Arhitektūras plānojums ir vajadzīgs ne tikai ēkām

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Publicitātes foto

Oslo Inovāciju nedēļas laikā dodoties uz Ardoq biroju un atrodot pareizo adresi, sākumā nedaudz apmulsu – lai gan arvien atrodos pašā pilsētas centrā netālu no jaunā muzeja, blakus ir zirgu aploks, un ēka nebūt neizskatās pēc tipiska jaunuzņēmuma biroja. Vēl netipiskāka ir sagaidīšana – man pakaļ atnāk uzņēmuma viceprezidente mārketinga jautājumos Sigruna Nilsena Rodrigesa, bet uzreiz pēc iepazīstināšanas ar Ardoq līdzdibinātāju Eriku Bakstadu atstāj mūs divatā, neuztraucoties par to, vai es neuzdošu kādu lieku jautājumu un vai viņš neizstāstīs kaut ko par daudz.

Otra netipiskā lieta – Eriks pajautā, vai vēlos ūdeni vai kādu citu dzērienu, un pēc brīža atnes man Coca-Cola, pats izvēloties Pepsi Max, jo cenšas ierobežot cukura patēriņu. “Norvēģijā ir specifiska biznesa kultūra. Mums nerūp hierarhija, tā ir diezgan horizontāla. Cilvēki kopumā cits citam uzticas, ir noteikumi, kas pasargā no atlaišanas no darba bez pienācīga iemesla,” situāciju raksturo Eriks.

Eriks vienmēr ir gribējis būt uzņēmējs. Viņu iepriecina uzņēmēja brīvība un iespēja būt pašam sev priekšniekam. Protams, motivē arī potenciālais atalgojums veiksmes gadījumā. Taču viņš uzsver, ka iespēja kopā ar komandu sasniegt ambiciozos mērķus ir svarīgāka.

Ideja par Ardoq radās viņa kolēģim Magnulfam Pilskogam. Viņš tolaik strādāja lielā bankā un bija atbildīgs par integrāciju kartēšanu IT pamatsistēmu nomaiņā, kas sarežģītības ziņā līdzinājās smadzeņu operācijai. Magnulfs sākumā veidoja diagrammas, zīmējumus, lai parādītu kolēģiem, vai kaut kas nav palaists garām, taču vienmēr atklājās kaut kas jauns, un diagrammas bija jāpārzīmē. Rezultātā viņš vairāk laika pavadīja, pārzīmējot diagrammas, nekā veicot savu tiešos darba pienākumus. Magnulfs izlēma automatizēt šo procesu, netaisot diagrammas, bet ievadot informāciju Excel tabulā, ko viņa radītā programma pārvērta diagrammās. Kad Magnulfs par to pastāstīja Erikam, viņam iepatikās šī ideja, jo arī Eriks strādāja lielā uzņēmumā, kam bija 12 komandas četrās valstīs. Ar laiku viņi saprata, ka šī pieeja ir noderīga ne tikai tehnoloģiju cilvēkiem, bet visai organizācijai, jo ļauj pārraudzīt sistēmas, procesus, datus.

Ardoq savu darbību sāka Norvēģijas IT uzņēmuma Miles birojā, kur abi dibinātāji agrāk strādāja. Laika gaitā viņi saprata, ka vēlas būt daļa no lielākas kopienas, un 2014. gadā pievienojās kopdarba telpai Startup Lab, kas tostarp arī investē jaunuzņēmumos. Gadu vēlāk viņi piesaistīja nelielu sēklas kapitālu, lai izstrādātu produktu, kas atbilst tirgus prasībām.

Tagad Eriks secina, ka ir liela atšķirība starp produktu, kas atbilst tirgus vajadzībām, un tirgum gatavu produktu. Tirgum gatavs produkts prasa arī skaidrību par pārdošanas kanāliem, biznesa modeļiem un tamlīdzīgi. “Mēs mācījāmies paši no savām kļūdām. Domāju, ka bez tām mēs būtu attīstījušies straujāk. Tas laikam ir iemesls, kāpēc uzņēmēji, kas biznesā ir jau otro vai trešo reizi, ir veiksmīgāki,” pieļauj Eriks. Viņš gan uzsver, ka pats arvien ir pilnībā nodevies Ardoq, tomēr ir arī veicis dažas eņģeļinevstīcjas un ir jaunuzņēmumu mentors, jo gūst daudz enerģijas no sarunām ar citu uzņēmumu dibinātājiem. “Tas ir labs veids, kā ieguldīt atpakaļ vietējā jaunuzņēmumu kopienā. Vienlaikus nevar noliegt, ka, dodot padomu kādam citam kā mentors, es pats atklāju daudz ko jaunu. Šodien jaunie uzņēmēji attīstās daudz ātrāk nekā mēs pirms astoņiem gadiem,” viņš saka.

