Miera ostas meklējumos

• Foto: Edmunds Brencis

Černihivas apkures katlu ražotājs Altep Ukrainā darbojās kopš 2008. gada un ik gadu saražoja 15 tūkstošus apkures iekārtu. 2022. gada februārī Černihivu okupēja Krievijas karaspēks. Notika kaujas, pilsētu apšaudīja ar raķetēm.  “Mēs bijām spiesti pārtraukt ražošanu, vairākām mūsu darbnīcāam trāpīja mīnas un artilērijas lādiņi, trešdaļa produkcijas tika fiziski iznīcināta vai bojāta. Apmēram trīs mēnešus, kamēr notika cīņas, mēs nestrādājām un remontējām darbnīcas. 2022. gada aprīlī Černihiva tika atbrīvota, un jūnijā mēs varējām atsākt darbu,” stāsta Altep attīstības direktors Dmitrijs Khomenoks. Viens no nozīmīgākajiem uzņēmuma lēmumiem bija ieiešana Latvijas tirgū.

Pirms kara Altep strādāja ar Moldovu, Rumāniju, Lietuvu un Baltkrieviju. 2021. gadā parādījās plāni attiecībā uz Latviju. Tika parakstīts līgums ar Latvijas tirdzniecības namu Ukraina par Altep produktu reklamēšanu.

Ukrainas tirdzniecības nama dibinātājs ukrainis Aleksandrs Petrovs Jūrmalā dzīvo kopš 2000. gada un kopš 2014. gada palīdz Ukrainas uzņēmumiem. “Pēc 2014. gada Eiromaidana kļuva skaidrs, ka Ukraina izvēlējusies kursu uz Eiropu. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (biznesa asociācija Ukrainā, kurā ir aptuveni 8000 biedru) uzņēmēji sāka vērsties ar jautājumiem par uzņēmējdarbības iespējām Eiropas Savienībā,” saka Petrovs. “Mēs sākam ar konsultācijām biznesam, darbojamies kā Eiropas biroji, veidojam kopuzņēmumus.” Tirdzniecības namu viņš nodibināja 2018. gadā. “Mēs saņemam procentus no to preču pārdošanas, kas ar mūsu palīdzību ir ienākušas Latvijas tirgos.”

Dmitrijs Khomenoks saka – bija nepieciešami vairāki mēneši, lai Altep atgūtos.  Galveno kaitējumu karš nodarīja darbaspēkam – kāds no komandas devās karā, kāds pārcēlās uz citu reģionu vai valsti. Altep 350 cilvēku komanda 2022. gada pavasarī samazinājās par 40 procentiem. “Bija grūti savākt cilvēkus, tas prasīja laiku no maija līdz oktobrim. Tikai novembrī mēs varējām sasniegt tādus pašus ražošanas apjomus, kādi bija pirms kara, – 1200 katlu mēnesī. Salīdzinājumam – jūnijā tie bija 300 katlu,” stāsta Dmitrijs.

2023. gada sākumā Altep saskaņoja Latvijas klientu sarakstu un martā sāka sarunas. “Mūsu produktu sertifikāti, kas iepriekš iegūti ES, ļauj mums pārdot savus produktus visām Eiropas Savienības valstīm. Likums ļauj nevis izveidot savu biroju, bet strādāt tieši izplatītāja noliktavā,” Dmitrijs skaidro.

Viesmīlīgā Latvija

Altep ir viens no 15 Ukrainas uzņēmumiem, kas ar Aleksandra Petrova palīdzību Latvijā ienācis pēc pilna mēroga kara sākšanās Ukrainā. Salīdzinājumam – no 2014. līdz 2022. gadam Aleksandrs uz Latviju atveda 19 Ukrainas uzņēmumus. Tātad pusotra gada laikā Tirdzniecības nams Ukraina uz Latviju atvedis gandrīz tikpat daudz uzņēmumu kā iepriekšējos desmit gados.

Ukrainas vēstniecība Latvijā informē, ka 2022. gadā un 2023. gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā pieaudzis uzņēmumu skaits ar Ukrainas izcelsmes investīcijām. “Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma Latvijā ir parādījušies aptuveni 50 jauni uzņēmumi ar Ukrainas izcelsmes investīcijām. Tie strādā IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības, audiovizuālo pakalpojumu jomā,” saka Anatolijs Kutsevols, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā. Arī Ukrainas Uzņēmēju savienība, kas apvieno vairāk nekā 1000 uzņēmumu, nosaukusi trīs uzņēmumus, kas sāka strādāt Latvijā jau aizvadītajā gadā.

