Nāves konveijers

Vairāk nekā 20 nāvju kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ņemot vērā mirušo lomu un nāves apstākļus, nodod ļoti skaidru vēstījumu visiem krievu miljardieriem – ikviens, kurš domā, ka kapitālam un aktīviem jāpaliek ārpus Krievijas un par to nekas nebūs, ļoti maldās. Un jebkurš mēģinājums nopludināt informāciju par transakcijām ārzemēs tiks bargi sodīts. Turklāt notiekošais rada lieliskas iespējas aktīvu pārdalei, pirmām kārtām jau naftas sektorā. 

Aizdomīgo nāvju saraksts pēdējos divos gados maz attiecināms uz Kremļa politiskajiem oponentiem, disidentiem un nodevējiem, tas piespiež fokusēties uz citu Krievijas stratu – topmenedžeriem, kas pieņem izšķirīgus lēmumus, atrodas tuvu lielām naudas plūsmām un zina vairāk, nekā kādam gribētos.

Pašreizējos apstākļos Krievijas biznesa līderi nezina, kā rīkoties sankciju jomā, kas ir jāizdara, lai tās tiktu atceltas. Tas, ka neeksistē skaidrs mehānisms, kā izkļūt no sankciju sarakstiem, vai arī izpratne, kā risināt artikulētu dialogu par šo tēmu, krievu biznesa eliti piespiež ierakties savā valstī.

Pirmajās iebrukuma Ukrainā dienās sākās plaša emigrācija no Krievijas, prom devās arī daļa biznesa pārstāvju, uztraucoties par karadarbību, vajāšanām un īpašumu zaudēšanu. Jau dažas stundas pēc kara sākšanās uz tikšanos ar Krievijas prezidentu tika pulcēti biznesmeņi – un viņus visus pēc tam iekļaus Rietumu sankciju sarakstos. Tikšanās mērķi bija divi: nodemonstrēt Putinam, ka darījumu aprindas solidāri atbalsta viņa lēmumu sākt karu, kā arī nomierināt pārbijušos uzņēmējus. “Atbalstīsim biznesu par spīti sankcijām, taču jums jābūt patriotiski noskaņotiem,” izdevums The Bell citēja avotu, kuram bija zināms sarunas saturs.

Kopumā Krievijas topmenedžeri nav spējuši ne iemīlēt Ukrainas karu, ne skaļi izteikties pret to. Putina apgalvojumi, ka pret karu noskaņotos nevajās, nespēj kliedēt elites bailes no nākamā represiju viļņa; topmenedžeri sagaida, ka ar laiku tiks meklēti nelojālie, pēc tam sekos paraugsodi. Jau tagad pat agresīvāk noskaņotie topmenedžeri Krievijas teritorijā dod priekšroku klusēšanai. Piemēram, 2022. gada sākumā savu krēslu aviokompānijā Aeroflot pameta tās vadītāja vietnieks Andrejs Panovs. Viņš aicināja Krievijas topmenedžerus saistībā ar karu Ukrainā sabotēt darījumus vai arī doties pensijā – taču to viņš paziņoja, pats jau atrodoties ārzemēs. Tomēr reakcija sekoja – aprīlī Aeroflot notika kratīšanas, ziņoja medijresurss Baza. Kompāniju grupas RusAl dibinātājs Oļegs Deripaska, sākoties militārajai intervencei, ne reizi vien izteicās, ka karadarbību Ukrainas teritorijā vajag nekavējoties pārtraukt. Līdztekus viņš atzīmēja – ja konflikta laikā cietīs kaut viena AES, tad “mūsu pēcteči Krievijas Eiropas daļā, Ukrainā un ES to, izsakot lāstus, atcerēsies vēl 200 gadu”. Pēdējos mēnešos nav dzirdams, ka Deripaska protestētu.

Rietumos skaļi izskanējuši aicinājumi arestētos Krievijas miljardieru aktīvus izmantot Ukrainas atjaunošanai. Šis ir viens no faktoriem, kas piespiež biznesmeņus rīkoties atbilstoši Putina vēlmei – atgriezties dzimtajā jurisdikcijā. Piemēram, miljardieris Vladimirs Potaņins gandrīz visus ārzonu aktīvus atgrieza Krievijā, vienlaikus izpērkot vairākus biznesus, kas bija atstājuši Krieviju.

Uz šī fona klātesošs ir pēkšņās krievu nāves sindroms – termins, ko bojāeju sērijai piešķīra amerikāņu izdevums The Atlantic. Šis sindroms, pārvarot Krievijas robežu, ielaužas ārzemēs un izskatās pēc vēl viena Kremļa instrumenta plašajā stratēģijā, ar ko tas, kā pierāda prakse, miljardierus veiksmīgi notur Krievijā.

Biedējošā speciālo dienestu un afilēto personu īstenotā slepkavību sērija ārpus Krievijas, kas Eiropā atkal lielu satraukuma vilni raisīja pēc Skripaļu – tēva Sergeja un meitas Jūlijas – indēšanas mēģinājuma 2018. gadā Solsberijā, lika domāt, ka situācija diez vai uzlabosies. “Tuvākajā laikā slepkavību, kuru pēdas ved pie specdienestiem, drīzāk būs vairāk nekā mazāk,” pirms dažiem gadiem prognozēja Gerhards Šindlers, bijušais Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta vadītājs.

Līdz ar karaspēka koncentrēšanos pie Ukrainas robežas un sekojošo invāziju kaimiņvalstī gan Krievijā, gan ārpus tās dīvainā kārtā un visai dīvainos apstākļos no dzīves atvadījušies vairāki Krievijas biznesa elites pārstāvji. Daudzi nāves gadījumi oficiāli atzīti vai nu par pašnāvību, vai arī kā iestājušies dabisku iemeslu dēļ; virknē gadījumu cilvēku bojāejas apstākļi izskatījās vairāk nekā aizdomīgi. Ikviens gadījums pelna rūpīgu izpēti. Teju visas šīs nāves vieno gandrīz pilnīgs informācijas trūkums par izmeklēšanas gaitu –viss arvien beidzas ar sākotnējās informācijas publicēšanu. Nekad agrāk Krievijas topmenedžeri tik bieži nav aizgājuši no dzīves, tik bieži nav izdarījuši pašnāvību tik īsā laika intervālā.

Divu ģimeņu traģēdijas

Kad 2022. gada 18. aprīļa vakarā Fjodoram Protoseņam vēl izdevās sazvanīt vistuvākos, viņš noteikti jau zināja, ka šīs dienas rītā ap 3500 km attālu kādas citas ģimenes atvasei Anastasijai Avajevai tas vairs nebija izdevies. Viņa zvanīja tēvam, kura biogrāfija visu laiku tika turēta pusnoslēpumā un kura ieņemamo amatu vienā no Krievijas galvenajām kredītiestādēm – Gazprombank – mediji aprakstīja neprecīzi; cilvēkam, kuru “tuvu tiesībsargājošajiem orgāniem esošs avots” ziņu aģentūrai TASS nosauca par prezidenta Vladimira Putina padomnieku.

Krievijas informācijas telpā jau pirms Protoseņas zvana bija ielauzusies asiņaina ģimenes traģēdija Maskavā. Prestižā dzīvokļu kompleksa Patriots 16. stāva greznajā penthausā pusdienlaikā dispozīcija bija šāda – 50 gadus vecais, kā tika ziņots, bijušā Gazprombank viceprezidenta Vladislava Avajeva (ar rokā cieši iespiestu pistoli) un viņa 47 gadus vecās sievas Jeļenas, grūtnieces, līķi ar šautām brūcēm atradās guļamistabā. Viņu meitas, 13 gadus vecās invalīdes Marijas, kurai kopš dzimšanas nebija iespēju patstāvīgi pārvietoties, līķis ar vienu lodi kaklā arī atradās gultā citā istabā. Pārsteidzoši, ka sievietes ķermenī bija raidītas 14 lodes. Visi penthausā raidītie šāvieni veikti no pistoles, kas atradās Avajevam rokā.

Staigājot pa ģimenes dzīvokli, kurā valdīja baisa nekārtība un bija izmētātas lietas, izmeklētāji drīz nonāca pie galvenās pareizās versijas, proti, nakts vidū Avajevs, kura rīcībā saskaņā ar Krievijas Nacionālās gvardes datiem bija 13 šaujamieroču vienību, nācis pie slēdziena, ka sieva ir gaidībās nevis no viņa, bat gan no šofera. Par labu šai versijai liecinājušas arī pulvera gāzu pēdas uz Avajeva rokas un no iekšpuses aizslēgtās penthausa durvis.

“Skatāmies domofonā – iznāk kaut kādi vīrieši dažas minūtes pēc šāvieniem. Varbūt viņiem nebija nekāda sakara ar notiekošo, nezinu, taču izskatījās aizdomīgi. Mēs uzreiz piezvanījām apsardzei, tā pateica, ka tūlīt visu pārbaudīs. Viņi atnāca – visapkārt vienīgi klusums,” portālam msk1.ru pastāstīja Kristīne, kura dzīvo tieši zem Avajevu dzīvokļa. Neviens vakarā policiju tā arī neizsauca. Mazliet vēlāk visuresošais kanāls Mash atklāja šausminošas incidenta detaļas – mēģinot noskaidrot, kurš īsti ir Jeļenas gaidāmā bērna tēvs, Avajevs viņai esot šāvis vispirms pa ceļgaliem un pēc tam pa elkoņiem.

