Rosina paplašināt jaunuzņēmumu iespējas pretendēt uz valsts atbalstu
Forbes
Baltic edition
Valdība apstiprinājusi Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei, informēja ministrijā.
Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.
“Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Valdības apstiprinātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam,” skaidroja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”).
2019. gadā noslēdzās darbs pie EM pasūtītā pētījuma par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu, kas cita starpā analizēja pastāvošo atbalsta instrumentu efektivitāti. Pētījuma rezultāti pierāda, ka ar šobrīd likumā ietvertajiem kritērijiem atbalstam var kvalificēties tikai 14% jaunuzņēmumu.
Daļa jaunuzņēmumu ar mērķi piesaistīt riska kapitāla investīcijas vai kvalificēties starptautiskām akcelerācijas programmām dibina saistītu sabiedrību (visbiežāk meitas sabiedrību) ārvalstīs, kura pēc būtības arī atbilst jaunuzņēmuma definīcijai un likumā noteiktajām pazīmēm.
Lai paplašinātu atbalsta saņēmēju loku, grozījumi likumā paredz iespēju atbalstam kvalificēties arī jaunuzņēmumiem, kuri, lai saņemtu riska kapitāla ieguldījumu, dibinājuši saistīto uzņēmumu ārvalstīs.
Saskaņā ar veikto pētījumu, 27% Latvijas jaunuzņēmumu jau ir dibinājuši saistītu sabiedrību ārvalstīs ar mērķi piesaistīt ārvalstu riska kapitālu, turklāt prasība par uzņēmuma dibināšanu investora mītnes valstī ir normāla riska kapitāla nozares prakse.
Atbalstu likuma ietvaros plānots sniegt tikai Komercreģistrā reģistrētajai kapitālsabiedrībai Latvijā, taču vienlaikus attiecībā uz saistīto meitas sabiedrību likumprojekts paredz noteikt papildu kritērijus tā atbilstībai jaunuzņēmuma būtībai. Šo priekšlikumu EM virzīja jau pagājušajā gadā, taču tas netika atbalstīts.
Ņemot vērā, ka atsevišķu jaunuzņēmumu biznesa idejas izstrādes process var būt ilgāks par pieciem gadiem, tiek mainīts viens no atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritērijiem. Atšķirībā no programmatūras ražotājiem tā saucamie “deeptech” jeb zinātņu ietilpīgie jaunuzņēmumi, kuru biznesa idejas attīstīšanai un prototipēšanai ir nepieciešams ilgāks laiks, tiek noteikts, ka par jaunuzņēmumu uzskata tādu, kas nav vecāks par septiņiem gadiem, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka kopumā jaunuzņēmums uz atbalstu nevar pretendēt vairāk kā piecus gadus.
Šobrīd likumā noteikts ierobežojums, kas ar mērķi novērst atbalsta izmantošanu nodokļu plānošanas nolūkā ļauj atbalstīt tikai autonomus uzņēmumus (uzņēmumiem nevar būt nekādas saistības ar citiem komersantiem gan caur fiziskām, gan juridiskām personām), kas praksē izrādījies ļoti grūti piemērojams, ņemot vērā ka uzņēmumu struktūras un to dibinātāju pieredze citu uzņēmumu dibināšanā ir ļoti atšķirīga. Grozījumi paredz mīkstināt šo prasību, vienlaikus nosakot ierobežojumus attiecībā uz reorganizāciju un uz līdzdalību citā kapitālsabiedrībā.
Grozījumi likumā paredz arī samazināt prasības par darba ņēmējiem jaunuzņēmumā ar maģistra vai doktora grādu no 70% uz 50%.
Šobrīd likumā noteikts, ka atbalstam fiksētā nodokļu maksājuma veikšanai un atbalstam augsti kvalificētu darbinieku piesaistei nevar pieteikties, ja tam pieteiktā persona atbalsta periodā cita starpā ir valdes loceklis citā komersantā vai nodarbināts pie cita komersanta. Grozījumi likumā atceļ ierobežojumus uzņēmumu dalībai atbalsta programmā augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.
Tāpat līdz ar grozījumiem likumā paredzēta iespēja uzņēmumam pieteikties atbalstam atkārtoti, ja komersants iepriekšējā atbalsta saņemšanas periodā ir izpildījis visas saistības ar programmas administrējošo iestādi, kā arī joprojām atbilst jaunuzņēmuma pazīmēm. Vienlaikus noteikts ierobežojums atbalsta saņemšanai ne ilgāk kā piecus gadus.