Pārvarot šķēršļus

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Kristela Krūstuka. Foto: Getter Kuusmaa

Tagad viņas mērķis ir šāds – lai igauņu jaunuzņēmums būtu pirmais, kas nāk prāta, ja runa ir par testēšanu: gan manuālu, gan automatizētu.

Mūsu saruna sākas ar labāko piemēru, kāds vien var ilustrēt testēšanas nozīmi. Sākumā es nevaru dzirdēt Kristelu Google Meet videozvanā. Vairākas reizes izejot no tā un atgriežoties, nekas nemainās, un viņa piedāvā pāriet uz Zoom. Kaut kas nav kārtībā ar atsūtīto saiti, tomēr pēc pāris mēģinājumiem mēs viena otru beidzot varam redzēt un dzirdēt. “Tas ir tieši tas, ko nodrošina mana kompānija – lai cilvēki nebūtu pārnervozējušies, piecpadsmit minūtes cenšoties viens otru sadzirdēt, jo īpaši laikā, kad mums tik daudz nākas komunicēt tiešsaistē,” skaidro Kristela.

Dienu pirms mūsu intervijas notika Testlio vebinārs, kurā arī bija dažādas tehniskas problēmas, un viņa vairākas reizes no tā atvienojās. Tas bija pieņemami tikai tāpēc, ka visi dalībnieki bija no Testlio tīkla. Ja tie būtu svešinieki, situācija būtu daudz sarežģītāka. “Testēšana ir liela un svarīga daļa no visa programmatūras izstrādes cikla. Lai pārliecinātos, ka lietotāji ir apmierināti un priecīgi par produktu, ko viņi izmanto, uzņēmumiem jāpārliecinās, ka lietotnes vienlīdz labi strādā dažādās ierīcēs, dažādās valodās un pasaules vietās. Testēšana nodrošina, ka aplikācijas to lietotājiem sniedz labāko pieredzi,” teic Kristela.

 Testlio biznesā ir astoņus gadus. Šajā laikā Kristela ir novērojusi pieprasījuma pieaugumu pēc testēšanas pakalpojumiem. Uzņēmumi vēlas būt starptautiski, tāpēc tiem vajag testētājus dažādās vietās, vajag, lai viņi runā lietotāju valodā un izmanto dažādas ierīces. Mērķis – lai arī gala klientiem būtu lieliska pieredze. Kas notiek pretējā gadījumā? Atbilde ir visai skaidra – ja lietotājs nav apmierināts ar savu pieredzi, viņš vienkārši neizmanto šo pakalpojumu un tā vietā atrod citu. Lai konkurētu savā starpā, kompānijas iegulda sava pakalpojuma kvalitātē. Tā ir viena no konkurences priekšrocībām uzņēmumiem, kas vēlas būt

globāli vai jau tādi ir un vēlas turpināt nodrošināt lielisku lietotāja pieredzi saviem klientiem. “Mūsu mērķis ir tirgū kļūt par numur viens – kad cilvēki domā par testēšanu, viņi domā par Testlio. Mūsu mērķis ir sadarboties ar pasaulē labākajām kompānijām un veidot lielisku platformu, kas kombinē automātisko un manuālo testēšanu,” Kristelai ambīciju netrūkst.

Viņa neslēpj, ka pagājušais gads bija neskaidrību pilns par to, kas notiks ar kompāniju un tirgū vispār, tomēr Testlio tas izrādījās labs gads. “Mēs augām, pieņēmām jaunus darbiniekus un redzējām, ka pēc tādiem pakalpojumiem kā mūsējais pieaug pieprasījums. Un mēs vēlamies saglabāt šo attīstības virzienu,” saka uzņēmēja. Pat pēc astoņiem gadiem biznesā viņai šķiet, ka šis ir tikai sākums.

Kā viss sākās? 2008. gadā Kristela pabeidza vidusskolu Igaunijā, bet nezināja, ko vēlas darīt. Viņas māsa jau sešus gadus dzīvoja ārpus Igaunijas, tolaik Londonā. Viņa ieteica vasarā aizbraukt uz turieni, pastrādāt par viesmīli un izdomāt, ko iesākt. Tajā vasarā Kristela daudz laika pavadīja ar māsas draugiem, kuri uzskatīja, ka tehnoloģijas būs daļa no jebkuras nozares. Viņi ieteica studēt programmēšanu un veidot karjeru šajā jomā, jo IT nozarē ir plašas iespējas atrast piemērotāko amatu, kur fokusēties uz katra indivīda spēcīgākajām pusēm. Lai gan Kristelai tolaik bija visai stereotipiski priekšstati par šo pasauli – puiši ar brillēm un zirgastēm, kuri komunicē ar saviem datoriem, nevis ārpasauli, – ideja viņai iepatikās.