Varbūt tiešām tik ļoti mīlēja un bija tik ārkārtīgi greizsirdīgs, ka ķērās pie ieroča? Taču varbūt sižets bija cits. Pašu Avajevu, kuru pēc nāves arvien biežāk apzīmēja kā “izgājušu no krastiem”, pilnīgi iespējams, varēja mēģināt piespiest atklāt kādus noslēpumus, šaujot viņa sievai kājās un rokās. Avajeva iespējamā pašnāvība līdztekus ar sievas un meitas nogalināšanu notika naktī uz 18. aprīli, bet 19. aprīlī pienāca laiks asiņainās topmenedžeru drāmas otrajai sērijai, kurā galveno lomu spēlēja Sergejs Protoseņa, cita Krievijas gāzes giganta – Novatek – bijušais galvenais grāmatvedis.

Miljardieris Protoseņa ar ģimeni pastāvīgi dzīvoja Bordo Francijā un atpūsties – tāpat kā 2022. gada Lieldienās – brauca uz savu villu Spānijas kūrortpilsētā Ļoreta de Mara, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievi. Protoseņa neslēpa savu bagātību, sociālajos tīklos vēstīja par saviem greznajiem ceļojumiem, priecājās par golfa spēli; šīs sabiedrības šūniņas dzīve šķita idille.

Ļoreta de Maras savrupnams ar lielu dārzu pakalna virsotnē. Klusums. Novietojuma īpatnību dēļ blakus mājās dzīvojošajiem nebija iespēju redzēt un dzirdēt, kas norisinājās šajā villā. “Kaimiņi teic, ka nereti redzējuši viņus braucam šikās ārzemju mašīnās, ko apstiprina arī policijā; kratīšanas laikā pie villas atradās seši zīmolu BMW, Mercedes, Mustang un Audi automobiļi, bet mājā – ne mazāk kā desmit tūkstoši eiro skaidrā naudā,” rakstīja spāņu dienas avīze El Punt Avui.

Kad Protoseņas dēlam Fjodoram, kurš šoreiz bija palicis Bordo, vairākkārt neizdevās sazvanīt ģimenes locekļus, ar kuriem pēdējoreiz bija sazinājies 18. aprīļa vakarā, viņš par to informēja kūrortpilsētas policiju. Durvis kārtības sargiem atvēra kaimiņš, kuram saimnieki bija atstājusi rezerves atslēgu komplektu. Kā ziņoja vietējie mediji Telecinco un El Punt Avui, 53 gadus vecās mātes Natālijas Protoseņas un astoņpadsmitgadīgās meitas Marijas ķermeņi atradās villā savās gultās, tiem bija daudzas cirstas un grieztas brūces, bet 55 gadus vecais Protoseņa bija atrasts pakārts vai pakāries dārzā. Zemē atradās nazis un cirvis, kurus, ļoti iespējams, izmantojis slepkava. Spriežot pēc visām pazīmēm, Protoseņas sieva un meita tika nogalinātas miegā.

Nozieguma vietā bija ļoti daudz asiņu, toties uz miljardiera apģērba un ādas to pēdu nebija, lai arī tik nežēlīgas slepkavības gadījumā no šļakstiem un pilēm būtu grūti izvairīties. Neatrada arī pirkstu nospiedumus uz cirvja un naža, ar kuriem, visticamāk, pastrādāts noziegums. Izmeklētāji kā hipotēzi Nr. 1 izvirzīja divkāršu slepkavību ar sekojošu vīrieša pašnāvību. Hipotēze Nr. 2 – trīskārša slepkavība, kas nomaskēta zem pirmā varianta.

Protoseņa ievērību biznesa aprindās izpelnījās kopš 2002. gada, kad kļuva par galveno grāmatvedi Krievijas pašlaik otrajā lielākajā gāzes holdingā Novatek. Telegram kanāls Paradox friends Protoseņu dēvē par “vienu no tuvākajiem Leonīda Mihelsona [Novatek galvenais akcionārs] līdzgaitniekiem, ar kuru kopā viņš sāka darboties vēl uzņēmumā Nova”. Protoseņa kļuva par holdinga Novatek direktoru padomes priekšsēdētāja vietnieku ekonomikas un finanšu jautājumos. Līdztekus viņam piederēja 0,0765 % Novatek akciju, kas garantēja milzu ienākumus.

Šā paša gada decembrī viņš negaidīti atstāja amatu valdē. Oficiāli saites ar holdingu tika sarautas, tomēr diezgan skaidrs, ka attiecības ar Mihelsonu gaisā neizkūpēja un ardievas finanšu jomai Protoseņa neteica. Jāpiebilst, ka viens no galvenajiem Novatek akcionāriem ir Genādijs Timčenko, Putina naudasmaks un tuvs draugs vēl kopš 90. gadiem; pēc nokļūšanas sankciju sarakstā Timčenko 23. martā izgāja no direktoru padomes sastāva.

Viens trauksmes zvans, kas skar būtisko jautājumu “Kas notiek Novatek korespondējošos kontos, kāda nauda paralēli pareizajām plūsmām tajos apgrozās?” atskanēja 2021. gada septembra nogalē, kad ASV notika skaļš arests. Saistībā ar aizdomām par nodokļu nenomaksāšanu tika aizturēts Novatek valdes priekšsēdētāja vietnieks Marks Entonijs Džetvejs. Viņu atbrīvoja pret ķīlu; ja vaina tiks pierādīta, Džetvejam draud līdz 20 gadiem ieslodzījumā.

Genādijs Gudkovs, bijušais Krievijas domes deputāts un atvaļināts FDD pulkvedis, pieļauj, ka abas dīvainās nāves ir veids, kā tiek kārtoti rēķini ar valsts kompāniju topmenedžeriem, kuru rīcībā ir jutīga informācija. “Kremlim un FDD tagad ir ļoti svarīgi nepieļaut žurku bēgšanu no kuģa pārāk lielā skaitā, tāpēc ka šīs žurkas pārāk daudz zina un var sākt runāt. To var nodēvēt arī par konspiroloģisku versiju, taču mani ļoti samulsināja [Avajeva un Protoseņas nāvju] sakritība, pat ja aplūkojam nelielas detaļas. Šāda sakritība ir rokraksts. Tā tas saucas sērijslepkavu vidē.”

Pēc analoģiskas shēmas – arī dūrienu rezultātā – 2022. gada 23. martā Ņižņijnovgorodā bojā gāja vēl viena bagāta krievu ģimene. Dzīvoklis ēkā, kas būvēta padomju komunistiskās partijas darbiniekiem, atpūta Maldivu salās, privātskola vecākajam dēlam – viņi varēja atļauties ļoti daudz. Ģimenes galva Vasilijs Meļņikovs 15 gadus bija veiksminieks uzņēmējdarbībā medicīnas jomā – dīlerkompānija Medstom piegādāja modernas importa iekārtas un materiālus laboratorijām.

Meļņikovs aizsaulē devās kopā ar laulāto draudzeni un četrus un desmit gadus vecajiem dēliem. Bērnus atrada bērnu istabā, sievu – guļamistabā, Medstom direktoru – vannasistabā. Tātad 43 gadu vecumā ietriekt sev kaklā nazi, ieprieāto draudzeni? Durvis bija aizslēgtas no iekšpuses, slēdzene neuzrādīja ielaušanās pēdas. “Atslēgas varēja nemanāmi paņemt paziņa vai palīgi saimniecībā, sarūpējot nospiedumu; lūk, arī iekļūšana bez slēdzeņu bojāšanas,” Ņižņijnovgorodas iedzīvotāji izteica minējumus sociālajos tīklos. Šajā gadījumā eksistēja pirmsnāves vēstule SMS formātā. Liktenīgajā naktī Meļņikovs vai kāds cits nosūtīja vienam Medstom darbiniekam ziņojumu ar lūgumu apglabāt viņu turpat, kur mūža miegā dus māte. “Atslēga zem paklājiņa, nevajag lauzt durvis,” vēstīts īsziņā. Kādu laika periodu pirms nāves Meļņikovs staigāja miesassarga pavadībā.

2022. gada 27. jūnijā 48 gadus vecā biznesmeņa un ekonomikas zinātņu kandidāta Jevgēņija Palanta un viņa 50 gadus vecās sievas Olgas līķi tika atrasti dzīvojamā kompleksā 12 mesjacev Zarečjes ciematā Piemaskavā. Vīrietim konstatēti daudzi naža ievainojumi, savukārt sievietei – nāvējošs ievainojums krūšu rajonā, kā arī griezti ievainojumi uz kakla un kreisās rokas. Plašsaziņas līdzekļi atzīmēja, ka durvis bijušas aizslēgtas no iekšpuses. Saskaņā ar tiesībsargu izvirzīto pamatversiju viens laulātais draugs nogalinājis otru, pēc tam izdarījis pašnāvību. Palantam piederēja daļas Abhāzijas telekomunikāciju operatorā A-mobile un tehnisko konsultāciju kompānijā Instalsait. Būtiski, ka topmenedžeris 2000. gadu sākumā strādāja Lietuvas slēgtajā akciju sabiedrībā Sibur Baltija – gigantiskā naftas un ķīmijas holdinga Sibur meitasuzņēmumā.

