Ideju krātuve
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Egija Gailuma, šķiet, uzreiz ievieš dzīvē visu, kas ienāk prātā. Paradoksāli, bet šāda pieeja atmaksājas.
Pagājušā gada rudenī, kad Egijas vadītais uzņēmums CityBee jau bija iestrādājies, piedāvājot Latvijas tirgū divdesmit koplietošanas kravas busiņu, kā arī elektriskos skrejriteņus, pienāca laiks paplašināt darbību – ieviest vieglās automašīnas. Māteskompānija Lietuvā piedāvāja visas bankai nepieciešamās garantijas, lai Egijas vadītais uzņēmums līzingā varētu iegādāties 180 automobiļu. Taču jau pēc mēneša kompānijai palika 179 auto – vienu klients bija paspējis noslīcināt Lielupē, skaidrojot, ka ārā bijis tumšs un navigators rādījis, ka jābrauc taisni, bet īstenībā vajadzējis nogriezties. “Droši vien kaut kā tā arī bija – skatījies telefonā un iebraucis,” pieļauj uzņēmēja. Par laimi, pats neuzmanīgais vadītājs laikus tika ārā, un līdzīgi gadījumu vairs nav atkārtojušies. Tomēr, tikko vieglās CityBee automašīnas bija ieguvušas lielāku atpazīstamību, sākās Covid-19, nesot jaunus izaicinājumus.
Egija Gailuma (29) uzņēmējdarbības gaitas sāka uzreiz pēc skolas, 18 gadu vecumā izveidojot savu pasākumu aģentūru, kā arī interneta veikalu mājdzīvnieku precēm, un paralēli studēja SSE Riga. Vēlāk īslaicīgos darbos viņa iepazinās ar Guntaru Kukulu, kurš strādāja saldumu un dzērienu ražošanas grupā NP Foods. Tikmēr kaut kur Rātsupītes ielā Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki bija izstrādājuši minerālūdens formulu – veselīgu, sārmainu, ar PH līmeni 9,5. Zinātnieki meklēja uzņēmējus, kas gribētu un varētu viņu formulu iegādāties, lai ražotu ūdeni. Un atrada – NP Foods nopirka formulu, izstrādājot arī zīmolu Amrita. Vēlāk NP Foods tika pārdots Orkla – ar visu produktu un zīmolu sortimentu, izņemot Amritu. To Guntars atstāja sev.
Vārds pa vārdam, un Egija ar Guntaru nolēma izveidot kopīgu uzņēmumu un zīmolu attīstīt. Ambīcijas bija milzīgas, un Egijai bija gana daudz entuziasma, lai tās īstenotu. Amrita ūdens bija pieejams pat nelielos veikalos ASV. Tomēr, sākoties koronavīrusa pandēmijai, redzējums, kā attīstīt uzņēmumu, tā īpašniekiem bija ļoti dažāds, tāpēc Egija nolēma savas daļas pārdot. Turklāt viņai jau bija cits izaicinājums – transporta kompānija CityBee.
Lietuviešu CityBee Latvijas tirgū vēlējās ieiet jau pirms pieciem gadiem, taču līdz reālām darbībām netika. Otrais mēģinājums bija 2019. gada sākumā. Lietuvieši vērsās pie saviem paziņām Porsche, kas arī pieder Lietuvas kompānijai, ar lūgumu palīdzēt atrast cilvēku, kurš varētu īstenot uzņēmuma ienākšanu tirgū. HR vadītāja ieteica Egiju Gailumu. Viņa izstrādāja plānu, kā tas varētu notikt, un tika pieņemta darbā. Sākums bija sarežģīts – CityBee nolēma pamēģināt ar kravas autobusu segmentu, tika noalgots fleet manager (autoparka vadītājs). Un vairāk neviens... Viņiem divatā bija jātiek galā ar visiem darbiem, ieskaitot zvanu centru. “Mēs mainījāmies pa mēnešiem – vienu mēnesi es atbildēju uz zvaniem, otru mans kolēģis. Tas bija ļoti grūti, jo es gandrīz nezinu krievu valodu. Domāju, daļa klientu šajā laikā ir sirsnīgi izsmējušies,” Egija atceras.
Jau pēc pāris mēnešiem lietuvieši grasījās vairumā iepirkt elektriskos skrejriteņus un piedāvāja pie reizes tos iegādāties arī Latvijas meitaskompānijai. Tā arī notika. “Mēs naktīs paši braukājām un tos meklējām, vācām, lai pulksten sešos no rīta atkal izliktu,” saka jaunā vadītāja.
