Bez totalitārisma
Krievijas iebrukums Ukrainā graujoši ietekmēja visus attīstības tirgu fondus, bet Pērtas Tolles vadītais Freedom Index Fund izvairījās no lielākā krituma, jo ekonomikas, ko vada despoti, nekad nav bijusi viņas iepirkumu sarakstā.
Lielākā daļa svarīgāko mācību netiek apgūtas skolā. 2003. gadā līdzekļu pārvaldniece no Hjūstonas Pērta Tolle absolvēja Trinitijas Universitāti Sanantonio un ieguva grādu finansēs, pēc tam pavadīja gadu Honkongā, dzīvojot kopā ar savu tēvu un apvienojoties ar savām ķīniešu saknēm. Kādas vizītes laikā Šanhajā Tolle iepazinās ar sievieti, vārdā Megija. Abām tolaik bija 23 gadi, bet viņas jaunās paziņas tumšais noslēpums Tolli šokēja. Tolle bija uzaugusi tipiskā piepilsētā Plano Teksasā, savukārt Megija dzīvoja ēnā. Viņai nebija dzimšanas apliecības, nebija pieejamas ziņas par viņas izglītību vai ierakstu par vizītēm pie ģimenes ārsta; viņai nebija drošības spilvena. Ķīnas valdība nezināja, ka Megija eksistē. Viņa bija viena no desmitiem miljonu bērnu, kas kļuva par komunistiskās partijas viena bērna likuma upuriem. Tas stājās spēkā 1980. gadā un bija spēkā līdz pat 2015. gadam. Megijas vecākiem jau bija dēls, tāpēc viņi slēpa to, ka audzina arī meitu.
“Šī politika izmainīja manas paaudzes kultūru, un demogrāfiskās katastrofas sekas Ķīnā nav novēršamas,” saka Tolle (42), kura pati ir dzimusi Pekinā, bet uz ASV pārcēlās deviņu gadu vecumā. “Es sapratu, ka manu dzīvi līdzīgi kā tirgus ir ietekmējusi brīvība.”
Ķīna ir vadošā lielāko attīstības tirgu fondu valsts – tajā atrodas 30 % MSCI attīstības tirgus indeksa kompāniju, savukārt, ja ieskatīsieties Tolles Freedom 100 attīstības tirgu fonda ETF, neatradīsiet tajā nevienu pašu Ķīnas akciju. Fonds, kuru viņa vada kopā ar Alpha Architect, ETF izdevēju no Pensilvānijas, vēl aizvien ir relatīvi neliels, bet tas ir izaudzis no 30 miljoniem dolāru 2021. gada sākumā līdz 200 miljoniem dolāru šodien. Tajā neatradīsiest arī investīcijas Vladimira Putina pārvaldītajā Krievijā. Rezultātā līdz šim dienai MSCI attīstības tirgu indekss ir pazeminājies par 17 %, savukārt Tolles Freedom fonds piedzīvoja kritumu tikai par 7,5 procentiem. Freedom ETF ir kā tuvs populārāko ESG fondu radinieks, bet tā vietā, lai uztrauktos par korporatīvās pārvaldības vidi, Tolle izvairās no investēšanas režīmos, kas pārkāpj personu individuālo un ekonomikas brīvības principus.
Šie riski izkristalizējās pagājušajā gadā, kad Ķīnai uzlika virkni patvaļīgu sodanaudu lielākajām tehnoloģiju kompānijām, ieskaitot 2,8 miljardu dolāru sodu Alibaba. Tencent un Alibaba bija spiesti piešķirt vairāk nekā 30 miljardus dolāru valdības vienotās labklājības iniciatīvām – samierināšanas žests, ko Tolle sauc par “akcionāru apzagšanu” –. un kompāniju akciju vērtība iekrita bezdibenī. Ķīna arī piespieda veiksmīgās tiešsaistes apmācību kompānijas kļūt par bezpeļņas organizācijām. Daudzu miljardu bagātība vienas nakts laikā tika vienkārši izdzēsta; Lerijs Čens, Gaotu Techedu dibinātājs, pagājušajā pavasarī zaudēja desmit miljardus dolāru. 2021. gadā Ķīnas problēmas par 2,5 %, pavilka uz leju MSCI attīstības tirgu indeksu, bet Tolles fonda vērtība šajā pašā laikā pieauga par 6,9 procentiem.
Kas ir iekļauts Freedom ETF fondā? Pašlaik 21 % portfeļa ir Čīles kompānijas, piemēram, Sociedad Química y Minera de Chile, viens no lielākajiem litija (pieprasīts materiāls elektroauto ražošanā) un joda (kritiski svarīgs rentgena iekārtām) ražotājiem. Taivāna arī ir augstu novērtēta, līdzīgi kā Dienvidkoreja un Polija.