Ja kaut kas īsā laika nogrieznī notiek vairākas reizes pēc kārtas, tā vairs nav sagadīšanās. Šādos gadījumos saka: viens – nejaušība, divi – sakritība, trīs – likumsakarība, četri – sistēma. Četros gadījumos aizsaulē aizgājušie topmenedžeri paņēmuši līdzi pašus tuvākos, turklāt viss paveikts ar nesaprotamu cietsirdību.

Ekspertu aprindās neizslēdz, ka norisinās milzīga un plaša aktīvu pārdale uz Ukrainas kara fona – aizdomīgās pašnāvības var izrādīties paraugnāvessodi.

“Publisku ģimenes nāvessodu izpilde ar svešām, piemēram, specdienestu, rokām – tas ir signāls, ka tiks galā ne vien ar tevi, bet arī ar tavu ģimeni. Tas var nobiedēt daudzus – tos, kuri ne tik daudz uztraucas par savu dzīvību, cik cenšas paslēpt savu ģimeni; tos, kas apsver sniegt liecības Eiropas izlūkdienestiem. Arī viņiem tiek raidīts signāls – raugiet, mēs tiksim pie jūsu ģimenes, un tās locekļi kļūs par nelaiķiem, un arī bērnu priekšā neapstāsimies... Jā, tas varētu būt FDD stilā – nostrādāt tieši tā, demonstratīvi,” atzīmējis polittehnologs Boriss Tīzenhauzens.

Gazprom klātbūtne

Ļeņingradas apgabala Ļeņinskas ciemats nav vienkārša vieta – tas tiek uzskatīts par holdinga Gazprom topmenedžeru dzīvošanas areālu. 2010. gadā 40 tūkstoši kvadrātmetru šīs skuju kokiem klātās teritorijas kļuva par Mihaila Millera, kuram tobrīd bija 14 gadu, īpašumu. Lai arī Vikipēdija to neuzrāda, jautājums, vai šis Mihails gadījumā nav Alekseja Millera, Gazprom vadītāja, dēls, būtu vairāk nekā banāls.

Ciematā bez Millera citu topmenedžeru vidū manīts gan bijušais federālās celtniecības aģentūras Gosstroy vadītājs Vladimirs Kogans, gan bijušais Krievijas sakaru ministrs Leonīds Reimans, gan bijušais Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala administrāciju vicegubernators Sergejs Kozirevs. Būtībā Ļeņinska ir slēgta, elitāra, privāta apmetne, kuru galvenokārt apdzīvo paša holdinga un tā struktūrvienību vadoši darbinieki; vietējie to iedēvējuši par “Gazprom ligzdu”.

Trīsstāvu namā Ļeninskas ciematā 2022. gada 29. janvārī 60 gadu vecumā no dzīves šķīrās kompānijas Gazprom-Invest transporta dienesta vadītājs Leonīds Šulmans. Dienu pēc nāves viņu atradusi elitārā ciemata apsardze vakara reida laikā –asiņains ķermenis ar dziļām grieztām brūcēm uz grīdas līdzās vannai, uz kuras apmales atradās celtniecības nazis un gara vēstule. Tajā citstarp rakstīts: “Mani neprasmīgi ārstējuši, es nevēlos kļūt par invalīdu un apgrūtinājumu. Dzīvojiet priecīgi un laimīgi.” Vēstulē arī pausts, ka Šulmans vairs nespējot izturēt sāpes kājā, kas gan izskatās dīvaini, – neitralizēt lūzuma sāpes pie mūsdienu medicīnas attīstības līmeņa nav īpaši sarežģīti. Topmenedžeris ienākumu līmeņa ziņā varēja atļauties gan lielisku privātu klīniku, gan jebkurus dārgus ārstnieciskus preparātus.

Kāju Gazprom topmenedžeris bija salauzis šajā pašā ciematā Jaungada brīvdienu laikā; Šulmans lietoja kaulu saaudzēšanai paredzēto Iļizarova aparātu. Izdevums Novaja Gazeta rakstīja, ka izmeklētājiem bijušas šaubas attiecībā uz pirmsnāves vēstuli, un tāpat domā arī Tīzenhauzens: “Vēstule ir tieši mājiens, ka viņš nav miris savā nāvē. Šis ir vēstījums citiem – raugiet, šis ir absolūti izdomāts iemesls, mēs vēl visu ko izdomāsim. Raugiet, mēs vēl pierakstīsim klāt, piemēram: “Esmu zaudējis dzīves jēgu. Esmu bagāts cilvēks, dzīvoju Gazprom apmetnē, man ir māja par 500 tūkstošiem dolāru, un es vienkārši salauztas kājas dēļ nolēmu izdarīt pašnāvību.” Tas taču ir smieklīgi!”

2021. gada nogalē Gazprom Invest drošības dienests sāka transporta bloka pārbaudi, pamatojoties uz aizdomām, ka autoparka remonta izmaksas mākslīgi paaugstinātas. Dienests meklēja, kam un kur aizplūst ievērojamas starpsummas, proti, korupcijas rente. Jau iepriekš līdzīgs gadījums ar citu Gazprom struktūrvienību raisīja nodokļu inspektoru interesi; viņiem bija jāseko, lai galvenais valsts nodokļu maksātājs neveiktu lielas blēdības. Gadījums, kas nonāca līdz tiesai, kalpoja arī kā daiļrunīga liecība tam, kādā veidā Gazprom struktūrās cirkulējoša nauda, kas attiecināma uz Krievijas iekšienē slēgtu darījumu, nonāk mazsaprotamās ārzemju firmās un privātpersonu kontos.

2022. gada 25. februāris, Ļeņinska. Aleksandra Tjuļakova kaklu skāva cilpa pie pašas ieejas viņa garāžā. Izmeklētāji atrada arī “pirms nāves rakstītu zīmīti”, tās saturs netiek izpausts. Tjuļakova, kurš pabeidzis Augstāko Jūras kara skolu un FDD akadēmiju, oficiālais amats kopš 2014. gada – Gazprom vienotā norēķinu centra ģenerāldirektora vietnieks korporatīvās drošības jautājumos. Faktiski struktūra, ko viņš vadīja, komentārus neprasa – tā pilda visa gāzes holdinga korporatīvās kases funkcijas.

Veidus, kā Šulmans un Tjuļakovs, kas pārvaldīja nozīmīgas Gazprom finanšu plūsmas, atvadījās no dzīves, nevar dēvēt par bezsāpīgiem. Noticēt tam, ka tik augstu stāvošiem gāzes giganta darbiniekiem mājās nebija nekādu ieroču un viņiem pietrūcis drosmes tos ņemt rokā, ir sarežģīti. Kopīgs abos gadījumos tas, ka neilgi pirms bojāejas Šulmanam bija kājas lūzums, savukārt Tjuļakovs, pēc elektroniskās avīzes Fontanka informācijas, dienu pirms nāves redzēts stipri piekauts. Kādos apstākļos viņš varējis gūt šīs traumas, nav zināms līdz šim. Spēka struktūru kuluāros sačukstas par 2021.  gada decembrī drošības dienesta klusu aizsāktām pārbaudēm holdingā Gazprom. Tomēr Avajeva, Šulmana un Tjuļakova bojāeja izrādījās tikai sākuma epizodes ar Gazprom saistītu topmenedžeru nāvju sērijā pēdējo pāris gadu laikā. Drīz uzmanību piesaistīja vēl trīs incidenti.

Nākamā dīvainās nāves vieta – piemājas baseins kotedžu ciematā Morskije Terasi pie Somu jūras līča. Tajā ar cauršautu galvu peldēja 61 gadu vecais Jurijs Voronovs. Viņam līdzās atradās traumatiskā pistole Grand Power T12, no kuras saskaņā ar tiesu ekspertīzes slēdzienu 2022. gada 4. jūlijā, laik posmā no pulksten 0.00 līdz 5.00, tika raidīts liktenīgais šāviens, pieliekot ieroci tuvu galvai. Baseina dibenā atradās vairākas izšautas čaulītes. Plašsaziņas līdzekļu auditorijai nav darīts zināms, kam piederēja pistole. Policija apgalvoja – videokameras nav fiksējušas, ka kopš 1. jūlija kāds cits būtu iegājis elitārās mājas teritorijā vai no tās izgājis. Voronova laulātā draudzene pastāstīja, ka nelaiķis divas nedēļas pirms nāves stipri dzēris biznesa problēmu dēļ. 1. jūlijā viņš aizbraucis uz kotedžu, kur sagaidīja savu nāvi. Viņa pauda, ka vīram bijušas lielas finanšu problēmas, konflikts ar darījumu partneriem.

Galvenais Voronova biznesa aktīvs bija jūras pārvadājumu kompānija Astra Shipping; viņš bija tās dibinātājs un ģenerāldirektors. Astra Shipping izpildīja izdevīgus Gazprom pasūtījumus Arktikā un Krievijas ziemeļu rajonos, kā arī specializējās celtniecības un montāžas darbos. Saskaņā ar SPARK-Interfax informāciju 2020. gadu kompānija pabeidza ar 95 miljonu rubļu zaudējumiem. Tomēr Astra Shipping darbību turpina – 24.a augustā tās priekšgalā stājās, ļoti iespējams, nelaiķa dēls Aleksandrs Voronovs. Vai sekos nākamie kontrakti ar Gazprom?

