Maksā zemniekiem, lai viņi strādātu ilgtspējīgāk

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Publicātes foto

Izklausās gandrīz vai aizdomīgi – uzņēmums tirgo zilu gaisu! eAgronom dibinātājs Robins Saluoks jokojot atbild: “Nē, mēs maksājam zemniekiem par šo pliko gaisu.” Piemēram, viņa tēvam pieder 1400 hektāru liela bioloģiskā saimniecība, un viņš jau strādā ilgtspējīgi, tāpēc šajā gadījumā saņem nevis 30 eiro, bet aptuveni 20 eiro. Šī summa varbūt nešķiet liela, bet Robins teic, ka tā nosedz viena darbinieka visa gada algu un ir patīkams bonuss.

Arī Latvijā pirmās 23 zemnieku saimniecības piedalās eAgronom oglekļa programmā, un divas jau ir saņēmušas samaksu par aprēķināto atmosfēras oglekļa kredītu piesaistīšanu augsnē – Jaunkalējiņi Grundzāles pagastā un Dižavoti Rugāju pagastā.

Domājot par nākotni, Robins sapņo, ka ar laiku eAgronom būs tikpat liels un uzticams zīmols kā John Deer. “Šis uzņēmums ir paraugs jebkurā nozarē,” viņš uzskata. Jaunuzņēmēji parasti piemin dažas grāmatas, piemēram, Four Hour Workweek, LEAN Startup un Atomic Habits, bet Robins iesaka izlasīt grāmatu John Deer Way. “Autori sāka rakstīt grāmatu par perfektu kompānijas kultūru, bet beigās uzrakstīja grāmatu par John Deer. Tā ir ļoti inovatīva kompānija, viņi ir kā Apple traktoru nozarē,” Robins salīdzina.

Lai gan sākotnēji Robins negāja ģimenes pēdās un izvēlējās studēt datorzinātnes, pirms sešiem gadiem viņš atgriezās pie saknēm, jo tēvs sāka meklēt programmatūru, kas palīdzētu vadīt saimniecību. Neko gana labu nevarēja atrast, tāpēc dēls nolēma to izstrādāt pats. Šī programmatūra, kas palīdz atvieglot gan saimniecības ikdienas pārvaldību, gan ilgtermiņa stratēģijas plānošanu, ir paredzēta, lai ievadītu visus datus par graudiem, ko saimniecībā audzē, darbiniekiem, patērēto degvielu utt. Tā izrādījās noderīga, un arī citi zemnieki sāka programmatūru izmantot. Tagad ar to tiek pārvaldīti jau vairāk nekā 160 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā un vairāk nekā miljons hektāru lauksaimniecības zemes visā Eiropā.

Jau pirmajā prototipā Robins iestrādāja kalkulatoru, ar kuru var noteikt organisko vielu daudzumu augsnē. “Aramkārta ir tā augsnes daļa, ko izmantojam ražošanas procesā, un tās auglība tieši ietekmē sagaidāmo rezultātu. Būtisks elements ir organiskās vielas daudzums tajā, kas arī visaktīvāk piesaista oglekli augsnei,” viņš skaidro. Tolaik tam nebija nekāda ekonomiska labuma, bet tas iedeva kontekstu par zemes veselības stāvokli.

Pirms diviem gadiem Robins beidzot atrada iespēju, kā izmantot šos datus. eAgronom izveidoja oglekļa programmu, kas atalgo zemniekus, kuri strādā ilgtspējīgi. “Zemnieki labprāt maina savus paradumus uz ilgtspējīgākiem. Ilgtermiņā šīs prakses ir labas, jo saimniecības būs efektīvākas, bet arī īstermiņā tām ir jānes peļņa,” saka Robins.

