Paplašinot eksporta logu
Izmantojot aptuveni 10% no Latvijas lauksaimniecības zemes, mūsu labības audzētāji saražo tik daudz graudu, ka vietējais tirgus tiem ir krietni par mazu, tāpēc apmēram 70 % tiek eksportēti. Šis ir augošs tirgus, un tā solītā peļņas pīrāga daļu apņēmies palielināt lauksaimniecības uzņēmums LATRAPS, kas Rīgas brīvostā iegādājies termināļa Alpha osta kontrolpaketi.
Uzlabojoties cilvēku dzīves līmenim attīstības valstīs un pasaules lielākajā patērētājā Ķīnā, globālais graudu patēriņš ik gadu pieaug. Piemēram, ja Ķīnā miljards iedzīvotāju gadā apēd tikai par gramu vairāk gaļas nekā iepriekš, tās saražošanai nepieciešams par deviņiem tūkstošiem tonnu graudu vairāk nekā iepriekšējā atskaites periodā. Amerikas Savienotajās Valstīs, kur lielākā daļa graudaugu tiek izbarota dzīvniekiem, pat izraisījusies diskusija par to, cik ētiski un dzīvnieku veselībai nekaitīgi ir izmantot graudus kā lopbarību. Taču gaļas ražotājiem graudi nozīmē relatīvi lētu, viegli pieejamu lopbarību un garantētu rezultātu, līdz ar to nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē gaļas ražotāji savas aitas, govis un cūkas baros ar šiem dzīvniekiem dabiski piemērotāko barību – zāli.
Zināma ietekme uz graudaugu patēriņu ir arī globālajai tendencei atteikties no fosilā kurināmā. Etanola ražošana, kurā tiek izmantoti graudaugi, pēdējo 20 gadu laikā savas jaudas palielinājusi trīskārt. Patērēt arvien vairāk graudu – šī tendence gan mazāk attiecas pārtikušajām Rietumu valstīm, kur aizvien vairāk cilvēku veselības apsvērumu dēļ atsakās no rafinētu miltu produktiem, jo tajos ir ļoti maz organismam nepieciešamo šķiedrvielu, bet daudz ogļhidrātu. Pamatoti tiek uzsvērts, ka ar miltu produktiem tiek uzņemts daudz kaloriju, bet sāta sajūta ir īslaicīga. Turklāt pārstrādes procesā graudaugi zaudē ne tikai šķiedrvielas, bet arī daļu vērtīgo vitamīnu un minerālvielu. Taču tas ir tikai piliens jūrā – graudu ražotājus tas neietekmē.
Arī Rīgas brīvosta, kas 2019. gadā pārkrāva 2,1 miljonu tonnu jeb par 33 % vairāk graudu nekā 2018. gadā, prognozē, ka vēl šajā dekādē šis rādītājs sasniegs trīs miljonu tonnu atzīmi, puse būs tranzītkravas. Nozīmīgu lomu šajā izaugsmes stāstā apņēmusies spēlēt arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS, kas ir atbildīga par aptuveni 20 % Latvijas graudu ražas izaudzēšanu. “LATRAPS jau 20 gadus ir attīstījis graudkopības nozari Latvijā un pēdējos 15 gadus pētīja, analizēja un meklēja iespējas iegūt kontroli pār eksporta svarīgāko etapu – produkcijas iekraušanu kuģos. Daudzus gadus tika lolots sapnis par savu graudu pārkraušanas termināli. Padziļinātas izpētes procesā testējām Alpha ostu un tagad esam kļuvuši par 50,01 % tās daļu īpašniekiem. Te ir jaudīga dzelzceļa un auto piekļūšana un pieņemšana, kuģu uzkraušanas infrastruktūra, sākotnēji pietiekamas un graudu pārkraušanai atbilstošas glabāšanas jaudas,” stāsta LATRAPS valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža. Viņš gan neatklāj darījuma summu, taču ir skaidrs, ka, piesaistot finansējumu no saviem biedriem obligāciju veidā, uzņēmums to var atļauties. 2019. gadā tā apgrozījums sasniedza augstāko atzīmi pēdējo desmit gadu laikā – 269,9 miljonus eiro. Iecerēts, ka, visticamāk, daudzus miljonus vērtais darījums atpelnīsies astoņos līdz desmit gados. “Mums tā ir ražošanas investīcija. Jo ilgāk tā atmaksājas, jo zemnieks ir priecīgāks – uz katru nodoto graudu tonnu attiecinās mazākas izmaksas,” biznesa īpatnības atklāj Ruža.