Otrajā studiju gadā univesitātē Kristela sāka strādāt. Tā kā viņai bija tikai pamatzināšanas, nešķita, ka viņa kādai kompānijai būtu laba praktikante. Tajā laikā aktuāla bija ideja, ka ikviens var atrast kļūdas programmatūrā un vispirms var sākt kā testētājs, bet vēlāk kļūt par labu programmētāju. “Man šī doma likās ļoti interesanta,” saka Kristela.

Jauniete atrada darbu vietējā kompānijā un tā uzzināja, ka viņai ļoti patīk testēšana. Testētājam ir daudz dažādu pienākumu – komunikācija gan ar programmētājiem, gan ar klientiem, jāizprot produkts no daudzām un dažādām perspektīvām, piemēram, kāds ir produkta mērķis, kādas ir prioritātes un kāpēc viena lieta ir svarīgāka par citu. 

Pēc universitātes absolvēšanas 2012. gadā Kristela ierosināja savam draugam Marko, kurš tagad ir viņas vīrs, paceļot pa pasauli. Pēc dažiem mēnešiem Sanfrancisko un Dominikānā viņi nonāca Londonā. “Es turpināju meklēt darbu kā programmatūras testētāja, jo tā bija mana aizraušanās – vēlējos kļūt par labāko testētāju pasaulē,” atceras Kristela. Viņa atrada pilna laika darbu, taču bija vienīgā testētāja komandā. Jaunietei bija tikai trīs gadu pieredze un nebija neviena, no kā mācīties. Lai sasniegtu savu mērķi, Kristelai vajadzēja būt tuvumā nozares ekspertiem, lai mācītos no viņu pieredzes.

Globālās kopienās, kur ārštata darbinieki nodrošina pakalpojumus tehnoloģiju kompānijām, Kristela uzzināja par pūļa testēšanu. Bija vietne ar starptautisku testētāju kopienu, kuri tika savienoti ar uzņēmumiem, kam vajadzīgi viņu pakalpojumi. “Es uzreiz iemīlējos šajā idejā, jo šķita, ka tā man būs iespēja mācīties no ekspertiem visā pasaulē un testēt lietotnes kopā. Tāpat es saskatīju lielus ieguvumus klientiem. Šajā idejā es redzēju ļoti lielu potenciālu un ieguvumu uzņēmumiem, kas vēlas nodrošināt saviem klientiem lielisku pieredzi.”

Kristela bija ļoti aktīva dažādās pūļa testēšanas platformās, taču jau pēc dažiem mēnešiem piedzīvoja zināmu vilšanos. Viņa jau tolaik bija pārliecināta, ka programmatūras izstrādē kvalitāte ir ikviena atbildība, taču šī vīzija saira pīšļos, jo testētāji nesadarbojās; atalgojuma modelis viņus nemudināja to darīt. Testētājiem maksāja par problēmu skaitu, par ko viņi ziņoja, tāpēc šīs platformas fokusējās uz kvantitāti, nevis kvalitāti. “Lielākoties nav svarīgi atrast visvairāk problēmu, bet gan tās, kas visvairāk kaitina gala lietotāju. Lai to izdarītu, vajag vairāk analīzes un lietotāju izpratnes,” spriež Kristela. Viņai pašai bija labi uztrenēta acs uz dažām problēmām, piemēram, saistībā ar tīklāju. Lai gan šādas problēmas varēja atrast teju katrā lietotnē, tā nav prioritāte.

“Man radās ideja par globālu testētāju tīklu, kas sadarbotos platformā, kura viņus novērtē, balstoties uz laiku, ko viņi iegulda testēšanā, nevis atrasto kļūdu skaitu. Testēšana nav tikai kļūdu atrašana. Pat ja tu neatrod nevienu kļūdu, tu ej cauri testēšanas plānam, kas iekļauj produkta svarīgākās funkcijas, un apstiprini, ka lietotne vai platforma labi strādā šajās ierīcēs un vietās. Ne tikai kļūdu skaits, par ko ziņo testētāji, bet arī viņu ziņojums par to, kas strādā labi, dod klientam pārliecību par savu produktu. Tas ir līdzīgi kā iet pie ārsta, jo vēlies uzzināt, ka esi vesels,” salīdzina uzņēmēja.

