Cīņa pret naudas atmazgāšanu
Forbes
Baltic edition
Pērn Valsts ieņēmumu dienests (VID) Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu, atsaucoties uz dienesta datiem, informēja “Lursoft”.
Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams: sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 00 eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.
Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 000 eiro. Daļai uzņēmumu ne tikai piemērots naudas sods, bet arī pieņemts lēmums par to darbības apturēšanu.
Likums nosaka vairākas personas, kurām jāveic klientu izpēte un jāievieš iekšējā kontroles sistēma. Pēc “Lursoft” aplēsēm, Latvijā šiem nosacījumiem atbilst aptuveni 30 000 uzņēmumu. To vidū ir kredītiestādes, gan juridisko pakalpojumu sniedzēji, zvērināti notāri, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, arī ārpakalpojuma grāmatveži u.c. saimnieciskās darbības veicēji. No šī gada par likuma subjektiem uzskatāmi arī maksātnespējas administratori.
Pērnā gada nogalē VID publiskotajā ziņojumā tika norādīts, ka VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde šogad kopumā uzraudzījusi 18 964 uzņēmumus, kas ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma subjekti.
VID apkopotā statistika liecina, ka 75% gadījumu pārkāpumi netika konstatēti un uzņēmēji nebija jāsoda. VID skatījumā 2019. gadā galvenokārt tika pārbaudīti visriskantākie no uzraugāmajiem uzņēmumiem.
Pēc “Lursoft” apkopotās informācijas redzams, ka tieši grāmatvedības un nodokļu konsultāciju sniegšanas uzņēmumi ir tie, kuriem VID visbiežāk piemērojis sodus par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) pārkāpumiem.
Sodīto grāmatvedības firmu vidū ir gan uzņēmumi, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljonu eiro, gan arī tādi, kuri nemaz nav iesnieguši pārskatu par 2018. gadu.
Piemēram, 2013. gadā reģistrētā SIA “FERO grāmatvedība”, kas gada pārskatus iesniegusi vien par 2013. un 2014. gadu. VID uzņēmumam piemērojis 500 eiro lielu naudas sodu par NILLTF risku novērtējuma neveikšanu, neaktualizētu iekšējās kontroles sistēmu, kā arī patieso labuma guvēju, piederību politiski nozīmīgām personām nenoskaidrošanu u.c. pārkāpumiem.
SIA “FERO grāmatvedība” nebūt nav vienīgais uzņēmums, kurš nav iesniedzis pārskatu ar 2018. gada rezultātiem. “Lursoft” apkopotie dati rāda, ka starp sodītajiem uzņēmumiem, kuriem fiksēti NILLTFN likuma pārkāpumi, 22 uzņēmumiem pēdējais iesniegtais pārskats ir par 2017. gadu, 3 – par 2016. gadu. Daļai no šiem uzņēmumiem darbība pērn apturēta, taču ir uzņēmumi, kuri savu darbību turpina, neskatoties uz neiesniegtiem pārskatiem un piemērotiem sodiem.
“Lursoft” pētījums parāda, ka šo uzņēmumu vidū ir arī juridisko pakalpojumu sniedzēji, automašīnu tirgotāji un uzņēmumi, kuri nodarbojas ar nekustamo īpašumu starpniecību, izīrēšanu un pārvaldīšanu.
Nozares, kurās ir visvairāk sodīto uzņēmumu:
- Uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos;
- Juridiskie pakalpojumi;
- Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana;
- Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu;
- Sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.