Māca fotografēt labāk

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Edmunds Brencis

Uzņēmuma dibinātājs Emīls Pakārklis ar kursiem vēlas cilvēkiem tikai kaut ko iemācīt, bet arī iedvesmot fotografēt. Viņš uzskata, ka cilvēkam var iemācīt visas tehniskās lietas, bet, ja viņam nebūs motivācijas iziet no mājām un likt lietā jaunās zināšanas, no mācībām nebūs bijusi liela jēga.

Visvairāk klientu iPhone Photography School ir no ASV. Pārsteidzoši daudz klientu esot arī Indijā un Pakistānā. Uzņēmuma pieeja Facebook reklāmām ir visai vienkārša – tas ļauj platformai rādīt reklāmas jebkurā valstī un vecuma grupā, neierobežojot algoritmu. Liela daļa reklāmu tiek rādīta valstīs, kur apzināti reti kurš reklamētu salīdzinoši dārgus fotografēšanas kursus, taču vienlaikus šajās valstīs reklāmas cenas ir desmitiem vai pat simtiem reižu lētākas. Tāpēc tās redz daudz vairāk cilvēku, nekā par to pašu naudu citās valstīs, un atdeve ir laba. Uzņēmumam ir klienti teju no visām pasaules malām. Emīls nav pārliecināts par Vatikānu, bet visās pārējās valstīs ir vismaz pa kādam klientam. Turklāt tas ir panākts bez produkta lokalizācijas – tas arvien ir tikai angļu valodā.

“Man šķiet, ka iPhone Photography School ir lielākais šāda veida kursu piedāvātājs pasaulē, bet 100 % drošs neesmu,” saka Emīls. Ir uzņēmumi, kam ir plašāks fotografēšanas kursu piedāvājums, bet Emīla skatījumā tie nav tik kvalitatīvi. Tāpat ir uzņēmumi, kas piedāvā kursus arī par daudzām citām tēmām; grūti izlemt, vai tos uzskatīt par konkurentiem. 2022. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 7,4 miljonus dolāru. Emīlam nav informācijas par visu konkurentu finanšu datiem, bet, vadoties pēc sekotāju skaita sociālajos tīklos, viņš nezina nevienu citu, kam būtu tik daudz sekotāju.

iPhone Photography School profilam Instagram ir vairāk nekā miljons sekotāju. Tas ir patiesi iespaidīgs skaits, īpaši, ja ņem vērā, ka tas ir uzņēmuma, nevis cilvēka personīgais konts. “Kristapam Porziņģim ir 1,5 miljoni sekotāju; domāju, ka šogad viņu pārspēsim,” paredz Emīls.

Tas, ka uzņēmumam ir tik daudz sekotāju, ir panākts divos veidos. Pirmkārt, iPhone Photography School jau sen ir konts šajā platformā. Otrkārt, uzņēmums aktīvi reklamējas. Tās ir gan tipiskās reklāmas, pārdodot savus kursus, gan piedāvājot mazus, labi noformētus padomus, kā fotografēt labāk. Protams, beigās ir piebilde, ka tad, ja vēlies uzzināt vairāk, vari nopirkt uzņēmuma kursus. “Rādot šādas reklāmas miljoniem cilvēku, parādām arī savu produktu. Tā kā patlaban TikTok ir straujāk augošais sociālais tīkls, visi no tā baidās un mēģina kopēt. Tagad visiem sociālajiem tīkliem ir TikTok kloni, piemēram, Instagram Reels, un, lai neatpaliktu, lietotājiem rāda tieši šī tipa saturu. Tāpēc kvalitatīviem video ir simtiem tūkstošu un reizēm pat miljoniem skatījumu. Un arī sekotāju skaits strauji aug,” Emīls novērojis.