Ko šie uzņēmumi meklē Latvijā?

Pēc kara sākuma ukraiņi saskārās ar ražošanas pārvietošanas un loģistikas problēmu. Baltkrievija ir slēgta, šai valstij no 2022. gada 24. februāra nav aviosatiksmes ar Ukrainu. Vairāki Ukrainas reģioni ir kļuvuši par frontes līniju. “Ukrainas uzņēmumiem Latvija paver pieeju ES un Skandināvijas valstīm, kā arī trim Baltijas ostām. Tas ir ļoti svarīgi Ukrainas biznesam, jo īpaši tāpēc, ka tagad mums ir jādomā par jauniem transporta koridoriem,” saka Latvijas goda konsuls Ukrainas Rietumu reģionā Iļja Hočs.

Latvija Ukrainas informatīvajā telpā parādījās kā viens no stratēģiskajiem partneriem un sabiedrotajiem karā ar Krievijas Federāciju. “Ukrainas un Latvijas tautu mentalitāte ir ļoti tuva, mēs esam PSRS upuri, un mums ir tāds pats priekšstats par notiekošajiem procesiem. Manuprāt, Latvija mums ir atvērtāka nekā citas Baltijas valstis,” uzskata Hočs.

Pēc Petrova domām, svarīgs pluss ir ienākuma nodokļa neesamība. Mūsdienu paradokss – gan ukraiņi, gan latvieši saprot krievu valodu.

Bez starpnieka

Andrejs Hudo no Ļvivas ir holdinga !Fest īpašnieks. Kopš 2007. gada holdings ir izaudzis līdz 123 restorāniem. Starp tiem ir kafejnīcu ķēde Drunken Cherry, kas pārdod tikai ķiršu uzlējumu un atrodas lielākajā daļā Ukrainas, Varšavas un kopš 2022. gada – arī Vecrīgas centrā.  “Mēs plānojām biznesu Latvijā vēl pirms pilna mēroga kara sākuma. Tas ir loģisks turpinājums ārzemju biznesam, ko mēs sākām ar Drunken Cherry Polijā pirms pieciem gadiem,” saka Hudo.

Lai sāktu darboties Latvijā, Hudo un viņa partneri – Polijas un Latvijas pilsoņi – investēja Latvijas uzņēmumā. “Mums ar Ukrainas partneriem pieder 51 % !Fest Latvijas uzņēmuma,” neslēpj Hudo. Investīciju apjoms netika atklāts, bet parasti franšīzes Drunken Cherry izmaksas ES valstīm ir 120 tūkstoši eiro.

Uz Latviju plānots atvest arī konceptuālo restorānu Rebernia, kur tiek pasniegti tikai ēdieni no cūku ribiņām. Pašlaik šāds restorāns tiek atvērts Polijā. “Esam gandarīti par to, kā mūs sagaidīja Rīgā. Viesu ir ļoti daudz, cilvēkiem patīk krāsainais interjers un mūsu višņivka,” stāsta restorāna zīmola menedžeris.

Harkivas apgabala durvju ražotāju Olvud Latvijas partneri atrada paši. “Šī gada sākumā man atrakstīja Latvijas uzņēmumi, maijā parakstījām līgumu, bet jūnijā jau veicām pirmo piegādi – durvis. Visu paši, bez starpniekiem,” saka Olvud vadītājs Dmitrijs Šterenbergs. Kopumā mēbeles ir viens no tiem produktiem, par kuriem mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā ir liela interese.  “Latvijai ir interese par veselu virkni Ukrainas produktu. Piemēram, mīkstās mēbeles. Paši latvieši man jau 2019. gadā lūdza atrast šādus ražotājus,” stāsta Iļja Hočs.