Lai darījums varētu notikt, 2020. gada nogalē LATRAPS saviem biedriem piedāvāja iegādāties obligācijas un ieguldīt tās uzņēmumā. Edgars Ruža saka: “Paldies ikvienam, kurš investēja LATRAPS, lai vārti uz pasaules graudu tirgu mums atvērtos vēl plašāk. Investīciju galvenais mērķis – ilgtspējīgi attīstīties un kļūt par partneriem ostā – ir piepildīts.” Viņš skaidro, ka Rīgas osta – nevis Liepājas vai Ventspils – izraudzīta, balstoties uz ģeogrāfiskiem apsvērumiem, jo kooperatīvās sabiedrības 1118 biedri atrodas visā Latvijā, bet Rīga atrodas tās centrā. Alpha osta Rīgā arī ir vienīgais terminālis, kas graudus var apstrādāt automātiski. Pārējie termināļi ir pagaidu būves, teltis, kurās graudus ieved ar automašīnām un pa tām pārvieto ar traktoriem, bet tas neatbilst LATRAPS standartiem lopbarības un pārtikas graudu transportēšanai. “Mums šis terminālis dod zināmu brīvību lēmumu pieņemšanā. Mēs vairs neesam atkarīgi no tā, kādus pakalpojumus piedāvā kompānijas, kas darbojas šajā tirgū. Mēs ļoti rūpējamies par to graudu kvalitāti, ko piedāvājam tirgū, un to mēs nevaram izkontrolēt, ja graudus nododam kādam citam operatoram,” skaidro Ruža. Līdz ar šo darījumu LATRAPS saīsinājis ceļu no lauka līdz gala patērētājam un samazinājis izmaksas, jo gandrīz visi pirmapstrādes punkti ir izbūvēti pie dzelzceļa pievedceļiem, līdz ar to graudkopības produkcija efektīvi var tikt nogādāta ostā un tālāk iekrauta kuģos. “Latvija izaudzē piecas reizes vairāk graudu, nekā varam patērēt. 80 % mums reāli nākas eksportēt. Līdz ar to eksports ir ļoti nozīmīgs, un kontrolēt šo būtisko posmu – iekraušanu kuģī – ir ne mazāk svarīgi.”
Jauniegūtā termināļa maksimālā jauda ir 20 tūkstoši tonnu dienā, taču arī tad nepieciešamas piecas sešas dienas, lai uzkrautu lielākos Rīgas ostā ienākošos PANAMAX klases kuģus. Tomēr tas ir pietiekami, lai LATRAPS varētu rīkoties ar tiem aptuveni 800 tūkstošiem tonnu graudu, kurus uzņēmums pieņem gadā. Turklāt jau tuvākajos gados iecerēts termināļa jaudas palielināt.
LATRAPS arī cer uz ģeopolitiskās situācijas stabilizēšanos, jo Krievijai pašlaik esot salīdzinoši grūti izvest savu graudu pārprodukciju līdz jūras ceļiem. Zināma sadarbība ar austrumu kaimiņu jau ir izveidojusies – ar sakariem un pieredzi Krievijā palīdzējuši partneri terminālī Alpha osta. Tuvākajā nākotnē šo sadarbību iecerēts paplašināt. Tiesa, lai izvērstu biznesu, nepieciešami ne tikai labvēlīgāki ģeopolitiskie apstākļi, bet arī likumdevēja izpratne par uzņēmēju vajadzībām. Edgars Ruža stāsta, ka tālākas investīcijas ostā pašlaik kavē nepārdomātā apbūves tiesību likumdošana, kas jau gadiem bremzē ostu attīstību, proti, likums paredz, ka ostas teritorijā uzbūvēts objekts pēc piecu gadu ekspluatācijas pāriet valsts īpašumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc uzņēmēji neinvestē jaunos jaudīgos un automatizētos termināļos, bet būvē pagaidu teltis, ko nepieciešamības gadījumā var viegli salocīt un aizvest.
“Šādi noteikumi ir ne tikai ostā, bet visur, kur tiek būvēts uz valsts zemes. Tas nozīmē – ja es par 20 miljoniem uzbūvēju vienu bunkuru, pēc pieciem gadiem tas vairs nav mans. Tas totāli neļauj attīstīties, tāpēc tiek būvētas vieglās konstrukcijas noliktavas, kuras, ja likums netiks mainīts, pēc pieciem gadiem salocīs, ieliks mugursomā un aizies prom,” nepateicīgo situāciju skaidro uzņēmējs un piebilst, ka terminālis Alpha osta uzbūvēts vēl pirms likuma stāšanās spēkā, tādēļ uz LATRAPS jauno īpašumu tas netiek attiecināts.