Komforta zona
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Ilvai Kubasovai mājās ir divdesmit čivavas. Divdesmit sešu gadu laikā viņa savu aizraušanos ir pārvērtusi par veiksmīgu biznesu ar vislielāko peļņu zooveikalu jomā.
Ilvai Kubasovai bija vien 12 gadu, kad viņa apmaiņā pret zobārsta apmeklējumu vecākiem izlūdzās savu pirmo suni – kolliju. Pašai Ilvai gan nešķiet, ka 12 gadi ir tikai, viņa saka – jau divpadsmit! Mīlestība pret suņiem un kaķiem viņai bijusi raksturīga vēl no bērnudārza laikiem, un savu aizraušanos viņa ir spējusi pārvērst par biznesu. Ilvai pieder otrs lielākais Latvijā zoopreču veikals Zoo centrs, kas ir arī pelnošākais un viens no retajiem ar vietējo kapitālu. Viņa nodarbina 110 cilvēku; visticamāk, Kubasovas uzņēmumā pulcējas lielākais suņu un kaķu audzētāju skaits.
Kad ventspilniece Ilva Kubasova vecāku aizņemtības dēļ viena pati gāja uz bērnudārzu, viņa nekad neaizmirsa apmīļot un parunāties ar ikvienu pa ceļam sastapto sunīti un katram pat deva savu vārdu. Taču pašai savs mīlulis viņai parādījās vēlāk – kā balva no vecākiem par zobārsta apmeklējumu. Tad sākās jau nopietnāka interese par suņiem un kinoloģiju. Neliels pārtraukums Ilvai bija tikai studiju gados, kad viņa Rīgā mācījās par pārtikas tehnoloģi un nopirka kaķi no Vijas Klučnieces, kura ne tikai audzē kaķus, bet ir arī Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente. “Ar viņu manā dzīvē sākās pavērsiens – es redzēju, ka šajā jomā strādā ļoti interesanti cilvēki. Viņa mani ļoti ietekmēja,” atceras Ilva, kurai dzīvnieki sākumā bija ļoti nopietns hobijs, bet vēlāk viņa arī pati apguva kinoloģiju un kļuva par Ogres kinoloģiskā kluba prezidenti un pat par starptautisko tiesnesi. “Latvijā ir kinologu kursi, kas ir ļoti nopietni, ieskaitot anatomiju, ģenētiku un, protams, eksāmenu,” saka Ilva, 20 čivavas šķirnes suņu īpašniece.
Pie sava biznesa viņa nonāca pašas lolojumdzīvnieka – tolaik kaķa – dēļ. “Latvijā nebija pieejama produkcija, kas manam kaķim bija vajadzīga. Mēs braucām uz izstādēm un pirkām tur,” atceras Ilva Kubasova. Tā arī radās ideja par zooveikalu.
Pirmais Zoo centrs tika atvērts Ogrē vēl 1996. gadā. Sākums nebūt nebija viegls, un ne tikai tāpēc, ka biznesa uzsākšana vienmēr ir grūta, bet arī tādēļ, ka Ilvas vīrs ideju neatbalstīja. “Man jau bija bērni, ģimeni uzturēja vīrs, un ideja par manu biznesu viņu neiepriecināja. Man vienmēr ir bijis daudz enerģijas, ideju, un es noteikti nepiepildīju vīra sapni būt par mājsaimnieci, kā viņš to redzēja,” stāsta Ilva. Tāpēc arī pirmais veikals bija pavisam pieticīgs – nomaļā vietā Ogrē, tikai deviņus kvadrātmetrus liels, un katra prece pa vienam eksemplāram.
Toties par reklāmu Ilva parūpējās uzreiz. “Uzaicinājām Ogres televīziju. Teicu, ka preces nopirkt var, bet tikai vispirms jāuzfilmē, lai nav tukši plaukti,” atminas Ilva. Cilvēki sastājās rindā, un jaunais bizness sāka izskatīties cerīgi. Sākumā gan strādāja tikai divi cilvēki – pati Ilva un Kristīne Jelevica, šicū šķirnes suņu īpašniece arī no Ventspils.
