Ideālā kombinācija
Iebraucot 200 hektāru plašajā Vlakon teritorijā, šķiet, ka saimniecība ir bezgalīga. Kaut kur ekskavatori izstrādā dolomīta karjerus, brauc kravas auto, turpat netālu iegūto dolomītu pārstrādā par dažādu frakciju šķembām, citā vietā lielākos dolomīta akmeņus slīpē izmantošanai dekoratīviem nolūkiem, un visam pa vidu atrodas zivju pārstrādes rūpnīca ar kūpinātavu, kā arī zivju mazuļu inkubators.
Starp smilšu un dolomīta kalniem top dažādas būves. Jau izstrādātajos karjeros dzīvo varavīksnes foreles, karpas, karūsas, sterletes un Eiropas sami. Foreļu karjeri ir apjozti ar žogiem – lai maluzvejnieki nezagtu zivis. Vairāki karjeri ir atvēlēti tūristiem – izveidotas atpūtas zonas pie ūdens, kuru tuvumā ir pat nelielas kūpinātavas un viesu mājas. Saimniecība turpat uz vietas nodrošina pilnu darba ciklu – tik plašu, kādu pat iedomāties grūti.
Attīstīt akvakultūru Pērtniekos, kas ir arī šeit ražoto zivju zīmols, sāka 2016. gadā, lai gan dolomīta saimniecība darbojas jau kopš 1998. gada. Vlakon apgroza teju septiņus miljonus eiro, lielākā daļa gan ir ienākumi no dolomīta un šķembu pārdošanas.
Foreles Latvijā audzē ļoti maz, un Pērtnieki ir lielākā saimniecība, kas ar to nodarbojas. Iemesli tam ir vairāki. Pirmkārt, foreļu audzēšanai nepieciešams caurtekošs ūdens, ko lielās īpašumu platības dēļ Pērtnieki var nodrošināt. Turklāt ūdenim ir jābūt salīdzinoši aukstam – avotu temperatūrā, no 9 līdz, maksimums, 17 grādiem. Karpām der arī siltāks ūdens, 20–24 grādi.
Pirmās zivtiņas iepirktas Polijā. No inkubatora karjerā zivis pārved, kad tās sasniedz apmēram 200–300 gramu svaru, baro ar speciālu kombinēto barību, kuru iepērk Norvēģijā un Dānijā. Pārdošanai vislabākās ir 2,5–3 kilogramus smagas zivis, tādas arī bieži ķer tūristi. Makšķerēšanas tūrisms Pērtniekos nozīmē, ka apmeklētājs samaksā 1,5 eiro par ieeju, bet pēc tam maksā par noķertajām zivīm pēc to svara. Piemēram, forele maksā 5,2 eiro kilogramā. Visas noķertās zivis apmeklētājiem obligāti jāpērk, jo atpakaļ laist tās nevar.
Sākuši ar foreļu audzēšanu, saimnieki izdomāja, ka jāaudzē arī sami, lai uzlabotu tieši tūrisma pakalpojumu, jo jebkuram makšķerniekam galvenais ir lielais loms. To var kādreiz atļauties, taču kopumā tas ir dārgi – sama svars ir 8–24 kilogrami, un, kaut gan cena ir 3,2 eiro par kilogramu, tas sanāk dārgāks prieks, nekā noķert divus kilogramus smagu foreli.
“Es nesaprotu, kur tu esi? Pusdienas ir līdz vieniem, bet nu jau ir desmit minūtes pāri. Kādēļ neesi darba vietā?” Georgijs pa telefonu vaicā kādam darbiniekam, izrādot man saimniecību un konstatējot, ka kāds neatrodas uz vietas. Vlakon strādā vidēji 100 cilvēku, aktīvajā sezonā – līdz 150. Darba režīms te ir stingrs un audzinošs, jo galvenā problēma ir alkohola lietošana. Savukārt biznesam galvenā problēma ir zagšana – zog gan maluzvejnieki, gan kaijas. Darba laiks pārsvarā ir sešas dienas nedēļā, brīvdiena ir vienīgi svētdiena, un arī ne visiem, jo koptas tiek dzīvas radības. Tās ir jābaro un jāvēro, turklāt, kā jau dzīvam organismam, tām var parādīties arī slimības un citas problēmas.
Pēdējo gadu laikā, kā novērojis Georgijs, makšķerēšana kļūst arvien populārāka; katru reizi tiek sasniegti arvien jauni rekordi. Ja pērn vienā dienā Pērtniekos makšķerēja 150 cilvēki, tad šogad tie jau ir 400, un vislielākais pieprasījums šādai atpūtai ir pirms Jāņiem un ap Ziemassvētkiem, kad ierodas zemledus makšķernieki.
Gatavo produkciju Pērtniekos pārvērtēt nav iespējams – mēs pārliecinājāmies. Viss domāts cilvēkiem. Šajā saimniecībā ir atrisinātas galvenās ar kūpinātu zivju ēšanas saistītās problēmas – smarža pa visu ledusskapi un asakas. Kūpinātas zivis tiek iepakotas vakuuma iepakojumā līdzīgi kā citiem ražotājiem, taču Pērtnieki ir pievienojuši iespēju vairākkārt to atvērt un aizvērt – pēc tāda principa, kā tiek iepakotas garšvielas. Savukārt, piemēram, kūpinātas makreles ir iespējams iegādāties veselas, taču bez asakām, lai produktu droši varētu dot arī bērniem. Nopirkt gan pagaidām tās var tikai turpat Pērtniekos un dažās vietās Rēzeknē, taču kā jau visiem Covid-19 apstākļos, interneta veikals jau top.