Viņi sāka veidot Ardoq vienlaikus ar vietējās jaunuzņēmumu nozares attīstību. Jā, jau bija inteneta pārlūka Opera izstrādātāji un citi veiksmes stāsti, bet nebija daudz piemēru, kā jaunuzņēmumi piedzīvo lielu veiksmi un izaugsmi. Erika vērtējumā Norvēģijā ir labas tehnoloģiju prasmes, bet trūkst pieredzes mērogošanā, internacionalizācijā. Un vietējā tirgū nav pārāk daudz izaugsmes kapitāla, kā rezultātā daudzus norvēģu uzņēmumus diezgan drīz nopērk starptautiski spēlētāji. Arī Ardoq ir bijuši piedāvājumi pārdot uzņēmumu, taču dibinātāji tos nav pieņēmuši. Eriks ir pārliecināts, ka var padarīt Ardoq par ļoti lielu un veiksmīgu starptautisku kompāniju. “Mums ir tehnoloģiskā priekšrocība pār teju jebkuru konkurentu, bet mums ir vajadzīgs kapitāls un laiks, lai ieviestu šo tehnoloģiju tirgū plašākā mērogā. Šobrīd mums ir pieredze ar klientiem, kuru uzņēmumos mūsu produktu lieto simtiem darbinieku, bet mēs esam ceļā uz to, lai mūsu sistēmas lietotu tūkstošiem cilvēku.”

Biznesa sākumposmā abi dibinātāji ļoti fokusējās uz tehnoloģiju un produktu. Komandu viņi paplašināja ar cilvēkiem no sava kontaktu loka, līdz ar to pirmie 13 darbinieki bija pārsvarā baltādaini vīrieši. Saprotot, kādā situācijā ir nonākuši, dibinātāji sāka domāt par to, lai komandā būtu lielāka dažādība, un tas jau ietver personāla atlasi. “Mūsu trešais darbinieks bija Īans no ASV, un no tā brīža mēs esam starptautisks uzņēmums. Jau sākumā sapratām, ka mums ir globāls tirgus un ka mēs vēlamies izveidot tikpat starptautisku uzņēmumu. Lai tas izdotos, nepietiks tikai ar norvēģiem vien,” stāsta Eriks. Viņš ir pārliecināts, ka dažādība komandā palīdz sasniegt labākus rezultātus, bet atzīst, ka tas nenākas viegli. Ir vajadzīga skaidra vīzija un arī atbilstoša rīcība, nevis tikai skaisti vārdi. Ardoq šo jautājumu uztver nopietni un attiecīgi arī rīkojas. Tas ietver arī to, kā uzņēmums stāsta par sevi, kā izvēlas jaunus kolēģus un pat to, kā tiek rakstīti darba sludinājumi. Ardoq ievēro dažādību jau atlases procesā, iegulda laiku un pūles potenciālo kolēģu atlasē un tad izvēlas piemērotāko kandidātu. “Pie tā ir jāpiestrādā. Nevar sasniegt rezultātus, ja tikai runā par to, bet neko nedara lietas labā. Cilvēki to pamanīs, jo īpaši darbinieki. Mēs vēl neesam ideālā situācijā, bet mēs redzam vērtību dažādībai un strādājam pie tās,” Eriks uzsver.

Ardoq klientu vidū ir gan lielas kompānijas, gan jaunuzņēmumi. Ideālais klients ir lielāka organizācija ar daudzām vairāku paaudžu IT sistēmām. Piemēram, liela banka var izmantot vairākas datubāzes, klientu attiecību sistēmas un citas IT sistēmas, no kurām vecākās var būt pat no 1980. gada. Ardoq izveido šo sistēmu vizualizāciju, kas ļauj organizācijai saprast savu saimniecību. “Nezinot, kādas sistēmas uzņēmums lieto, ir kā būt aklam,” salīdzina Eriks. Šī informācija var palīdzēt pieņemt lēmumu, piemēram, piecu resursu vadības sistēmu vietā izmantot vienu vai divas. Tas uzreiz samazina izdevumus par licencēm, ko uzņēmums maksā par šo sistēmu lietošanu.