Galvenais faktors, kas atšķir Zoo centra veikalus no konkurentiem, ir profesionāļu niša, proti, sortiments ir izveidots tā, lai apmierinātu visprasīgākos klientus. Veikali piedāvā visu nepieciešamo ne tikai parastiem klientiem, bet arī pašiem kinologiem un citiem dzīvnieku audzētājiem, proti, tiem, kas ar dzīvniekiem nodarbojas profesionāli. Arī sortimentu nodrošināt lielā mērā palīdz kolektīvs, kas savu dzīvnieku dēļ interesējas par jaunumiem, jaunajām tendencēm un var rekomendēt preces sortimenta pilnveidošanai.
“Mēs veikalos neirgojam neko tādu, kas būtu pret mūsu pārliecību, to, ko uzskatām, ka dzīvniekiem nevar dot. Piemēram, supermārketu produkcijas mūsu veikalos nav. Tā ir masveida produkcija, ko es uzskatu par pārtikas aizvietotāju, nu, teiksim, kā bulciņu cilvēkiem,” saka Ilva. Preces nāk no Kanādas (piemēram, smiltis) un ASV (pārtika), taču šis tas ir arī tepat no Eiropas. “ASV ir līderis dzīvnieku pārtikas izpētē un ir visiem soli priekšā, tāpēc visi jauninājumi nāk no turienes. Arī grūmings tur strauji attīstās,” saka Kristīne. “No Latvijas, šķiet, ir tikai siens, ko liek kāmīšiem, trušiem un jūrascūciņām būros,” piebilst Ilva.
Viņa spriež, ka biznesa veidošana saskaņā ar savu pārliecību, pat ja tā ar laiku mainās, ir viens no nozīmīgākajiem veiksmes faktoriem. Piemēram, Zoo centra sortimentā nav eksotisko dzīvnieku. “Es esmu pret eksotiskiem dzīvniekiem. Kādreiz mums bija ļoti daudz eksotisko dzīvnieku, piemēram, bruņurupuči, bet ar laiku sapratām – lai kā mēs mēģinātu pielāgoties, dzīvesvietas maiņa pašam dzīvniekam nav nekas labs: transportēšana, klimats un tamlīdzīgi. Dzīvniekiem ir jāatrodas dabiskā vidē,” uzskata Ilva. Viņa zina teikt, ka kopumā dzīvnieku tirdzniecība iet mazumā visā valstī, jo arvien mazāk bērnu vēlas par tiem rūpēties – visi ir aizņemti ar telefoniem. Zoo centra biznesā dzīvnieku tirdzniecība nodrošina mazāk par 1 % apgrozījuma.
Taču dzīvnieku skaita samazināšanās nav vienīgais mainīgais lielums zoopreču veikalu dzīvē – mainās arī pati izpratne par kinoloģiju un dzīvnieku audzēšanu, un tas paver jaunas biznesa nišas. Ja pirms 26 gadiem, kad Ilva tikai sāka savu biznesu, viss bija vienkārši – saimnieks brauca uz izstādi un izrādīja savu dzīvnieku – tad tad tagad ir gan hendleri (cilvēki, kuri izstāda, ved dzīvniekus izstādēs), gan grūmeri (suņu un kaķu frizieri), līdz ar to dzīvnieku skaistumkopšanas produkti nu jau ir vesela industrija. Saskaņā ar Grand View Research datiem 2019. gadā lolojumdzīvnieku kopšanas produktu tirgus pasaulē bija 7,6 miljardi dolāru, un paredzams, ka līdz 2027. gadam tas vēl pieaugs vidēji par 6,4 % gadā. Ar grūminga produktiem uzņēmumā nodarbojas tā pirmā darbiniece Kristīne.
