Problēmas tirgū

• Foto: Ārons Kotovskis

Miljardieris Kens Grifins domīgi skatās ārā pa stiklotu sienu no biroju ēkas desmitā stāva  Manhetenas centrā – tas ir viens no trim viņa 47 miljardus dolāru vērtā riska ieguldījumu fonda Citadel birojiem Ņujorkā. Ir marta sākums. Vladimira Putina uzbrukums Ukrainai ir iestrēdzis – tagad viņš netieši draud ar kodoluzbrukumu. No Grifina skatpunkta sēnei līdzīgais mākonis pie horizonta nav redzams, tomēr šāda perspektīva dziļi satrauc finansistu. “Es uzaugu iznīcības draudu pasaulē,” stāsta Grifins (53). “Mums mācīja slēpties zem galda un sagatavoties kodolsprādziena vilnim. Piedzīvot, ka šādas runas atgriežas, ir milzu šoks.”

Indekss S&P 500 līdz šai dienai ir sarucis par 12 % gadā. Eiropas akcijas un Nasdaq ir piedzīvojušas gandrīz 18 % samazinājumu. Naftas cena strauji pieaug. Visas šīs sliktās ziņas draud sagraut Citadel pārliecinošos 2021. gada rezultātus, kad fonds pieauga par 26 %, bet personīgi Grifins nopelnīja 2,5 miljardus dolāru. Tagad viņa aktīvu vērtība ir 27,2 miljardi, taču Grifinam prātā ir svarīgākas lietas par personisko bagātību.

“Šīs katastrofas turpinājums Ukrainā ir milzīga cilvēces kļūda,” saka uzņēmējs. Atskatoties pagātnē, iespējams, tā nemaz nebija tik laba ideja – Ukrainai uzklausīt Amerikas padomu deviņdesmitajos gados un pēc Padomju Savienības sabrukuma atdot Krievijai kodolieročus. Tagad NATO valstis mostas eksistenciālā drauda ēnā, kas nāk no Krievijas, bet Grifins norāda, kas ir ieguvēji no bruņošanās, proti, aizsardzības un enerģētikas nozares uzņēmumu akcijas, kas jau tagad tiek tirgotas par augstām cenām.

Tomēr tā ir īstermiņa domāšana. Ilgtermiņā Grifins saredz pie apvāršņa negaisa mākoņus. Viņaprāt, Krievijai uzlikto sankciju smagums un veids ilgtermiņā atstās negatīvu ietekmi uz pašiem Rietumiem un to finanšu sistēmu, kas balstās uz dolāru. Bezprecedenta soļi, kad Rietumu varas liedz Krievijai piekļuvi kapitāla tirgiem, ir tas pats, kas padarīt dolāru par ieroci, uzskata finansists.

Būs nopietnas sekas – Krievija, Ķīna un citi vairs nesaskatīs iespējas diversificēties ar dolāru. Dedolarizējot Ķīnas, Krievijas, Irānas un Brazīlijas tirdzniecības bloku, var viegli panākt Amerikas kompāniju izslēgšanu no iesaistes strauji augošajos tirgos. “Vai esam jau iesējuši jaunas sēklas, gatavojoties Amerikas tehnoloģiskā pārākuma ēras norietam?” Grifins jautā.

Viņā ir vērts ieklausīties. Grifinam padodas saskatīt kopējo bildi, un tas atspoguļojas nepārspējamos panākumos Volstrītā. Pēdējā 31 gada laikā viņam tikai divos no tiem ir bijuši kritumi, klientiem gadā nopelnot vidēji 19 procentus. Šādus rezultātus ir veicinājusi viņa padziļinātā makroekonomisko tendenču analīze un unikāla, spēcīga pozīcija vienā no globālās ekonomikas centriem.

