Laimīgo vistu spēks
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Piecdesmit piecu gadu laikā Putnu fabrikas Ķekava stāstā ir bijuši gan izaugsmes periodi, gan bankrota sliekšņi. Tagad uzņēmumu grupa Latvijā apgroza vairāk nekā 86 miljonus eiro, ejot soli priekšā citiem ražotājiem.
“Izmaksas objektīvi ir augušas – graudi, barība, enerģijas resursu cenas, kas viss kopā veido vistu uzturēšanas un gala produkcijas cenas,” mūsu sarunu iesāk Putnu fabrikas Ķekava valdes priekšsēdētāja Andrjus Pranckevičs, spriežot par aktuālo situāciju. Lietuvietis Andrjus vada Latvijas lielāko putnu fabriku jau astoņus gadus, kopš Linas Agro Group piekrita iegādāties Putnu fabriku Ķekava, kas tobrīd bija nonākusi finansiāli sarežģītā situācijā un meklēja resursus jaunai izaugsmei. Lursoft informācija liecina, ka 2011. gadā Putnu fabrika Ķekava cieta vairāk nekā piecu miljonu eiro zaudējumus, gadu vēlāk tie bija vairāk nekā 700 tūkstošu eiro zaudējumi. Taču Baltijas spēku apvienošana deva rezultātus - kompāniju izdevās izvilkt no stagnācijas un parādiem.
Saskaņā ar Forbes veikto pētījumu par Latvijas lielākajiem ganāmpulkiem Putnu fabrikai Ķekava, Lielzeltiņiem un mazākam grupas uzņēmumam Broileks kopumā ir valstī lielākais putnu ganāmpulks – vairāk nekā 2,33 miljoni vistu, kas izvietotas Ķekavas un Ceraukstes pagastos. Putnu skaits visu laiku nedaudz mainās, ņemot vērā, ka Putnu fabrika Ķekava ir pilna cikla uzņēmums ar saviem cāļu inkubatoriem un viena vista aug vidēji ap sešām nedēļām.
Savu darbavietu – Baltijas mēroga uzņēmumu Linas Agro Group – Andrjus Pranckevičs zina kā savus piecus pirkstus. Viņš ir valdes priekšsēdētāja vietnieks vēl kopš 1999. gada, un tā faktiski ir vienīgā darbavieta viņa dzīvē. “Vecmamma man kādreiz teica – tikai neej strādāt pārtikas ražošanā un lauksaimniecībā,” atceras Andrjus. Taču liktenis lēma citādi. Viņš atceras vēl tos laikus, kad Linas Agro Group nodarbojās gandrīz tikai ar graudu uzpirkšanu un lauksaimniecības produktu tirdzniecību. Tagad kompānija ir krietni izpletusies – grupā ietilpst vairāk nekā 70 uzņēmumu, tai pieder graudu pieņemšanas un uzglabāšanas punkti visās Baltijas valstīs, bizness, kas zemniekus apgādā ar minerālmēsliem, sēklas materiālu, lauksaimniecības un pārtikas ražošanas biznesi ar kopējo apgrozījumu divi miljardi eiro.
Kopš Putnu fabrikas Ķekava iegādes Lietuvas biržā kotētais koncerns ir intensīvi ieguldījis līdzekļus uzņēmuma attīstībā un kļuvis par Latvijā vienīgo pilna cikla ražošanas uzņēmumu putnu gaļas audzēšanā un vistas gaļas produktu ražošanā. Putnu fabrika Ķekava bija pirmais uzņēmums Latvijā, kas ieviesa putnu audzēšanu bez antibiotikām; tam sekoja arī citi Baltijas valstu uzņēmumi. Pēc uzņēmuma iegādes tad sāka pelnīt jau pirmajā gadā. Kā tas ir iespējams?