Kā norāda Ukrainas vēstniecība Latvijā, Ukrainas agroindustriālais komplekss un transporta nozare izrāda lielu interesi par ieiešanu Latvijas tirgū. 2022. gada beigās preču eksporta struktūrā no Ukrainas uz Latviju lauksaimniecības preces bija 30% (91,7 miljoni eiro). Ukrainas pakalpojumu eksporta struktūrā Latvijā 50 % (19,7 miljoni eiro) ir transports. “Kopš 2022. gada Ukrainas pārtikas rūpniecības eksportētāji ir ieinteresēti piegādēs Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēm. To veicina tirdzniecības ierobežojumu atcelšana starp Ukrainu un ES, kā arī šo tīklu atteikšanās piegādāt produktus no agresorvalstīm. Ukrainai jau ir 650 preču vienību Maxima tīklā un 300 preču vienību Rimi tīklā,” stāsta Anatolijs Kutsevols.

Piemēram, konditorejas uzņēmumu Biscotti Latvijā jau pārstāv desmit tirdzniecības partneri, un tas plāno pievērsties mazumtirdzniecībai. Korporācija Biosfera ir liels mājsaimniecības un personīgās higiēnas līdzekļu ražotājs. Korporācijas dibinātājs un izpilddirektors Andrejs Zdesenko ieņem 62. vietu Forbes Ukraina 100 bagātāko cilvēku sarakstā, viņa kapitāls ir 175 miljoni ASV dolāru. Biosfera pārstāvis stāsta, ka Latvijā uzņēmums strādājis jau pirms kara sākuma, bet kopš 2022. gada 24.  februāra vairākkārt palielinājis savu klātbūtni, un šajā ziņā palīdzējusi labdarības iniciatīvu uzsākšana sadarbībā ar Ukrainas vēstnieku Latvijā.

Pielāgošanās grūtības

Bijuši arī gadījumi, kad ukraiņu uzņēmēji pametuši Latviju. Līdz 2018. gadam uzņēmējs Oļegs Višņakovs (Nr. 92 Forbes Ukraina sarakstā, 130 miljoni dolāru) un viņa partneri Rīgā bija atvēruši trīs Accor tīkla viesnīcas: Mercure (4 zvaigznes), Ibis Riga (budžeta, 3 zvaigznes) un grezno Pullman Old Town (5 zvaigznes). Bet 2021.–2022. gadā Višņakovs visas viesnīcas pārdeva. “Mēs pieņēmām šo lēmumu pēc lokdauna, jo samazinājās tūristu skaits,” viņš saka.

Karš gan mudina Ukrainas uzņēmējus atvērt uzņēmumus Latvijā, gan rada grūtības. “Eiropiešiem ir vajadzīgas stabilitātes garantijas. Mūsu tirdzniecības nams palīdz – eiropieši noslēdz līgumu ar mums pa tiešo. Modelis ir šāds – kara laikā Ukrainas partneri strādā caur mums, un pēc kara mēs palīdzam klientiem izveidot savus uzņēmumus,” skaidro Aleksandrs Petrovs. “Nākamais sadarbības posms ar UkrainasTirdzniecības namu būs kopīgas montāžas rūpnīcas izveide Latvijā, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc apkures iekārtām ES,” saka Dmitrijs Khomenoks no Altep.

Pēc Petrova teiktā, Ukrainas produkts bieži nav piemērots ES tirgum, tas ir jāpielāgo, tostarp tirdzniecība un sertifikācija Eiropas standartiem. “No darba sākuma līdz pirmā līguma parakstīšanai mums ir smags ikdienas darbs septiņu mēnešu garumā,” saka Andrejs Zadvorņaks, Wiener Kaffee LLC, viena no lielākajiem kafijas uzņēmumiem Ukrainā, komercdirektors. Ienākot tirgū, viņiem palīdzēja sabiedriskā organizācija Nazovni (kas tulkojumā nozīmē Ārpusē), Ukrainas vēstniecība Latvijā un partneri no Tirdzniecības nama Ukraina. “Mūs interesē arī Lietuvas un Igaunijas tirgi, tāpēc esam atvēruši Wiener Kaffee Baltic pārstāvniecību Rīgā, lai paplašinātos arī citās Baltijas valstīs,” savos plānos dalās Zadvorņaks.

Ukrainas IT

Ukrainā ir milzīgs plaukstošs IT uzņēmumu, jaunuzņēmumu un finanšu tehnoloģiju tirgus, kas piedāvā ārpakalpojumus visai pasaulei. IAOP asociācijas 2020. gada Global Outsourcing 100 sarakstā 21 uzņēmums ir no Ukrainas. Latvija Ukrainas programmētāju un jaunuzņēmumu darbam centīsies radīt labvēlīgus apstākļus.