Darbinieku atlase acīmredzot ir viens no galvenajiem veiksmes faktoriem; šķiet, Ilvai Kubasovai ir izdevies vienuviet sapulcēt lielāko skaitu profesionāļu. Pēc viņas vārdiem, liela daļa darbinieku paši ir iesaistīti vai nu dzīvnieku audzēšanā, vai ir vismaz ar pieredzi dzīvnieku kopšanā. Piemēram, uzņēmuma grāmatvede ir pūdeļu audzētāja, veikala vadītāja Ventspilī ir Ventspils kinoloģiskā kluba prezidente, savukārt interneta veikala vadītāja audzē britu kaķus. Šādā profesionāļu komandā visi cits citu papildina. “Mēs nevaram paņemt vienkārši studentus, nevaram atļauties ilgstoši visus apmācīt – meklējam cilvēkus jau ar pieredzi, kuri zina, kas sunim vai kaķim ir labāk, prot rūpēties un ieteikt klientiem. Mums ir vajadzīgi konsultanti, ne tikai pārdevēji,” skaidro Kubasova, piebilstot, ka cita darbinieku izglītība uzņēmumu interesē mazāk. Kadru mainības gandrīz nav, jo komandu vieno gan darbs, gan hobijs.
Taču tas ir tikai viens no faktoriem, kas ļauj Ilvai pelnīt vairāk, nekā konkurenti un padarīt biznesu efektīvāku. Zoo centrs pēc apgrozījuma, kas 2020. gadā bija 7,3 miljoni eiro, ir otrais lielākais zoopreču veikals (pirmajā vietā ir Dino Zoo – 16,5 miljoni eiro 2020. gadā), taču Kubasovas uzņēmuma peļņa pēdējos piecus gadus ir bijusi krietni lielāka nekā konkurentam; tas bija pelnošs pat tad, kad konkurentiem bija zaudējumi. Patlaban Zoo centram ir 40 veikalu visā Latvijā, interneta veikals un arī veterinārā klīnika- aptieka. No trīs lielākajiem zoopreču veikalu tīkliem (Pet City, Dino Zoo un Zoo centrs) tikai Ilvas uzņēmums ir palicis vienīgais ar vietējo kapitālu. “Varbūt tas ir tāpēc, ka mums tā bija aizraušanās, ne tikai bizness,” spriež uzņēmēja.
Ilva Kubasova atzīst, ka zoopreču tirdzniecība ir salīdzinoši vieglāks bizness nekā citi, jo 80 % no apgrozījuma veido dzīvnieku barība, no kuras atteikties nevar. “Būsim godīgi, krīzes mūs gandrīz neskar. Var nepirkt jaunu ledusskapi, bet pārtiku nevar nepirkt,” saka Ilva. Arī Covid-19 pandēmija biznesam palīdzēja – strauji attīstījies pirms pieciem gadiem izveidotais interneta veikals.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka dzīvnieku uzturēšanai tērē naudu 37 % mājsaimniecību; šie dati ir nemainīgi vairāk nekā desmit gadu. Vienīgās krīzes, kas skārušas Ilvu, bija pārdomas, kad viņai kļuvis nedaudz garlaicīgi un saņemti piedāvājumi biznesu pārdot. “Iespējams, tas būtu vieglāk, taču es jūtos laimīga savā dzīvē un negribu sev to atņemt. Gribu turpināt ar prieku mosties un risināt dažādus jautājumus – tas viss tur pie jaunības un enerģijas. Uzskatu, ka cilvēkam jānodarbojas ar to, kur ir komfortabli, lai labi justos savā jomā,” saka uzņēmēja. Viņai paveicies – savu ceļu Ilva Kubasova ir atradusi vēl bērnībā. Tagad paredzama milzu inflācija un enerģētikas krīze, taču nav šaubu, ka viņa joprojām jutīsies komfortabli.