Lauksaimniecība kopumā ir konservatīva nozare, jo katras izmaiņas zemniekam ir liels risks. Viņa karjerā ir tikai aptuveni 40 sezonu – rezultātus no jaunām praksēm var redzēt tikai reizi gadā. Izmaiņas ir riskantas, tāpēc jo īpaši ir vajadzīga īstermiņa motivācija mainīt savus paradumus.

eAgronom sākās kā programmatūra lauksaimniekiem, bet tagad uzņēmums ir papildinājis savu darbību ar oglekļa programmu. Zemniekiem, uzlabojot un pilnveidojot savu saimniekošanas praksi, rodas konkrēts oglekļa ietaupījums. Uzņēmums tos sauc par oglekļa kredītiem, un viens oglekļa kredīts atbilst vienai metriskajai tonnai oglekļa dioksīda. Patlaban cena par vienu uzkrāto CO2 tonnu ir 30 eiro par hektāru.

Šos kredītus no eAgronom pērk gan lielas, gan mazas kompānijas, to vidū ir arī tādi uzņēmumi, kuru biznesa modelī ir ļoti grūti samazināt radīto emisiju daudzumu. “Labā ziņa ir tā, ka ir kompānijas, kas ir gatavas atbalstīt ilgtspējīgus zemniekus. Viņi kompensē sevis radītās emisijas un maksā zemniekiem, lai viņi varētu sekvesterēt CO2 savā zemē. Kompānijas, kas pērk oglekļa kredītus no mums, var būt drošas, ka viens kredīts ir vienāds ar vienu no atmosfēras izņemtu tonnu oglekļa,” Robins skaidro.

Viņš uzskata, ka visiem ir jātiecas uz emisiju samazināšanu, taču nulli sasniegt ir grūti, īpaši lieliem uzņēmumiem. “Ir uzņēmumi, kuriem nekad nebūs iespējams sasniegt nulli. Tiem mēs varam palīdzēt, un tie var teikt, ka ir izdarījuši visu iespējamo no savas puses.” Robins uzsver, ka šis ir loģisks nākamais solis, lai sniegtu klientiem lielāku vērtību – ne tikai programmatūru, bet arī iespēju gūt papildu ienākumus.

Zemnieki šo naudu saņem jau tagad, bet Robins uzskata, ka lielākais ieguvums būs ilgtermiņā – ar laiku zeme kļūs auglīgāka, vajadzēs mazāk mēslojuma. Uzņēmējs arī domā, ka ar laiku cena par zemnieku saražotajiem oglekļa kredītiem varētu paaugstināties. Jau tagad ir vērojams, ka cena aug – pērn par vienu oglekļa kredītu zemniekiem maksāja 25 eiro, šogad jau trīsdesmit. “Kad cena aug, tas zemniekiem kļūst interesantāk. Ir vairāk piegādātāju, un arī pieprasījums aug. Eksperti lēš, ka pašlaik tirgus ir ap diviem miljardiem eiro gadā, bet jau līdz 2030. gadam tas varētu pieaug līdz 50 miljardiem,” zina teikt Robins. Vaicāts, cik liela var būt eAgronom tirgus daļa, viņš atbild, ka vienīgais jautājums ir par to, cik daudz sertificētu kredītu zemnieki var saražot. “Mūsu mērķis ir saražot miljardiem oglekļa kredītu ik gadu. Redzēsim, kad un cik ātri tur nonāksim,” Robins savās ambīcijās nav pieticīgs.

Lauksaimnieki par oglekli pēdējos gados dzird visu laiku. Tas ir aktuāls temats, līdz ar to eAgronom darbs kļūst nedaudz vienkāršāks. “Protams, ir daudz jautājumu, jo šī ir diezgan jauna tēma, bet jau vairāk nekā simt zemnieku mums ir pievienojušies. Citiem vajag vairāk laika, lai redzētu, kā tas strādā,” stāsta Robins. Uzņēmumam par labu strādā iespēja maksāt zemniekiem avansu par viņu saražotajiem oglekļa kredītiem. Nauda ir kontā uzreiz, un viņi redz, kādu paradumu maiņu tas no viņiem prasa.

