Nebūt viensētniekiem
Katrīna Iļjinska
Forbes Staff
Anna Butele ir izveidojusi vienu no lielākajiem dizaina uzņēmumiem Latvijā. Veiksmes pamatā – nemēģināt visu izdarīt pašiem, bet raudzīties pēc ārvalstu pieredzes un speciālistiem.
Kad 2017. gada vasarā Anna Butele, tērpusies šortos un T kreklā, ieradās vasarīgajā Oslo, lai kopā ar pasūtītāju dotos tālāk uz potenciālā objekta vietu, sagaidītāju kompānija neslēpa savu pārsteigumu. Katrs palīdzēja Annai, ar ko vien varēja – kāds atnesa siltas bikses, kāds sameklēja jakas un virsdrēbes. Objekts – 1995. gadā celtā viesnīca Polar Hotel – atradās tikai 1300 kilometru attālumā no Ziemeļpola, un gaisa temperatūra tur nepārsniedz 0 grādu. Viesnīcas renovāciju, kas tika veikta, sadarbojoties ar vienu no vecākajām Norvēģijas kuģniecības un būvniecības kompānijām Hurtigruten, Annas uzņēmums sāka 2018. gada beigās un pabeidza jau pāris mēnešos. Tas bija pirmais nopietnais eksporta projekts, kas pēdējos gados zīmolam Annvil ir pavēris durvis ārvalstīs.
Anna Butele (39) uzauga mākslinieciskā ģimenē – viņas tēvs Agris ir stikla un vitrāžu mākslas meistars, māte Ludmila – dizainere, brālis ir mūziķis. Tādā vidē lielu pārdomu par nākotnes profesiju nebija arī Annai. “Bērnībā mācījos mākslas skolās, tad lietišķajos, bet negribēju iet Latvijā ierasto ceļu un turpināt studijas Mākslas akadēmijā, tāpēc pabeidzu Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas grafiskā dizaina nodaļu,” stāsta Anna. Jau studiju sākumā viņa sāka strādāt par scenogrāfi un radošo direktori mūzikas video un reklāmās. “Lai gan tas mani ļoti interesēja, skatījos uz to kā uz kaut ko īslaicīgu, kamēr tiku pie pirmā pasūtījuma – interjera mūzikas klubam Palangā 2000. gadā,” atceras Anna.
Sākumā viņa visu darīja pati – skicēja, rasēja, veidoja fotokolāžas, jo vizualizāciju vēl nebija. Uzsākot patstāvīgu darbību, Anna nodibināja savu uzņēmumu un īpaši piestrādāja pie publicitātes, komandā iesaistot cilvēku, kurš nodarbojas ar sabiedriskajām attiecībām. “Visiem darbiem, ko veidojam, cenšamies nodrošināt publicitāti,” viņa uzsver. Vienlaikus Anna piedalījās TV raidījumos par dzīvesvietas pārvērtībām – tā aizsākās privātā sektora projekti.
Zīmolu Annvil Anna izveidoja pirms 15 gadiem, un tagad to var saukt par vienu no lielākajiem interjera arhitektūras birojiem Latvijā. Uzņēmumā strādā 20 cilvēku, tas apgroza teju divus miljonus eiro, nopelnot ap 250 tūkstošiem eiro gadā. Annai ir arī uzņēmums Azerbaidžānā ar vietējiem partneriem, tas apgroza vēl 3,5 miljonus eiro, nodarbinot 30 speciālistus. Salīdzinājumam – viens no vecākajiem arhitektūras birojiem Latvijā Arhis, kuru vada Andris Kronbergs, apgroza trīs miljonus gadā, bet biroja SZK (Sīlis, Zābers un Kļava) apgrozījums gadā Latvijā ir ap miljonu eiro; tiesa, viņi strādā arī Kazahstānā.
Tāpat kā daudzus uzņēmumus, arī Annvil plānus ietekmēja 2008. gada krīze. Kompānijas meklēja jaunas nišas, pārprofilējās. Annvil izmantoja laiku, lai mainītu uzņēmuma stratēģiju, un izvēlējās šaurāku nišu. Par tādu kļuva viesnīcas. Tiesa, pētot Annvil īstenotos objektus un projektus, var secināt, ka viesnīcas būtu vēlamais, bet pamatā, šķiet, uzņēmums izstrādā dizainu restorāniem. Piemēram, Latvijā tas veidojis interjeru restorānam Riviera un bijušajam bāram iBAR Blaumaņa ielā. Neaizmirsīsim arī Palangas projektu, kā arī Roof Bar Jūrmalā, kafejnīcu Dali Spīķeros, restorānu St.Petrus, Muusu Terase. Tieši restorānu veiksmīgais noformējums pavēra Annai ceļu uz eksporta tirgiem. Piemēram, Norvēģijā pie Radisson Polar Hotel pasūtījuma Annvil tika, lielā mērā pateicoties iBar dizainam. Bijušā iBAR saimnieks Viesturs Koziols saka: “Man patika, kā Anna uztaisīja bāra dizainu, tāpēc ieteicu viņu savam paziņam – norvēģu arhitektam Garijam Beitsam, kurš savukārt tālāk ieteica Annvil viesnīcas projekta pasūtījumam.”