“Pirmkārt, slēdzām Lielzeltiņu kautuvi Bauskā un apvienojām to ar Ķekavas, ietaupot būtiskus resursus. Bija daudz lietu, ko varēja efektivizēt, piemēram, loģistikā un iepirkumu organizēšanā,” skaidro Andrjus Pranckevičs. Milzīga uzmanība tika pievērsta menedžmentam un darbiniekiem. Pēc uzņēmēja teiktā, kompānija algoja ārvalstu speciālistus teju visiem ražošanas posmiem, apmācīja vietējos darbiniekus, gandrīz masveidā pieņemot darbā arī jaunus. Uzņēmuma pārvaldība tika pārstrukturēta, izveidojot departamentus un izkristalizējot jaunas atbildības jomas.
Piecu gadu laikā kopš kompānijas iegādes ir izdevies divkāršot Putnu fabrikas Ķekava apgrozījumu. Uzņēmuma produkcijas sortimentā ir astoņas produktu kategorijas: svaiga gaļa, marinēta gaļa, cepamdesas, desas, cīsiņi un sardeles, kūpināta gaļa, ceptie produkti un kulinārija. Pieprasītākie produkti ir svaiga gaļa, sen zināmā kūpinātā Ķekavas vistiņa, Ķekavas Svētku rulete un – atkarībā no sezonas – arī marinētā gaļa jeb vistas šašliks.
Bez antibiotikām
Par vienu no galvenajiem izrāvieniem uzņēmumā uzskata vistu audzēšanu bez antibiotikām. Vispār jau antibiotiku izmantošana putnu un citu dzīvnieku audzēšanā ir normāla parādība – to kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, likumos un normatīvos ir noteikti pieļaujamie antibiotiku apjomi, lai tās novērstu putnu saslimšanu un vienlaikus nebūtu kaitīgas cilvēkiem.
Kad Putnu fabrika Ķekava nolēma pamēģināt īstenot pasaulē salīdzinoši nesen parādījušos praksi, Latvijā tas šķita neiespējami. Andrjus atceras: “Speciālisti mums vaicāja – kā tad jūs novērsīsiet putnu saslimšanu? Tas ir milzu risks!” Viņš piebilst, ka putnu gripa nav vienīgā slimība, kas apdraud vistas. “Mēs sapulcējāmies un sākām spriest, kā šo plānu īstenot. Nolēmām, ka jāsāk ar vistu mītņu pilnīgu rekonstrukciju,” saka Andrjus.
Putnu fabrika Ķekava nomainīja pilnīgi visu, kas var potenciāli apdraudēt vistas: ventilāciju, iekārtas putnu barošanai, sienas, grīdas. “Risks bija milzīgs – mēs nolēmām pamēģināt un jaunajos apstākļos audzēt 26 % vistu,” uzņēmējs saka. Ja kaut kas noietu greizi, vistas būtu jālikvidē, kas ir milzīgs risks. PVD ierīkoja uzņēmuma teritorijā kontroli, lai veiktu nepārtrauktu uzraudzību.
No malas vērtējot, šāds lēmums varētu izskatīties pat absurds. Uzņēmums, kuram ir miljoniem veselu vistu, pēkšņi nolemj, ka daļu putnu vajag pakļaut riskam, turklāt tāda vistu uzturēšana ir dārgāka. Kāpēc tas vajadzīgs?
“Sabiedrība ir mainījusies – tāpat kā cilvēki ir sākuši pirkt brīvo vistu olas, tā arī mūsu gadījumā cilvēkiem ir svarīga dzīvnieku labturība. Cena, protams, ir galvenais motivators pircējam, taču tas nav vienīgais. Pircēji ir sākuši vairāk domāt ilgtermiņā, rūpējoties gan par savu, gan vistu veselību,” novērojis Andrjus. Ķekavas putnu fabrikā putniem ir sabalansēta un veselīga diēta, vistas socializējas un guļ septiņas stundas dienā, teikts uzņēmuma mājaslapā. Vistas tiek uzraudzītas 24 stundas septiņas dienas nedēļā, un darbinieki, kuri tās aprūpē, pirms tam iet dušā un velk īpašus kostīmus.
Pirmās Putnu fabrikas Ķekava vistas bez antibiotikām veikalu plauktos parādījās 2015. gadā, faktiski uzreiz pēc tam, kad uzņēmuma attīstībai bija pieejami lielāki resursi Linas Agro Group daļai. Jau pēc gada bez antibiotikām audzēto vistu īpatsvars izauga līdz 88 %, 2018. gadā tie bija 97 %, bet kopš 2019. gada visas vistas tiek audzētas bez antibiotikām.