Tikko beidzās vasara un līdz ar to arī skrejriteņu sezona, tika nolemts pamēģināt vieglās automašīnas. Līzingā tika nopirkti 180 Fiat 500 – spilgti, krāsaini un pamanāmi. Bet tad pienāca pirmais rēķins no Rīgas satiksmes par stāvvietām – 60 tūkstoši eiro. Pēc tam otrais un trešais... “Bija skaidrs, ka tā mēs nekad nekļūsim par pelnošu uzņēmumu,” saka Egija. Viņa apstaigāja visas iespējamās iestādes – gan Satiksmes ministriju, gan Rīgas domi – ar aicinājumu domāt par mobilitāti un nākt pretī kopbraukšanas uzņēmumiem. Diemžēl atsaucības nebija nekādas.
Bija jādomā, ka samazināt stāvvietu izmaksas, lai maksātu tikai par reāli izmantoto laiku, nevis visu dienu. Talkā nāca pašmāju uzņēmums Mobilly. “Mēs pavaicājām, vai būtu iespējams kaut kādā veidā sasaistīt sistēmas, lai Mobilly pēc GPS signāla noteiktu, ka automašīna ir noparkota un kurā zonā, un automātiski ieslēgtos autostāvvietas apmaksa, bet, kad tā sāk kustēties, tad apmaksa tiek apturēta,” skaidro Egija. Izrādījās, ka viss ir iespējams, un pēc papildu programmēšanas darbiem jaunievedums sācis strādāt. Stāvvietu rēķini no 60 tūkstošiem saruka līdz 15–18 tūkstošiem eiro, šo izdevumu pozīciju samazinot vairāk nekā trīs reizes. Ar šo jaunievedumu CityBee gadā ietaupa ap pusmiljonu eiro. Patlaban CityBee ir 130 tūkstoši reģistrētu lietotāju.
Lai palielinātu klientu bāzi, Egija izdomāja, ka nepieciešams uzlabot lietotāja pieredzi, lai veicinātu labas atsauksmes un vēlmi cilvēkiem dalīties šajā pieredzē. Bērnu krēsliņi kļuva par normu, taču uzņēmums arī citām niansēm piegāja radoši. “Vienu brīdi mēs likām automašīnās šokolādes. Halovīnā devām braucējiem iespēju nopelnīt atlaidi. Automašīnā bija jāatrod lukturītis, ar kura palīdzību tālāk – kods, kas ar luminescējošu flomāsteru bija uzrakstīts kaut kur auto. Kods, ievadot to sistēmā, deva atlaidi braucienam un vēl piecu eiro kuponu Wolt.” Izbrauciens ar CityBee klientiem pārvērtās par piedzīvojumu.
Taču pavasarī sākās Covid-19, un cilvēki palika mājās. Lai nodrošinātu nepieciešamo prasību ievērošanu, CityBee katrā auto ielika roku dezinfekcijas līdzekļus – kurus, protams, klienti zaga. Un turklāt vēl infektologs Uga Dumpis bija ieteicis neizmantot kopbraukšanas auto...
CityBee ieviesa risinājumu – ja automašīna bija noparkota kaut kur, kur bija iespējams veikt Covid-19 testu, piemēram, pie E. Gulbja labratorijas, pēc tam tā uz trim dienām pazuda no CityBee lietotnes, lai citi lietotāji nevarētu šo auto ieraudzīt un izmantot. Trīs dienas tā stāvēja, pēc tam tika dezinficēta. Rezultātā jau maijā uzņēmuma automašīnu izmantošana strauji pieauga.
Šā gada laikā CityBee ir iegādājies vēl 200 automobiļu, kopējam skaitam sasniedzot nepilnus 400. “Gribējām, lai ir 600 auto, bet bankas šobrīd līzingu dod nelabprāt,” saka Egija un piebilst, ka drīz jau plānots pirmās mašīnas pārdot, iegūstot līdzekļus jaunu auto iegādei.
Ar šiem izaicinājumiem uzņēmīgajai sievietei izrādījās par maz. Kamēr koronavīrusa pandēmijas laikā bija jāpaliek mājās, viņa izveidoja hobija līmeņa internetveikalu LessWasty.com, kurā pieejamas preces, kas nerada tik lielu vides piesārņojumu. Vide nav vienīgais, kas uzņēmējai rūp, – 3 % no LessWasty pirkumiem iztērētās naudas Evija Gailuma ziedo suņu patversmei, kurā viņa brīvprātīgi darbojas jau no bērnības.