Lai arī sakariem ir liela nozīme visā Annvil stāstā, to nevar uzskatīt par galveno veiksmes faktoru. Galu galā, pat lai iegūtu rekomendāciju, ir jāspēj veiksmīgi realizēt iepriekšējos darbus. Turklāt, piemēram, lai iegūtu Radisson Polar Hotel pasūtījumu, tik un tā bija jāpiedalās konkursā. Starp citu, ar Gariju Beitsu Annvil tagad veido kopuzņēmumu, un tas, ļoti ticams, sekmēs eksporta tirgu apguvi. Latvijas dizaineri cenšas palīdzēt arī citiem latviešiem, kas uzturas Norvēģijā vai mēģina apgūt šīs valsts tirgu. Annvil Norvēģijā ir sadarbības pieredze ar metālapstrādes speciālistu Andi Vecvanagu, Redux galdniecību, Yes we can galdniecību, akmens apstrādes uzņēmumu Infinity Stone Pro un ādas apstrādes kompāniju Vigilia.
Arī Azerbaidžānas pasūtījumi nav nākuši paši no sevis. Tieši Rīgas restorāna Riviera īpašnieki pēc veiksmīgas sadarbības ar Annvil ieteica šo biroju paziņām no Baku, kuri vēlējās atvērt restorānu un augstu vērtēja visu rietumniecisko. Pirmais Annvil projekts Baku arī bija restorāns – L’Avenue, viens no prestižākajiem restorāniem pilsētas galvenajā bulvārī. Pēc veiksmīgas sadarbības Anna ierosināja izveidot kopīgu uzņēmumu ar pasūtītājiem, kuriem gan nav saistības ar arhitektūru, taču, pēc publiski pieejamiem datiem, viņi ir pietuvināti prezidenta ģimenei. “Šobrīd L’Avenue ir viens no reprezentatīvākajiem un ekskluzīvākajiem restorāniem Azerbaidžānas galvaspilsētā, to apmeklē arī augstas amatpersonas, tostarp prezidenti un valdības pārstāvji,” saka Anna. Kopīgais arhitektūras birojs ir nosaukts kobalta vārdā – Cobalt. Dibinātāji tajā saskatīja līdzību ar šā magnētiskā ieža īpašībām, kas atrodams Zemes garozā.
Saprotot, ka kontaktiem ir nozīme, Anna Butele nolēma pielāgot arī sava biroja formātu un darbības principu – neuzņemties visu zinošā lomu, bet piesaistīt pasaules labākos speciālistus. “Annvil un Cobalt strādā kā aģentūra, kas apvieno dažādu profesiju ekspertus no dažādām pasaules valstīm. Pasaules redzējums ļauj paraudzīties uz vienu projektu no vairākām perspektīvām. Ekspertu lokā ir ne tikai saistīto jomu profesionāļi no arhitektūras un dizaina nozares, bet arī nesaistītu jomu lietpratēji, tostarp pētnieki, ģeogrāfi, sociālantropologi, kas papildina projektu ar vērtīgām starpdisciplinārām zināšanām un skatījumu,” skaidro Anna. Šāda pieeja ir ļāvusi Baku iegūt vairākus sabiedriski nozīmīgus projektus, piemēram, 1949. gadā būvēto Teze centrāltirgu, infrastruktūras projektu Pitstop, kurā jau izstrādāta koncepcija un uzsākta 53 atpūtas un informācijas punktu būvniecība pie galvenajām valsts maģistrālēm. Tāpat tiek izstrādāts arī reģenerācijas plāns Baku centrālajam bulvārim, kas stiepjas astoņu kilometru garumā gar Kaspijas jūras krasta līniju. Līdztekus norit aizraujošs darbs pie Piligram svētvietas reģenerācijas, ainavu arhitektūras un infrastruktūras projekta, kas atrodas svētceļnieku un tūristu kupli apmeklētajā Besh Barmaq kalnā. Drīzumā būvniecības stadijā nonāks arhitektūras projekts Centre for Disabled, kas kļūst par jaunu izglītības, atpūtas un rehabilitācijas platformu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Viens no pēdējā laika apjomīgākajiem Annvil projektiem ir interjers 51 stāvu augstajam debesskrāpim Baku Tower Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku.
Ziedu laiki Annvil ir ne tikai eksporta tirgos, bet arī tepat Latvijā. Viens no patlaban redzamākajiem projektiem ir Zuzeum – eleganta boutiqe stila viesnīca un daudzfunkcionāls mākslas centrs, kur birojs strādā pie vēsturiskās ēkas renovācijas, teritorijas attīstības, labiekārtojuma un interjera.