Pārmaiņu epicentrā
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Piecu līdz septiņu gadu laikā mobilitātes jaunuzņēmuma Fiqsy braucamo parkā varētu būt desmit tūkstoši dažādu motorizētu transportlīdzekļu dažādās valstīs. Pagaidām cilvēkiem ir bail no nezināmā – mašīnu uzlādes.
Fiqsy līdzdibinātājs Māris Avotiņš iedrošina – ja cilvēks māk ieštepselēt mikseri, arī elektrisko mašīnu mācēs uzlādēt.
Jau pirms 15 gadiem, kad Māris Avotiņš vadīja Swedbank, viņam bija doma par to, ka vajadzīgs kāds ērtāks veids, kā tikt pāri Vanšu tiltam. Taksometrs vai privātais auto sastrēguma stundās neko daudz nedeva – visi draudzīgi kavēja savas tikšanās, stāvot uz tilta. Pirmais solis šādu problēmu risināšanā bija eksperiments ar elektriskajiem skrejriteņiem. “Skrejriteņi labi aizgāja, un bija skaidrs, ka neesam nemaz tik konservatīvi,” secina Avotiņš. Pērn tiem pievienojās simt koplietošanas elektroautomašīnu. Ar tām var braukt pa sabiedriskā transporta joslu un galamērķī nonākt ātrāk. Tikmēr Fiqsy mērķis ir soli pa solim attīstīties tuvākajās valstīs un vēlāk arī ģeogrāfiski tālākās zemēs.
Māris pats jau gandrīz gadu dzīvo bez personiskā auto. “Nejūtu nekādu diskomfortu. Tagad atsākas sastrēgumi, un, ja jātiek no Alfas uz centru un vēl uz Pārdaugavu, elektriskās mašīnas priekšrocības ir jūtamas.” Vaicāts, kā pēc ilgiem gadiem bija atteikties no sava auto, Māris atgādina veco joku par to, ka auto īpašnieks ir priecīgs divas reizes dzīvē – kad nopērk spēkratu un kad to pārdod.
Pirms pāris mēnešiem arī Māra sieva pārdeva savu auto, un tagad viņi eksperimentē, kā ģimenei ar diviem bērniem centrā iztikt tikai ar koplietošanas auto. “Līdz šim garākais čāpojiens līdz mašīnai ir bijis desmit minūtes ilgs, bet pārsvarā auto ir trīs četru minūšu gājiena attālumā. Nereti Rīgas centrā dzīvojošajiem tikpat ilgu ceļu nākas mērot līdz autostāvvietai. Centrā mašīnas ir pieejamākas, un te autobraucēju ikdiena īpaši nemainās,” saka Avotiņš. Viņa iepriekšējā mašīna jauna maksāja divas reizes dārgāk nekā Renault Zoe, bet uzņēmējs slavē elektroauto uzvedību pilsētā. “Elektriskās mašīnas specifika ir tā, ka uzrāviena jauda attīstās momentā, tāpēc elektroauto dinamika pilsētā ir labāka nekā jebkurai benzīna vai dīzeļdzinēja mašīnai,” apgalvo uzņēmējs.
Māris uzsver, ka, braucot ar elektrisko auto, izmaksas par katru kilometru samazinās 2,5–3 reizes. “Piemēram, ar diennakts nomu brauciens uz Liepāju vai Rēzekni izmaksā 41,70 eiro plus pieci līdz septiņi eiro par elektrības uzpildi. Ar savu mašīnu, kas tērē kādus astoņus litrus uz 100 kilometriem, brauciens uz Liepāju degvielā vien izmaksās kādus 46 eiro,” rēķina Māris Avotiņš.
