Pentagona nākotnes plāni
Dzelzsvīra cienīga ķivere un viedkrekls, kas sauc pēc palīdzības... Pentagona valkājamo tehnoloģiju revolūcija
“Nabaga Bobs,” norādot uz manekenu, no kura pleca rēgojas skrūvgrieža kāts, saka Aleksandrs Grentzigs, Bostonas apkārtnē izveidotā jaunuzņēmuma Legionarius dibinātājs. Viņš ietrieca Bobā skrūvgriezi, lai nodemonstrētu tam uzvilktā ar ļoti viegliem sensoriem aprīkotā kamuflāžas formas krekla iespējas. Gudrais krekls uz viedtālruni ir nosūtījis brīdinājumu par to, kura ķermeņa daļa ir ievainota, Boba dzīvībai svarīgos rādītājus un viņa atrašanās vietu. Legionarius radītā krekla uzdevums ir parūpēties, lai ievainots kareivis palīdzību saņemtu pēc iespējas ātrāk.
“Deviņdesmit procentos gadījumu no novēršamām nāvēm kaujā gūtu ievainojumu dēļ vainojama spēcīga asiņošana. Ja var apturēt asiņošanu jau pirmajā minūtē, iespējas, ka ievainotais izdzīvos, strauji pieaug,” aizsardzībai veltītā izstādē Vašingtonā Forbes iepriekš teica Grentzigs. Izstādē viņa tehnoloģija tika prezentēta kā viena no uzvarētājām ASV armijas rīkotajā konkursā XTechSearch.
Gudrais formastērps, kuru Legionarius izstrādā sadarbībā ar Speciālo operāciju pavēlniecību un aptuveni 1,1 miljonu dolāru lielu ASV valdības finansējumu, ir viens no daudziem projektiem ASV armijā, kuru mērķis ir valkājamu tehnoloģiju izstrāde, kas aizsargātu kareivjus un labāk noteiktu to fizisko stāvokli reālā laikā. Šo projektu amplitūda ir gana plaša – no mēģinājumiem armijas vajadzībām pielāgot viedpulksteņus un citas fitnesa ierīces, kas izseko to nēsātāju fiziskajiem rādītājiem, līdz augsti tehnoloģiskiem pētījumiem par smadzeņu manipulēšanu, lai uzlabotu miegu un radītu Dzelzsvīra cienīgu ķiveri, kas identificēs draudus un aktivizēs pretpasākumus, lai pasargātu no triecieniem un virzītas enerģijas ieročiem.
“Militāristi vēsturiski ir domājuši šādi – ja es vēlos tevi padarīt par labāku karavīru, es tev došu labāku ieroci,” saka sporta psihologs Brendons Marsello, kurš strādājis ar profesionālā sporta komandām, lai uzlabotu to sniegumu. Pašlaik viņš strādā pie ASV Armijas apgādes pavēlniecības programmas Optimizing the Human Weapon System (OHWS), kas izmanto veselību monitorējošas valkājamās tehnoloģijas. Viņš skaidro, ka programmas mērķis ir atklāt, “kā iespējams optimizēt cilvēku un padarīt viņu gudrāku, nāvējošāku, precīzāku”.
Koronavīrusa pandēmija šajā gadījumā nostrādāja kā paātrinātājs. 2020. gadā Aizsardzības inovāciju nodaļa (AIN) tūkstošiem karavīru izdalīja Garmin viedpulksteņus un Oura gredzenus, lai uzraudzītu viņu ķermeņa temperatūru, pulsu un skābekļa līmeni asinīs, un secināja, ka šādi ar 73 % precizitāti var prognozēt saslimšanu ar Covid-19. Šī iniciatīva bija AIN 2018. gadā sadarbībā ar Philips Healthcare aizsāktā projekta Rapid Analysis of Threat Exposure (RATE) paplašinājums. RATE izstrādāja algoritmu, kas palīdzēja paredzēt saslimšanu ar vairākām plaši izplatītām kaitēm jau 48 stundas pirms tam, kad parādījās redzami simptomi.
Ar OHWS armijas vadība vēlējās arī noskaidrot, vai patērētājiem paredzētās tehnoloģijas var tikt izmantotas, lai diagnosticētu kovidu, bet programma pēta daudz plašākas iespējas nekā brīdinājumi par saslimšanu. Pēdējo divu gadu laikā OHWS izmantojusi Oura gredzenus, lai armijas bāzē pie Ņujorkas un Afganistānā novērtētu kareivju miega kvalitāti, un Polar Grit X Pro viedpulksteņus, lai monitorētu 530 bataljona karavīru sirdsdarbības un fiziskās piepūles rādītājus. Apkopotie dati izmantoti arī saistītā projektā Measuring and Advancig Soldier Tactical Readiness and Effectiveness (MASTR-E), lai izstrādātu algoritmu, kas prognozētu kareivju sniegumu.