Visi zina, ka koki dara labu darbu planētai, ražojot skābekli jeb neitralizējot CO2. Robins atklāj, ka augsnē ir noglabāts pat divreiz vairāk oglekļa nekā kokos, bet par to pagaidām runā visai maz. “Augsne ir ļoti svarīgs resurss, mums ir jārūpējas par to – daudz vairāk, nekā tas tiek darīts šodien,” viņš uzsver.

Lai augsne spētu neitralizēt pasaulē saražoto CO2, zemē visu laiku kaut kam vajadzētu augt un tai pēc iespējas mazāku laiku vajadzētu būt tukšai. Robins iesaka, piemēram, pavasarī apsēt lauku ar rapsi vai kviešiem, bet rudenī pēc ražas novākšanas un starpkultūru iesēšanas ļaut zemei atpūsties un to pārāk daudz nekustināt. Tāpat tiek rekomendēts regulāri mainīt augu seku, piemēram, vienu gadu konkrētajā laukā audzēt kviešus, citu gadu zirņus. “Zeme ir pilna ar dzīvību, un, audzējot tajā tikai viena veida kultūraugus, tiek noplicināta augsne, turklāt vienas sugas kultūraugiem slimību un kaitēkļu izplatība ir augstāka. Pievēršot uzmanību augu sekai, augsne ilgtermiņā kļūst veselīgāka,” salīdzina Robins.

Arī bankas ilgtspējīgām kompānijām piedāvā labākus nosacījumus, piemēram, pērkot elektromašīnas, ir labāki līzinga nosacījumi. Problēma šajā stāstā ir spēja pārbaudīt ilgtspēju un uzskaitīt emisijas. eAgronom iesaistās arī šajā posmā. “Mēs palīdzam partneriem saprast, kuri zemnieki ir ilgtspējīgi, un izmērīt viņu emisijas. Tiem, kuri ir ilgtspējīgi, tiek piedāvāti labāki finansēšanas nosacījumi, zemāka cena par zemes nomu, augstāka cena par graudiem un tamlīdzīgi.”

Šā gada sākumā eAgronom noslēdza A līmeņa finansējuma kārtu, piesaistot vairāk nekā astoņus miljonus eiro. Viens no igauņu jaunuzņēmuma investoriem ir Latvijas ZGI Capital pārvaldītais fonds ZGI-4, kas tajā ieguldīja 1,5 miljonus eiro. Kopā ar iepriekš piesaistīto finansējumu uzņēmumā ir ieguldīti jau 12 miljoni eiro.

Nākamajā pavasarī vai vasarā uzņēmums plāno piesaistīt nākamās kārtas investīcijas – 15 līdz 20 miljonus eiro. “Jau nākamgad vēlamies būt lielākā augsnes oglekļa programma Eiropā,” plāno Robins. Uzņēmums jau tagad esot lielākais spēlētājs, kas strādā ar sertificētiem oglekļa kredītiem, bet citi strādā arī ar nesertificētiem oglekļa kredītiem. eAgronom vēlas būt līderis visā šajā nozarē augsnes kredītu jomā.

Arī citas kompānijas strādā šajā virzienā. Daudzi sāk ar ASV tirgu, kas ir liels un runā vienā valodā. Robins savu iespēju saskata tieši Eiropā, kas ir sarežģīts tirgus daudzo valstu un valodu dēļ, bet tieši tāpēc aizokeāna konkurentiem te klātos grūtāk. “Šī ir mūsu iespēja. Labā lieta ir tā, ka mūsu programmatūrai jau ir diezgan liela klientu bāze – vairāk nekā tūkstoš lietotāju, no kuriem aptuveni 10 % ir arī oglekļa programmas dalībnieki. Mums ir labas iespējas palielināt šo īpatsvaru. Mums ir arī laba sadarbība ar kompānijām daudzās Eiropas valstīs, kas varētu kļūtu par mūsu dīleriem un piedāvāt mūsu programmu saviem klientiem,” Robins ieskicē nākotnes redzējumu.