Emīlam jau pirmajos studiju gados gribējās izveidot lapu internetā, kas spētu pelnīt. Pirms 15 gadiem populāri bija blogi. Bet par ko gan rakstīt? Viņam toreiz bija iPhone 4S, taču vienkārši rakstīt par šo foršo telefonu nebija jēgas – visi specializētie mediji un blogi par to rakstīja, būtu ļoti grūti izcelties. 2011. gadā viņš izveidoja blogu, kur rakstīja par fotografēšanu ar iPhone. Šis telefons bija īpašs ar to, ka tam jau bija astoņu megapikseļu kamera. Viņu interesēja fotografēšana, arī iepriekš bija pavīdējusi doma hobija pēc iemācīties bildēt. Emīls juta, ka ar gadiem iPhone kļūs populārāks un cilvēkiem patiks tas, ka viņiem kabatā vienmēr ir mazs fotoaparāts, kas ar laiku varētu aizstāt lielās kameras. “Taču es neparedzēju, ka tik nenormāli pieaugs arī iPhone lietotāju skaits – tagad visā pasaulē jau ir vairāk nekā miljards iPhone īpašnieku.”

Viņam palīdzēja tas, ka viss notika īstajā brīdī. Tolaik atslēgvārds iPhone photography bija pilnīgi jauns. Cilvēkiem radās interese par to, bet nebija piedāvājuma. “Tas bija veiksmīgs laiks, kad man kā jaunam puisim bez pieredzes un resursiem šo sākt darīt. Bija pieprasījums, bet nebija piedāvājuma – šī bija jauna tēma. Tagad gan es neieteiktu sākt biznesu ar blogu,” Emīls brīdina.

Ilgu laiku blogam visu laiku dubultojās apmeklētāju skaits – vienā dienā blogu lasīja 30 cilvēku, pēc mēneša jau sešdesmit. Emīls rakstīja vakaros pēc mācībām augstskolā, dzīvojot kopmītnēs. Pirmajos gados tā bija tikai papildu nodarbošanās, un paralēli tai Emīls strādāja pavisam vienkāršus darbus – mazgāja traukus, strādāja zvanu centrā. Ar laiku viņš bloga apmeklētājiem sāka piedāvāt iespēju atstāt savu e-pasta adresi un sūtīja viņiem jaunumu vēstules.

Lielākās izmaiņas notika 2015. gadā, kad Emīls aizbrauca padzīvot uz Taizemi. Tobrīd galvenā motivācija bija pārziemot siltumā un būt laba interneta tuvumā. Jau pirmajā dienā viņš iepazinās ar uzņēmēju, kuram bija pieredze pārdot internetā; vēlāk viņš kļuva par Emīla mentoru. Viņš bija patīkami pārsteigts par to, ko latviešu puisis jau bija izdarījis, un teica, ka tagad atliek tikai sākt piedāvāt maksas produktus.

Vienīgā problēma – produkta nav. Jaunuzņēmumu pasaulē tipiska metode, kā pārbaudīt savu pakalpojumu, ir izveidot tīmekļvietni, kas piedāvā tajā brīdī vēl neeksistējošu produktu. Ja kāds to pērk, tas kalpo par signālu izveidot produktu, ja ne, cilvēki saņem atpakaļ savu samaksāto naudu. Piecās dienās 150 cilvēki bija samaksājuši Emīlam par kursiem, kuru sākums bija apsolīts pēc nedēļas. “Dažās dienās kļuva skaidrs, ka tagad dzīve būs citāda, jo ar šiem kursiem var labi nopelnīt,” saka Emīls. Un tad sākās darbs no rīta līdz vakaram. Tagad, atskatoties uz pirmajiem video, Emīls spriež, ka tie nebija pārāk profesionāli, taču cilvēkiem tie patika, un viņi iemācījās fotografēt. Taču jaunos kursus viņš sauc par mākslas darbu un lepojas ar komandas sasniegto.

Tagad uzņēmumā strādā jau 30 cilvēku visā pasaulē, no kuriem tikai seši ir Latvijā. Gadu gaitā Emīls ir sapratis, ka komandas atlasē jāiegulda liels darbs. Katrai pozīcijai tiek meklēts labākais cilvēks, kāds vien pasaulē ir atrodams. “Lai video būtu tik labi, kā vēlamies, mums ir vajadzīgi reti talantīgi cilvēki specifiskās jomās, piemēram, video redaktori. Latvijā tādu nav daudz. Lai piesaistītu tik labus cilvēkus un tik daudz, pandēmijā pārgājām uz pilnībā attālinātu darbu. Tagad komandā ir cilvēki no Dubaijas, Latīņamerikas, Kanādas, dažādām Eiropas valstīm. Bieži vien viņi dzīvo tālās valstīs vai nomaļās vietās, piemēram, tālu Zviedrijā. Mēs viņiem dodam iespēju strādāt inovatīvā tehnoloģiju uzņēmumā – tādu darbu tuvākajā pilsētā viņiem būtu grūti atrast. Savukārt mums tā ir iespēja katrai vakancei atrast labākos,” saka Emīls.