Kristela neatrada nevienu alternatīvu platformu, kas novērtētu testētāju laiku un kur platforma būtu visas ekosistēmas centrālais elements. Londonā notika starptautisks hakatons, un tajā piedalījās arī viņa ar vīru. Kompāniju viņi veidoja kopā, taču abiem šķita, ka nav labi jaukt profesionālo un personīgo dzīvi, tāpēc viņi nevienam neteica, ka ir pāris. “Tas bija iemesls, kāpēc mēs gandrīz netikām finālā. Visiem patika mūsu ideja un prototips, ko bijām izveidojuši tik īsā laikā, bet viņiem likās, ka nejauši saticies puisis un meitene nepaliks kopā kā komanda,” viņa atceras. Tomēr viņi iekļuva finālā un ieguva 25 tūkstošus dolāru. Laika gaitā Kristela ir secinājusi, ka komanda ir vissvarīgākā lieta, lai uzņēmums būtu veiksmīgs.

Tagad Testlio strādā vairāk nekā simts pilna laika darbinieku un vairāk nekā 20 tūkstoši testētāju Testlio tīklā. Covid-19 pandēmijas laikā uzņēmums nolēma neprasīt cilvēkiem strādāt birojā. Pašiem dibinātājiem šis lēmums deva iespēju pavadīt ziemu Dienvidāfrikā. “Mums ir māja Igaunijā, un tā joprojām ir mūsu bāzes vieta,” piebilst Kristela.

Testlio tīklā ir testētāji no vairāk nekā 150 valstīm, un viņi runā vairāk nekā 130 valodās. Visi kopā nodrošina labāku lietotāja pieredzi vairāk nekā diviem miljardiem cilvēku dažādās ierīcēs. Līdz šim Testlio ir piesaistījis 8,5 miljonus eiro.

Kristlea un Marko ir pāris vienpadsmit gadu, un astoņus no tiem viņi veido Testlio. “Mans vīrs vienmēr atgādina, ka es esmu labākā līdzdibinātāja, kāda viņam jebkad ir bijusi,” smaida Kristela. Pirms Testlio Marko bija veidojis uzņēmumus jau desmit gadu. Viņa skatījumā Testlio panākumu pamatā ir tas, ka vienmēr, kad ir kāda problēma, viņi var uzreiz aprunāties ar otru dibinātāju un atrast risinājumu. Ja partneris ir otrā pilsētas galā, ne vienmēr ir piemērots brīdis, lai uzreiz sazvanītos un pārrunātu problēmu. Laika gaitā viņi ir iemācījušies, ka ir svarīgi novilkt robežu starp personīgo dzīvi un darbu, jo neviens nespēj strādāt visu laiku, jo īpaši tagad, kad ģimene ir ne tikai viņi divi vien, bet arī divi bērni. Kristela atzīst: “Mums ir patiesi liela vīzija – mainīt pasauli. Lai to sasniegtu, ir svarīgi, ka mēs rūpējamies par sevi, un ģimene ir prioritāte. Viss cits ir sekundārs. Man ir prieks veidot uzņēmumu kopā ar vīru. Es nespēju sevi iedomāties to darot ar kādu citu.”

Kristela neslēpj – veidot uzņēmumu ir grūti, stresa netrūkst. Katru dienu ir daudz izaicinājumu, kas jāatrisina, bet reizēm ir jāspēj vakarā par to vairs nerunāt. “Strādāt var vienmēr, bet ir svarīgi kā prioritātes noteikt ģimeni, draugus un laiku sev.” To uzņēmēja secināja pēc tam, kad pati jau bija nonākusi tuvu izdegšanai. Par spīti tam, ka ir izdarīts tik daudz, vienmēr ir nākamie mērķi, ko sasniegt. Viņa bija nonākusi situācijā, kad vairs nenovērtēja sasniegto un tikai skatījās uz nākamajiem mērķiem, bet, kad kaut kas notika ne tā, vienmēr vainoja sevi. Kristelai pat radās šaubas, vai viņa ir pareizais cilvēks, kam veidot šo uzņēmumu, viņa bija stresā un nespēja gulēt. “Biju emocionāls vraks. Kādā brīdī tā visa bija par daudz. Laimīgā kārtā vīrs mani pamudināja atgriezties pie manas vecās mīlestības – jāšanas,” stāsta Kristela.

Tas palīdzēja atklāt, cik svarīgi ir atrast laiku sev. Jāšana viņai dod iespēju izmest no prāta darba lietas un vienkārši būt ar sevi, zirgu, dabu un domāt. Līdz ar to nāca atklāsme, ka panākumi nav atkarīgi tikai no tā, cik daudz viņa dara darbā, bet kā dzīvo savu dzīvi. “Tā man bija interesanta atklāsme,” neslēpj Kristela. 