Patiesi – ar rēķināšanu viņš ir uz tu. Mārim ir pieredze trīs banku vadībā: divas Latvijā – Expobanka un Swedbank – un Expobank Čehijā. Nonākšana banku sektorā bija loģiska. Tie, kam padevās matemātika, bet sacerējumu rakstīšana ne tik ļoti, deviņdesmito gadu vidū pārsvarā nonāca finansistu, nevis juristu rindās. “Tolaik bankas likās interesanta nozare. Tas bija pilnīgi kaut kas jauns, līdzīgi kā mūsdienās mobilitāte un koplietošana. Tā transformēs to, kā nākotnē dzīvosim,” spriež Māris.
Ņemot vērā pieredzi banku sektorā, loģiska varētu šķist Māra iesaistīšanās kādā finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumā, taču viņš ir lēmis par labu mobilitātei. “Finanšu tehnoloģijas skan labi, bet starp tām un mobilitāti nav nemaz tik lielas atšķirības.” Viņa skatījumā jebkura biznesa pamatā ir darbs ar datiem. Fiqsy gadījumā tā ir informācija par to, kā cilvēki pārvietojas, kādas ir viņu vajadzības. Piemēram, patlaban uzņēmums, izmantojot mākslīgo intelektu, analizē, kur būtu vispareizāk veidot mašīnu un skrejriteņu uzlādes infrastruktūru. Pasgaidām izveidotas divas – pie iepirkšanās centriem Akropole un Olimpia.
Pirms gadiem 15 bija pašsaprotami, ka cilvēks katru savā ikdienā lietojamo lietu nopērk. Tagad 20–30 gadus veci cilvēki vairs neredz vērtību tam, ka viņiem pieder auto vai kāda cita lieta. Rēķinot līdzi, daudzi apzinās, ka lielāko daļu laiku šī mašīna tāpat netiek izmantota. “Koplietošana ir efektīvāka. Ir virkne pētījumu, pat tādi, kas apgalvo, ka atsevišķos gadījumos viena koplietošanas mašīna aizstāj desmit privātās. Mazākais skaits, kas redzēts, ir četras. Salīdzinājumā ar daudzām citām pilsētām Rīgā ir piesārņots gaiss. Centra atslogošana no privātajām automašīnām padarītu pilsētu ne vien ievērojami tīrāku, bet arī ērtāku un dzīvojamāku,” uzskata Māris. Daudzām ģimenēm centra daudzdzīvokļu namos ir pat divas mašīnas, bet objektīvi tām visām nav vietas, un rezultātā visi iekšpagalmi ir pilni ar metāla kastēm. Kad pirms desmit gadiem Māris pārcēlās uz jaunu mājvietu, viņš bija nesaprašanā, kāpēc pagalms netiek normāli izmantots – tajā nedrīkstēja turēt mašīnas. Tagad viņš par sevi pasmejas.
Daudzviet Eiropas pilsētās jau ir zemo izmešu zonas. Māris ir pārliecināts – agri vai vēlu arī Rīgā tādas būs, un līdz ar to tiks veicināta pāriešana uz elektriskajām mašīnām un koplietošanu. “Centrā tas ir ne tikai iespējams, bet pat ļoti loģiski. Katrai ģimenei divām mašīnām vienkārši nav vietas,” viņš uzsver. Cilvēku domāšana mainās, un arvien lielāka sabiedrības daļa ceļojumos pieredz situācijas, cik labi ir dzīvot pilsētā, kur nav jālavierē starp automašīnām un jāpavada laiks sastrēgumos.
Pagaidām visai maza sabiedrības daļa ir pieņēmusi koplietošanu. Jo vairāk cilvēku to pamēģinās, jo vairāk to novērtēs kā normālu alternatīvu personīgajam auto. No vairāk nekā desmit tūkstošiem klientu, kuri kaut reizi ir izmēģinājuši Fiqsy, tikai 25 % to darījuši vienu reizi. Kopumā mobilo lietotni lejupielādējuši jau 110 tūkstoši cilvēku. Protams, lielākā daļa ir skrejriteņu lietotāji; šajā jomā koplietošana jau ir pilnīgi pieņemama. Koplietošanas mašīnas pārsvarā izmanto 25–38 gadus veci cilvēki. Agrīno lietotāju vidū vairums ir vīrieši, bet Avotiņš saskata pozitīvu tendenci – pirms gada no katriem desmit Fiqsy klientiem astoņi bija vīrieši, bet šajā pavasarī šis rādītājs ir septiņi.