“Brīvākos tirgos ir ilgtspējīgāka izaugsme. Tie ātrāk atgūstas no kritumiem, un to kapitāls un darb spēks tiek izmantots efektīvāk,” saka Tolle. “Es vienmēr esmu domājusi, ka viņi gūs labākus rezultātus, bet necerēju, ka tas notiks tik ātri.”
Sākotnēji Pērta Tolle vēlējās mācīties jurisprudenci, bet pēc gada Honkongā viņa sāka strādāt par finanšu konsultanti Fidelit – sākumā Losandželosā, tad Hjūstonā. Viņai bija klienti no Krievijas, Irānas un Saūda Arābijas, kuri stāstīja, ka vēlas izvairīties no investēšanas savā mītnes valstī, pielīdzinot to terorisma finansēšanai. Šāda uztvere atspoguļojās tajā, ko viņa domā par Ķīnu.
2014. gadā viņa aizgāja no Fidelity, lai rūpētos par meitu, bet turpināja apmeklēt nozares konferences un loloja sevī brīvības fonda ideju. 2016. gadā viņu paaicināja uz Cumberland Advisors ekskluzīvo Camo Kotok pasākumu investīciju menedžeriem, treideriem un ekonomistiem, kas norisinās mežainajos Menas ziemeļos. Uz šo pasākumu viņa devās ar hidroplānu kopā ar Kalifornijas uzņēmuma Newport Beach dibinātāju un vadītāju advokātu Robu Arno. “Lidmašīnā es viņam izstāstīju savu ideju, jo tur viņš nevarēja no tā izvairīties, bet izrādījās, ka viņam ideja iepatikās,” atceras Tolle.
Pēc trim dienām nometnē, kad daudz tika makšķerēts un arī dzerts vīns, Arno nolēma atbalstīt Tolli, bet vēlāk arī kļuva par viņas firmas Life & Liberty Indexes investoru. Tolle radīja savu indeksu un vēlējās to izvietot BlackRock un State Street, bet viņi uzņēmēju noraidīja. 2018. gadā viņa vienojās ar Alpha Architect, 2019. gada maijā atklājot savu ETF. Freedom 100 attīstības tirgu ETF ir 0,49 % komisija, un lielākā daļa no tās tiek tieši Tollei.
Strādājot no mājām Hjūstonā, Tolle katru gadu sabalansē savu indeksu, izmantojot Human Freedom Index reitinga rezultātus, kas Cato un Fraser institūtos tiek aprēķināti par 165 valstīm. Indeksu likmju ekonomika un personiskā brīvība tiek izteikta skalā no 0 līdz 10, izmantojot 82 mainīgos rādītājus, kas aptver visu – no apcietinātiem žurnālistiem līdz starptautiskās tirdzniecības politikai.
Brīvākās nācijas ar likvīdiem tirgiem 2021. gadā bija Taivāna (19. vieta), Čīle (28.) un Dienvidkoreja (31.). ASV ieņem 15. pozīciju. Tolle paņem 10–11 augstākās attīstības tirgu pozīcijas un novērtē tās, balstoties uz to brīvības rādītājiem; tad viņa izpēta katras valsts desmit lielākās akcijas (ne valstij piederošas) un novērtē tās pēc tirgus ierobežojumiem katrā valstī.
Krievija un Ķīna ieņem attiecīgi 126. un 150. vietu; no 2019. līdz 2021. gadam Indija no 94. vietas noslīdēja uz 119., kad tajā tika atslēgti interneta resursi, kas atbalstīja zemnieku protestus. Tolles ETF nav svarīgs tas, kas ir svarīgi tradicionālajos ESG (vides, sociālajos un pārvaldības apsvērumos), piemēram, oglekļa nospiedums, līdz ar to tajā ir iekļautas Brazīlijas dzelzs giganta Vale un Čīles mežsaimniecības un enerģētikas konglomerāta Empresas Copec akcijas.
Kaut arī 2022. gadā fonda vērtība sarūk, tā aktīvu vērtība ir divreiz lielāka nekā 2021. gada beigās, pateicoties rekordaugstam līdzekļu pieplūdumam pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. “Tas, ko Krievija izdarīja, – atvēra investoriem acis par riskiem Ķīnā,” saka Tolle. “Tirgus maksimālās vērtības svērums vienkārši nestrādā tik labi attīstības tirgos, jo tas rada diktatūru finansēšanas monstru. Tas ir tas, ko mēs cenšamies atrisināt.”