Vēl cits Grifina bizness Citadel Securities ir viens no Amerikas lielākajiem tendenču noteicējiem. Kas attiecas uz akciju instrumentiem, uzņēmuma tirgus daļa visos ASV darījumos ir vairāk nekā 25 %, 40  % privāto darījumu un vairāk nekā 30 % akciju iespēju līgumu apjoma. Grifins izmanto gudru matemātiķu un zinātnieku aprēķinus, kuri liek lietā progresīvākās tehnoloģijas – prognozējošo analītiku, mašīnmācīšanos un mākslīgo intelektu –, lai analizētu milzīgu datu apjomu reāllaikā. Rezultātā Citadel Securities paplašinās aizvien jaunos tirgos un attīstās pat vēl straujāk nekā Grifina riska kapitāla fonds.

Kaut arī komisijās saņem tikai niecīgu daļu no katras akcijas darījuma, Citadel Securities 2021. gadu noslēdza ar septiņu miljardu dolāru apgrozījumu. Pirmo reizi Grifins piekrita padalīties ar daļu no savas impērijas ar trešajām pusēm, pārdodot 5 % divos savos vadošajos kapitāla uzņēmumos Sequoia un Paradigm. Investīcijas uzņēmumā uzaudzēja tā novērtējumu līdz 22 miljardiem dolāru, palielinot paša Grifina aktīvu vērtību par pieciem miljardiem.

Paradigm investīciju specializācija ir kriptovalūtas, kas liecina par Grifina nodomu kļūt par vadošo tirgus tendenču noteicēju fragmentētajā un vienlaikus strauji augošajā kriptovalūtu tirdzniecības biznesā. Citadel Securities vada Pekinā dzimušais 39 gadus vecais datu ģēnijs Pens Žao. Viņš ieguvis doktora grādu statistikā Kalifornijas Universitātē, kas viņu labi sagatavoja pārmaiņu vadībai uzņēmumā Citadel, pievēršoties digitālo aktīvu tirdzniecībai.

Runājot kazino terminu valodā, Citadel Securities ir māja – vienalga, vai tirgus aug vai samazinās. Kamēr cilvēki tirgojas ar aktīviem, Citadel pelna. Uzņēmuma asinsriti nodrošina apjoms, un, neraugoties uz Grifina bažām par kara sekām Eiropā, viņš zina, ka nenoteiktība un tirgus satricinājumi garantēti nopelnīs viņa biznesam miljardus.

“Uzņēmumi, kurus viņš ir izveidojis… Mans Dievs, tas ir elpu aizraujoši!” saka miljardieris, riska kapitāla fonda menedžeris Pols Tjūdors Džounss. Vēl kāds miljardieris, kurš vēlas saglabāt anonimitāti, piebilst: “Grifins ir pazeminājis izmaksas, optimizējis tehnoloģisko apstrādi un pielietojumu, tāpēc citiem konkurēt ar Citadel ir ārkārtīgi grūti.”

Kens Grifins uzauga astoņdesmitajos gados Dienvidfloridā, un jau no agra vecuma pievērsās tehnoloģijām. Viņš bija goda students Bokaratonas vidusskolā un, pateicoties savām zināšanām, ieņēma matemātikas kluba prezidenta amatu. Jau tīņa vecumā Kens strādāja nepilna laika darbā IBM un arī nodibināja pats savu biznesu, ar atlaidi pārdodot skolotājiem programmas. Uzņēmējdarbība bija jaunietim asinīs. Viņa vecvecāki no mātes puses vadīja plaukstošu reģionālu degvielas uzņēmumu Ilinoisas štatā un vēl trīs lauku saimniecības, kā arī sēklu biznesu.

Grifins pastāsta, ka pirmos panākumus akciju tirgū viņš guvis, pateicoties kādam ieteikumam, ko izlasījis Forbes. Tas bija 1987. gads, kad Grifins bija pirmkursnieks Hārvardā. Viņš izlasīja rakstu, kurā tika apšaubītas kāda jauna un veiksmīga uzņēmuma Home Shopping Network nākotnes perspektīvas, un iegādājās pārdošanas iespēju līgumus, liekot likmi uz uzņēmuma akciju cenas kritumu, tādējādi nopelnot vairākus tūkstošus dolāru pēc tam, kad tas piepildījās. Vēlāk viņš uz kopmītņu jumta uzstādīja satelīta antenu, lai varētu reāllaikā uzreiz savā IBM datorā lejupielādēt akciju kotācijas.