Vieni mediji apgalvo, ka Krievijas vadošo partiju Edinaya Rossiya (Vienotā Krievija) pārstāvošā Valsts domes deputāta Nikolaja Petruņina nāves iemesls ir Covid-19, citi – ka viņš koronavīrusu esot pārslimojis. Katrā ziņā Krievijas domes preses dienests pauda, ka deputāts miris pēc smagas slimības 2022. gada 12. oktobrī. Petruņins bija domes Enerģētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Līdz ievēlēšanai Valsts domē 2016. gadā viņš ieņēma izpilddirektora amatu kompānijā Promgazservice, kas nodarbojās ar gāzes piegādi, būvēja gāzesvadus un citus enerģētikas objektus, tostarp Surgutā; kompānija sadarbojās ar Gazprom un Rosneft. Tapis zināms, ka nelaiķa sieva Albīna Petruņina ir kompānijas MegaTrendCity līdzīpašniece; viņas biznesa partneris ir Gazprom topmenedžeris Vladimirs Vasiļjevs, kurš tāpat kā Petruņins,būvējis enerģētikas objektus Surgutā.

Andrejs Krukovskis (37), Soču kūrorta Krasnaya Polyana, kas ir nepubliskā akciju sabiedrība, direktors, 2022. gada maijā nomira pēc kritiena no klints, kāpjot pa vienu kilometru garu taku Ačipses cietokšņa drupu virzienā. Taka asākas pie Estosadokas ciema, vietā, kas atrodas tuvu divu konkurējošo kūrortu – Gazprom un Roza Hutor – teritorijai. Bojā gājušā hobijs bija alpīnisms, iekaroto virsotņu vidū – Kilimandžāro, augstākais kalns Āfrikā, un Elbruss, augstākais kalns Krievijā.

Pēc Krukovska bojāejas Krievijas mediji, nevēloties iemaldīties politekonomisko klanu cīņu džungļos, lielākoties steidza apcerēt Krasnaya Polyana kā vienu no Krievijā vispopulārākajām kalnu slēpošanas vietām, ko apmeklē miljons tūristu gadā. Nedaudz drosmīgāki medijresursi atcerējās, ka vietas nosaukums Ačipse daudziem asociējas ar vienu no domājamajām Vladimira Putina rezidencēm – kūrorta tuvumā atrodas šalē, kas lepojas ar tādu pašu nosaukumu.

Izdevuma Projekt pētījums, kas dienasgaismu ieraudzīja 2022. gada 1. aprīlī, atklāja, ka, Krievijas prezidentam, kad viņš pēdējos gados uzturējies Sočos, līdzās atradusies elites ārstu grupa, kuras sastāvā visbiežāk vienlaikus bijuši otolaringologi Aleksejs Ščeglovs, Igors Jesakovs un ķirurgs onkologs Jevgeņijs Seļivanovs. Šī grupa bija Putina tuvumā gan oficiālās atrašanās laikā Sočos, gan arī valsts galvas pazušanas periodos. Piemēram, aprēķināts, ka Seļivanovs līdzās Putinam atradies 35 reizes, kopumā 166 dienas. Viena no versijām akcentē nelielo laika atstarpi – viens mēnesis – starp šīs nesankcionētās informācijas noplūdi un Krukovska bojāeju.

Lai arī Krasnaya Polyana direktora amatā arvien atradušies bijušajam ilggadīgajam Krasnodaras apgabala gubernatoram Aleksandram Tkačovam uzticami cilvēki, Krukovskis varēja izrādīties izņēmums. Viņš pastarpināti caur kompāniju ķēdi un Nikolaju Budanovu varēja būt saistīts ar Putinam vairāk nekā 30 gadus pietuvināto Arkādiju Rotenbergu, kurš ir kazino biznesa beneficiārs Krimā un kuram, spriežot pēc pētniecības projekta StopKor rīcībā esošās informācijas, pieder puse akciju kompānijā SoftSwiss. Tā ir viena no pasaules līderēm tehnoloģisko risinājumu piegādē digitālo azartspēļu kompānijām.

Daži Krievijas medijresursi, acīmredzot šifrējot ārzonās noslēptos Krasnaya Polyana patiesā labuma guvējus, min arī nosaukumu Gazprom.

Prokurors: “Negodīga spēle”

2022. gada 21. novembrī kompānijas Monacair helikopters, kas veda Vjačeslavu Taranu uz viņa mājām Monako, nogāzās Piejūras Alpos netālu no Francijas pilsētas Nicas. Saskaņā ar Monaco Daily News informāciju avārija notika pulksten 14.00 pēc Eiropas laika, kad Tarans atgriezies savā dzīvesvietā Monako no Šveices pilsētas Lozannas, kur atrodas kompānijas YouHodler SA mītne; biznesmenis bija valdes loceklis.

Ne lietus, ne vēja, ne mākoņu – skaidrs, zils debessjums. Pilots, pieredzējis speciālists, kurš nolidojis vairāk nekā 1000 stundu, diez vai varēja nepamanīt klints radzi, kas pēkšņi parādījās  priekšā. Kas gaisā noticis, nav skaidrs; nekādi trauksmes signāli uz zemes netika uztverti. Tas ļauj pieņemt, ka katastrofa notikusi pēkšņi.

Tehnisku lidaparāta Eirocopter ec130 darbības traucējumu, kas varētu novest pie traģēdijas, neapstiprināja ne ražotāja Airbus speciālisti, ne Monacair – kompānijas, kas piedāvā šī gaisa taksometra pakalpojumus bagātiem klientiem – tehniķi. Šīs sērijas helikopteru dzinēji tiek novērtēti kā vieni no drošākajiem pasaulē. Nekādu problēmu arī ar degvielas sistēmu – pēc nogāšanās Eirocopter pat neaizdegās. Papildu elements šajā rēbusā – vēl viens pasažieris pēdējā brīdī atcēla lidojumu; nekādas detaļas par viņu netika atklātas. Tarana un pilota bojāejas vietā ieradies Nicas prokurora vietnieks paskaidroja, ka izmeklēšana tiks veikta visrūpīgākajā veidā, jo iespējamais katastrofas iemesls var būt, kā viņš izteicās, “negodīga spēle”. No tukša gaisa šādi paziņojumi nerodas.

Šajā gadījumā pārsteidzošas paralēles var atrast ar citu avāriju, kas notika 2004. gada 3. martā. To piedzīvoja britu advokāts Stīvens Kērtiss ar pavisam jauno lidaparātu Augusta 109E. Laikraksts The Financial Times apraksta šo epizodi: “Kad Kērtisa helikopters bija pietuvojies Bornemutas lidlaukam, smidzināja sīks lietus un nosēšanās joslu bija noseguši mākoņi. Pilots, 34 gadus vecs vietējais iedzīvotājs, kurš pastāvīgi Kērtisu vadāja uz Londonu un atpakaļ, sazinājās ar lidostas dispečeru dienestu un lūdza atļauju nosēsties. Divi lidostas aviodispečeri redzēja, kā helikopters parādījās laukā no miglas, taču negaidīti nira uz leju un pa kreisi un sāka griezties ap savu asi, kas liecināja par vadības zaudēšanu. Pilots, kurš joprojām uzturēja radiosakarus ar dispečeru dienestu, apstiprināja, ka izjūt grūtības, taču nezināja vai arī kāda cita iemesla dēļ nepateica, kur bija problēma. Pēc 29 sekundēm helikopters ar priekšgalu ietriecās joslā un uzsprāga, radot uguns bumbu desmit metru diametrā. Neilgi pirms helikoptera katastrofas Kērtiss savam tēvocim teica: “Ja tuvākajās divās nedēļās ar mani kas atgadīsies, tas nebūs nelaimes gadījums.” Jurists bija pārliecināts, ka viņu noklausās Krievijas varas iestādes un biznesa konkurenti; drīz atklājās, ka viņam taisnība. Norisinājās viena no pasaulē lielākajām cīņām starp valsti un privāto kapitālu, starp visvarenāko Krievijas cilvēku Putinu un tās visbagātāko cilvēku Mihailu Hodorkovski – un 45 gadus vecais Kērtiss bija nonācis tās epicentrā. Tieši viņš bija izveidojis ārzonu kompāniju tīklojumu iespaidīgajai Krievijas grupai Menatep, kas ļāva Hodorkovskim un viņa kolēģiem kontrolēt naftas gigantu Yukos. Īsi pirms nāves Kērtisam vienīgajam bija tiesības parakstīt Menatep, kuras kopējie aktīvi bija 16 miljardi mārciņu, papīrus. Viena no šai grupai pietuvinātām personām tobrīd secināja: “Stīvens bija pārbijies, jo viņš arī bija pati kompānija. Viņš zināja visu.””

Palicis noslēpumā, ko zināja Tarans, lai arī Krievijas mediju veidotais saturs un virsraksti pārsteidza – tie kolektīvi izkliedza, ka miris Krievijas kompānijas Forex Club dibinātājs. Patiesi, Tarans 1997. gadā Krievijā izveidoja kompāniju Forex Club, ar laiku kļūdams par vienu no trim vadošajiem Forex dīleriem valstī. Tomēr vēl pirms pieciem gadiem, 2018. gada decembrī, Krievijas Centrālā banka anulēja Tarana kompānijas licenci. Oficiālais iemesls – vairākkārtēji Krievijas likumdošanas prasību attiecībā uz vērtspapīriem pārkāpumi.

