, kāpēc Vailderam pie viņa mājas Encinatā Kalifornijā ir tāds koši oranžs braucamais – viens no pirmajiem elektroauto, kas pameta Īlona Maska konveijeru. Tas arī izskaidro to, kāpēc viņa biržā tirgotais fonds 2010. gadā iesaistījās Tesla Motors. Kopš tā laika Tesla akciju vērtība pieaugusi par 14 200 %, bet vienlīdzīguma princips fondam licis ik ceturksni pārdot daļu tam piederošo akcijām. Fonda vidējā ikgadējā peļņa pēdējos desmit gados (12,4 %) būtu bijusi lielāka, ja vien tas paturētu Tesla akcijas visu šo laiku.
Invesco WilderHill būtībā ir pasīvi pārvaldīts portfelis, jo tas mehāniski seko indeksam – The Clean Energy indeksam, kuru pārvalda WilderShares. “Pasīvā taktika pārspēj aktīvo 80 procentos gadījumu,” deklarē Vailders, izklausoties gluži kā Vanguard dibinātājs Džons Bougls.
Taču šis indekss bieži tiek veidots, balstoties tikai uz personīgo pieredzi un sajūtām. Kompāniju var neņemt vērā, ja tā pārstāv biznesa novirzienu, kurā jau ir ievērojama konkurence, ja tā tiek apsūdzēta vergu darbaspēka izmantošanā (reāls risks Ķīnā) vai ja tās darbības lauciņš ir pārlieku tuvu fosilās enerģijas nozarei. Šādi novērtējumi savienojumā ar ikceturkšņa pārbalansēšanu Clean Energy porfeļa apgrozījumu gadā palielina par 60 %, kas indeksa fondam ir milzīgs skaitlis – un nekāda riska Robertam Vailderam. Ja būtu iespējams izveidot patiesi statisku indeksu, Invesco varētu atbrīvoties no WilderShares.
Ar sākotnējā fonda un jaunākā piedāvājuma izdevumu koeficientiem 0,62 % un 0,75 % Global Clean Energy gadā ienes 7,5 miljonus dolāru. Vailders un Invesco nav īpaši runīgi par to, cik liela daļa no šīs summas nonāk pie WilderShares. Jebkurā gadījumā ar licencēšanas nodevām pilnībā pietiek, lai Vaildera kompānija nolīgtu mazu pētnieku armiju (viņš gan ir vienīgais darbinieks) un vienlaikus nodrošinātu ar naudu viņa ekoloģiskās kaislības. Saules enerģijas paneļus viņš iegādājās vēl ilgi pirms tam, kad tas bija ekonomiski pamatots pirkums. Viņš iegādājās paputējušu avokado dārzu, no salmu ķīpām uzbūvēja mazu mājiņu un tagad cenšas piesaistīt oglekli, nomainot avokado ar baobabiem un pīnijām.
Divas lietas biznesu varētu ievirzīt Vailderam izdevīgā virzienā. Viena – fakts, ka kapitāla novirzīšana no oglekļa uz tā alternatīvām ir vienkārši saprātīgs biznesa lēmums. Šādā veidā domājot, nafta ir kā videospēļu un filmu iznomātājs Blockbuster un zaļā enerģija ir Netflix. Otrs impulss būtu nepieciešamība pēc grēku nožēlas. Vailders atzīstas – viņš jūtas vainīgs par to, ka ceļojumā uz Itāliju ir patērējis degvielu. Bet viņš mierina sevi, ka reiz pienāks diena, kad lidmašīnas vairs nenodarīs tik lielu postu. Viņš ir iegādājies arī Joby Aviation un Vertical Aerospace, kas izstrādā ar elektrību darbināmus lidaparātus.
Ja jūs vēlaties ieguldīt enerģijas uzņēmumos, kuri peļņu nesīs tālā nākotnē, šis fonds ir īstā vieta, kur tādus atrast. Invesco iznomā akcijas šortu tirgotājiem, un par to iekasētās nodevas vairāk nekā nosedz izdevumu koeficientus. Gada neto izmaksas, kas saistītas ar dalību Invesco Clean Energy, sasniedz -1,1 procentu. Bet vai jums vajadzētu tajā iesaistīties? Tikai tad, ja ienīstat fosilās degvielas… un mīlat azartspēles.