Vienības līmenī MASTR-E, OHWS un līdzīgas flotes un gaisa spēku programmas radītas, lai palīdzētu komandieriem pārliecināties, kad viņu kareivji tiek pārlieku noslogoti vai, tieši otrādi, var tikt pakļauti vēl lielākām slodzēm. Individuālā līmenī programmas sniedz informāciju kareivim par to, kā viņa elpošana ietekmē šaušanas precizitāti vai arī kā ballēšanās un pārmērīga alkohola lietošana iepriekšējā vakarā ietekmē viņa sniegumu nākamajā dienā.
OHWS, kuru nākamgad paplašinās, iesaistot programmā jau 2000 cilvēku lielu vienību, cenšas apmācīt kareivjus “par viņu fizioloģijas īpatnībām, lai viņi varētu izdarīt labākas izvēles”, skaidro programmas vadītājs Džozefs Petersons. Pēc viņa teiktā, iegūtie dati arī iedrošina virsniekus vairāk iesdziļināties savu karavīru ikdienā, vairāk rūpēties par viņiem un būt cilvēcīgākiem. Marsello skaidro – ja karavīram ir paātrināta elpošana un nevienmērīga sirdsdarbība, tas varētu liecināt par stresu, kas pamudinātu virsnieku iejaukties. “Tas var būt jebkas. Var nosūtīt karavīru pārbaudīties, vai viņš nav saslimis ar kovidu, vai pārliecināties, ka tās nav garīgās veselības problēmas, pirms nav noticis kas ļaunāks.”
Patērētājiem domātās fitnesa viedierīces ir noderīgas treniņos, bet to baterijas nav tik jaudīgas, lai pietiekami ilgi darbotos militāro misiju laikā, un daudzas no tām nespēj savienoties ar taktiskajām komunikāciju sistēmām, skaidro Alans Harners no armijas medicīnas materiāltehniskās attīstības nodaļas. Viņš ir produktu menedžeris starpdienestu programmā, kas kopā ar Pensilvānijā bāzēto jaunuzņēmumu LifeLens izstrādā mazītiņus karadarbībai piemērotus sensorus. Sensori izstrādāti tā, lai varētu izsekot 150 veselības rādītājiem – no dzīvībai svarīgām pazīmēm un nepietiekamas hidratizācijas līdz sprādzienu viļņu spiedienam, kas varētu traumēt smadzenes. Ierīce izskatās kā plāksteris, kas satur staipīgu septiņu slāņu mikroshēmu ar piecu centu monētas izmēra disku centrā, kurā ir procesors, raidītājs un akumulators, kas spēj strādāt 72 stundas. Šo plāksteri novieto uz krūtīm, kas nodrošina precīzākus vitālo pazīmju nolasījumus, nekā atrodoties uz plaukstas locītavas vai pirksta, un tas ir pietiekami ērts, lai lietotāji varētu aizmirst, ka tas tur vispār ir, stāsta LifeLens vadītājs Lendijs Tots.
Savukārt risinājums Health Readiness and Performance System (HRAPS) izmēģināts, lai novērstu termiskus ievainojumus, apmācot armijas reindžerus Beninga fortā Džordžijā un speciālo uzdevumu vienības. Harners zina teikt, ka šī sistēma drīzumā tiks izmantota jau daudz plašāk.
Lai cik daudzsološas būtu valkājamās viedierīces, Marsello uzskata, ka tas varētu būt tikai starpposms uz mazāk pamanāmiem veselības monitorēšanas risinājumiem, piemēram, diagnosticējošiem tetovējumiem un ierīcēm, kas vitālās pazīmes var nolasīt no attāluma. Militāristi atbalsta arī tiešām fantastiskas programmas, piemēram, armijas finansēto 2,8 miljonus dolāru vērto Hjūstonas Raisa Universitātes projektu, kas cenšas izstrādāt smadzeņu glimfātiskās sistēmas (tā it kā atbrīvojot organismu no vielmaiņas atkritumiem) stimulējošu cepuri, lai uzlabotu karavīru miegu.
Šī programma ir ambicioza daļēji tāpēc, ka joprojām nav zinātniski pierādīts, ka dzīvniekiem konstatētā glimfātiskā sistēma ir arī cilvēkiem, skaidro bijušais biomedicīnisko ierīču attīstītājs Pols Čerukuri, kurš tagad ir universitātes viceprezidents inovāciju jautājumos un šā projekta vadītājs. Saskaņā ar viņa teikto armijas programmas vadītājs devis komandu: “Es gribu, lai jūs, puiši, dabūtu Nobela prēmiju un izveidotu pilnīgi jaunu valkājamo tehnoloģiju.”