Tajā brīdī, kad koplietošana kļūs par ierastu parādību, lielākais izaicinājums būs nodrošināt atbilstošu auto skaitu, lai cilvēki uz šo pakalpojumu varētu paļauties. Pagaidām viņš ir izbrīnīts, ja centrā auto nav pavisam tuvu vai Imantā nav pieejams. Tuvākais mērķis ir atrast risinājumu, lai koplietošana iedzīvotos arī mikrorajonos. Lai regulētu auto novietošanu, tur katrai daudzdzīvokļu mājai ir atļaujas stāvvietām. Ja izdotos dažas vietas rezervēt koplietošanas automašīnām, dalīšanās ekonomika varētu piedzīvot uzplaukumu.
Pasaule ir nonākusi pie secinājuma, ka CO2 izmešu rezultātā globāli palielinās temperatūra un ceļas jūras līmenis. Dažviet kļūst sausāks, citviet vērojama applūšana. Tas noved pie globāliem nemieriem un globālas migrācijas. “Ja neizdosies samazināt izmešu daudzumu, visiem būs grūtāk dzīvot,” saka Māris.
Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti. Ceļš uz to transporta nozarei būs izaicinājums, jo tā rada 30 % visa piesārņojuma. Turklāt šī nozare kopš deviņdesmitajiem gadiem katru gadu attīstās un rada arvien lielākas emisijas. “Ir kritisks mirklis, kad stājas spēkā dažādas ES līmeņa regulas, kas spiež samazināt CO2 izmešus,” saka Māris Avotiņš. Piemēram, kopš pagājušā gada Eiropā ražoto vai tirgoto jauno spēkratu radītie izmeši nedrīkst pārsniegt 95 g/km. Ja pārsniedz – jāmaksā sods. Ja kāds saražo miljonu auto, kuru izmeši ir 105 g/km, tam jāmaksā 1,14 miljardi eiro soda nauda par vides piesārņošanu.
Elektroauto nerada CO2 izmešus, tāpēc pagājušajā gada faktiski visi ražotāji nāca klajā ar dažādām elektriskajām automašīnām, savukārt valstis sper visdažādākos soļus, lai veicinātu šādu auto pirkšanu. Māris saka: “Ir skaidrs, ka izmaiņas būs ļoti straujas. Pēc pirmajiem sodiem uz mērķi iesim daudz straujāk. Pagaidām visas aktivitātes transporta jomā pamatā ir vērstas uz sabiedrisko transportu. Jā, tas ir svarīgi, bet tā ir tikai maza daļa no piesārņojuma; aptuveni 70 % piesārņojuma pilsētās rada privātās automašīnas. Ir īstais laiks izplānot loģiskā secībā aktivitātes arī privātā un komerctransporta jomā.”
Sasniegt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam – tas skan ambiciozi, bet nedrīkst aizmirst, ka pusi no šī ceļa iecerēts noiet jau līdz 2030. gadam. Līdz tam Eiropā varētu būt jau 30 miljoni elektrisko mašīnu. Arī uzlādes infrastruktūra pieaugs 15 reižu. “Esam lielā transformācijas brīdī,” saka Māris.
Dzirdēti pārmetumi, ka bateriju pārstrāde ir sarežģīta. Māris Avotiņš piekrīt, ka vēl pāragri spriest, kas ar tām notiks dzīves cikla beigās. Taču šis jautājums ir aktuāls tikai pagaidām, jo nolietoto bateriju ir pavisam maz. Viņa skatījumā šobrīd iekšdedzes dzinēji ir optimizēti līdz maksimālajai robežai, bet elektroauto vēl ir tikai bērnu autiņos, tāpēc uzņēmējs ir optimistiski noskaņots par turpmākajos gados gaidāmo progresu. Virkne jaunuzņēmumu jau strādā ar bateriju pārstrādes risinājumiem. Pēc 15 gadiem, kad tirgū būs jāpārstrādā daudz vienību, šie uzņēmumi, visticamāk, būs tikpat augstā slavas zenītā kā tagadējās tā saucamās. izaicinātājbankas un neobankas.
