Dzīvot kvalitatīvi
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Tas, ka cilvēkam ir daudz naudas, nenozīmē, ka viņš dzīvo kvalitatīvu dzīvi. Īpaši tas izgaismojies pērn, pandēmijas gadā. Edgars Zaduško un Aigars Zelmenis cenšas palīdzēt bagātniekiem atrisināt šo problēmu.
Kādā karstā vasaras dienā Franču Rivjērā vienlaikus piestāja vismaz 64 pasaules miljardieru jahtas. Dažādu izmēru, lēdijām veltītu, visas – karaliskas, skaistas un bagātīgas. Miljardieri bija ieradušies vērot, kā 79 gadus vecais britu režisors Kens Loučs saņem savu otro Zelta palmas zaru par filmu Es, Daniels Bleiks. Pasākumu pagodināja arī Indijas miljardieris, nekustamo īpašumu magnāts Samērs Gehlauts (Sameer Gehlaut, 2,1 mljrd. dolāru, Forbes) ar savu pirms dažiem gadiem būvēto, Studio Indigo dizainēto 70 metru garo superjahtu JOY, kuras vērtība bija 80 miljoni dolāru. Viņa jahtas grezno klāju un kajītes klāja 78 kvadrātmetru liels, viendabīgs, balts, mīksts paklājs bez nevienas vīles. Kur Indijas miljardierim ņemt tādu paklāju šajā plašajā pasaulē? Skaidra lieta – latviešu Aigara Zelmeņa un Edgara Zaduško radītajā un lolotajā luksusa interjera salonā Krassky. Viņi sāka ar flīžu veikalu pirms 16 gadiem, bet tagad Krassky preču zīmes apgrozījums Latvijā un ārpus tās sasniedz gandrīz 30 miljonus eiro, turklāt Covid-19 pandēmijas laikā tas ir pieaudzis par 25 procentiem.
M&A darījumu konsultants no PwC Edgars Zaduško (38) un tolaik McCann Ericsson projektu vadītājs Aigars Zelmenis (39) laikā, kad abiem bija tikai mazliet vairāk par 20 gadiem, par savu biznesu daudz nedomāja. Abiem bija stabils, labi atalgots darbs, Edgars tikko bija nopircis dzīvokli un to iekārtoja, dzīve ritēja savu gaitu – līdz brīdim, kad bija jāizvēlas flīzes. “Es sapratu, ka Latvijā flīžu nav. Kaut ko mēs kopā ar Aigaru beigās izvēlējāmies, taču kopumā izvēle bija maza,” atceras Edgars, kurš neilgi pēc tam, klejojot pa internetu, uzgāja pasaules lielākās flīžu izstādes reklāmu. Viņi ar Aigaru nolēma uz to aizbraukt.
“Kad mēs ienācām tajā milzu hallē, kas bija kā piecas Ķīpsalas, un ieraudzījām pirmos flīžu stendus, sapratām, ka tā ir pilnīgi cita pasaule un agrāk vai vēlāk mums pašiem Rīgā būs salons, kas nodarbosies ar flīžu tirdzniecību, vieta, kur maksimāli ātri būs jaunākās kolekcijas,” stāsta Edgars. Aigars papildina: “Un tā arī bija. Mēs bijām pirmie, kas atveda lielās flīzes – 50x100 cm, 60x120 cm. Kad atvērām veikalu, nāca dizaineri, flīzētāji, jautāja, kā šo vispār flīzēt.” Tagad Krassky sortimentā ir arī 160x320 cm flīzes.
Lai izveidotu pirmo veikalu, viņi vispirms darbā paņēma atvaļinājumu, aizņēmās desmit tūkstošus latu no draugiem, bankās paņēma visus iespējamos overdraftus, iztukšoja savus kontus un uzkrājumus. “Vēl pajokojām par to, ko darīsim, ja bizness neaizies, – brauksim uz Īriju zemenes lasīt,” abi atceras. Bet sapnis jau nebija noīrēt telpas un atvērt flīžu veikalu, kādu Latvijā bija gana. Plāns bija, lai tajā maksimāli ātri būtu pieejamas luksusa zīmolu jaunākās kolekcijas.
