Baltais Zvirbulis

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Foto: Edmunds Brencis speciāli Forbes

Ar agroplatforma.lv sadarbojas vairāk nekā puse Latvijas zemnieku – 600 saimniecību. Līdz šim platformā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši tonnu graudu. Otrs uzņēmuma līdzdibinātājs Juris Kazulis paredz, ka nākotnē agroplatforma.lv būs graudu pircēju ikdiena, taču, vai tā būs arī ar graudu pārdevējiem, tas atkarīgs no zemnieka biznesa stratēģijas. Piemēram, kāds izvēlas realizēt 50 % ražas jau rudenī un atlikušos 50 % pavasarī, bet cits lauksaimnieks nogaida ilgāk, vērojot, kā graudi attīstās uz lauka vai kā mainās cena graudu biržā.

Pašiem savs e-paraksts

Platformā agroplatforma.lv iespējams izveidot sludinājumus, solīt cenu, noslēgt un parakstīt līgumu, saņemt īsziņas par biržas cenu svārstībām, pieteikties loģistikas pakalpojumiem, kā arī sadarbībā ar Capitalia – aizdevumam. Ir arī nozares ziņu sadaļa un podkāsti. Turpmāk plānots izveidot arī internetveikalu minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem. “Gribam būt instruments efektivitātes palielināšanai, apjomu audzēšanai un izmaksu optimizācijai,” teic Gatis.

Graudu pārdevējam platformā ir iespēja fiksēt cenu, kas agrāk notika telefoniski, turklāt nereti gadās, ka līnija ir aizņemta, cilvēks pārklausās, nesadzird teikto vai kļūdās. Tāpat var gadīties, ka brīdī, kad piezvana, pircējs var pateikt, ka pirms brīža piedāvātā cena vairs nav spēkā.

Agroplatforma.lv automātiski izstrādā līgumus, kas nozīmē, ka graudu pircējam tas nav speciāli jāgatavo un jābrauc pie pārdevēja, savukārt lauksaimniekam nav jātērē laiks, iedziļinoties līgumā – tas ir nemainīgs un abām pusēm saistošs. Platformai ir savs elektroniskais paraksts, ar ko tiek parakstīti līgumi. “Visu cieņu mūsu valsts elektroniskā paraksta izstrādātājiem, bet laukos to lieto retais – vismaz tā bija brīdī, kad sākām strādāt. Tāpēc izveidojām citu sistēmu, kas tirgū šķiet pieņemamāka un ir noformēta juridiski tikpat spēcīgi kā paraksts ar roku, elektroniskais paraksts vai apstiprinājums caur banku. Lielais bonuss ir tas, ka ar šo parakstu varam viegli mērogot savu pakalpojumu un ieiet Lietuvas, Igaunijas un citos tirgos – mums nav jāpielāgojas konkrētās valsts elektroniskā paraksta niansēm,” norāda Gatis Bērziņš.

Piesardzīgi pret jauno

Savukārt Juris Kazulis atklāj – lai gan no lauksaimnieku puses jau no paša sākuma bijušas labas atsauksmes, viņi ir diezgan atturīgi pret digitāliem risinājumiem. “Izaicinājums ir pārliecināt, ka šis rīks tiešām ir efektīvs, ka tas var nodrošināt lielu pievienoto vērtību un labu cenu lauksaimniekiem. Jebkas, kas ir saistīts ar ieradumu maiņu, ir grūts. Lauksaimnieki ir visnotaļ konservatīva tauta un uz visu jauno reaģē piesardzīgi. Mūsu gadījumā plusiņš bija tas, ka lauksaimniecības sektorā jau bijām zināmi un ar potenciālajiem un esošajiem klientiem sarunas notika labi un efektīvi, taču graudu pircēju pirmā reakcija bija diezgan noraidoša – kā pret jaunu konkurentu, kas gan jau tikai apsildīs degunu un pēc pusotra gada izgaisīs.”