Bijušais Latvijas Ministru prezidenta padomnieks Covid-19 pandēmijas laikā Mārtiņš Daugulis vēlas izveidot Ukrainas un Baltijas Tehnoloģiju biznesa kameru. “Līdz 2023. gada beigām mums ir jāieskicē jaunās organizācijas plāns. Veicam pārrunas ar uzņēmumiem Latvijā un Ukrainā,” saka Daugulis. Viens no Ukrainas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kas jau ienāk Latvijas tirgū, ir EasyPeasy Insurtech. To izgudroja Arsenal Insurance (viena no desmit lielākajām apdrošināšanas sabiedrībām no aptuveni 100 Ukrainas apdrošinātājiem)  līdzīpašniece Marina Avdejeva.

Easy Peasy Insurtech ir lietotne auto apdrošināšanas pārdošanai pēc principa cik braucat, tik maksājat. Automašīnā tiek uzstādīts īpašs izsekotājs, kas reāllaikā pārraida nobraukuma datus uz Insurtech operētājsistēmu. Klients maksā par apdrošināšanu saskaņā ar nobrauktajiem kilometriem. “Šis auto apdrošināšanas modelis, ko sauc samaksa par jūdzēm, ir izstrādāts Amerikas Savienotajās Valstīs un Lielbritānijā. Ukrainā un Eiropā tas vēl tikai uzņem apgriezienus. Tagad mums ir aptuveni 1000 klientu. Mēs ceram ienākt Latvijas tirgū ar Easy Peasy līdz 2023. gada beigām. Esam sarunu stadijā ar Latvijas apdrošinātājiem, kuri būtu gatavi no mums pieņemt šādus riskus. Latvijā ar apdrošināšanas tehnoloģijām nodarbojas ukrainis Andrejs Sprengels, kurš te dzīvo kopš 2022. gada,” stāsta Marina Avdejeva. Pēc apdrošināšanas partnera izvēles viņa sāks starpnieka licences iegūšanas procedūru.

Latvijā plāno ienākt arī finanšu trehnoloģiju uzņēmums NovaPay. Šī maksājumu sistēma pašlaik kārto formalitātes, lai saņemtu licenci no EMI (Electronic Money Institution) Lietuvā. Tā uzņēmumam ļaus darboties Baltijas un ES tirgos. NovaPay iespēju ienākt Eiropas tirgū pēta kopš 2020. gada. “Katalizators mums bija Krievijas pilna mēroga iebrukums. 2022. gada augustā mēs atvērām biroju Viļņā un iesniedzām dokumentus Lietuvas Centrālajai bankai. Tagad mēs esam dialogā ar regulatoru,” saka NovaPay izpilddirektors Andrejs Krivošapko.

Ukrainā NovaPay ir nopietns spēlētājs ar 11 gadu vēsturi un 45% vietējā naudas pārvedumu tirgus. NovaPay ir daļa no NovaPost grupas, kas pieder uzņēmējiem Vjačeslavam Kļimovam un Vladimiram Poperešņukam (Nr. 69./70. Forbes Ukraina sarakstā ar 155 miljonu dolāru kapitālu katram). NovaPost pasta tīklam Ukrainā ir aptuveni desmit tūkstoši filiāļu. 2023. gada maijā uzņēmums paziņoja par desmit miljonu eiro investīcijām, lai atvērtu 200 jaunu filiāļu Eiropā. Tās jau ir atvērtas Vācijā, Čehijā, Rumānijā, Lietuvā un Polijā. Nodibināta arī SIA Nova Post Latvia. “Mēs sagaidām, ka šogad Latvijas iedzīvotāji varēs izmēģināt NovaPost loģistikas pakalpojumus, un pēc tam mēs varēsim viņiem piedāvāt mūsu finanšu pakalpojumus ērtai naudas un ikdienas finanšu piegādei,” saka Krivošapko.

Šajā uzņēmumu grupā ietilpst arī kravu pārvadājumu aviokompānija, kas sadarbībā ar Latvijas lidsabiedrību RAF-Avia jau veic gaisa pārvadājumus maršrutā Žešova–Rīga. Pirmās lidmašīnas šajā maršrutā gaisā pacēlās šī gada maijā.