Pagaidām Fiqsy autoparkā ir simt mašīnu, šogad paredzēts to skaitu palielināt līdz 250. Skrejriteņu būs tikpat, cik pērn, 500–550 vienību. Kad pagājušajā gadā vajadzēja pasūtīt braucamos šim gadam, nebija skaidrs, kā attīstīsies pandēmija. Māris gan spriež, ka skrejriteņus skaits nebūs problēma – tūristu pūļi šogad tāpat nav gaidāmi, arī masu pasākumu, visticamāk, būs pavisam maz. Tāpēc Fiqsy plāno pārbaudīt dažas jaunas idejas, un lielāks lēciens plānots nākamgad. Viens no jaunajiem produktiem ir mašīnu lādēšana Fiqsy tīklā bez maksas. Lai iedrošinātu cilvēkus pārvietoties lielākā attālumā no Rīgas, iecerēts šādas stacijas izbūvēt arī citās pilsētās.
Tālajos braucienos tikai viens no 50 braucējiem ir mēģinājis uzlādēt mašīnu. Cilvēkiem ir bažas par to, cik tālu varēs aizbraukt, un arī bail no pirmās lādēšanas reizes. Pirms pusotra gada savā pirmajā braucienā uz Liepāju ziemā ar līdzīgām bažām nācās tikt galā arī Mārim. Līdz šim Fiqsy mašīnas nobraukušas jau 1,2 miljonus kilometru, un neviena nav beigusi savu ceļu uz autoevakuatora tukša akumulatora dēļ, taču pārsistas riepas bijušas jau četrdesmit. Tagad Māris saka – ja māki ieštepselēt miksera vadu kontaktā, mācēsi uzlādēt arī elektroauto. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka, tiekot vaļā no pirmās reizes spriedzes, elektroauto lietošana vērsīsies plašumā. “Kad pazudīs bailes no lādētājiem un katrs būs vismaz vienreiz izmēģinājis uzlādi, tālie braucieni būs daudz izplatītāki.”
Šī biznesa attīstībā ieguldīti 3,2 miljoni eiro, un lauvas tiesu veido Altum zaļā finansējuma programmas aizdevums. Kā jebkurā biznesā ceļš līdz peļņai ir gana ilgs. Māris salīdzina – kad ieviesa internetbanku, sākumā nācās ieguldīt tās izstrādē, taču tagad sabiedrība nespēj bez tās iztikt. Viņš paredz, ka trīs līdz piecu gadu perspektīvā arī elektroauto un koplietošana būs gluži pašsaprotama. Skrejriteņu segmentā tas jau ir izdevies – tagad laiks mašīnām. Līdz gada beigām iecerēts būt vismaz vienā vai divās pilsētās ārpus Latvijas. “Skatāmies uz vienu pilsētu ne pārāk tālu un vienu Centrāleiropā,” plānus atklāj Māris Avotiņš. Turpmāk iecerēts turpināt palielināt klientu un transporta vienību skaitu, piecu līdz septiņu gadu laikā sasniedzot desmit tūkstošus vienību.
Pašlaik Fiqsy autoparkā ir skrejriteņi, kravas busiņi un viena veida elektriskās mašīnas. Iecerēts, ka ar laiku cilvēks varēs izvēlēties katrai dzīves situācijai piemērotāko transportlīdzekli, piemēram, lielāku mašīnu ģimenes izbraucienam ar teltīm un mazāku auto vai pat velosipēdu ašam pārskrējienam pilsētā.