Globālās superlietotnes ambiciozais veidotājs

Anda Asere

Labs of Latvia, speciāli Forbes

• Publicitātes foto

Uzņēmumu 2015. gadā nodibināja Niks Storonskis. Sākumā mobilā lietotne piedāvāja naudas pārskaitījumus un valūtas maiņu, bet nu piedāvāto produktu skaits ir ievērojami paplašinājies. Lietotāji mēnesī veic vairāk nekā 100 miljonus darījumu. Revolut ir vairāk nekā 13 miljoni privāto klientu un vairāk nekā 500 tūkstoši biznesa klientu. Šī finanšu tehnoloģiju kompānija darbojas aptuveni 35 valstīs, un lietotne strādā ar vairāk nekā 30 valūtām.

Pirmo reizi Revolut dibinātāju Niku Storonski es satiku 2018. gadā TechChill konferencē. Toreiz pirms intervijas PR speciāliste mani brīdināja, ka viņš nav tipisks jaunuzņēmuma dibinātājs, kurš stāsta par sevi bez mitas. Liku to aiz auss un jautājumu sarakstu papildināju ar vēl dažiem. Neilgi pirms intervijas satiku tehnoloģiju blogeri Kristapu Skuteli no kursors.lv, kurš tikko bija runājis ar Niku, un viņš man ieteica to pašu – sagatavot vairāk jautājumu. Tas mani ieintriģēja, jo jaunuzņēmumu dibinātāji bieži vien var stundām ilgi runāt par savu uzņēmumu, tāpēc 30 minūšu laikā var pagūt uzdot tikai piecus jautājumus – brīžos, kad intervējamais pārtrauc runas plūdus, lai ievilktu elpu.

Niks nav no šāda tipa cilvēkiem, un intervija ar viņu līdzinās tenisa spēlei – jautājums, atbilde, jautājums, atbilde. Viņš lieku nerunā, un dažreiz rodas iespaids, ka viņš savā prātā vērtē, ko lietderīgāku varētu darīt intervijas vietā. Decembra sākumā man izdevās sarunāt 40 minūšu garu interviju uzreiz pēc Jaungada – 36 minūtēs paspējām izrunāt 42 jautājumus.

Kādas ir jūsu lielākās ambīcijas un vīzija saistībā ar Revolut nākotnē?

Būtu ļoti labi, ja mums izdotos izvērst darbību gandrīz visās pasaules valstīs, kā arī būt lielākajam vai otram lielākajam finanšu tehnoloģiju uzņēmumam katrā valstī, kur strādājam. Tas būtu lielisks sasniegums.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai šādus plānus īstenotu?

Domāju, piecu līdz desmit gadu laikā mēs varam uzsākt darbību lielākajā daļā pasaules valstu un katrā no tām iegūt ievērojamu tirgus daļu.

Atskatīsimies uz Revolut pirmsākumiem! Zinu, ka esat daudz par to stāstījis, bet es vēlētos dzirdēt vēlreiz. Kā viss sākās?

Revolut tika izveidots kā pavisam vienkāršs rīks valūtas maiņas problēmas risināšanai. Tā bija acīm redzama problēma – ikreiz, kad kāds atrodas ārzemēs, valūtas maiņas dēļ tiek zaudēti 3–10 % naudas. Tas pats notiek, kad nauda tiek sūtīta uz citām valstīm – arī tā tiek zaudēti 3–7 procenti. Revolut tika radīts kā konts, kas ļauj ietaupīt, veicot šos konkrētos darījumus. Vēlāk mēs pievienojām citus produktu, jo sapratām, ka finanšu pakalpojumu nozarē problēma nav tikai šajās divās jomās, bet arī vēl daudzās citās.

Tagad Revolut ir liela kompānija. Kāds būtu jūsu padoms, kā līdz tam nonākt? Kā jums tas izdevās?

Pats sākums ir mokošs. Tā ir nepārtraukta cīņa, jo tev nav ne resursu, ne klientu, ne finansējuma, ne arī darbinieku. Beigu beigās tu visu dari pats. Ar laiku parādās neliela komanda un – cerams – arī finansējums, taču vieglāk nekļūst, jo problēmām ir cits mērogs. Sākumā, kad bizness ir neliels, arī problēmas ir mazas; kad bizness aug, aug arī sarežģījumi. Vēlāk ir vairāk resursu, lai šīs problēmas risinātu. Neteikšu, ka kļūst vieglāk vai grūtāk; tās ir tikai dažādas problēmas.

