Kā izpūst no mušas ziloni?
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Pēdējās dienās Latvijas informatīvo telpu pāršalc ziņas par GP Nord piegādātajām sejas maskām un respiratoriem. Man ir paveicies – pazīstu gan Delfu raksta autorus, gan GP Nord īpašnieku. Labi zinu, ka ne vieni, ne otrs nemelotu. Jautājums “Kur tad ir taisnība?” pamudināja mani palūkoties uz šo gadījumu.
Kādreiz, kad man bija 19 gadu, viens no maniem kavalieriem bieži sacīja, ka nekas nav melns vai balts, un jāprot nostāties otras puses vietā, pamēģināt saprast. Kaut kādu iemeslu dēļ tas atausa manā atmiņā tieši šajā gadījuma analīzē. Aizskrienot pa priekšu notikumiem – uzņēmējam visticamāk ir taisnība, taču, iespējams, viņam vajadzēja paturpināt skaidrošanu, lai cik apnicīgi vai nogurdinoši tas būtu.
Par ko stāsts? Delfi.lv šī gada 7.maijā nopublicēja rakstu ar virsrakstu “Gandrīz miljonu vērtā ‘airBaltic’ krava no Ķīnas: masku sertifikāts nederīgs, respiratori – neatbilstoši”
Skaidrs, ka jau no virsraksta vidējais Delfi komentētājs izdara secinājumu un ieiet komentāru sadaļā, lai nozākātu uzņēmēju, ministriju, valsti un vispār visus. Lai arī pēc būtības maskas ir sertificētas, virsrakstā to nedrīkst likt, jo kurš tad gribēs lasīt, ka viss ir kārtībā?
Virsraksts, protams, ir ievērības cienīgs, taču jau raksta otrajā rindkopā apgalvojums kļūst maigāks: “… ir pamats apšaubīt to, vai šīm maskām un respiratoriem bija arī atbilstoša sertifikācija…[..]” . Tātad – virsrakstā – sertifikāts nederīgs, jau pēc brīža – ir pamats apšaubīt. Kas tad ir realitātē?
Realitāte nav tik viennozīmīga: masku saražošanas brīdī (22.martā) to sertifikāts bija derīgs, taču kamēr maskas tika piegādātas un līdz pēdējās partijas piegādei 17.aprīlī – Covid krīzes dēļ un milzīgā sertifikātu viltojumu daudzuma dēļ, attiecīgās iestādes bijušos sertifikātus jau bija paspējušas anulēt un izdot jaunus. Vai šajā gadījumā ir pamats teikt, ka masku sertifikāts ir bijis nederīgs? Nav vis.
Otra virsraksta daļa ir “respiratori – neatbilstoši”. Tikai nav pierakstīts, kam tieši neatbilstoši. Tālāk rakstā ir norādīta virkne ar cipariem un burtiem, lappušu numerācija, bet būtību var izlobīt: uzņēmums saražojis respiratorus, tiem ir “atšķirīga preču zīme” un cits CE numurs. Tālāk gan minēts, ka tomēr viss pluss mīnuss sakrīt, jo uzņēmums gatavojies “cietajam Brexit”, kura gadījumā Lielbritānijā izdoti CE sertifikāti varētu nebūt spēkā. Turklāt arī dažādu juridisko uzņēmumu logo ir līdzīgi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ir saražoti respiratori ar konkrētu preču zīmi un CE sertifikātu. Tomēr Brexit dēļ nācies pamainīt gan preču zīmi, gan CE sertifikātu. Delfi gan tālāk atzīst – abi CE sertifikāti ir derīgi. Bez vārdiem “interneta vietnē pieejamie respiratoru attēli ir vizuāli atšķirīgi no līgumam pievienotā.” Es, protams, atvainojos, bet interneta veikalos atrodamo preču bildes arī visbiežāk atšķiras no tām, kas ir uz preces iepakojuma. Tas, ka atšķiras preču zīmes, arī visticamāk ir normāli, jo tāpēc jau tās ir reģistrētas preču zīmes, lai tās neviens neatkārtotu un neviltotu – līdzīgi kā ar patentiem.