Edgars un Aigars izdomāja nebijušu plānu – viņi staigāja pa izstādēm un turpat pie ražotājiem prasīja pirmās saražotās partijas pārpalikumus, lai būtu, ko izstādīt veikalā. Parasti pēc kolekciju prezentācijām un izstādēm kaut kas tiek izpirkts, bet nedaudz vienmēr paliek pāri, un Latvijas tirgum ar to dažkārt var būt arī pietiekami. Ražotājiem uz to brīdi vēl nav pat izgatavoti bukleti un katalogi. Puiši stāsta: “Sākumā daži ražotāji padomāja, ka tas ir joks, citi sprieda, ka esam konkurentu izlūki, bet bija pāris, ka noticēja, saprata, ka mūsu tirgus vēl tikai sāk attīstīties, ka esam jauni un entuziasma pilni.” Tā nu veikals bija nokomplektēts, noalgota māksliniece-konsultante Lelde, un darbs varēja sākties.
Baidoties no riska un gaidot pasūtījumus, puiši gan no sava darba vēl nebija aizgājuši. Edgars to izdarīja pirmais. “Pirmajos trīs mēnešos pasūtījumi bija nulle. Bija bailīgi, tuvojās izsīkums, un likās – tūliņ viss beigsies,” atceras Aigars. Bet tad parādījās pirmie pasūtījumi. Viss sāka iet uz augšu tieši tad, kad abi pameta iepriekšējo darbu. “Tas laikam saistīts ar fokusu. Ja fokuss sadalīts uz divām vietām, tad nekas nebūs nevienā; vajag koncentrēties,” spriež Aigars.
Bizness aizgāja uz urā – veikals tika atvērts 2005. gada decembrī, 2006. gadā uzņēmuma apgrozījums jau bija 320 tūkstošus eiro, bet vēl pēc gada pieauga vairāk nekā četras reizes, sasniedzot 1,4 miljonus eiro. Trešajā darbības gadā apgrozījums bija 2,25 miljoni eiro.
Taču tad sākās globālā finanšu krīze. Krassky apgrozījums, pēc ar Lursoft datiem, saruka uz pusi. Abi uzņēmēji gan nezaudēja optimismu un uztvēra krīzi kā grieķi, no kuru valodas aizlienēts vārds krīze, proti, tas ir pārmaiņu, lēmumu laiks, situācijas izvērtēšana. “Mēs zvanījām saviem partneriem, piegādātājiem, klientiem. Izrādījās, ka daļai no viņiem nemaz neiet slikti, un tie bija pārsvarā turīgi cilvēki. Mēs sapratām ka premiālo segmentu krīze skar mazāk, paplašinājām sortimentu, atmetām mēģinājumu iet vidēji zemo cenu segmentā, bet cēlām latiņu augstāk,” stāsta Edgars. Šis lēmums izrādījās ļoti pareizs – 2011. gadā, kad divus gadus bija piedzīvoti sāpīgi zaudējumi, Krassky finanšu dati pārsniedza pirmskrīzes līmeni.
Jau pirmajā gadā, kad klienti sāka prasīt arī par citām preču grupām, Krassky īpašnieki nolēma, ka sortiments jāpaplašina, un kopš tā brīža katru gadu tika pievienota jauna preču grupa. Tomēr sākumā lielā bilde un koncepts nebija līdz galam izdomāts – tas nāca ar laiku. “Mēs ar Aigaru lidojām no atvaļinājuma Namībijā, reisi savienojās Londonā, un visa diena bija brīva. Aizbraucām uz centru, bet, tā kā nenormāli lija lietus, gājām uz Selfridges veikalu, kur pavadījām pusi dienas, kas mums ir netipiski daudz. Mēs nospriedām, ka Krasky varētu būt kā interjera Selfridges vai interjera Harrod’s. Vieta, kur konceptuāli atlasīti produkti,” atceras Edgars.
Un uzņēmēji sāka iet šo ceļu. Pirmo pievienoja santehniku kā flīzēm radniecīgus produktus, pēc tam mēbeles, virtuves un gaismas. 2013. gadā trūka tikai parketa un koka grīdu, kas arī tika pievienotas, Krassky no interjera salona topot par ģenerāluzņēmēju, pie kura klients var atnākt un iegūt sava mājokļa interjera risinājumus no A līdz Z.