Universitātē Čerukuri vada arī 1,3 miljonus dolāru vērto flotes atbalstīto projektu, kura mērķis ir izveidot ķiveri, kas būtu līdzīga tai, kādu filmās valkā Roberta Daunija juniora atveidotais Dzelzsvīrs. To papildinātu arī rudimentāra kases grāvējā attēlotā mākslīgā intelekta asistenta Džarvisa versija, kas atklātu draudus un izvērstu aktīvu aizsardzību.
Lai izstrādātu jaunus, ārkārtīgi vieglus polimērus režģim līdzīgas, ergonomiski individuāli piemērojamas ķiveres izgatavošanai, projekta inženieri sadarbojas ar Kalifornijās bāzēto trīsdimensionālās drukas vienradzi Carbon. Viņi ķiverē plāno iemontēt Raisa Universitātē izstrādātas mazītiņas bezlēcu kameras un citus sensorus. Ķivere interpretētu sensoru datus un, izmantojot caurskatāmo vai taktilo displeju, brīdinātu karavīrus par briesmām ārpus viņu redzamības lauka un veiktu pretpasākumus. Čerukuri cer izmantot arī metodes, kuras pats palīdzējis izstrādāt, lai ar elektriskajiem laukiem manipulētu nanomateriālus un neitralizētu smadzenēm potenciāli bīstamus sprādzienu viļņus. Projekts paredz arī elektromagnētiska vairoga iekļaušanu ķiverē, lai neitralizētu virzītās enerģijas ieročus, kuru ietekmi saista ar tā dēvēto Havannas sindromu.
Pagaidām ir radīta ķiveres pirmā versija, kas ir divreiz smagāka par noteikto mērķi – pusotru kilogramu. Čerukuri stāsta, ka pašlaik starp sarežģītākajiem uzdevumiem ir sensoru apkopoto datu interpretējošās sistēmas izveide un jautājums, kā ķiveri nodrošināt ar pietiekamu enerģijas rezervi. Viņš skaidro: “Projekta mērķis ir palīdzēt tiem puišiem, kas, pildot kaujas uzdevumu, ļoti ilgi atradīsies prom no savas bāzes. Vai mēs varam saglabāt viņus dzīvus un veselus?”
Visu valkājamo tehnoloģiju programmu izaicinājums (neskaitot to, ka jāpierāda, ka šīs tehnoloģijas patiešām strādā) ir finansējuma atrašana, kas palīdzētu projektam izdzīvot pēc tam, kad izsīcis Aizsardzības ministrijas finansējums, bet netiek pieņemts tūlītējas iegādes lēmums, kas garantētu stabilu finansējumu no budžeta.
HRAPS izdevies iekļūt šajā militāro projektu apsolītajā zemē. RATE – projektam, kas mēģināja izmantot valkājamās tehnoloģijas, lai prognozētu saslimšanas – tas neizdevās. RATE bijušais vadītājs ir norādījis, ka programmas liktenis ir mācību grāmatu cienīgs piemērs, kā Pentagona lēnā birokrātija spēj kavēt progresu. Harners uzskata, ka Pentagonam ir svarīgi strādāt ar kompānijām, kurām ir civilie klienti, kas nodrošina citus ienākumu avotus. HRAPS partneris LifeLens, kura ierīci pagājušajā gadā sertificēja Pārtikas un zāļu administrācija, piedāvā to arī slimnīcām.
Legionarius dibinātājs Grentzigs arī cenšas pārdot savus gudrā krekla sensorus. Viņš stāsta, ka dažu štatu policiju specvienības ir ieinteresētas tos vismaz notestēt.
Aleksandrs Grentzigs un viņa trīs komandas biedri strādājuši, lai kreklam pievienotu arī gaisa pūslīšus, kas ap ievainojumu uzpūstos, nodrošinot kompresiju un apturot asiņošanu. Pagaidām šo projektu viņi gan negrasās komercializēt – kamēr kāds potenciālais klients neizrādīs interesi. Tagad viņš gaida, kad varēs atgriezties pie produkta testēšanu armijā; pandēmija šo procesu padarīja sarežģītu. “Mēs šos verķus gribam likt lietā – tas ir tas uz ko mēs gaidām,” ar pirkstu norādot uz pakaramajiem ar viņa gudrajiem krekliem, saka uzņēmējs.