Vēl augstskolas gados Grifins tirgojās ar iespēju līgumiem un konvertējamām obligācijām ar 265 000 dolāru kapitālu, ko bija dabūjis no saviem vecākiem un draugiem. Pēc tirgus sabrukuma 1987. gada oktobrī viņa negatīvās likmes atmaksājās tik labi, ka divus gadus vēlāk, kad Kens absolvēja universitāti, Chicago Glenwood Capital īpašnieks Frenks Meiers iemaksāja viņa fondā miljonu dolāru. Pirmajā gadā viņš panāca 70 % atdevi. 1990. gadā 22 gadu vecumā ar papildu ieguldījumu no Meiera Grifins izveidoja kompāniju, kas vēlāk kļuva par Citadel Investments – vienu no pirmajiem kvantu fondiem ar vienu datoru, diviem darbiniekiem un 4,6 miljoniem dolāru pārvaldībā.

Sākumā Citadel atdeve bija nesatricināma – 42 % pirmajos divarpus tirdzniecības gados. Kad Grifinam 1998. gadā apritēja 30 gadu, Citadel riska kapitāla fondos pārvaldībā jau bija miljards dolāru. 2002. gadā viņš izveidoja Citadel Securities – daļēji tāpēc, ka dusmojās, jo brokeri un dīleri, kas veica darījumus ar viņa iespēju līgumiem, pieprasīja augstu komisijas maksu. 2003. gadā 34 gadu vecumā Grifins debitēja Forbes 400 sarakstā kā jaunākais bagātnieks, kas savus aktīvus 650 miljonu dolāru vērtībā nopelnījis pats.

Šo gadu laikā viņš ir veicis riskantas iegādes. 2002. gadā Grifins ieguva daļas Enron energoresursu tirdzniecības apakšuzņēmumā, bet pēc četriem gadiem nopirka arī Amaranth Advisors un Sowood Capital pēc tam, kad šie uzņēmumi piedzīvoja vairākas graujošas neveiksmes. Tomēr Grifina karjera nav viens vienīgs veiksmes stāsts. 2008. gada finanšu krīze satricināja Citadel flagmaņa fondu ar 50 % zaudējumu, kas noveda kompāniju tuvu sabrukumam. Savu gājienu krīzes pārvarēšanā viņš vēlāk nosauca par “vienu no sarežģītākajiem lēmumiem, ko jebkad esmu pieņēmis”. Nākamajā gadā fonds atguvās un uzrādīja 62 % izaugsmi.

Pajautājiet viņam par panākumu atslēgu, un viņš sāks runāt par savu apsēstību ar talantīgiem speciālistiem. Grifins saskaitījis, ka visas savas karjeras laikā pats personīgi intervējis ne mazāk kā 10 000 kandidātu – aptuveni divus dienā. Tikai pēdējo trīs gadu laikā Citadel ir pieņēmis darbā 400 inženieru. Daži no viņiem ir tikko pabeiguši elitāras augstākās izglītības iestādes, bet citi ir no viņa Volstrītas un augsto tehnoloģiju konkurentiem.

Citadel piekopj stingru slīksti vai peldi kultūru. “Mana reputācija Goldman bija tāda, ka biju mazliet par dziļu paslēpies ēnā… Dažus cilvēkus vadīju pārāk cieši,” saka Pablo Salame, Citadel investīciju vadītāja vietnieks, kurš 2019. gadā pievienojās fondam, bet pirms tam bija Goldman Sachs vicepriekšsēdētājs. “Bet tad sapratu, ka biju pārāk ieciklējies uz kopējo bildi. Būt ēnā – Kens to man pārdefinēja šādi.”