Lai gan jaunuzņēmumu pasaulē ierasts biznesa modelis ir strādāt vienā valstī un izplatīt produktu visā pasaulē, lauksaimniecībā jaunuzņēmumi strādā citādi. Sadarbība ar dīleriem ir tipisks biznesa modelis. Uzņēmējs skaidro, ka, piemēram, John Deer nekad pa tiešo nepārdod savus traktorus zemniekiem, bet Monsanto – sēklas vai minerālmēslus.

eAgronom ir pārstāvēts jau astoņās Eiropas valstīs, kā arī Kenijā un Tanzānijā. Latvija dabiski bija uzņēmuma pirmais eksporta tirgus, jo dažiem igauņu zemniekiem ir saimniecības arī mūsu valstī. Tālāk, izlaižot Lietuvu, sekoja Polija. Uzņēmums runāja arī ar lietuviešu zemniekiem, bet secināja, ka ir vajadzīgs lielāks tirgus – Polija gluži vienkārši ir lielāka valsts. Taču tagad uzņēmumam ir labs partneris Lietuvā – Dojus Agro, kas tirgo John Deer traktorus.

Nesen Forbes rakstīja par citu Igaunijas jaunuzņēmumu, kas darbojas līdzīgā nozarē – Single Earth. Robins teic, ka abiem uzņēmumiem kopīgais mērķis ir cīņa pret klimata pārmaiņām, bet viss pārējais atšķiras. “Mēs nekonkurējam, varbūt tikai par darbiniekiem,” saka uzņēmējs. Līdzīgi kā jebkurš uzņēmums tagad ir interneta kompānija, viņš uzskata, ka ar laiku visi uzņēmumi būs zaļi un videi draudzīgi.

eAgronom ir strauji izaudzis no pieciem līdz 80 darbiniekiem. Vērtējot izaugsmi, Robins teic, ka sākumā ir vajadzīgs daudz enerģijas un ir jāpieņem milzums lēmumu, bet tie nav pārāk sarežģīti. Līdz ar zinošu kolēģu pievienošanos darba it kā kļūst mazāk, bet lēmumi kļūst daudz sarežģītāki. Tāpēc vadības komandā ir kolēģi ar plašu pieredzi, piemēram, Igaunijas jaunākais zinātņu doktors, bijušais Nike vadītājs Krievijā, kā arī Skeleton finanšu vadītājs.

Patlaban Robina lielākais izaicinājums ir salikt kopā visus pareizos puzles gabaliņus, lai cilvēkiem būtu skaidra uzņēmuma piedāvātā oglekļa programma. No vienas puses, gribas, lai tā būtu pavisam vienkārša un saprotama, bet, no otras puses, tā patiesi esot sarežģīta. Viņš to salīdzina ar traktoriem – detaļās tie ir ļoti sarežģīti, bet tos vadīt ir vienkārši.

Biznesā Robins nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Pirmais uzņēmums, ko viņš ar draugiem nodibināja, bija jau vidusskolā. Junior Acheivement programmā 16 gadu vecumā viņi izveidoja uzņēmumu Three Little Pigs, kas piedāvāja zinātnes šovus bērniem un uzvarēja Eiropas čempionātā. Lai gan Robins šajā uzņēmumā vairs nav iesaistīts, tas arvien piedāvā zinātnes nodarbības bērnudārziem un dzimšanas dienas ballītēm. “Mēs redzējām, ka bērnudārzā visi grib iet uz skolu, bet, tajā nonākot, bērni vairs nav tik sajūsmināti par tur notiekošo. Ar mūsu piedāvātajām nodarbībām vēlējamies palīdzēt saglabāt šo aizrautību bērnos un dot iespēju mācīties jautri. Šī pieredze man iemācīja, ka uzņēmējdarbība ir lielisks veids, kā mainīt pasauli un risināt problēmas. Es domāju, ka ir jēga veidot tādas kompānijas, kas risina īstas problēmas. Tagad ar eAgronom mēs risinām vides problēmas,” saka Robins.

