Nav nekādi kebabu cepēji
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
IT nozare arvien vairāk nodarbina trešo valstu pilsoņus. Kur uzņēmumi viņus atrod?
Šā gada maijā viens no Latvijas spilgtākajiem jaunuzņēmumiem Printify pacēlās jaunā līmenī, piesaistot trīs miljonu dolāru investīcijas no riska kapitāla kompānijas Bling Capital, kas apvieno virkni investoru no pasaules vadošajiem IT, tehnoloģiju un interneta gigantiem. Viņu vidū ir arī YouTube līdzibinātājs Stīvs Čens, Times Magazine valdes locekle Keitija Stanstone, Pinterest prezidents Tims Kendals un vēl deviņdesmit ievērojami nozares speciālisti.
Uzslavas, bet jo īpaši uzticība finansiālā atbalsta veidā no pasaules mēroga grandiem varētu būt ļoti patīkama, taču jebkura uzņēmuma pamatā ir tā darbinieki. Kā teica sers Ričards Brensons: “Klienti nav pirmajā vietā. Pirmajā vietā ir darbinieki. Ja viņi būs laimīgi, tad arī klienti tādi būs.” Īpaši noderīgs šis padoms šķiet apstākļos, kad darbinieku trūkst daudz un visās nozarēs, un ne jau tikai Latvijā.
Šķiet, visstraujāk no Eiropas Savienības valstīm mainās Vācija, kas sper milzu soļus ekonomiskās attīstības vārdā, bet cieš no iedzīvotāju novecošanas problēmas un darbaspēka trūkuma. No šā gada Vācija ir atvērusi durvis kvalificētiem trešo valstu pilsoņiem, lai novērstu aizlāpītu šo caurumu. Līdzīga situācija ir tepat Latvijā – iedzīvotāju novecošana, emigrācija, arī nevēlēšanās strādāt par zemām algām, kas raksturīgas celtniecībai un transporta nozarei. Starp citu, tieši sauszemes transporta un ēku celtniecības jomās nodarbinātie ir saņēmuši 47 % no visām ārzemniekiem izsniegtajām darba atļaujām, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.
Tomēr darbaspēka trūkums vērojams ne tikai nozarēs, kur ir zemas algas. Arī IT jomas uzņēmumi jau gadiem sūdzas par darbinieku trūkumu, un Normunds Bergs nepaguris mudina bērnus mācīties matemātiku.
Diemžēl uzņēmumi nevar gaidīt, kamēr Latvijas bērni iemācīsies matemātiku; tiem jārīkojas nekavējoši, lai turpinātu attīstīties. Piemēram, Printify nodarbina 85 cilvēkus, un gandrīz piektā daļa ir ārzemnieki. Darbinieku skaitu šogad plānots palielināt divas reizes. Dubultot darbinieku skaitu, sasniedzot 200, šogad plāno arī Latvijā radītais savstarpējo aizdevumu uzņēmums Mintos. Līdzīgs ārzemnieku īpatsvars, 17–20 %, ir arī citos nozares uzņēmumos, bet visvairāk citu valstu pilsoņu strādā Accenture – 23 % no 1600 darbinieku nav no Latvijas.
Ukraina, Krievija un Turcija
Šogad PMLP ir izsniegusi 11,4 tūkstošus darba atļauju trešo valstu pilsoņiem (cik Eiropas Savienības valstu pilsoņu strādā Latvijā, to neviens neuzskaita), kas ir par 48 % vairāk nekā pirms gada un, protams, rekords, turklāt ne tikai absolūtajos skaitļos, bet arī augstākais rādītājs pēdējo trīs gadu laikā pieauguma ziņā. Pērn izsniegto darba atļauju skaits palielinājās par 28 % attiecībā pret iepriekšējo gadu, vēl pirms tam – par 15 procentiem. No visām pagājušajā gadā izsniegtajām atļaujām darbam programmēšanā, konsultēšanā un ar to saistītās jomās izsniegtas 943. Kā liecina Forbes aptaujāto uzņēmumu dati, populārākās valstis, no kurām ierodas IT segmenta darbinieki, ir Krievija, Ukraina un Turcija (Accenture, Printify, Visma Labs), tomēr gana daudz ir arī no citām valstīm – Kanādas, Ēģiptes, Nepālas, Izraēlas, Indijas, Gruzijas, Pakistānas, Argentīnas, Nigērijas, Dominikānas, Uzbekistānas u. c. “Novērojam tendenci, ka daudzi ārzemnieki pārceļas uz Latviju arī personīgās situācijas dēļ, piemēram, izveidojot attiecības vai nodibinot ģimeni. Ir arī latvieši, kuri vēlas atgriezties dzimtenē,” saka Mintos personāla vadītāja Marija Pedleja, kura arī pati ir pārcēlusies no Lielbritānijas uz Latviju.
Lieliskas atsauksmes
Printify dibinātājs Jānis Berdigans ārzemniekus slavē – viņi sniedz komandai citādu skatījumu, plašāku pieredzi, jaunas idejas problēmu risināšanā, turklāt ir ļoti centīgi un strādīgi. Viņš uzsver, ka tie “nav nekādi kebabu cepēji, bet jaunieši, kuri gatavi smagi strādāt, ar labām valodu un tehnoloģiju zināšanām”. Savukārt Mintos pārstāve norāda, ka komandas dažādība ir mērķtiecīga izvēle, lai uzņēmums labāk strādātu, tostarp ar starptautiskiem klientiem. “Mēs meklējam ārzemniekus, kad secinām, ka Latvijā nav kandidātu ar nepieciešamajām kompetencēm. Un mums ir kolēģi, kuri savu dzimto valodu izmanto klientu apkalpošanā,” saka Visma Labs vadītāja Iveta Bukane.
Process joprojām smags
Lai arī Latvijas uzņēmumi trešo valstu IT speciālistus algo arvien vairāk, darbā iekārtošanas process joprojām ir sarežģīts. “Daļa ir ārzemju studenti, kuri atbraukuši uz Rīgu mācīties. Kad viņi beidz studēt, mēs kārtojam darba atļauju. Process ir diezgan smagnējs samudžināto normu dēļ, tomēr PMLP palīdz to atrisināt,” situāciju raksturo Jānis Berdigans. Un kompānijas turpina meklēt darbiniekus visā pasaulē – gan caur sociālajiem tīkliem, īpaši LinkedIn, gan izmantojot personālatlases uzņēmumu pakalpojumus un vakanču portālus, gan caur jau esošajiem darbiniekiem. Piemēram, Mintos, aptaujājot savus līdzstrādniekus, izveidoji sarakstu ar 500 potenciālajiem darbiniekiem. Aizvien vairāk šādu metodi izmanto arī Visma Labs. Un spēkā ir senā patiesība – kas meklē, tas atrod.