Par Ziemassvētku sajūtu gādājot
Eglīte, mandarīni un, protams, piparkūkas. Šīs trīs komponentes noteikti ir vienas no svarīgākajām Ziemassvētku gaisotnes radīšanai, un uzņēmums Maiznīca Flora jau gandrīz 30 gadu rūpējas, lai šis našķis svētku laikā būtu pieejams visiem kārumniekiem.
Kad 1987. gadā maiznīcas vienīgais īpašnieks Juris Zilgalvis nodibināja vienu no pirmajiem kooperatīviem valstī, nu jau arī ārpus Latvijas pazīstamais uzņēmums savu darbību sāka pavisam citā nozarē – augļu un dārzeņu audzēšanā un tirdzniecībā. Padomju Savienības sabrukšana, austrumu robežu aizvēršanās un rietumu robežu atvēršanās mainīja piedāvājuma un pieprasījuma attiecības šajā segmentā, un uzņēmumam nācās pārprofilēties. Pēc neilgām pārdomām Zilgalvis nolēma pievērsties maizes cepšanai, jo tā likta galdā visos laikos un neatkarīgi no politiskās varas vai saimniecības turīguma.
Tika iecerēts radīt Latvijas tirgum tolaik neierastu produktu, un, lai tas būtu iespējams, receptes un iekārtas uzņēmējs devās meklēt uz Itāliju. Tolaik firmā bez viņa strādāja vēl viens cilvēks, tagad uzņēmumā tiek nodarbināti 100 cilvēki, un darbinieku skaits aizvien pieaug.
Iekārtu un receptes atrašanai bija nepieciešams nedaudz vairāk par gadu un 1993. gada Otrajos Ziemassvētkos no Floras maiznīcas krāsns Salaspilī izcēla pirmo tur izcepto baltmaizes kukulīti.
Sākotnēji veiksmīgam biznesam ar maizes cepšanu vien nepietika, tāpēc Flora vairākus gadus pārstāvēja arī Itālijas maizes krāšņu ražotāju Latvijā kadu Latvijā bija aizvien vairāk.
Taču pieprasījums pēc Floras produkcijas auga, un maizes krāšņu biznesa varēja atteikties, veltot savu enerģiju jaunu produktu ieviešanai. Tagad uzņēmuma produktu katalogā uzskaitīta 121 vienība. Sākumā gan nav izticis bez kurioziem pārpratumiem. Floras izmantotā recepte un maizes krāsns atšķīrās no tolaik ierastā padomju laiku maizes kombināta, kas nozīmēja arī atšķirīgu produktu –jau tikko izņemta no krāsns, maize bija ar kraukšķīgu garoziņu, kas dažreiz licis klientiem domāt, ka viņiem vēlas notirgot jau sakaltušu maizi.
Ar laiku cilvēki pie jaunā produkta pieraduši. Pieprasījuma pieaugums mudināja uzņēmumu paplašināties, un tas pārcēlās uz Rīgu, bet vēl vēlāk pievienoja jaunu ražotni Siguldā. Neilgi pēc tam Zilgalvis nolēma, ka abas ražotnes vajag apvienot, un 2008. gadā, neilgi pirms tam, kad globālā finanšu krīze ar pilnu jaudu skāra arī Latviju, Flora pārcēlās uz jaunuzcelto ražotni Krimuldas pagastā.
Uzņēmuma pirmā produkcija bija baltmaize, taču tagad tas iekarojis pircēju mīlestību arī ar cepumiem. Piemēram, pirmās piparkūkas (ļoti mazā skaitā) maiznīca izcepa jau 1994. gadā. Tagad sezonā, kas uzņēmumam sākas novembrī un beidzas neilgi pēc Ziemassvētkiem, tas izcep aptuveni 20 miljonus piparkūku. Sapakojot tās 200 gramu iepakojumos, katrā 105 līdz 110 piparkūku, un iepakojumus sarindojot uz zemes, sanāktu aptuveni 250 kilometru gara virtene, aplēsuši Floras darbinieki.
Gadu gaitā Floras piparkūkas kļuvušas arvien plānākas. To nodrošina īpaša iekārta, kuru uzņēmuma pārstāvji laipni ieteica nefotografēt. Te gan jāpiebilst – kaut arī uzņēmuma ražotnē ir vairākas tehnoloģiskās iekārtas, lielākā darba daļa tiek paveikta ar rokām.
Ārpus Ziemassvētku sezonas uzņēmuma populārākais produkts ir dažādi auzu pārslu cepumi, kas ir visai iecienīti Vācijā. Uzņēmums īpaši lepojas, ka tam izdevies šos cepumus iedabūt Vācijas lielveikalu ķēdēs, jo tas līdz šim nav izdevies pat krietni lielākiem konkurentiem no Latvijas. Arī maize tiek eksportēta, piemēram, uz Angliju. Kopumā Flora eksportē aptuveni 15 % savas produkcijas, un aptuveni puse no šī daudzuma nonāk Vācijā.
Juris Zilgalvis vēlas iekarot arī citus Latvijas pārtikas ražotājiem ne tik ierastus tirgus. Sperti pirmie soļi, lai izvērstu eksportu uz Libānu, bet laikā kad ceptuvē viesojās Forbes, uzņēmuma vadītājs atradās Japānā, Osakā, kur piedalījās Latvijas dienās un iepazīstināja Uzlecošās saules zemes iemītniekus ar Floras produkciju – arī ar mums tik ierastajām piparkūkām.
