Atlaižu karalis
Anda Asere
Labs of Latvia, speciāli Forbes
Latvieti Markusu Roziņu jau studiju gados draugi sauca par atlaižu karali, jo viņš bieži atklāj izcilas preces un atrod tās par labākajām cenām. Tagad šī aizrautība ir nonākusi nākamajā līmenī – viņš ir Norvēģijas jaunuzņēmuma Bandit līdzdibinātājs un piedāvā arī citiem iepirkties lētāk.
Kad Markuss studiju laikā pārcēlās uz Londonu un sāka patstāvīgu dzīvi, viņš visam meklēja labākās cenas. “Man ir gandarījums nopirkt kaut ko ar atlaidi vai par cenu, kas ir zemāka nekā citviet, tādējādi ietaupot. Varbūt tas bija tāpēc, ka bija tik liela cenu atšķirība starp Rīgu un Londonu. Iespēja ietaupīt ir tāds mazs ikdienas prieks, kas kopš studentu dienām manī arvien ir saglabājies. Melnā piektdiena parāda, ka es neesmu vienīgais. Liela daļa cilvēku globāli izjūt līdzīgu dopamīnu, iepērkoties par cenām, kas ir zemākas nekā parasti,” saka Markuss.
Arī šodien viņš pats ir viens no pieciem aktīvākajiem Bandit lietotājiem, tādējādi testējot gan pašu lietotni, gan lietotāja pieredzes ceļu tajā. Markuss lietotnē pērk gan vietējo ražotāju kafiju un uzkodas, gan pazīstamu zīmolu kurpes un džemperus.
Kā strādā Bandit? Mobilā lietotne izskatās līdzīga TikTok un piedāvā spontānu iepirkšanās pieredzi, kur cilvēki nejauši ierauga preces, par kurām, iespējams, nav pat nojautuši. Angliski to sauc par discovery shopping. Tas ir gluži kā staigāt pa tirdzniecības centru – nekad nevar zināt, kas iekritīs acīs. Lietotnē Bandit pārdevēji piedāvā preces par zemākām cenām nekā tirgū, ja lietotāji nokomplektē grupu cilvēku, kas kopā iegādājas noteiktu skaitu preču vienību īsā laika sprīdī. Ja tas izdodas, pēc pāris dienām katram pie mājas durvīm kurjers piegādā paciņu, ja ne, cilvēki saņem atpakaļ savu naudu un var mēģināt vēlreiz. Zinot, ka nepietiekamas intereses dēļ pirkums var neizdoties, potenciālie pircēji ir ieinteresēti piesaistīt vēl citus pircējus. “92 % jauno lietotāju nāk no esošo lietotāju aicinājuma pievienoties. 64 % gadījumu grupa ir veiksmīga,” saka Markuss.
Savā ziņā Bandit līdzinās savulaik populārajiem kuponu portāliem, taču Markuss uzsver, ka šajā gadījumā primāri fokuss ir uz fiziskām precēm ar augstu kvalitāti, turklāt, lai pirkums izdotos, ir jāsavāc noteikts skaits preču vienību 24–48 stundu laikā no grupas izveides. Kaut ko līdzīgu dara, piemēram, draudzeņu grupiņas, pasūtot kosmētiku no ārzemju internetveikaliem. Bandit piedāvā to pašu, turklāt no plaša kategoriju klāsta.
Markuss stāsta, ka 90 % pasaules interneta tirdzniecības notiek caur starpniekiem un tikai 10 % gadījumu pircēji iegādājas preces uzreiz no ražotāja. “Mums šķiet negodīgi, ka divas trešdaļas pircēja samaksātās naudas nonāk pie starpniekiem, tāpēc gribam piedāvāt platformu, kur ražotāji var pārdot tieši klientiem, iegūt tos pašus apjomus, bieži vien labāku peļņu, bet pircēji – vidēji par 30–40 % zemāku cenu,” viņš saka.
Zīmolu vēlme sadarboties ar vairumtirgotājiem ir saprotama – pārdodot pašu spēkiem, tiem ir jātērē daudz naudas, lai uzrunātu pircēju, turklāt nepieciešams pielāgot noliktavu un biznesa procesus tam, lai varētu strādāt arī ar individuāliem pircējiem. Bandit sistēma ir veidota tā, lai ražotājiem tas neprasītu papildu cilvēkresursus. Vidēji nedēļā no uzņēmuma puses tas prasa 30–60 minūtes. “No sarunām ar lielajiem zīmoliem esam secinājuši, ka tie nav gatavi iztērēt nevienu papildu minūti. Mēs esam gatavi ieguldīt integrācijā ar viņu sistēmām, bet bieži vien tās ir ļoti vecas. Tāpēc sadarbojamies arī ar viņu starpniekiem, kas joprojām piedāvā labākas cenas pircējiem,” Markuss saka.