“Mums likās, ka tas ir ierasts koncepts, bet izrādījās, ka tas ir unikāls,” saka Krassky saimnieki. Tikai pēc tam, kad Rīgas Krassky salons bija transformējies par vienas pieturas aģentūru, kas var visu, izrādījās, ka līdzīgs potenciāls ir arī tirgū Krievijā. Līdz tam Maskavā kopš 2010. gada darbojās tikai dizaina paklāju salons Ковёр бюро. “Krievijas arhitekti mums teica, ka tajā tirgū ir ļoti spēcīgi monozīmola veikali, bet tā, ka viss kopā, nav. Tas mūs iedrošināja,” saka Edgars, kurš arī vada Krievijas filiāles darbu. Tagad Krievijā ir 1200 kvadātmetru plašs salons ar 54 darbiniekiem, un tā kontā ir ne tikai jahtas, bet, piemēram, visu augstākās vadības telpu interjeru Gazprom galvenajā birojā Sanktpēterburgā – tur, kur sapņi piepildās. Kompānijai bija arī salons Londonā, taču tagad, pēc pandēmijas, to nācies aizvērt. Tomēr Krassky joprojām var uzskatīt par eksportētāju – apdari pasūta klienti no visdažādākajām vietām: Rīga, Baku, Monako, Maskava…
Lai arī greznie objekti kļuvuši par Krassky pamatdarbu, uzņēmums ir gana elastīgs, jo pasūtītāju vidū ir arī sabiedriskie objekti. Piemēram, 2017. gadā Krassky pabeidza darbu pie 64 kvadrātmetrus plaša paklāja piegādāšanas Latvijas prezidenta pilij. Paklāja dizains tika atjaunots pēc melnbaltām 1923. gada fotogrāfijām un speciāli izgatavots Nepālā uz pasaulē lielākā audekla. Patlaban Krassky strādā pie Rīgas pils apgaismojuma risinājumiem. “Pasūtījumos, kur ir valsts, pašvaldības vai uzņēmumi, piemēram, biroji, visbiežāk ir ierobežots budžets un nākas meklēt kompromisus. Ir pozīcijas, kur piekāpjamies, bet ir arī tādas, kur tas nav iespējams,” saka Edgars.
Tad sākās Covid-19. Nē, tā nebija krīze, bet, kā jau iepriekš pieredzēts, iespēju laiks. Fakts, ka visa pasaule tika aizvērta, ne tikai netraucēja biznesam, bet pavēra jaunas iespējas. Cilvēki sāka strādāt no mājām un saprata, ka dzīvo absolūti neatbilstošos apstākļos, neatbilstošās platībās, tāpēc sāka ieguldīt naudu gaismas kvalitātes nodrošināšanā, krāsās, ergonomikā. Pēdējo divu gadu laikā Krassky grupas apgrozījums pieauga attiecīgi par 17 % 2019. gadā un 25% 2020. gadā. “Tas pats attiecas uz birojiem – kad cilvēkiem atļāva atgriezties birojos, atklājās, ka ir tādi biroji, kuros cilvēki grib atgriezties, un ir tādi, kuros negrib. Iedomājieties, kādi ir tie biroji, kuros darbinieki negrib atgriezties!” spriež uzņēmēji. Viņu pašu birojs pandēmijas laikā netika slēgts ne uz vienu dienu, un darbinieki bija pateicīgi, ka ļauts strādāt normāli, ievērojot visas drošības prasības.
Attieksme pret darbiniekiem un menedžments vispār ir Aigara un Edgara stiprā puse – katru gadu viņi iegulda naudu darbinieku labsajūtā, intelektā, saliedēšanā. Piemēram, šogad budžets šiem mērķiem uz 100 darbiniekiem ir 120 tūkstoši eiro. Kompānijā notiek nodarbības sadarbībā ar Jura Rubeņa vadīto Integrālās attīstības institūtu, joga, konsultācijas ar terapeitiem un dietologiem, dažādi retrīti. “Ja cilvēks atnāk no rīta un jau ir piekusis un nelaimīgs, tad par kādu uzņēmuma attīstību, radošiem risinājumiem mēs varam runāt?” retoriski vaicā Edgars.
Attīstība uzņēmumā acīmredzot ir otrajā vietā – uzreiz aiz darbiniekiem. Katru gadu kompānija ir paplašinājušies un strauji attīstījusies. Tagad, kad sortiments sedz visas interjera preču grupas, Krassky strādā pie efektivitātes – jaunā automatizētā loģistikas sistēma ļaus izvairīties no daudziem manuāliem procesiem. Visticamāk, viņiem atkal izdosies!