Runājot par to, vai atsaucīgāki ir lielie vai mazie zemnieki, Kazulis uzsver – lielāka nozīme ir tam, lai lauksaimnieks sekotu līdzi, kas notiek tirgū. “Vēl arvien ir sastopami saimnieki, kuri uzskata, ka nav nav nekas traks, ja graudi pārdoti par diviem vai pat pieciem eiro lētāk par tirgus cenu. Šajā biznesā eiro par tonnu ir daudz; ja saimniecība saražo kaut vai tikai tūkstoš tonnu, tie ir jau 1000 eiro. Kā gan ar šādu pieeju var attīstīties?” saka Bērziņš.

Ja jaunuzņēmums, tad akseleratorā

Agroplatforma.lv ir attīstījusies jaunuzņēmumu akseleratorā Startup Wise Guys. “Mēs esam ļoti tradicionālā un vienlaikus konservatīvā nozarē, tomēr esam jaunuzņēmums. Un, lai attīstītos šajā vidē, nepietiek ar iepriekš gūto pieredzi tradicionālajā biznesā. Te spēles noteikumi tomēr atšķiras. Sapratām, ka mums vajadzīgas gan papildu zināšanas, gan kontakti, gan, protams, finansējums. Izskatījām, kas pieejams tirgū, kas mums var palīdzēt pēc iespējas vairāk, un nonācām Startup Wise Guys. Kārtis sakrita tā, ka tolaik bija atvērta pieteikšanās akselerācijas programmai Lietuvā. Ņemot vērā, ka plānojām paplašināties arī ārpus Latvijas, programma Lietuvā bija pat vērtīgāka, nekā būtu bijusi mūsu valstī. Turklāt, esot prom no mājām, mums bija iespēja labāk fokusēties uz galveno,” skaidro Kazulis. Vaicāts, vai šis jau ir patstāvīgs bizness, vai arī vēl arvien investīciju projekts, Bērziņš atbild, ka jau sasniegti pirmie bezzaudējuma mēneši un līdz nākamā gada pavasarim iecerēts kļūt par biznesu.

Patlaban agroplatforma.lv strādā Latvijā un Lietuvā, un Gatis Bērziņš atzīst, ka pagaidām vēļ nejūtas tik spēcīgs, lai ar pilnu krūti ietu citos Eiropas tirgos. “Esam nolēmuši nostabilizēties vienā tirgū un tad pakāpeniski paplašināties. Citi par šādu stratēģiju ir izbrīnīti, jo daudziem šķiet, ka jāmēģina noķert un apgūt iespējami lielāks tirgus. Katra situācija ir atšķirīga, un mēs sajutām, ka mūsu ceļš ir šāds. Eiropa ir pietiekami liels kumoss, kurā tuvāko piecu gadu laikā gribam iekosties. Tam nepieciešams piesaistīt investīcijas un rūpīgi sagatavoties,” attīstības plānus atklāj Juris. Kazulis.

Klikšķis ar investoru

Līdz šim projekts attīstīts, ieguldot gan pašu līdzekļus, gan Altum līdzfinansējumu, kā arī piesaistot Startup Wise Guys pirmssēklas investīciju. Tagad uzņēmums strādā pie nākamās kārtas investīcijas pusmiljona eiro apmērā. Kazulis norāda – piesaistīt šādam projektam investorus ir liels izaicinājums, jo viņi parasti iegulda sev saprotamos uzņēmumos. “Stārtapi ir daudz un dažādi, bet mēs ar savām lauksaimniecības tehnoloģijām esam drusku kā tāds baltais zvirbulis.”