Komanda ir uzrunājusi 400 dažādu pārdevēju, un 60 jau ir pievienojušies. “Patlaban mūsu fokuss ir iegūt 500 vislabāk tirgū pārdoto produktu,” Markuss atklāj tuvāko mērķi.
Lietotne ir pavisam jauna, tāpēc jaunuzņēmums fokusējas uz zināmiem zīmoliem, kas veido aptuveni 70 % piedāvājuma, savukārt 30 % ir jauni un strauji augoši zīmoli un ražotāji. Pagaidām vislabāk veicas ar ēdiena, dzērienu, elektronikas un modes preču tirdzniecību. Vienas pārdotās preces vidējā cena ir 20 eiro, bet ir arī veiksmīgas grupas, kuru dalībnieki iegādājas produktus 1600 eiro vērtībā.
Pagaidām lietotnē nav ikdienas pārtikas produktu, kam ir vajadzīgs īpašs temperatūras režīms, bet komanda pēta iespēju ar laiku piedāvāt arī šādas preces. Pašlaik lietotne darbojas tikai Norvēģijā, taču jaunuzņēmumam ir plāns piesaistīt investīcijas un izplesties arī citās valstīs. Iespējams, kādudien Bandit būs arī Latvijā. Komandas ambīcijas ir lielas – tuvāko piecu sešu gadu laikā Bandit plāno ieņemt 30 % Eiropas e-komercijas tirgus, kura vērtība ir ap 660 miljardiem eiro.
Bandit sāka darboties pirms pusgada. Līdz šim lietotne ir lejupielādēta 24 tūkstošus reižu un tajā ir veikti vairāk nekā desmit tūkstoši pasūtījumu. Vidējais lietotājs to atver divas reizes nedēļā. “TikTok lepojas, ka viens no viņu labākajiem jaunajiem tirgotājiem dienas laikā pārdeva pusotru tūkstoti pasūtījumu, bet viens no mūsu pārdevējiem pirmajā dienā sasniedza 400 pasūtījumu. Mēs savā platformā esam investējuši tūkstošreiz mazāk, un mums ir lieliski panākumi,” Markuss neslēpj gandarījumu. Nesens veiksmes stāsts bija jauna zīmola čipsi – nedēļas laikā lietotnē tika pārdoti desmit tūkstoši čipsu paciņu.
Lielākā daļa Bandit lietotāju ir jaunā paaudze. Sākumā bija fokuss uz 20–40 gadus veciem profesionāļiem, bet nejauši izdevās iekļūt studentu burbulī, kur lietotne strauji kļūst arvien populārāka.
Bandit strādā Norvēģijas uzņēmumu grupas Askeladden & Co paspārnē. Tās dibinātāji ir iedvesmojušies no Rocket Internet koncepcijas un katru gadu izskata vairāk nekā 100 pasaulē veiksmīgu uzņēmumu, izvērtējot, kuri no tiem varētu labi iedzīvoties Norvēģijā un vēlāk arī citur Skandināvijā un Eiropā. Askeladden & Co atrod līdzdibinātāju jaunajām biznesa idejām un dod iespēju izmēģināt biznesa koncepciju.
Markuss bija aizsūtījis savu pieteikumu, un pēc vairākiem testiem un intervijām viņam deva iespēju no pāris idejām izvēlēties sev tīkamāko. Vislielāko potenciālu viņš redzēja šai atlaižu lietotnei, kuras iedvesma ir Ķīnā neticamu veiksmi piedzīvojusī sociālā e-komercijas lietotne Pinduoduo. Katru mēnesi vairāk nekā 750 miljoni cilvēku jeb puse Ķīnas iedzīvotāju iepērkas šajā lietotnē, un gada laikā viens tās lietotājs veic vidēji 72 pirkumus. Piecos gados lietotne esot sasniegusi trešdaļu no visas Ķīnas e-komercijas apgrozījuma.