Grūti iztēloties, ka kāds pēc Forex licences atsaukšanas naudu zaudējis cilvēks varētu atbraukt uz Šveici un noorganizēt tehnoloģiski sarežģītu aviācijas katastrofu Džeimsa Bonda stilā. Tomēr acīmredzot uzmanību pievērst vajag kaut kam citam, ko krievvalodīgie mediji pārsvarā noklusēja, – Tarana darbībai kriptovalūtu jomā.

Vladivostokā dzimušais miljardieris, kuram bija arī Maltas pase, jau apmēram desmit gadus dzīvoja Monako. Viņš bija labi pazīstams fintech industrijas aprindās, un viņa bizness aptvēra faktiski visu Eiropu un ASV. Pateicoties Taranam, 2011. gadā Kiprā aktīvu darbību sāka kredītorganizācija Indication Investments Ltd, kas eksistē joprojām. Gadu dekādes vidū Tarans iedarbināja kriptomaciņa YouHodle operatoru. Kopš 2019. gada Lielbritānijā eksistē finanšu vidutājs Wirex Holdings Limited.

Par Tarana nozīmīgāko lolojumu tiek uzskatīta platforma Libertex (vēlāk Libertex Group), kurā viņš bija direktoru padomes priekšsēdētājs un kas sevi pozicionē kā viena no vadošajām kompānijām, ar kuras starpniecību tiek slēgti darījumi ar valūtām un kriptovalūtām. Tās galvenā mītne atrodas Kiprā. Libertex Group ir vesels apakšvienību – vairāk nekā 100 visā pasaulē – tīkls. Lai arī lielākā daļa operāciju ar virtuālajām valūtām ir likumīga, tomēr tās var tikt izmantotas, lai izvairītos no sankcijām caur dark net tirgiem, mikseriem un biržām.

Nav zināms, kurā bagātnieku sarakstā varēja ievietot Taranu; baumo, ka viņa bagātība bija 20 miljardi dolāru. Viņš viens no pirmajiem saprata, par kādu zelta dzīslu var kļūt blokķēde; vairāki kriptovalūtas fani viņu uzskatīja par gaišreģi. Vai kriptovalūtas paver durvis netīrai Krievijas naudai uz Rietumiem? Vai Tarans kā cilvēks ar lielām zināšanām un pieredzi varēja aizpludināt lielas summas no Krievijas un paslēpt tās? Vai Tarans varēja konkurēt ar Moscow City debesskrāpjos izvietotajām firmām? Atbilde uz visiem trim jautājumiem ir viena – pilnīgi noteikti.

Savdabīgi ir pašreizējās situācijas beneficiāri. Piemēram, apmaiņas punkts starptautiskā darījumu centra Moscow City debesskrāpja Federation Tower East, kas ir otra augstākā celtne Eiropā, 65. stāvā pieder deputāta Andreja Lugovoja ģimenei. Savukārt 51 stāvu zemāk atrodas kriptobirža, kas saistīta ar Oļegu Feoktistovu, bijušo FDD darbinieku, Rosneft vadītāja Igora Sečina labo roku. Pret to pašu Lugovoju noteiktas sankcijas, taču viņa ģimene nopelna vidēji 5–8 % komisijas naudu no ikvienas somas ar tīro un netīro naudu.

Garantex ofiss, kas aizņem gandrīz visu Tower East torņa 14. stāvu, nav vienkārši apmaiņas punkts, bet gan Krievijā lielākā kriptobirža. Organizācija Chainalisis, kas pēta ASV hakerus, uzskata, ka trīs gadu laikā Garantex saņēmis kriptovalūtu 645 miljonu dolāru apmērā no netīrām vai aizdomīgām adresēm. Paradoksāli, ka sākotnēji, 2019. gada rudenī, Garantex bija izdomāts kā legāls kriptobizness – unikāla parādība Krievijā. Drīz sekoja dīvainu notikumu virkne. 

Oficiālā versija vēsta, ka 2021. gada 7. februārī Dubaijā automobilis, braucot pa tiltu, nesaprotamā kārtā veicis pagriezienu un izlidojis caur autostrādes norobežojumu. Saskaņā ar Vinci Agency informāciju tajā atradies 2019. gada martā palaistās kriptobiržas Garantex līdzdibinātājs un valdes loceklis Staņislavs Drugaļevs, kurš iepriekš bijis telekomunikāciju kompānijas Caravan-Telecom īpašnieks. Viņa atraitne ir pārliecināta, ka Drugaļeva nāvei ir krimināls raksturs. Automobili Dubaijā 40 gadus vecais biznesmenis nav vadījis, un vietējos plašsaziņas līdzekļos par avāriju nav parādījušās nekādas ziņas, uzsverot – trīs nedēļu laikā nekāda oficiāla Drugaļeva bojāejas versija nav publiskota. Sergeja biznesa partneris Mendeļejevs paziņoja, ka mirušā līdzdibinātāja nekrologā norādīti “izdomāti, neeksistējoši traģēdijas fakti un detaļas”. Aptuveni pēc mēneša Mendeļejevs kriptobiržu pārdeva sievietei, vārdā Irina Čerņavska. Līdz ar jaunās īpašnieces parādīšanos Garantex līknes strauji šāvās augšup. Ja 2021. gadā šīs biržas pakalpojumus izmantoja septiņi tūkstoši cilvēku, tad 2022. gada janvārī – gandrīz 70 tūkstoši, savukārt apgrozījums uz šo laiku pārsniedza desmit miljonus dolāru dienā jeb 300 miljonus mēnesī.

Kriptobiržas pāreju jauno īpašnieku rokās pavadīja dramatiski notikumi – Garantex telpas bieži apmeklējuši spēka struktūru pārstāvji. Masku šovi beidzās, kad Menedeļejeva akciju pakete pārgāja Čerņavskas rokās. Viņa nerada tādu iespaidu, kādu ierasti atstāj biznesa lēdijas; bijusī nodokļu inspekcijas darbiniece līdz tam nav īstenojusi uzņēmējdarbību un nekad iepriekš nav ieņēmusi augstus amatus. Daudz interesantāks ir viņai tuvs vīrietis – Pāvels Karavackis. Cilvēks, kurš saistīts ar spēka struktūrām; viņa sakari ietiecas augstās sfērās. Avots, kas labi pazīstams ar drošības dienestu cilvēkiem, apgalvo, ka Karavackis ir Feoktistova – Sečinam pietuvinātas un kādreiz augstu amatu ieņēmušas FDD amatpersonas – cilvēks.

Ceļojumi ārzonu pasaulēs

Dmitrijs Zeļenovs kopā ar biznesa partneri Maksimu Blažko 1994. gadā nodibināja būvniecības kompāniju Don Stroy, kas nodarbojās ar projektiem nekustamā īpašuma jomā. Zeļenovs iekļuva Krievijas Forbes miljardieru topā, taču līdz ar finanšu krīzi 2008. gadā zaudēja vadību pār kompāniju – parādu dēļ tā pārgāja VTB Bank kontrolē. Kopš Don Stroy zaudēšanas Zeļenova vārds plašsaziņas līdzekļos parādījās izteikti nepateicīgā rakursā. Konteksti: ballītes, alkohols, narkotikas, šaubīgas iepazīšanās un eksperimenti seksuālajā jomā.

Zeļenovs negaidīti gāja bojā 2022. gada 10. decembrī. Franču izdevums Nice Matin, atsaucoties uz Grasas apriņķa prokuratūru, rakstīja, ka topmenedžeris ar galvas traumu nogādāts Nicas slimnīcā, kur šķīries no dzīves. Saskaņā ar Krievijas mediju pausto 50 gadus vecais Zeļenovs miris nelaimes gadījuma rezultātā. 9. decembrī franču Rivjērā slēgtā vakarā pēc maltītes Zeļenovu pēkšņi pārņēmusi nelabuma sajūta un viņš, nokrītot pāri kāpņu margām, sadauzījis galvu. Neatliekamā palīdzība Zeļenovu nogādāja reanimācijā, taču pie samaņas viņš vairs nenāca. Francijas policisti epizodē nesaskata kriminālu aspektu, rakstīja Forbes ASV, tomēr neatteicās no izmeklēšanas, jo notikušā apstākļi raisa virkni jautājumu, uz kuriem nav atbilžu vai trūkst kaut cik apmierinoša skaidrojuma. Un varbūt jautājumi tiks adresēti kompānijām, kas saistītas ar Rosteh.

Pārlūkojot biznesus, kuriem Zeļenovs nesen pievērsies, īpašu uzmanību izpelnās viņa kompānija Gelios, kuras profils ir dažādu objektu būvniecība un kas reģistrēta vēl 2008. gadā, taču nesen nonāca bankrota procesā. Kompānija piedalījās vērienīga projekta – ledus pils Crystal – celtniecībā Lužņikos.