Lai gan pēc desmit darbības gadiem nešķiet pareizi saukt savu kompāniju par jaunuzņēmumu, Emīls teic, ka daudzi procesi arvien ir ļoti “startapīgi” – tas nepārtraukti ievieš inovācijas un meklē jaunas metodes, kā sniegt klientiem vērtību. Vienlaikus uzņēmums ir finansiāli veiksmīgs.

Lai gan ik pa laikam Emīlam ienāk prātā pamēģināt darīt kaut ko jaunu, viņam nav ilūziju, ka cits bizness būtu daudz labāks vai vieglāks. Turklāt viņš arvien redz milzīgu izaugsmes potenciālu. “Svarīgi ir izvēlēties pietiekami lielu auditoriju. Ja es mācītu fotografēt tikai Latvijā, tas nekad nebūtu tāds veiksmes stāsts. Labākajā gadījumā tas būtu kā darbs, nevis bizness.” Spriežot pēc savas pieredzes, viņš uzskata, ka jauniem uzņēmējiem ir vienkārši jālec ūdenī un jāmācās peldēt. Emīls nedomā, ka iPhone Photography School rezultāts būtu labāks, ja viņš vispirms būtu ieguvis bakalaura un maģistra grādu un tikai tad, vadoties pēc teorijas, veidojis savu biznesu.

Uzņēmumu izveidotāji parasti ir arī to vadītāji – arī Emīls. Pirms pāris gadiem viņš pieņēma lēmumu uzņēmuma ikdienas vadību uzticēt kādam citam un tagad pats ir radošais vadītājs. “Tagad uzņēmumam ir ļoti kompetents vadītājs, kurš sāka savu karjeru kā programmētājs un vēlāk kļuva par tik labu tehnisko vadītāju, ka visiem bija mute vaļā par to, kā viņš ļoti īsā laikā sakārtoja daudzus procesus. Nu viņš ir uzņēmuma vadītājs, un man ir laiks nodarboties ar radošākām lietām – mārketingu un visu vizuālo,” Emīls ir apmierināts ar šādu lietu kārtību.

Uzņēmumu, kurā strādā desmit cilvēki, ar vadību var tikt galā viens cilvēks, taču, darbinieku skaitam augot, tas vairs nav iespējams, pat sliktāk – viņš pats kļūst par pudeles kaklu. “Daudzus gadus man šķita, ka es visu māku vislabāk – labot video, stāvēt kameras priekšā, taisīt mājaslapu. Tā ir laba pieeja sākumā, jo pats vari daudz ko iemācīties un netērēt tam naudu, kuras nav. Taču vienlaikus šādi rodas ieradums visu darīt pašam. Pagāja vairāki gadi, kamēr es iemācījos deleģēt darbus citiem. Tāpat ar laiku uzlabojās mana izpratne par cilvēkiem, projektu vadību, procesiem. Katram cilvēkam ir savi talanti un intereses. Arī projekti ir dažādi – ir tādi, kuru īstenošanai vajag ļoti radošu cilvēku, un ir tādi, kam vajag uzticamu cilvēku, kas visu izdarīs ļoti precīzi un varbūt ne tik radoši,” saka Emīls, vienlaikus atzīstot, ka pie šīs atziņas nav nonācis ātri un vienkārši. Taču tagad par to vairs galva nesāp. Viņš tikai ir nodevis vadības grožus citās rokās, nevis ir prom no uzņēmuma – Emīls arvien ir tā dibinātājs, īpašnieks, katru dienu iet uz darbu. Arī visi lielie lēmumi tiek pieņemti ar viņa līdzdalību.