Lielāko savas karjeras daļu Grifins ir veiksmīgi izvairījies no publicitātes, tomēr pagājušajā gadā Citadel Securities ciešā sadarbība ar brokeru kompāniju Robinhood, kas strādā bez komisijas, pavēra ceļu nevēlamas uzmanības vētrai. Tā ir pazīstama kā prakse maksāt par rīkojumu plūsmu – Citadel katru dienu maksā Robinhood par miljoniem pirkšanas un pārdošanas rīkojumu, tad ar masīvo datoru jaudu šie darījumi tiek salīdzināti tā, lai gūtu peļņu bez riska. Tas ir legāli – un tieši tā Robinhood var atļauties piedāvāt tirdzniecību bez komisijas –, tomēr daudzi uzskata, ka šāda prakse ir kaitīga.

2021. gada februārī Grifins stājās Kongresa priekšā, lai liecinātu par nemieriem Volstrītā saistībā ar GameStop tirdzniecības pārtraukšanu, kas kļuva par meme stock priekšvēstnesi. Ne visai izglītotu treideru armija, lielākoties no platformas Robinhood, pirka videospēļu mazumtirgotāja akcijas, kas atradās norieta posmā, panākot to vērtības bezprecedenta pieaugumu un vienlaikus šajā procesā atstājot vairākus nozares profesionāļus tukšām rokām. Nodrošinājuma fonds no Ņujorkas Melvin Capital piedzīvoja īso pozīciju izspiešanu (short squeeze) un gandrīz bija spiests likvidēties. Grifina fons un Stīvena Koena Point72 izglāba Melvin ar 2,75 miljardu dolāru ārkārtas investīciju.

Pēc dažām dienām Robinhood veica pārmaiņas, kas vairs neļāva klientiem iegādāties mēmu akcijas. Bez GameStop tur bija arī grūtībās nonākusi kinoteātru ķēde AMC un mazumtirdzniecības lielveikalu tīkls Bed Bath & Beyond. GameStop cena piedzīvoja sabrukumu, kas bija glābšanas riņķis Melvin. Kad investori iesniedza tiesā neskaitāmas prasības un ASV Vērtspapīru un biržu komisija sāka izmeklēšanu, Grifins, zvērēdams tiesas priekšā, paziņoja Kongresam, ka viņam ar Robinhood nebija nekādas komunikācijas. Citadel un Robinhood apsūdzības par slepenu vienošanos tika izbeigtas, tomēr Grifins tika izsmiets Reddit un Twitter.

“Maksāšanas par rīkojumu plūsmu padarīšana par visa ļaunuma sakni var nest politiskus augļus. Tomēr kāds gan tas ir negods, ja tas mazina privāto investoru pārliecību akciju tirgos un novērš kapitāla plūsmu kompānijām, kuras rada darbavietas,” saka Grifins. “Kad mācījos koledžā, tirgošanās komisija bija 19 vai 20 dolāru. Šodien var tirgoties bez maksas. Tas ir, vērtība, kas ir nonākusi privāto investoru rokās, ir neizmērāma – un mana firma ir viena no nozīmīgākajām šā fenomena veicināšanā.”

Pandēmijas laikā Grifins ziedoja vairāk nekā 50 miljonus dolāru vakcīnas izstrādei un citām ar Covid-19 saistītām programmām. Līdzīgi citiem Volstrītas speciālistiem viņš ir izveidojis biroju arī Floridā ar improvizētu tirdzniecības zāli 50 vadošajiem darbiniekiem un izmitinājis viņu ģimenes Palmbīčas viesnīcā Four Seasons – līdzās viņa nopirktajiem astoņiem hektāriem pludmales netālu no Donalda Trampa Mar-a-Lago.

2021. gada jūnijā Grifins atsauca lielāko daļu no saviem 4000 darbinieku atpakaļ darbā. “Viena no panākumu atslēgām bija mūsu lēmums atgriezties birojā,” viņš stāsta, uzsverot, ka darbs no biroja apliecina cieņu fonda klientiem. “Nav nekādu šaubu, ka sadarbība mūsu kolēģu vidū izceļ mūsu spēju rīkoties un reaģēt uz informāciju tādā veidā, kā virkne mūsu konkurentu vienkārši nespēj.”