Eriks min piemēru – kāds klients uzreiz ietaupīja desmit miljonus dolāru gadā, atsakoties no vairākām sistēmām un attiecīgi arī no licences maksas par tām. Eriks gan uzsver, ka sistēmu konsolidācija ir īpaši sarežģīta, jo tās parasti ir cieši integrētas cita ar citu, un atteikšanās process no kādas sistēmas ir jāveic prātīgi. “Un tieši tāpēc mēs varējām piesaistīt kapitālu, lai uzņēmumiem palīdzētu risināt šo problēmu,” viņš norāda.

Šā gada martā Ardoq piesaistīja 125 miljonu dolāru investīciju no EQT Growth un One Peak, un šis investīciju raunds ir viens no lielākajiem Norvēģijas riska kapitāla piesaistes gadījumiem. Uzņēmums ir attīstījies ļoti pakāpeniski, iepriekš tas nav piesaistījis lielas investīcijas. Lielākais raunds bija 2021. gada sākumā, kad Ardoq piesaistīja 25 miljonus dolāru, bet kopumā līdz šim darījumam uzņēmums bija piesaistījis aptuveni 40 miljonus dolāru. Abi finansējuma piesaistes raundi bija diezgan tuvu. Eriks skaidro, ka apstiprinājās uzņēmuma izvirzītā hipotēze, ka viņu iesāktajam ir liels potenciāls, tāpēc investori bija ar mieru atbalstīt. “Mēs redzējām izaugsmi un negribējām samazināt tempu,” viņš saka. Temps patiesi ir uzņemts – investīciju dienā komandā bija simt cilvēku, pēc pusgada jau divi simti. Viņi pārstāv 30 taustības, kolēģu vidū ir arī latvieši. Līdz gada beigām komandā būs jau 225 cilvēki. Ar šo finansējuma naudu iecerēts paplašināties Eiropā un ASV, ieguldot pārdošanā un mārketingā, kā arī pētniecībā un attīstībā.

Eriks rēķina, ka ar šo naudu pietiks ilgākam periodam, tāpēc tuvākajā laikā nav plānots piesaistīt vēl finansējumu. Un tā uzņēmumam ir laba ziņa, jo tirgus pašlaik ir sarežģīts. Krievijas sāktais karš Ukrainā ir ietekmējis visdažādākās nozares, un investīciju pasaule nav izņēmums – nozare ir sašūpojusies, investori ir piebremzējuši. Kopš februāra noticis salīdzinoši maz investīciju darījumu, jaunuzņēmumu pasaulē runā, ka uzņēmumu novērtējums samazinās un investori ir gatavi ieguldīt mazākas summas. Eriks uzskata, ka kompānijas, kam ir ir starptautisks tirgus, vienmēr varēs piesaistīt finansējumu, taču piekrīt, ka ir pieaugusi investīciju cena. “Daudzu notikumu kombinācijā kapitāla tirgus ir mainījies, un, lai gan arvien var piesaistīt finansējumu, nauda ir kļuvusi dārgāka. Tas nozīmē, ka daudzi investori cīnīsies par iespēju investēt dažās ļoti daudzsološās kompānijās, bet tie, kam ir mazāk labi rezultāti, maksās augstāku cenu par piesaistīto naudu. Riska kapitāla nozarē ir daudz t. s. sausā pulvera – ir tonnām naudas. Vienlaikus investori nogaida, nezinot, vai tirgus ir sasniedzis zemāko punktu,” Eriks skaidro situāciju.

Jaunuzņēmumu pasaulē ierasts, ka dibinātāji – vismaz pirmajos gados – caurām naktīm strādā, lai gūtu pirmos panākumus, ko novērtē investori, un piesaista finansējumu komandas paplašināšanai, kas ļauj daļu uzdevumu deleģēt. Savukārt Norvēģija ir slavena ar labu privātās dzīves un darba līdzsvaru. Eriks gan atklāj, ka arī Ardoq pirmsākumos nācās patiesi daudz strādāt. “Lai no nekā kaut ko sasniegtu, ir daudz jāstrādā. Esam ieguldījuši biznesā tiešam ilgas darba stundas. Bet pēc pāris gadiem nāk atklāsme, ka tas nav ilgtspējīgi. Mēs iekšēji esam definējuši, ka šis ir maratons, nevis sprints, un ir jāattīstās tādā tempā, ko var noturēt ilgtermiņā.”