Lielākajai daļai jaunuzņēmumu nākas piesaistīt investīcijas. Kazulis atzīst, ka tas ir gana izaicinošs un sarežģīts process, jo īpaši agrīnā fāzē, kad uzņēmums vēl nav interesants investoram, bet nauda jau ir vajadzīga. “Tajā brīdī ir svarīgi noturēties, nepaņemt jebko, ko tev piedāvā, sevišķi, ja investors nesimpatizē. Vajag tādu, ar ko ir klikšķis. Investors ir tāds pats partneris kā citi dibinātāji, viņš piedalīsies uzņēmuma darbībā, tāpēc ir svarīgi nenošaut greizi. Darbs ar lauksaimniekiem rit lēni, uzticība veidojas pamazām, bet pretī stāv potenciālais investors, kas prasa tempu, izaugsmi un rezultātu – katru mēnesi nepieciešams divkāršot, trīskāršot pārdošanas apjomus. Visu laiku esam kā starp dzirnakmeņiem, kas mums loba nost slāni pa slānim, bet galvenais, lai kodols ir pietiekami ciets un nesalūst. Ne velti statistika ir nepielūdzama – 92 % jaunuzņēmumu aiziet pa burbuli. Mēs ceram būt starp tiem atlikušajiem astoņiem procentiem. Ir daudz iekšēju un ārēju faktoru, kas ietekmē pat spēcīgas personības ar pieredzi. Katru dienu var notikt jebkas, kas var sašūpot mazo laiviņu lielajā jūrā. Izaicinājums ir noturēties un peldēt uz mērķi jebkurā vētrā,” viņš teic, piebilstot, ka uzņēmuma neilgajā darbības vēsturē tas jau ir saņēmis piedāvājumu pārdot savu platformu un pievienoties kādai lielākai kompānijai. “Tas ir vēl viens kairinājums, kas traucē fokusēties un vienlaikus palīdz saprast, ka esam izveidojuši kaut ko vērtīgu.”

Kā sēnes pēc lietus

“Kad 2018. gadā sākām, uzzinājām, ka Lietuvā arī izveidots kaut kas līdzīgs. Kamēr vācām informāciju, konstatējām, ka tas jau vairs neeksistē. Līdz ar jaunuzņēmumu attīstību graudu un līdzīgu produktu tirdzniecības platformas tagad aug kā sēnes pēc lietus – veiksmīgākas, ne tik veiksmīgas, ar pilnu preču klāstu un tikai kā informatīvas vietnes. Tomēr līdz šim brīdim Eiropā otru tieši tāda formāta projektu kā agroplatforma.lv neesam atraduši,” apgalvo Gatis Bērziņš.

Konkurence pagaidām esot lokāla – katrā reģionā kaut kas notiek, tomēr Baltijā sīvu konkurentu vēl neesot. “Interesanti, ka vairums platformu sākušas attīstību ap 2017. un 2018. gadu. Tajā laikā arī mēs ar Gati secinājām, ka šis, iespējams, ir īstais brīdis, kad tirgus šādu produktu varētu pieņemt,” stāsta Juris. Kazulis.

Sola labu ražu

Līdz šim platformā pārdoti vairāk nekā 70 tūkstoši tonnu graudu. Paredzams, ka augustā un septembrī tiks sasniegts jauns rekords. “Šogad ir prognozes par labu ražu. Esam sagatavojušies un vienojušies ar graudu pircējiem, ka viņi paturēs brīvas vietas noliktavās ostās un citur, lai varētu veikt papildu iepirkumus sezonā, izmantojot agroplatforma.lv,” saka Bērziņš. Vaicāts, vai labas ražas dēļ varētu būt zemākas cenas, viņš norāda, ka uz šo jautājumu jāskatās globāli – Baltijā ir prognozes par labu ražu, bet Eiropā situācija nav tik spīdoša. Francijā, kas ir lielākā kviešu audzētāja Eiropā, šogad ir maza augu biezība, tāpēc, lai arī graudi ir labi, raža ir mazāka nekā plānots. Arī prognozes ASV liecina, ka saistībā ar sausumu raža nebūs tik liela.