Karš Ukrainā ir novērsis uzmanību no pandēmijas un mēmu akcijām. Līdzīgi citiem izciliem treideriem Grifins koncentrējas uz domino efektiem, citiem vārdiem sakot, viņu interesē, kā reakcija uz katastrofu samazina pieejamo veiksmīgo iespēju klāstu, lai pārvarētu nākamās grūtības. Viņš nosoda Amerikas ekonomikas reakciju uz pandēmiju, būtībā applūdinot tautsaimniecību ar pieciem triljoniem dolāru federālā atbalsta veidā. “Tas ir milzīgs slogs mūsu fiskālajam deficītam, kā arī nākamajām paaudzēm. Kad fiskālie tēriņi samazināsies, kas veicinās mūsu ekonomisko izaugsmi?”

Pabalsti ir izraisījuši arī inflāciju, kas tagad ir 8 % līmenī. “Mūsu pieaugušo dzīves laikā mēs nekad pa īstam neesam pieredzējuši inflāciju,” saka Grifins. “Mēs nedomājam par nepieciešamību vienoties par daudzgadu algu budžetu ar fiksētiem algu paaugstinājumiem.”

Grifins tic, ka inflācija piespiedīs centrālās bankas visā pasaulē agresīvāk piegriezt procentu likmes. Tas nevēsta neko labu Eiropai, kur patlaban novērojams līdz šim nepieredzēts elektrības un dabasgāzes cenu kāpums (desmit reižu pārspējot cenu ASV), un tas jau tagad kavē, piemēram, noteikta veida mākslīgā mēslojuma ražošanu.

Iespējams, lielākais risks, pēc Grifina domām, ir dolāra padarīšana par ieroci, Rietumu bankām liedzot krieviem piekļuvi kontiem, kuros glabājas miljardiem dolāru gan naudas izteiksmē, gan dažādos vērtspapīros. “Putins to dēvē par karadarbību,” viņš saka. “Mūsu valstij ir jāfinansē milzīgs parāds. Un, ja redzēsim, ka nozīmīgākie pircēji novērsīsies no valsts obligācijām un citiem dolāru aktīviem, turpmākajos gados mums nāksies maksāt daudz augstāku cenu par parādu. Tas ietekmēs mūsu spējas nodrošināt sociālo aizsardzību, iespējas investēt pētniecībā un attīstībā, kā arī ieguldīt izglītībā un infrastruktūrā.”

Tas viss jau notiek. Marta beigās Krievija pieprasīja, lai degvielas pircēji no Japānas maksā rubļos. Cik ilgs laiks paies, līdz Ķīna sāks dolāru vietā maksāt juaņās? “Pasaules valstis nevēlēsies būt atkarīgas no Amerikas labās gribas.”

Tās ir tikai pirmās sekas. Grifins domā, ka būs vēl sliktāk. “Nav nekā nozīmīgāka par nepieciešamību izstrādāt jaunas inovācijas.” Aizliegums Krievijai un Ķīnai piekļūt Amerikas tehnoloģijām vienkārši novedīs pie tā, ka tās atradīs citus risinājumus. “Neatkarība no ASV augsto tehnoloģiju jomā ir kļuvusi par eksistenciālu problēmu, jo viņi uz mums nevar paļauties.”

Grifinam nav saprotams, kāpēc Amerika, kur ir ļoti daudz dabas resursu, nevar pati sevi pilnībā apgādāt ar naftu. “Tas ir kā inflācija, ko paši sev piesaucam ar sliktajiem lēmumiem, kas tiek pieņemti Vašingtonā,” viņš saka. “Mēs esam svētīti ar tik lielām energoresursu iegulām Amerikā – fosilais kurināmais, nafta, dabasgāze… Un liela valsts, kurā ir plašas saules un vēja enerģijas ieguves iespējas. Tas ir pilnīgi nepieņemami, ka valstī ar visām tehnoloģijām un ģeoloģisko pārsvaru mums ir jābūt atkarīgiem no kādas citas valsts energoresursiem.”