Lai gan eAgronom darbojas tikai kopš 2016. gada, no tā jau ir izaudzis cits uzņēmums – Solid World. eAgronom oglekļa kredīti satur daudz datu, un laba tehnoloģija, lai ieviestu vairāk caurspīdības šajos datos, ir blokķēde. Strādājot pie šīs idejas un fiksējot datus blokķēdē, viņi nonāca pie tā, ka veido sertificētu oglekļa kredītu nākotnes tirgu – izdod oglekļa kredītus un dod iespēju cilvēkiem tajos investēt. Secinot, ka šis ir pārāk liels virziens, ko attīstīt vienā uzņēmumā, tika pieņemts lēmums izveidot atsevišķu uzņēmumu, kur eAgronom ir pirmais investors. “Ir iespējams atrast investorus, kas ir ieinteresēti ieguldīt lauksaimniecībā un zaļajos risinājums. Tāpat ir investori, kas iegulda klimata un kriptonozares jaunuzņēmumos. Taču ir diezgan grūti atrast tādu investoru, kas investētu visās trijās šajās jomās – lauksaimniecībā, zaļajā ekonomikā un Web3. Tāpēc nolēmām izveidot atsevišķu uzņēmumu un ļaut tam attīstīties savā tempā,” saka igauņu uzņēmējs Robins Salouks.

Eksperta komentārs:

Maksims Jegorovs

Accenture vadītājs Baltijā

Lauksaimniecībā izaicinājumu netrūkst

Līdz 2050. gadam pasaulē jau būs aptuveni 9,7 miljardi iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka īsā laikā būtiski būs jāpalielina pārtikas ražošana. Tomēr jau tagad izaicinājumus rada pieejamie resursi, lai saglabātu pieauguma tendenci, un tas arvien vairāk aktualizē ilgtspējas jautājumus un nepieciešamību pēc inovatīviem risinājumiem, pakalpojumiem.

Jau tagad lauksaimniecības kontā ir aptuveni 70 % no pasaules saldūdens patēriņa. Lauksaimniecība ir arī nozīmīgs klimata pārmaiņu veicinātājs, radot gandrīz 20 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Klimata pārmaiņu dēļ vietām samazinās lauksaimniecības zemes vērtība. Tiesa, saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem ziemeļu valstis, ieskaitot arī Baltiju, varētu būt ieguvējas, jo šajā reģionā varētu būt ilgākas augšanas sezonas, kas dotu iespēju audzēt jaunas šķirnes un kultūras.

 Izaicinājumus lauksaimniecībā palīdz risināt digitālās tehnoloģijas, datu analītika, mākslīgais intelekts, mašīnmācīšanās, robotizācija un automatizācija, tādējādi uzlabojot efektivitāti, ražu un peļņu. Digitālās tehnoloģijas var izmantot, lai izmērītu, aprēķinātu augu optimālās vajadzības, noteiktu tā prasības pēc ūdens, barības un gaismas, izturību pret slimībām un kaitēkļiem, kā arī ražu. Lauksaimnieki aizvien vairāk izmanto arī digitālos dvīņus, kas apvieno informāciju no dažādiem avotiem. Digitālajā dvīnī var paredzēt, kā izmaiņas dažādos parametros var ietekmēt kopējo rezultātu, lai laikus reaģētu un ieviestu izmaiņas. Šos datus ir vērtīgi apvienot ar ģeogrāfiskajiem un meteoroloģiskajiem datiem. Vairāku gadu garumā uzkrājot informāciju, digitālais dvīnis var sniegt ieteikumus, kādu mēslojumu labāk izmantot, kad laukus apsēt, novākt utt.