Eksporta smagsvari
Kurš gan Latvijā nezina Ķekavas vistas? Taču tās pazīst un ir iecienījuši ne tikai Latvijā. Dažādu veidu Putnu fabrikas Ķekava produktus ir iecienījuši patērētāji gan Skandināvijas valstīs, gan Vecajā Eiropā, piemēram, Nīderlandē un Lielbritānijā. Uzņēmums eksportē ap 50 % produkcijas. Skandināvijas tirgū tam ir atsevišķi zīmoli, Top Choice Poultry un GrannFagel, kas ir premium produktu zīmoli. Vistas jau ir tās pašas, taču pats produkts ir citāds – tie ir gan mārketinga elementi, gan citas nianses. Piemēram, palielināt eksportu uz Skandināviju palīdzēja uzņēmuma robotizācija, kas veikta 2021. gadā. Investējot teju 300 tūkstošus eiro, uzņēmums iegādājās divas iekārtas – robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm. Viena no iekārtām aizvieto astoņus darbiniekus, uzlabojot ražošanas efektivitāti. Darbinieki gan netika atlaisti, bet novirzīti citu darbu veikšanai. “Piemēram, viņi pakošanas procesā izkārto vistas filejas zigzagā, ko nevar paveikt robots, taču šāds produkts Skandināvijā ir pieprasīts, jo premium segmentā svarīgs ir arī produkta izskats,” stāsta Pranckevičs. Tas ir būtiski, jo, piemēram, Zviedrija veido vairāk nekā 40 % no visa uzņēmuma eksporta apjoma.
Uzņēmējs skaidro, ka lielākais vistu audzētājs Eiropā ir Polija, kas arī apgādā daudzas valstis, un konkurence ir sīva, taču, piemēram, arvien vairāk ir valstis, kas pērk vistas arī no Latvijas. “Lieliska garša, kvalitāte, konkurētspējīga cena – visi faktori runā mums par labu,” saka uzņēmuma vadītājs.
Atbildīgs un ilgtspējīgs
Kad cilvēki ir pabaroti un procesi ir sakārtoti, var pievērsties arī labdarībai un atbildībai. Uzņēmuma ilgtspējas mērķi ir izvirzīti saskaņā ar ANO ilgtspējas mērķiem. Piemēram, iepriekšējo trīs gadu laikā par 90 % atjaunota ūdens uzskaites sistēma, palielināta ūdens izmantošanas efektivitāte, samazinot patēriņu par 10 %, rekonstruētas notekūdeņu akas, uzlabojot vides tīrību, kopš 2021. gada vidus uzsākta zaļās enerģijas lietošana, teju par piektdaļu samazināts kopējais atkritumu daudzums. Kompānija ziedojusi vairāk nekā 20 tūkstošus kilogramu gaļas Ukrainas bēgļiem, regulāri atbalsta sporta un izglītības projektus, kas veicina veselīgu dzīvesveidu un kultūru, kā arī veido vidi, kur gan Ķekavas, gan Rīgas iedzīvotāji var atpūsties.
Attīstīsies vēl plašāk
Andrjus Pranckevičs atzīst, ka Putnu fabrikas Ķekava iegāde Linas Agro Group pavēra skatu uz jaunām nišām. Līdz tam pārtikas pārstrāde uzņēmuma plānos pat neietilpa, bet lielāko daļu grupas biznesa veidoja graudi. “Taču Ķekavas uzņēmums parādīja, ka tas ir investīciju vērts un galu galā bizness ar pievienoto vērtību, nevis vienkārši tirdzniecība. Tas noteikti ir atmaksājies ar uzviju, turklāt esam ieguvuši jaunas zināšanas,” saka uzņēmuma vadītājs. Kopš tā laika uzņēmums jau ir ienācis arī citos segmentos, piemēram, piedāvā sausās zupas. Tuvākajā laikā šo segmentu plānots papildināt ar gatavajām zupām pārstrādātas plastmasas iepakojumā.