Delfi rakstā arī piesauc IRC Polska 27.martā publicēto paziņojumu, kurā ir teikts, ka visi no 1.līdz 26.martam izsniegtie sertifikāti, kas attiecas uz precēm, kas saistītas ar Covid-19, ir atsaukti. “Līdz ar to naktī no 28. uz 29.martu, kad Latvijā nosēdās pirmā “airBaltic” vestā krava, sertifikāts, kam saskaņā ar līgumu vajadzēja apliecināt šo masku atbilstību, vairs nebija spēkā,” raksta Delfi. Tomēr Delfi nespriež par to, ka krava bija jau izgatavota 22.martā, kad sertifikāts bija derīgi, un neviens uzņēmējs nevarēja zināt, ka krava, kura jau ir izlidojusi no Ķīnas, pēkšņi kļūs “nederīga”. Tāpat kaut kādu iemeslu dēļ necitē visu IRC Polska paziņojumu (lai arī fotogrāfija ir), bet tikai pusi no teikuma. IRC Polska gan raksta: “ – all issued certificates in period of 1st – 26th March 2020 in scope of products related to Covid-19 has been withdrawn and ICR Polska is processing their re-issue on new certificate template and new identification numbers”. Proti, uzņēmums atsauc sertifikātus, bet strādā pie tā, lai izsniegtu jaunus ar jauniem identifikācijas numuriem.
Jā, ICR bija anulējuši CE sertifikātus, kurus paši bija izsnieguši uz MICEZ Equipment Testing & Technical Co atzinumiem. Tomēr 17.martā, kad tika slēgts līgums ar NMPD, GP Nord izvēlētai rūpnīcai bija derīgs ICR sertifikāts, tāpat arī preces inspekcijas datumā rūpnīcā 22.martā tai ir bijis derīgs CE, kuru vēlāk ICR, nekontrolētu viltojumu daudzuma dēļ, atsauca. Turklāt 16.aprīlī ICR izsniedza preču ražotājam jaunu sertifikātu, kas vēl joprojām ir derīgs – un to Delfi atzīst.
Rakstu autori piemin European Safety Federation (ESF) paziņojumu, ka daudzi IAL līdzekļu sertifikāti ir viltoti. ESF mājas lapā ir ievietots atzinums no MICEZ (Ķīnas laboratorija), ka viņu vārds ir ticis izmantots viltotos dokumentos. Tomēr Delfi apgalvo, ka MICEZ laboratorija nav uzskatāma par akreditētu. Jautājums – kāpēc ESF publicē MICEZ laboratorijas paziņojumu, ja tā nemaz nav akreditēta? Iespējams, ir pamats.
Amizants ir Delfu traktējums attiecībā uz Lielbritānijas BSI: “Spriežot pēc atzīmes uz dokumenta šī lapa ir ņemta no kādas Lielbritānijas kompānijas “BSI Assurance UK Limited”…[..]”. Tikpat labi var uzrakstīt arī: “Spriežot pēc kādas amerikāņu tehnoloģiju kompānijas Apple Inc. informācijas..” Pēc Bloomerg informācijas, BSI ir viena no galvenajām britu veselības jomas sertifikācijas kompānijām, nav gluži “kāda britu kompānija.”
Lai arī iztirzājumu varētu paturpināt, tas nav mans mērķis. Drīzāk gribētos vērst uzmanību uz to, cik svarīga ir faktu interpretācija un mērķis, ar kādu notikumi tiek interpretēti. Būtībā neviens atsevišķs Delfu teikums nav melīgs, taču raksts kopumā nav arī īsti taisnība.
Šobrīd ir pasūtīta papildus ekspertīze, tiek gaidīti visādi atzinumi no neatkarīgiem ekspertiem. Kādi būs rezultāti? Esmu par 95% droša, ka maskas un respiratori būs atzīti par labu esam. Kāpēc? Tāpēc, ka nav tāda uzņēmēja, kurš plāno strādāt ilgtermiņā un ir gatavs piegādāt savai tautai graujošu produktu. Ikviens kapitālists, cerot uz peļņu, izdarīs visu, lai ātrāk tiktu ārā no bedres un pelnītu ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Un pat, ja kādam ir pretēja pārliecība, ir skaidrs, ka tas saņems nosodījumu un būs spiests ar laiku slēgt uzņēmumu.
Lai arī GP Nord ir jauns uzņēmums, tas jau ir piegādājis kurpju pārvalkus, aizsargkombinezonus, respirators un medikamentus. Pat, ja šis uzņēmums ir jauns un kādam var radīt jautājumus, tad pašam uzņēmuma īpašniekam ir pietiekama pieredze farmācijas nozarē – gan jau deviņus gadus strādājot Lielbritānijā zāļu vairumtirdzniecības uzņēmumā var iegūt nepieciešamos kontaktus un iemācīties atvest masku kravu no vienas valsts uz otru bez kļūmēm. Ja uzņēmējam ir izdevies būt īstajā laikā un īstajā vietā – tā ir viņa priekšrocība, nevis trūkums. Tautā to sauc par konkurenci. Ja nu kādam no konkurentiem ir pretenzijas, tad tās var nekautrējoties izteikt – vismaz Forbes līdz šim nav tādus saņēmis.