Vienlaikus esošie un arī jaunie kolēģi, kuri tagad pievienojas uzņēmumam, apzinās, ka tas ir straujas izaugsmes stadijā, tāpēc prasa arī nopietnu ieguldījumu no darbiniekiem. “Cilvēkus nebiedē daudz darba, bet viņi vēlas elastību. Piemēram, vecākiem ar bērniem ir svarīgi aiziet viņiem pakaļ uz bērnudārzu, kopīgi pavakariņot un varbūt atkal atgriezties pie darba pēc tam, kad bērni jau guļ, vai agri no rīta. Taču nevajag būt naiviem – mēs sagaidām, ka cilvēki strādā un piedalās uzņēmuma attīstībā. Pat ja piedāvājam elastību, katram ir skaidra atbildības joma,” teic Eriks.

Viņš pats divas reizes ir bijis tuvu izdegšanai un ir iemācījies, kādas liecina par šīs problēmas tuvošanos, piemēram, mazāka motivācija strādāt. Eriks uzsver, ka katram ir svarīgi pamanīt savas individuālās pazīmes, kā arī apzināti ieguldīt savu enerģiju. Viņam patīk ierasties darbā agrāk, kad ir laiks organizēt savu dienu. Tāpat viņš ir secinājis, ka ir jābūt labā fiziskā formā, jo tas palīdz vadīt stresu. Nesen viņš apzinātāk sāka pievērsties savai diētai. “Es esmu no tiem, kas stresa situācijās ēd, un svars šajos gados ir svārstījies desmit kilogramu robežās. Jo labāk es ēdu, jo labāk es jūtos un esmu produktīvāks,” viņš atklāj.

Eksperta komentārs:

Maksims Jegorovs

Accenture vadītājs Baltijā

Digitālais dvīnis - simulācijas nākotne

Digitālie dvīņi sniedz iespēju uzņēmumiem vairāk vizualizēt, analizēt un modelēt dažādas simulācijas, izspēlējot reālās dzīves vai hipotētiskas situācijas datorā, tādējādi bez riska pārbaudot izmaiņas, pirms tās tiek ieviestas dzīvē. Sagaidāms, ka digitālo dvīņu tirgus turpinās augt. Tirgus izpētes uzņēmumi digitālo dvīņu tirgus apjomu 2021. gadā novērtējuši par 6–8 miljardiem dolāru, savukārt Gartner prognozes liecina, ka līdz 2031. gadam šis tirgus apmērs varētu sasniegt 183 miljardus dolāru.

Mūsdienās digitālos dvīņus var izmantot dažādās nozarēs, arī informācijas sistēmu arhitektūras jomā, kas ir vērtīgs ieguldījums, lai saprastu, kuras sistēmas ir jāuzlabo, kuras ir kritiski svarīgas, bet no kurām var atteikties. Tas sniedz iespēju ietaupīt, kas ir būtiski laikā, kad uzņēmumi lielāku vērību pievērš izmaksām. Patlaban uzņēmumiem ir lielāka interese par digitālajiem dvīņiem – tie pakāpeniski pāriet no izmēģinājumiem uz praktisku pielietojumu. Piemēram, kopš 2020. gada Accenture un Mars izmēģināja digitālos dvīņus ražošanas procesos, kas ietver gan iekārtas, gan produktus, bet tagad uzņēmums digitālos dvīņus nolēmis ieviest daudz plašākā mērogā. Izmantojot reāllaika datus, Mars var pārredzēt un optimizēt ražošanas procesus, uzlabot iekārtu veiktspēju, t.sk. enegoefektivitāti.

Pašlaik novērojams, ka uzņēmumi paralēli sāk veidot vairākus inteliģentu dvīņu tīklus, lai aptvertu visus produkta dzīves ciklus. Nākotnē digitālie dvīņi būs pamats tam, kā uzņēmumi pārbaudīs jaunas biznesa stratēģijas un pieejas, lai pārliecinātos, kā pārmaiņas ietekmēs citus parametrus, kas neprasa lielus finanšu ieguldījumus. Vienlaikus joprojām šajā jomā liela loma būs reāllaika datiem un datu autentiskumam.