2018. gadā akciju sabiedrība ar smagnēju nosaukumu V/O Tyazhpromeksport parakstīja iepirkumu formāta kontraktu par 2,8 miljardiem rubļu ar Gelios par būvniecības darbiem un inženiertehnisko apgādi projektā Crystal. Zināms, ka saistībā ar šo kontraktu Gelios saņēma 3,7 miljardu rubļu avansu, tātad īsā laikā jautājuma cena bija ievērojami augusi. Taču 2020. augustā līgums pēkšņi tika lauzts. Pamatojums – pārkāpumi, kas pieļauti ledus pils celtniecības laikā, kā arī apakšuzņēmēja nevēlēšanās tos novērst. Līdztekus Gelios neesot apguvis tam agrāk ieskaitītos 847 miljonus rubļu, kuru atgūšanu Tyazhpromeksport centās panākt tiesas ceļā.

Notikumu gaita bija šāda. Projekta Crystal ģenerāluzņēmēja funkcijas bija uzticētas Rosteh kontrolētajam uzņēmumam Tyazhpromeksport, bet pašu ledus pili sauca par Sergeja Čemezova “personīgo projektu”, kas tiek būvēts par cita miljardiera – Ališera Usmanova – naudu. Par oficiālo pasūtītāju plašsaziņas līdzekļi dēvēja firmu Arena RT. Kontraktu ar Gelios slēdza, balstoties uz Arena RT vadības rekomendāciju, taču kāpēc tika izvēlēts tieši Gelios, līdz šim nav skaidrs. Juridiski Arena RT ir tiesību pārņēmēja no firmas MOESSO, kuras vienīgā īpašniece bija akciju sabiedrība Luzhniki Olympic Complex, ko kontrolē Maskavas Īpašumu departaments. Oficiāli MOESSO tika likvidēta 2017. gada oktobrī, zaudējumi bija 41 miljons rubļu. Kur aizplūda šīs firmas finanses, atliek vienīgi minēt, tomēr tās dibinātāju uzskaitījumā uzmanību uzreiz piesaista ārzonu struktūras Westrim Company Limited, Artox Holding un Avesta Holding. Varbūt finanses – ne bez valsts korporācijas topmenedžeru ziņas – veiksmīgi nogulsnējas ārzemju kontos? Rodas iespaids, ka sākotnēji ar Crystal celtniecību bijušas saistītas pelēkās finanšu shēmas, ar kurām nācās saskarties Gelios un tā īpašniekam Zeļenovam, kuram sadarbība ar Rosteh struktūru rezultējās ilgstošās tiesvedībās, iedzina lielos parādos un noveda Gelios līdz likvidācijas procesam. Gelios kreditoru vidū bija Tyazhpromeksport, kā arī Ognevoy Center Kalashikov, kas caur kompānijām Russkoe strelkovoe oruzhye un Kalashnikov Concern afilēta ar Rostec.

Indijas noslēpumi

Sākotnēji no Indijas pienāca ziņa par vienu bojāejas gadījumu, pēc tam jau par diviem. Gaļas un desu produkcijas ražotāja Vladimirsky Standart, kas nodarbina gandrīz 4000 cilvēku un kura apgrozījums pērn bija 16,8 miljardi rubļu, direktors Pāvels Antovs kopā ar trim draugiem devās uz Odišas štatu atzīmēt savu 65. dzimšanas dienu. Saskaņā ar izmeklēšanas datiem viens no līderiem Krievijas bagātāko deputātu un ierēdņu sarakstā 2022. gada 25. decembrī nokrita no viesnīcas trešā stāva terases. Nāves apstākļi norāda uz pašnāvību, Indijas telekanālam NDTV paziņoja anonīma policijas amatpersona.

Savdabīgi, ka pirms divām dienām tajā pašā viesnīcā no dzīves šķīrās 61 gadu vecais Antova draugs, uzņēmējs no Joškarolas Vladimirs Bidanovs, kuram piederēja kokapstrādes, poligrāfijas un citi biznesi. Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu informāciju viņš atrasts savā numurā bez samaņas, blakus bijušas dažas tukšas vīna pudeles. Kad Bidanovu atveda uz slimnīcu, ārsti konstatēja nāvi.

Antovs savulaik beidzis Ļeningradas Militāro akadēmiju, viņa galvenā specialitāte – kara psihiatrs. Ukrainas izdevums Fokus akcentēja, ka 2022. gada jūnijā viņš sociālajos tīklos kritizējis karu Ukrainā, konkrēti, aviācijas triecienus Kijivai: “No drupām izvilka meitenīti, viņas tēvs, šķiet, gājis bojā. Māti cenšas izvilkt ar krāna palīdzību – viņa iestrēgusi zem dzelzsbetona plāksnes. Patiesību sakot, citādi kā par teroru to ārkārtīgi grūti nosaukt.” Vēlāk šis teksts pazuda. Antovs uzrakstīja, ka tas bijis “nepatīkams pārpratums” un “tehniska kļūda”.

Naftas biznesa pārdale

Melnā zelta sektorā pēdējā laikā notikuši vēl iespaidīgāki pavērsieni un traģēdijas nekā saistībā ar Gazprom. Daudziem atmiņā saglabājušies gigantiskie M&A darījumi ogļūdeņražu nozarē Krievijas jaunākajā vēsturē – kā Gazprom aprija Sibneft, Rosneft – Yukos, TNK – BP, Bashneft, Udmurtneft. Uz Ukrainas kara priekšnojautu fona jau 2021. gadā klīda baumas par jaunām un iespaidīgām M&A operācijām. Likumsakarīgi, ka visskaļāk tika apspriests, vai Lukoil nepakļūs zem Rosneft plēsonīgās ķepas.

Savukārt Maskavas holdinga Sibur, kas darbojas pārdesmit Krievijas reģionos, iespējamo saplūšanu ar TAIF – Tatarstānas naftas, gāzes un ķīmijas kompāniju – aplūkoja kā procesu, kam jārealizējas vairāku gadu garumā. Taču pērkons no skaidrām debesīm nogranda jau 2021. gada 23. aprīlī, kad abu kompāniju ģenerāldirektori – nu jau bijušie – Dmitrijs Konovs un Alberts Šigabutdinovs parakstīja sākotnējo vienošanos par saplūšanu, ko drīzāk var saukt par aprīšanu. Iepriekšēju nopietnu noplūžu par to, ka iespaidīgs Tatarstānas ekonomikas pīrāga gabals nonāks Maskavas miljardieru Leonīda Mihelsona un Genādija Timčenko – galveno Sibur akcionāru – rokās, nebija. Tatarstānas Republika, saudzīgi izsakoties, nebija sagatavojusies šādam pavērsienam.

Kā zināms, sistēmisku kompāniju saplūšanai atļauju dod Kremlis vai – drīzāk – Putins personiski. Varbūt viņš nepieļāva M&A darījumu ar Tatneft, kas ir Lukoil radniecīga kompānija un kuras statūtu kapitālā, pēc 2019. gada datiem, 22,9 % piederēja The Bank of New York Mellon. Sibur un TAIF saplūšana skaidri signalizēja, ka pārdale gigantiskajā naftas nozarē, kas nodrošina lauvas tiesu valsts budžeta ieņēmumu un piepilda ārzemju kontus, ir sākusies. Sākās arī sektora topmenedžeru nāvju sērija.

Ja Avajeva un Protoseņas bojāeju to nežēlīgās atraktivitātes dēļ apsprieda un analizēja ļoti daudzi, tad viena, kas fiksēta Argentīnā 2022. gada 7. februārī un kas izskatījās pēc šīs pašas ķēdes posma, palika faktiski nepamanīta. Tomēr šai nāvei vajadzēja pievērst nopietnu uzmanību. Atkal naftas un gāzes sektors ar savām zigzagotajām valūtas transakcijām; atkal mirst topmenedžeris, kurš ne vien pārzina milzīgu finanšu plūsmu, bet zina arī to, ko citi nedrīkst pat nojaust – vispirms jau attiecībā uz kompāniju, kas kādreiz saucās TAIF.

Pieredzējis alpīnists Dmitrijs Tesļenko, kurš investīciju holdingā TAIF ieņēma Finanšu un ekonomikas pārvaldes vadītāja posteni, no dzīves šķīrās 6100 metru augstumā virs jūras līmeņa, mēģinot uzkāpt Akonkagvas kalnā Andos. 61 gadu vecais topmenedžeris sāka justies slikti; pēc ekspedīcijas dalībnieku liecībām, Tesļenko zaudēja samaņu, un drīz viņa sirds apstājās. Kolēģi Tesļenko raksturoja kā “augstas klases profesionāli, pieredzējušu mentoru, patiesu draugu un kalnos iemīlējušos alpīnistu”. Glābšanas patruļas darbinieki, kas ieradās notikuma vietā, konstatēja nāvi un uzņēmēja mirstīgās atliekas evakuēja uz tuvāko pilsētu.

Pirmie ziņojumi par 43 gadus vecā Lukoil topmenedžera Aleksandra Subotina nāvi Maskavas apgabala Uļjanovkas ciemata privātmājā šķita domāti Karlosa Kastaņedas, Ērvina Velša vai Aleksa Gārlenda daiļrades cienītājiem. Piemēram, saskaņā ar kanāla Mash rīcībā esošo informāciju šamaņi Magua Floress (Aleksejs Pindjurins) un Tina Kordoba (Kristina Taihriba), kuru savrupmāja tautā tika saukta arī par zvaigžņu klubu, Subotinu centušies izārstēt no paģirām maģijas seansā.