Ne no zila gaisa

“Ideja nav radusies no zila gaisa – visa mana dzīve bijusi saistīta ar lauksaimniecību, esmu īsts lauku tīrradnis. Esmu dzīvojis līdzi tēva gaitām gan kolhoza laikos Lēdmanē, gan vēlāk, kad viņam bija sava saimniecība,” stāsta Bērziņš. Kad bija jāizvēlas sapņu profesija, viņš gāja tēva pēdās un studēja lauksaimniecības inženierzinātnes Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Pēdējā kursā viņš saņēma izaicinošu piedāvājumu no kāda Vācijas uzņēmuma, kas meklēja jaunus un perspektīvus darbiniekus, kuri tam uzbūvēs biodīzeļdegvielas rūpnīcu Liepājā. Tam laikam tas esot bija liels un apjomīgs investīciju projekts – tika atjaunots bijušais Liepājas labības elevators un uzbūvēts graudu pirmapstrādes komplekss. Taču 2008. gada krīze paņēma līdzi arī biodegvielas nozari, tāpēc šis projekts tālāk netika attīstīts. “Sekoja četru gadu pārejas posms, tirgojot lauksaimniecības tehniku, līdz saņēmu piedāvājumu pieslēgties lielas saimniecības izveidošanai un attīstīšanai. Gandrīz no nulles izveidojām saimniecību, kas vēl arvien lieliski strādā. Tagad Agrofirma Lobe apsaimnieko 3500 hektāru.”  

Savukārt Juris Kazulis ir no finanšu jomas – studējis finanses un uzņēmējdarbību Rīgas Tehniskajā universitātē un Banku augstskolā, strādājis arī bankā. “Vienmēr esmu sapņojis par aktīvo biznesu un savu uzņēmumu,” viņš saka. Kazulis uzskata, ka, izvēloties partneri uzņēmumā, ir svarīgi, lai katram būtu sava atbildības joma, lai abi nebūtu mārketinga cilvēki vai finansisti. Un tikpat svarīgi, lai abiem mirdz acis un var sadzīvot.

Jau Liepājas laikā Bērziņš saskatīja milzīgus trūkumus graudu tirdzniecības nozarē – kā jaunam spēlētājam pozicionēt sevi tirgū, kā kontrolēt graudu iepirkumu procesu un tā tālāk. Strādājot lauksaimniecībā, viņš drēbi iepazina no otras puses un uzzināja, ko nozīmē pārdot paša izaudzēto. Lai gan jau pirms 15 gadiem graudu tirdzniecības process bija digitalizēts, jo ir birža, kur redzamas cenas, tomēr šis process vēl arvien notiek diezgan vecmodīgā veidā – ir jāveic daudz telefonzvanu, lai uzzinātu, salīdzinātu un vienotos par cenu, sarunātu tikšanos, lai parakstītu līgumu. “Tas neatbilst mūsdienām,” uzsver Gatis. Pirmais iedīglis idejai par modernu graudu tirdzniecības platformu bija jau pirms desmit gadiem, bet realizācija uzsākta 2017. gadā. “2017. gada decembrī dibinājām uzņēmumu un 2018. gada aprīlī prezentējām agroplatforma.lv Rāmavas izstādē,” atminas Juris.

Sāk neražas gadā

Agroplatforma.lv tirgū ienāca, iespējams, visnepiemērotākajā laikā – neražas gadā, kad lauksaimniekiem nebija neviena grauda, ko pārdot ārpus jau noslēgtajiem līgumiem. “2018. gadā Kurzemē raža bija par vidēji 70 % mazāka   nekā parasti. Ja zemnieks rēķinās, ka novāks no hektāra piecas tonnas, bet ir tikai pusotra vai divas, tad ko vispār var pārdot?” atceras Gatis Bērziņš. Juris Kazulis gan spriež, ka nav ļaunuma bez labuma – neražas gads deva iespēju fokusēties uz klientu attiecību veidošanu. Ja būtu uzreiz jāstrādā ar pārdošanu un produktu attīstību, iespējams, attiecības neizveidotos tik kvalitatīvas, kādas tās ir tagad.

Pirmajā darbības gadā uzņēmumam izdevās ieinteresēt 300 saimniecību un sākt ar tām sadarbību. Gatis Bērziņš uzsver, ka šī biznesa nianse ir tā, ka to nevar reklamēt ar influenceru palīdzību, tāpēc tāds klientu skaits jaunam uzņēmumam lauksaimniecības jomā ir lielisks sasniegums.