Pagaidām iPhone Photography School kursus Emīls salīdzina ar video skatīšanos YouTube vai Netflix – process ir pasīvs. Video ir jau simt gadus vecs medijs, un viņš nav pārliecināts, ka pasīva vērošana ir labākais veids, kā mācīties. Tāpēc šogad uzņēmums ir sācis darbu pie jauna veida mācību procesa prototipēšanas. Emīls cer atrast veidu, kā mācīt fotografēt interaktīvāk un līdz ar to efektīvāk. Analizējot to, kā cilvēki skatās video, ir skaidri redzams, ka ar trīsdesmit sekunžu video var sasniegt miljoniem lielu auditoriju, bet ar desmit minūšu video – tikai simtiem tūkstošu. Apkārt visa kā ir tik daudz, ka cilvēkiem kļūst arvien grūtāk noturēt uzmanību. Tāpēc Emīls domā par to, kā plašo informāciju, kas ir viņa rīcībā, piedāvāt cilvēkiem 30–60 sekunžu video kumosiņos. Uzņēmums eksperimentē ar dažādiem formātiem, lai noturētu cilvēkus mobilajā lietotnē, kas vēl ir izstrādes procesā. “Mēģinām ieviest inovācijas un prototipējam veidus, kā mācīt fotogrāfiju interaktīvā veidā. Strādājam pie tā, lai saturs būtu tāds, ka cilvēki vēlētos lietotni izmantot katru dienu,” saka Emīls.

Līdz šim daudzi kursi, tostarp arī iPhone Photography School, prasīja tiem atvēlēt laiku un pievērsties tikai tam. Taču tas ir viens no bremzējošiem faktoriem, lai cilvēki iemācītos kaut ko jaunu. Emīls saka: “Neviens nemeklē laiku TikTok – atver un skaties video, nav nekādu šķēršļu. Līdz tāda veida saturam ceļš būs ilgs, bet mēs esam sākuši virzību uz to, piedāvājot mācīšanos pilnīgi citādi. Domāju, ka ilgtermiņā ar mākslīgā intelekta, papildinātās realitātes un citu tehnoloģiju palīdzību mācības būs tikpat kvalitatīvas, kā vienam skolotājam apmācot vienu studentu.”

Lai gan finansiāli viņš varētu doties pensijā, Emīls uzskata, ka vēl nav pienācis īstais laiks. Vēl ir daudz, ko uzlabot, un pats galvenais – viņam patīk paša radītais darbs. Jā, sākumā mērķis bija nopelnīt, vēlāk – nopelnīt vairāk. Tagad tas vairs nav tik svarīgi, centrā ir aizrautība ar savu darbu. “Mēs taisām tādus kursus kā neviens cits – katrs no tiem ir kā mākslas darbs. Tie iedvesmo cilvēkus fotografēt un vienlaikus iedvesmo arī mani turpināt veidot šādus kursus,” viņš saka. Emīlu īpaši iedvesmo klientu atsauksmes, kas reizēm ir ļoti emocionālas. Piemēram, viņš ir saņēmis pateicības vēstules no nedziedināmi slimiem cilvēkiem, kuri, nezinot, ko turpmāk iesākt, sāka mācīties fotografēt. Tādējādi klientiem bija motivācija iziet no mājas un saskatīt skaisto pasaulē. Tāpat daudzi atzīst, ka kursi ir iemācījuši viņus paskatīties uz pasauli pavisam citādi – no jauna. “Daudzi staigā apkārt ar skatienu zemē vai telefonā un nejūt, kas notiek apkārt. Mēs iedvesmojam saskatīt interesanto un skaisto visapkārt.”

Varētu šķist, iPhone Photography School ir tikai par un ap fotografēšanu, bet nebūt nav tā, ka Emīls caurām dienām bildē visu, ko vien redz. “Cilvēki reizēm iedomājas, ka mans darbs ir fotografēt vai mācīt fotografēt, bet nē – manā pārziņā ir mārketings, komandas veidošana,” viņš skaidro. Taču viņš, protams, arī fotografē. Tagad, ziemā Latvijā, retāk, jo ir maz labas gaismas, bet, ja vien viņš ierauga kaut ko interesantu, Emīls velk telefonu ārā no kabatas. Pēdējā laikā viņš ir aizrāvies arī ar portretu fotogrāfiju un filmēšanu no drona.