Daudzi jaunuzņēmumu vadītāji ir teikuši, ka pirmās investīcijas piesaiste ir lielākā cīņa, bet vēlāk tikt pie finansējumu ir nedaudz vienkāršāk – esošie investori iedrošina citus. Kāds ir jūsu stāsts? Kā Revolut izdevās iegūt pirmo finansējumu?

Jā, es varu piekrist. Esmu vairākkārt veicis investīciju piesaisti, un pirmā reize tiešām bija vissarežģītākā. Bija nepieciešami četri vai pieci mēneši. Kas bija visgrūtākais? Pirmkārt, es nezināju, kā to darīt. Nekad iepriekš nebiju piesaistījis investīcijas. Otrkārt, mēs steidzāmies. Kad piesaista investīcijas, parasti ir līdzekļi vismaz turpmākajiem deviņiem līdz divpadsmit mēnešiem. Pirmajā reizē mums nebija nekā – varējām noturēties varbūt trīs, četrus vai piecus mēnešus. Bijām tuvu tam, lai mums beigtos nauda.

Sākumā investīciju piesaiste ir sarežģīta, jo tev nav biznesa, nav daudz klientu. Ir negatavs produkts, kurš dažreiz nestrādā. Tāpēc tas ir trakoti grūti. Domāju, ka mums savā ziņā arī paveicās – izdevās piesaistīt līdzekļus no laba riska kapitāla fonda. Šķiet, ka mēs tikāmies ar kādiem 30–40 riska kapitāla fondiem, un daudzi teica nē. Taču viens pateica jā, un tad arī citi vēlējās investēt. Tas ir bara instinkts.

Kas mainās uzņēmumā, kad tas piesaista aizvien lielākas investīcijas?

Domāju, risks ir tajā, ka 2019. gadā cilvēki pārstāja sekot līdzi saviem tēriņiem. Daudzi visu centās atrisināt ar naudu. Uzņēmumi algoja konsultantus, lai atrisinātu dažādas problēmas, domājot, ka nauda ir vienīgā atbilde. Un rezultātā viņi sāk tērēt ievērojamas summas, nerēķinot atdevi no šiem tēriņiem. Tas ir bīstamības moments, piesaistot daudz naudas. Domāju, ka daudz labāk ir piesaistīt mazāku finansējumu un uzmanīgi to tērēt. Realitātē daudz ko var paveikt lētāk, ātrāk un labāk ar speciālistiem, kuri nav tik dārgi, vai ar krietni mazākām komandām. Jaunuzņēmumu domāšana noteikti ir labāka par tradicionālo korporatīvo domāšanu.

Revolut ir viens no tiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kas piesaistījis ļoti lielas investīcijas. Ja nemaldos, pēdējā kārtā tie bija 500 miljoni. Kā jūs skatāties uz šo situāciju? Kā sabalansējat savu vīziju ar investoru interesēm?

Līdzsvaram ir jābūt vienmēr, vai ne? Investori vēlas atdevi no sava kapitāla, bet biznesā nepieciešams optimizēt izdevumus. Daudzos gadījumos ātra izaugsme uzņēmumam nav nepieciešama, labāk ir lēnāk. Mēs cenšamies līdzsvarot visu intereses – akcionāru, dibinātāju, darbinieku. Un, protams, arī klientu.

Cik ļoti Revolut šobrīd turpina būt jaunuzņēmums savā domāšanā?

Domāju, ka lēmumu pieņemšanas procesā un ātrumā esam tādi paši, kā bijām pirms četriem pieciem gadiem. Taču mēs esam nobrieduši attiecībā uz procesiem, pārvaldību un atbilstību. Mums ir izdevies saglabāt labākās jaunuzņēmuma īpašības un arī pārņemt labāko no korporatīvās domāšanas.

Kas ir tās lietas, ko esat saglabājuši no jaunuzņēmumu pasaules, un ko paņēmāt no korporatīvās vides?