Askeladden & Co līdz šim ir aizsākusi 30 dažādu uzņēmums, no kuriem trešā daļa jau virs neeksistē. Starp veiksmīgākajiem piemēriem ir friziersalonu ķēde Cutters. Tagad tai jau ir 130 salonu – tā ir lielākā friziersalonu ķēde visā Skandināvijā. Savukārt ārpus Norvēģijas pazīstamākais grupas uzņēmums ir Dr. Dropin.
Tikai sešus gadus vecās Askeladden & Co grupas apgrozījums ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā. Interesanti, ka Askeladden Norvēģijā līdzinās latviešu Sprīdīša tēlam – tas ir vietējais pasaku varonis ar inovatora domāšanu.
Līdz šim jaunuzņēmums Bandit ir piesaistījis 1,5 miljonu eiro investīciju un patlaban noslēdz papildu 200 tūkstošu eiro lielu finansējumu no jau esošajiem investoriem. Markuss atzīst, ka investīciju pasaulē valda saspringta situācija. Pēdējos trīs mēnešos Bandit komandai ir bijušas sarunas ar 150 riska kapitāla fondiem, un katras sarunas sākums šķiet ļoti cerīgs – Markuss katru reizi jūt, ka šis varētu būt īstais. Investori ir priecīgi iepazīties, faktiski visiem patīk lietotnes koncepcija, tie ir sajūsmā par izaugsmi un novērtē komandu, bet beigās pasaka – ideja vēl ir ļoti agrīnā stadijā, un pašreizējos tirgus apstākļos būtu pārāk riskanti tādā investēt. “Katrs nē ir kā sitiens pa seju, bet jau pēc brīža ir jābūt gatavam nākamajai sarunai,” atklāj Markuss. Šādās situācijās palīdz reti godīgie uzņēmēju ieraksti LinkedIn par grūto investīciju piesaistes procesu, uzņēmumu bankrotu un darbinieku atlaišanu. Atklātība par sarežģītām situācijām ļauj saprast, ka bizness – tas ir ne vien rožains veiksmes stāsts, bet arī sūrs darbs un milzīga varbūtība neizdoties. Reizēm tas nozīmē 80 reižu pēc kārtas dzirdēt nē, bet tik un tā spītīgi turpināt iesākto un ticēt sev. “Jaunuzņēmumu bizness ir īsti amerikāņu kalniņi,” Markuss atzīst.
Uzreiz pēc vidusskolas Markuss pārcēlās uz Londonu. “Pēc Ziemeļvalstu ģimnāzijas absolvēšanas es nezināju, ko darīt. Daži paziņas jau studēja Londonā, kas šķita aizraujoša pilsēta ar plašām iespējām. Man padodas matemātika, zīmēšana, un testi parāda ka man ir arī laba loģiskā domāšana. Kad biju mazs, gribēju kļūt par arhitektu, jo no vecākiem biju dzirdējis, ka arhitektiem vajag zīmēt, rēķināt un viņi arī labi pelna. Taču es izvēlējos inženieriju, jo tobrīd šī nozare sāka uzplaukt un manas prasmes tai atbilda. Rezultātā es biju starp 2 % labāko absolventu.”
Tomēr izvēlēties konkrētu mācību iestādi nebija viegli – ja Latvijā ir tikai dažas izvēles iespējas, Londonā ir vairāki nekā 40 augstskolu. Kad piesakās studijām Lielbritānijā, var izvēlēties piecas augstskolas. Markuss savu izvēli sauc par kovboja piegājienu – viņš atzīmēja trīs labi zināmas un divas sev absolūti nezināmus skolu nosaukumus. Jaunieti uzņēma pāris no tām, un viena, kuru viņš iepriekš nebija zinājis, bet kas izrādījās viena no spēcīgākajām biznesa skolām, turklāt atradās pašā Londonas centrā.
Pēc studijām Markuss sāka strādāt Londonā. Vēlāk viņš iepazinās ar savu tagadējo sievu un pārcēlās uz viņas dzimteni Norvēģiju, kur dzīvo kopš 2018. gada. Četrus gadus Markuss strādāja dažādos jaunuzņēmumos un tagad pats ir tāda līdzdibinātājs.
Kā es uzzināju par latvieti, kurš jau desmit gadu dzīvo ārpus Latvijas? Latvijas pirmās jaunuzņēmumu gada balvas Latvian Startup Awards pasniegšanas ceremonijas dienas konferencē runāju ar Markusa brāli Ričardu, pie kura pienāca vairāki investori un interesējās par Bandit. Tas šķita visai nopietns signāls painteresēties vairāk par šo jaunuzņēmumu.