Domājot par to, kur uzņēmums var būt pēc desmit gadiem, Emīls tic, ka tas var būt vēl vismaz desmitreiz veiksmīgāks. “Auditorija ir neaprakstāmi liela. Pietiek aiziet uz jebkuru tūrisma galamērķi un paskatīties, kas tur notiek. Viens cilvēks bildēs ar fotokameru, bet visi pārējie ar mobilajiem telefoniem, no kuriem lielākā daļa ir iPhone,” viņš ilustrē situāciju. Arī sociālie tīkli turpina attīstīties – tajos dzīvo jau aptuveni divi miljardi cilvēku. Šis ir laikmets, kad cilvēka identitāte un viņa sociālo tīklu konts ir gandrīz viens un tas pats. Tas, kā cilvēki sevi prezentē sociālajos tīklos, ir gandrīz vai viņu CV. “Agrāk es uz iPhone Photography School skatījos kā uz fotokursiem, bet nesen sapratu, ka fotogrāfija ir maza niša milzīgajā sociālo tīklu pasaulē. Tajā ir miljardiem aktīvo lietotāju, kuri sevi un savu identitāti prezentē vizuāli. Tā ir ļoti liela auditorija, ko mēs sasniedzam gan ar maksas, gan bezmaksas saturu,” saka Emīls Pakārklis.

Eksperta komentārs:

Maksims Jegorovs

Accenture vadītājs Baltijā

Sociālā komercija piedāvā kaut ko atšķirīgu

Vairāk nekā četri miljardi pasaules iedzīvotāju ikdienā izmanto sociālos medijus, arī jaunattīstības valstu iedzīvotājiem biežāk ir viedtālrunis ar lietotnēm, nevis klēpjdators, un katru gadu tiešsaistei pievienojas arvien jauni lietotāji. Lielai daļai cilvēku sociālās platformas ir piekļuves punkts visam, ko viņi dara tiešsaistē: ziņām, izklaidei un komunikācijai, arī komercijai.

Sociālo mediju pastāvēšana nebūtu iedomājama bez satura, tāpēc bilžu, video un tiešraižu uzņemšana ir ikdiena. Cilvēkiem patīk uzņemt fotogrāfijas. Kāds to dara sava prieka dēļ, citi vērību pievērš tam, lai palielinātu sekotāju skaitu un kanālus izmantotu mārketingam. Sociālā komercija piedāvā kaut ko atšķirīgu no tradicionālās e-komercijas, iekļaujot pirkšanu un pārdošanu ikdienas dzīvē, kā arī cilvēkiem dod kopienas, saiknes izjūtu, secināts Accenture pērn publicētajā aptaujā, kurā tika aptaujāti vairāk nekā desmit tūkstoši sociālo tīklu lietotāju Ķīnā, Indijā, Brazīlijā, ASV un Lielbritānijā. Tas maina iepirkšanās veidu – cilvēkiem ir iespējas piedalīties ekonomikā kā patērētājiem, radītājiem, influenceriem un pārdevējiem. Aizvien biežāk sociālo mediju lietotāji atklāj jaunas preces un pieredzi, izmantojot pieejamo informāciju kanālos Pinterest, YouTube, TikTok, Facebook, Instagram utt. Savukārt personas, kas izmanto savu ietekmi un tīklu, veicina pārdošanu un nopelna. Sagaidāms, ka globālās sociālās tirdzniecības nozares apjoms līdz 2025. gadam pieaugs trīs reizes ātrāk nekā tradicionālā e-komercija. Vislielākais sociālās tirdzniecības pirkumu skaits tiek prognozēts apģērbu (18 %), plaša patēriņa elektronikas (13 %), svaigas pārtikas un uzkodu (13 %) kategorijās, kā arī skaistumkopšanas un personīgās higiēnas nozarēs. Izaugsmi galvenokārt veicinās Z paaudze un tūkstošgades sociālie mediji.