Jaunuzņēmumu pasaulē visi savā starpā sevi salīdzina, arī no medijiem rodas priekšstats, ka panākumi rodas vienas nakts laikā. Taču lielākā daļa uzņēmēju strādā 10–15 gadu, līdz tiek pie acīm redzamiem panākumiem. Kristela ir pārliecināta – mums vairāk jārunā par to, ka sasniegumiem ir nepieciešams ne tikai darbs, bet arī fokuss uz sevi. 

Kāds no senākajiem Testlio klientiem vienmēr mudinājis Kristelu priecāties, veidojot uzņēmumu, un neuztvert visu tik nopietni. “Kā tehnoloģiju kompānija mēs nestrādājam tieši ar cilvēku dzīvībām. Mēs veidojam tehnoloģiju, kas palīdzēs cilvēkiem testēt lietotnes un nodrošināt labāku klientu pieredzi. Mums vajadzētu priecāties šajā procesā un nebaidīties no neveiksmēm. Tā ir kā spēle – ir jāļaujas jautrībai.” Problēmu risināšanu viņa uzskata par interesantu darba sastāvdaļu, izaicinājumus un kritiku – par iespēju uzlabojumiem.

Pirms vairāk nekā diviem gadiem Kristela nolēma uzticēt kompānijas vadību citam cilvēkam. Šajā amatā pievienojās Testlio agrīns investors un padomnieks Stīvs Semelsbergers. “Tagad es varu atgriezties pie savām saknēm un strādāt ar tīklu, palīdzēt cilvēkiem gūt labāku pieredzi, ieklausīties viņu teiktajā un palīdzēt vadīt šo uzņēmumu vēl labāk. Man ir iespēja strādāt ar lietām, kas man rūp un kuru dēļ es vispār izveidoju Testlio. Es esmu šīs kompānijas dibinātāja, un tas ir kaut kas tāds, ko nekas nespēj mainīt,” teic Kristela.

Jau vairākus mēnešus Kristela ir ļoti aktīva savā Instagram profilā. Viņa nolēmusi atklāti runāt par izaicinājumiem, uzņēmējdarbību, mammas un uzņēmējas lomu. “Cilvēkiem vajag vairāk iedrošinājuma un atbalsta, lai viņi zinātu, ka arī citiem ir grūti balansēt ģimenes dzīvi ar darbu. Sabiedrībā par to nerunā pietiekami daudz.”

Pandēmija daudzas lietas ir padarījusi vēl sarežģītākas. Ir ģimenes, kas nolemj, ka sieviete pametīs darbu vai pāries uz pusslodzi, lai būtu vairāk laika strādāt ar bērniem, kuri mācās mājas. Savā ziņā tas izklausās diezgan loģiski – sievietes bieži vien pelna mazāk, tāpēc šķiet prātīgāk, ka tieši māte šajā brīdī maina savu dzīvi. Taču tā ir vēl viena saistīta problēma. “Es vēlos, lai uzņēmumi saprot, ka to atbildība ir novērtēt cilvēkus, balstoties uz viņu pieredzi, nevis dzimumu. Kad uzņēmumā vienam amatam piesakās sieviete un vīrietis, sieviete bieži vien prasa mazāku algu. Uzņēmuma atbildība ir piedāvāt vienādu algu. Diemžēl es arvien dzirdu, ka sievietei maksā mazāku algu, jo viņa vienkārši prasīja mazāk nekā vīrietis, un uzņēmums to redz kā iespēju ietaupīt,” problēmu apraksta Kristela.

Viņa ir pārliecināta, ka pasaulē vajadzīgs vairāk sieviešu vadītāju pozīcijās. Testlio vadības komandā ir vairāk nekā 50 % sieviešu, arī visā uzņēmumā sieviešu balsis ir labi dzirdamas. Kristela piekrīt, ka sievietēm ir paradums palikt ēnā un klusi gaidīt, kamēr vīrieši ir agresīvāki un drosmīgāk pieņem iespējas, taču uzņēmumiem ir jāiegulda komandas dažādībā. Viņa vēlas iedrošināt sievietes pastāvēt par sevi, pieprasīt izmaiņas un strādāt tehnoloģiju pasaulē par spīti visam, sākt biznesu, neraugoties uz to, ko saka citi. “Tā ir šķēršļu pārvarēšana un izvēle darīt to, kas mūsu uztverē ir pareizi. Lai tā darītu, mums vajag vairāk paraugu.” Kristelai pašai piemērs ir māsa, kas ir sešus gadus vecāka un kurai ir veiksmīga starptautiska karjera. Kad Kristela šaubās par sevi, viņa vienmēr domā par māsu un jūt, ka viņa saka – dari to! “Mums abām ir līdzīga izcelsme un pagātne. Ja viņa to var izdarīt, es arī varu.”