“Šamaņi veica iegriezumus ādā,” vēstīja medijresurss, “pilināja tajos indi, un pēc izvemšanās pacientam bija kļuvis vieglāk.” Magua un Tina it kā iepriekš esot dažas reizes veiksmīgi pārtraukuši Aleksandra ieilgušās plostus, taču “šoreiz kaut kas aizgāja greizi” – un 2022. gada 8. maijā netradicionālās medicīnas pārstāvjiem nācās izsaukt tradicionālos mediķus. Diemžēl par vēlu...

Sankciju dēļ naftas kompānijas Lukoil vadītāja posteni atstāja Vagits Alekperovs, un viņa vietā nāca cilvēks, kuram viņš ļoti uzticējās, – Ravils Maganovs, kompānijas pirmais viceprezidents kopš 1994. gada. No Centrālās klīniskās slimnīcas (CKS), kur bieži ārstējas Krievijas politiskā un biznesa elite, 2022. gada 1. septembrī, Alekperova dzimšanas dienā, pienāca ziņa – naftas giganta Lukoil tābrīža vadītājs šķīries no dzīves. “Šodien no rīta Maganovs izkrita pa logu no CKS palātas. No gūtajām traumām viņš miris,” pauda aģentūras Interfax avots. Izmeklēšanas komitejā izdevumu Kommersant informēja, ka runa varētu būt par pašnāvību. Projekts VČK-OGPU atzīmēja, ka naftas kompānijas topmenedžeris šķīries no dzīves aptuveni tajā pašā laikā, kad slimnīcā ieradās Krievijas prezidents, lai individuāli noliktu ziedus pie nesen tās sienās mirušā PSRS bijušā vadītāja Mihaila Gorbačova zārka. “Domāju, šeit nav jārunā tik daudz par sagadīšanos, cik par to, ka Maganovs šajās stundās kļuva mazāk apsargājams nekā parasti,” teica bijusī Krievijas domes deputāte Marija Maksakova, dodot mājienu, ka toreizējo Lukoil vadītāju slimnīcā nopietni apsargāja. Saskaņā ar britu laikraksta The Sun rīcībā esošo informāciju  Maganovs ticis nogalināts pēc Putina pavēles.

Vēlāk, 2022. gada 16. decembrī, savā kabinetā miris tika atrasts Oļegs Zacepins, Lukoil meitasuzņēmuma Kogalimneftegaz ģenerāldirektors, Hantimansijskas autonomā apgabala deputāts no 2016. līdz 2021. gadam. Kāpēc 43 gadus vecais topmenedžeris atvadījies no dzīves, kuru kopš 1995. gada pilnībā saistījis ar Lukoil, netika ziņots. Tā kā tiesu medicīniskā ekspertīze vardarbīgas nāves pazīmes nekonstatēja, nekāda izmeklēšana netika veikta.

2022. gada martā Lukoil direktoru padome iestājās pret karadarbību Ukrainā. Kompānijas mājaslapā parādījās aicinājums pārtraukt militāro konfliktu. Paziņojumā bija teikts, ka kompānija ir ļoti norūpējusies saistībā ar traģiskajiem notikumiem Ukrainā un izsaka visdziļāko līdzjūtību tiem, kurus skārusi šī traģēdija.

“Šie ir daudzi svarīgi augsta līmeņa cilvēki,” aizdomīgo bojāeju sēriju komentēja Sergejs Pugačovs, kādreiz tuvs Putina draugs, kurš vairākkārt piedalījies Krievijas prezidenta dzimšanas dienas svinībās. Viņš jūtas pārsteigts, kā izmeklētāji, žurnālisti un mediju patērētāji spēj noticēt primitīvajām “galvenajām versijām”: “Es atvainojos, šeit runa ir arī par bijušo Lukoil pirmo viceprezidentu, vēlāk direktoru padomes priekšsēdētāju. Jūs vispār iztēlojaties šo cilvēku līmeni – un spējat runāt par to, ka viņi smēķē, kur pagadās, izkrīt pa logiem vai arī vispār sakapā savas ģimenes?” Pugačovs ir pārliecināts, ka topmenedžeru aiziešana viņsaulē bieži saistāma ar to, ka viņi piedalījušies Putina kasei paredzēto transakciju īstenošanā no valsts kontiem. Viņaprāt, šajos gadījumos “nav jārunā par shēmu eksistenci kā par spekulācijām un pieņēmumiem, jo tas ir acīm redzami un to visi zina”. Eksbaņķieris piekrīt versijai, ka “Putins tādā veidā notīra galus” un notiek “malējo cilvēku”, kas piedalījušies naudas skalošanā Krievijas prezidenta vajadzībām, likvidēšana.

“Neviens nevar garantēt, ka viņi kādu dienu neaizskries pie kaut kādiem izlūkdienestiem un nenodos savas zibatmiņas ar pārskaitījumu datiem,” turpināja Pugačovs. “Iedomājieties, ka šodien no tādas zibatmiņas kaut kur tiek izšauta informācija par pustriljonu transakciju pēdējo 20 gadu laikā uz ārzonām Putina interesēs. Jūs varat iztēloties Gazprom apgrozījumus? Rosneft, Lukoil, [Krievijas] desmit vadošo kompāniju apgrozījumus? Varat iztēloties to finanšu iespēju līmeni? Te nav darīšana tikai ar miljardu dolāru, tas vairs nebūs čellista [Sergeja Roldugina] līmenis, saprotiet?”

Lukoil, kas naftas ieguves ziņā ir otra lielākā kompānija Krievijā, demonstrē izaugsmi un lieliski jūtas pasaules tirgū, tās īpašumi un ieguldījumi ir diversificēti – Azerbaidžānā, Kiprā, Serbijā, Irānā. Lukoil kā akciju sabiedrība galveno uzmanību pievērš izdevumu samazināšanai un peļņas palielināšanai, līdz ar to tā vairākkārt sniegusi negatīvu atbildi uz valdības aicinājumiem piedalīties izteikti politizētos projektos. Lukoil pastāv stingrs noteikums – ja eksistējošos vai nākotnes projektos iekšējās atdeves koeficients nesasniedz 16 %, tad kompānija ar šādu aktīvu nestrādā vai arī cenšas pēc iespējas ātrāk no tā atbrīvoties.

Pērn novembrī Telegram kanāls Brief ziņoja, ka pēc 96 minūšu audiences Kremlī Alekperovs saņēmis atļauju attālināti pārvaldīt Lukoil stratēģiskos virzienus. Viena no norunām bijusi, ka attiecībā uz Rosneft mēģinājumiem aprīt Lukoil eksistē divu gadu moratorijs. Tāpat tika norādīts, ka apmaiņā pret to Alekperovs garantē nepublicitāti trešajās valstīs un nedemonstrēs protestu pret karu Ukrainā tā laikā un pēckara periodā, kā arī nodos kādas valsts korporācijas pārvaldībā savus profila enerģētikas aktīvus.

Divas aizdomīgas nāves Latvijā

Viens no skandāliem, kas regulāri izraisās pēc Rietumu komponenšu atklāšanas Ukrainas karā izmantotajā Krievijas militārajā tehnikā, skāris arī Latviju, kas tiek uzskatīta par vienu no uzticamākajām Ukrainas sabiedrotajām. Rezerves daļas, ko ražo Daugavpils Ditton pievadķēžu rūpnīca, atklātas Uļjanovskas automobiļu rūpnīcas (UAZ) produktos, ko izmanto Krievijas armija, arī Luganskas un Doņeckas militārie formējumi.

Piemēram, UAZ-Patriot automobiļos, ko Krievijas armija izmanto karadarbībā, uzstādītas Latvijā ražotās sadales vārpstas piedziņas ķēdes. Ar šādu pievadķēžu iepirkšanu un ievešanu nodarbojas Krievijas kompānija Stropa, kuras ieņēmumi pērn bija 104,7 miljoni rubļu un kas reģistrēta Maskavas apgabala Taldomas pilsētā. Stropa dibinātāja ir Latvijas kompānija MAX Invest Holding, kas vienlaikus ir arī Ditton pievadķēžu rūpnīcas daļas turētāja.

Interesanti, ka divi šīs rūpnīcas, kas ražo komponentes Krievijas tehnikai, līdzīpašnieki ne tik sen aizgājuši viņsaulē. Edvardam Zavadskim piederēja 20 % Ditton pievadķēžu rūpnīcas daļu. Viņa līķis bez redzamiem miesas bojājumiem 2016. gada 8. oktobra rītā tika atrasts automobilī pie kādas mājas Saules ielā.

Vladislavs Driksne, kuram piederēja 19,92 % Ditton daļu, nomira 58 gadu vecumā pēc tam, kad pret rūpnīcas valdes locekļiem un līdzīpašniekiem tika ierosināta lieta par krāpšanu un noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ekonomisko lietu tiesā process tika sākts 2021. gada 21. oktobrī. Jau pēc divām nedēļām, 5. novembrī, Vladislavs Driksne bija miris.