Neraugoties uz samilzušajiem negaisa mākoņiem, Grifins nedomā, ka investoriem būtu jābaidās no resursu cenu pieauguma. Viņš tic, ka šie cenu kāpumi beigu beigās izlīdzināsies. Piemēram, dabasgāze vēl pirms 15 gadiem bija dārga, tā bija deficīts. Bet tad tika atklāta hidropārrāvumu metode, un tagad Amerikas gāze ir tik lēta un tās ir tik daudz, ka ASV katru dienu eksportē 200 miljonus kubikmetru uz Eiropu, lai aizvietotu Krievijas gāzi.

Grifins atgādina, ka “vēsturiski resursi parasti ir bijuši ievērojami lētāki, jo esam vienmēr atraduši veidu, kā to iegūt par zemāku cenu”. Labākie lēmumi ilgtermiņā, viņaprāt, ir investēt inovatīvās, strauji augošās Amerikas tehnoloģiju kompānijās, kas “vada Amerikas korporatīvo darbības modeļu revolūcijas”.

Attiecībā uz Bitcoin investors Grifins vēl aizvien ir skeptisks. “No ekonomikas un vides viedokļa Bitcoin nav nekā efektīva. Es nesaredzu, ka Bitcoin varētu būt maksāšanas līdzeklis,” viņš spriež. “Es personiski neesmu dzirdējis pārliecinošus argumentus, kāpēc iepirkt kriptovalūtas vērtības saglabāšanai. Tomēr jāatzīst, ka cilvēki tieši to pašu var teikt par aktīviem, kas pieder man. Esmu Amerikas abstraktās mākslas kolekcionārs.”

Tomēr gudrais biznesa stratēģis Kens Grifins nevar turēties pretī vēlmei apmācīt savus ģeniālos Citadel Securities kvantus ar tā tirgū dominējošajiem algoritmiem divu triljonu dolāru vērtajā kriptovalūtu tirgū. Galu galā naudas pelnīšana ar Robinhood treideriem ir bijusi vienkārša, tāpēc nevajadzētu būt nekādām grūtībām nopelnīt vēl vairāk ar darboņiem, kuri panāca Dogecoin kapitalizāciju par 20 miljardiem dolāru.

Grifins jau ir pārspējis kriptoentuziastus, nesen par 43 miljoniem dolāru iegādājoties ASV Konstitūcijas pirmo izdruku. Viņa nopietnākais konkurents 2021. gada novembrī notikušajā Sotheby’s izsolē bija uz blokķēdes bāzes veidotas digitālās naudas kolektīvs – decentralizēta, autonoma organizācija, pazīstama kā ConstitutionDAO, kas piesaistīja desmitiem miljonu dolāru ar mērķi iegādāties šo dokumentu.

Pēc tam, kad Grifins viņus pārsolīja, DAO biedri sazinājās ar miljardieri. “Mūs ieinteresēja idejas par dalīto pārvaldību noteiktā laika posmā vai par atļauju viņiem radīt NFT [Constitution] DAO ieguldītājiem,” stāsta uzņēmējs. “Tomēr viņi nespēja pieņemt lēmumu.” Tā vietā viņš izlēma aizdot dokumentu miljardieres Alises Voltones Amerikas mākslas muzejam Crystal Bridges Bentonvillā Ārkanzasas štatā, lai tas tiktu tur izrādīts.

“Hierarhijai un vadības struktūrai jābūt – jābūt skaidrai lēmumu pieņemšanas sistēmai, kā arī skaidrai pārvaldības izpratnei,” saka Kens Grifins. “Dalības apbalvojumu kultūra neradīs līderus, kuri mums ir nepieciešami, lai vadītu valsts biznesu un politiku.”