Biznesa elites pārstāvju bojāejas un to intensīvas atkārtošanās efekts ļauj uzskatīt, ka pēdējos pāris gados ir darīšana ne vien ar atsevišķām nogalināšanas operācijām, bet arī ar kaut ko sistēmisku. Izmeklēšana uzskaitītajos topmenedžeru nāvju gadījumos, kur bieži izlasāms profesionāļu rokraksts, ne reizi nav nākusi klajā ar norādēm par dispozīcijās neieraugāmiem slepkavām vai arī slepkavību pasūtītājiem.

Laika skala

Mīklainos apstākļos bojā gājušo topmenedžeru saraksts 2022. gadā

•    Trīsstāvu namā elitārajā Ļeninskas ciematā 2022. gada 29. janvārī no dzīves šķīrās kompānijas Gazprom Invest transporta dienesta vadītājs Leonīds Šulmans. Viņu dienu pēc nāves atradusi ciemata apsardze vakara reida laikā – asiņains ķermenis ar dziļām grieztām brūcēm uz grīdas līdzās vannai, uz kuras apmales atradās celtniecības nazis un vēstule.

•    2022. gada 7. februārī pieredzējis alpīnists Dmitrijs Tesļenko, kurš investīciju holdingā TAIF ieņēma Finanšu un ekonomikas pārvaldes vadītāja posteni, no dzīves šķīrās 6100 metru augstumā virs jūras līmeņa, mēģinot uzkāpt Akonkagvas kalnā Andos.

•    2022. gada 25. februārī Ļeņinskā Aleksandru Tjuļakovu ar cilpu ap kaklu atrada pie pašas ieejas viņa garāžā. Izmeklētāji atrada arī “pirms nāves rakstītu zīmīti”, tās saturs netiek izpausts. Tjuļakova oficiālais amats kopš 2014. gada – Gazprom vienotā norēķinu centra ģenerāldirektora vietnieks korporatīvās drošības jautājumos.

•    Medicīnas iekārtu dīlerkompānijas Medstom īpašnieks Vasilijs Meļņikovs 2022. gada 23. martā atrasts sava dzīvokļa vannasistabā Ņižņijnovgorodā ar brūci kaklā, divi dēli,  desmit un četri gadus veci, bija nodurti bērnistabā, sieva – guļamistabā.

•    Gazprombank viceprezidents Vladislavs Avajevs 2022. gada 18. aprīlī atrasts miris ar šautām brūcēm līdzās viņa sievas, grūtnieces, līķim. Viņu meita, 13 gadus vecā invalīde Marija, ar vienu lodi kaklā atrasta citā istabā.

•    Krievijas gāzes giganta Novatek bijušais galvenais grāmatvedis miljardieris Sergejs Protoseņa 2022. gada 19. aprīlī atrasts pakārts vai pakāries savā villā Spānijā. Viņa sievas Natālijas un  18 gadus vecās meitas Marijas ķermeņi atradās villā savās gultās, tiem bija daudzas cirstas un grieztas brūces.

•    43 gadus veco Lukoil topmenedžeri Aleksandru Subotinu viņa savrupmājā no paģirām maģijas seansā centušies izārstēt šamaņi, kuri it kā veikuši iegriezumus ādā un pilinājuši tajos indi. 2022. gada 8. maijā Subotins nomira

•    37 gadus vecais Soču kūrorta Krasnaya Polyana direktors un pieredzējis alpīnists Andrejs Krukovskis 2022. gada 1. maijā gāja bojā pēc kritiena no klints, kāpjot pa kilometru garu tūristu taku Ačipses cietokšņa drupu virzienā.

•    2022. gada 6. jūnijā Ņencu autonomajā apvidū, tūrisma ekspedīcijas laikā gar Baltās jūras krastu, gāja bojā tehnoloģiskās korporācijas VK ģenerāldirektora pirmais vietnieks Vladimirs Gabrieljans un direktora vietnieks iepirkumu jautājumos Sergejs Merzļakovs. Brīdī, kad topmenedžeri ar visurgājējiem mēģināja šķērsot Bugrjaņickas upi, transporta līdzeklis apgāzās un straume abus aiznesa jūrā.

 •  2027. gada 27. jūnijā nomira Abhāzijas telekomunikāciju operatora A-mobile līdzīpašnieks Jevgēņijs Palants kopā un viņa sieva Olga. Abiem bija durtas brūces.

•    2022. gada 4. jūlijā piemājas baseinā kotedžu ciematā Morskye Terasi pie Somu jūras līča ar cauršautu galvu peldēja Astra Shipping īpašnieka Jurija Voronova līķis.

 • 23. jūlijā zinātniski ražojošās apvienības Visokotochnie complexy ģenerāldirektora vietnieks, Dmitrijs Konopļovs pēkšņi nomira privātajā klīnikā. 45 gadus vecā topmenedžera diagnoze – sirds un asinsvadu slimība; viņš no dzīves aizgāja ksenoterapijas seansa laikā. Tā ir psihisko un neiroloģisko slimību, kā arī atkarību ārstēšanas metode, kuras pamatā inertās gāzes ksenona ieelpošana.

 •    Centrālajā klīniskajā slimnīcā, kur parasti ārstējas Krievijas politiskā un biznesa elite, 2022. gada 1. septembrī gāja bojā Lukoil toreizējais vadītājs Ravils Maganovs. Medijiem tika izplatīta ziņa, ka viņš nolēcis no sestā stāva.

•    2022. gada 8. februārī 43 gadu vecumā pēc insulta no dzīves šķīrās Igors Nosovs, Tālo Austrumu un Arktikas attīstības korporācijas vadītājs. Tas notika pēc sanāksmes, kuras laikā viņu atlaida no darba. Vēl viens TAAAK pārstāvis – Aviācijas departamenta izpilddirektors, 40 gadus vecais Ivans Pečorins – gāja bojā, pārkrītot pāri pilnā gaitā braucoša kutera bortam Japāņu jūrā 2022. gada 10. septembrī. Pečorinam bija uzticēts modernizēt Krievijas aviācijas rūpniecību; viņš strādājis tiešā Putina pakļautībā.

•    Anatolijs Geraščenko, bijušais Maskavas Aviācijas institūta rektors, 21. septembrī gāja bojā dīvainos apstākļos mācību iestādē, kur viņš bija strādājis no 1977. līdz 2015. gadam. Plašsaziņas līdzekļi vēstīja, ka 72 gadus vecais topmenedžeris nosities, krītot no liela augstuma un noripojot vairākus kāpņu posmus.

• Starptautiskā Transeirāzijas pārvadājumu koordinācijas padome sērās paziņoja, ka no dzīves 22. septembrī 52 gadu vecumā šķīries Pāvels Pčeļņikovs, kurš bija Russian Railways   struktūrvienības komunikāciju direktors. Ziņots, ka topmenedžeris, kurš īstenoja arī pārrobežu projektus, nošāvies uz sava Maskavas dzīvokļa balkona.

•    2022. gada 12. oktobrī it kā no Covid-19 nomira Nikolajs Petruņins – Krievijas domes Enerģētikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, kurš pārstāv politisko spēku Vienotā Krievija.

 •    2022. gada 21. novembrī Moncair helikopters, kas no Šveices, kur atrodas viņa vadītā kompānija YouHolder SA, veda Vjačeslavu Taranu uz viņa mājām Monako, nogāzās Piejūras Alpos netālu no Francijas pilsētas Nicas.

•    2022. gada 10. decembrī franču Rivjērā neilgi pēc maltītes ar lūgtiem viesiem būvkompānijas Don Stroy līdzdibinātāju Dmitriju Zeļenovu pārņēma nelabuma sajūta, un viņš, krītot pāri kāpņu margām, sasita galvu. Neatliekamā palīdzība viņu nogādāja reanimācijā, taču pie samaņas viņš vairs nenāca.

•    2022. gada 16. decembrī savā kabinetā miris atrasts Oļegs Zacepins, Lukoil meitasuzņēmuma Kogalimneftegaz ģenerāldirektors.

•    Daudzprofilu uzņēmējs no Joškarolas Vladimirs Bidanovs 2022. gada 23. decembrī atrasts Indijas viesnīcā savā numurā bez samaņas, ar dažām tukšām vīna pudelēm blakus. Pēc divām dienām, 2022. gada 25. decembrī, tajā pašā viesnīcā, svinot savu 65. dzimšanas dienu, pa viesnīcas trešā stāva logu izkritis gaļas un desu produkcijas ražotāja Vladimirsky Standart direktors Pāvels Antovs, iepriekšminētā Bidanova draugs.

 •    24. decembrī no dzīves šķīrās Aleksandrs Buzakovs, kurš kopš 2011. gada bija akciju sabiedrības Admiralteyskye verfi ģenerāldirektors. Šis uzņēmums pilda ļoti svarīgus militārus pasūtījumus, būvē kuģus un zemūdenes, tostarp raķešu Kalibr nesējas. Mediji, neizpaužot detaļas, 66 gadus vecā topmenedžera nāvi raksturoja kā “priekšlaicīgu” un “traģisku”.

•    2023. gada 4. aprīlī Jakutskenergo ģenerāldirektora pirmais vietnieks Igors Škurko atrasts izmeklēšanas izolatora kamerā, uz kurieni nosūtīts saskaņā ar tiesas lēmumu. Tas notika nākamajā dienā pēc aizturēšanas kukuļņemšanas lietā. Avots spēka struktūrās informēja vietni Arcticpost, ka izolatorā nav notikusi pašnāvība.