Mēs turpinām ļoti daudz strādāt. Es neteiktu, ka esam kļuvuši lēnāki vai mazāk centīgi, salīdzinot ar Revolut pirmsākumiem. Mēs joprojām ļoti ātri nonākam no idejas līdz realizācijai. Mums ir vairāki ļoti labi cilvēki no korporatīvās pasaules, īpaši atbilstības un risku jomā. Esam ieviesuši vairākus labus procesus, ko paņēmām no korporatīvās vides. Kopumā es teiktu, ka mums ir izdevies apvienot labāko no abām pasaulēm.

Jūs esat no Krievijas. Kā nonācāt Londonā?

Kad man bija 20 gadu, mani pieņēma praksē Lehman Brothers. Uz Londonu pārcēlos pirms 15 gadiem.

Kāds ir bijis jūsu ceļš Londonā ?

Tas bija prestižs darbs. Iedomājieties – tev ir 20 gadu, un tevi pieņem darbā viena no ietekmīgākajām investīciju bankām, un tev ir darbs, ko vēlas visi! Divdesmit gados tas bija mans sapņu darbs, turklāt ļoti labi apmaksāts, aizraujošs un intelektuāli izaicinošs. Reizēm man tā joprojām pietrūkst.

Kā tieši?

Tā ir kā aizraujoša spēle – tu pērc un pārdod dažādus kompleksus aktīvus. Tas zināmā mērā līdzinās datorspēlei.

Runājot par to – esmu lasījusi, ka laikā, kad Lehman Brothers bankrotēja un nebija nekā cita, ko varēja darīt pie darba datora, jūs spēlējāt datorspēles.

Jā, jā, kad Lehman Brothers sabruka, mēs pirmdienā atnācām uz darbu, un visas sistēmas bija bloķētas. Bankās parasti bloķē izklaides interneta resursus, bet tad kāds atklāja, ka ir viena mājaslapa, kas nebija nobloķēta, un tur bija kāda spēle. Tā nu mēs visi to spēlējām.

Pēc tam strādājāt Credit Suisse. Kāds bija jūsu ceļš līdz Revolut?

Man jau kādu laiku bija ideja par savu uzņēmumu, un, tiklīdz ieguvu Lielbritānijas pasi, es aizgāju no darba. Aizgāju, lai sāktu pats savu uzņēmējdarbību.

Kāda ir jūsu tipiskā darbadiena?

Mana darbadiena?

Jā, tieši jūsu.

Tas atkarīgs no konkrētās dienas. Kopumā 50 % laika es pavadu pie produktu izstrādes, veidoju produkta pārskatus. 30 % laika gatavoju darbības pārskatus un ziņojumus departamentiem, kas nav tieši saistīti ar produktiem, un pārējie 20 % paiet, intervējot potenciālos darbiniekus.

Jūs pats arvien intervējat cilvēkus?

Jā, protams. Īpaši tajās pozīcijās, kuru mums iepriekš nav bijis.

Kādu pozīciju darbiniekus jūs intervējat?

Visas augstākā līmeņa vadības lomas un speciālistus, kādi iepriekš mums nav bijuši. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmo mārketinga direktoru, cilvēkus šai pozīcijai intervēju es.

Cik stundu dienā strādājat? Pieņemu, ka tās nav tipiskās astoņas stundas.

Nē, vairāk. Parasti no pulksten astoņiem rītā līdz deviņiem vakarā, bet dažreiz vairāk. Tas ir atkarīgs no konkrētās dienas. Ir mēneši, kad jāstrādā ļoti daudz, un tad vairāki mēneši, kad jāstrādā mazāk.

Kad jums pēdējoreiz bija atvaļinājums?

Tik tikko, Jaungada brīvdienās.

Tagad strādāt finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumā ir diezgan stilīgi. Kas ir lielākie izaicinājumi, ar kādiem jāsastopas?

Pirms kādiem pieciem gadiem bija grūti iegūt licences, tāpat bija sarežģīti atvērt bankas kontu. Nebija vienkārši strādāt ar Mastercard un Visa karšu shēmām. Taisnību sakot, finanšu sektors ir kā slēgts klubs, kur vienkārši nepieņem jaunpienācējus. Visa sistēma strādā tā, lai jaunajiem spēlētājiem būtu pietiekami daudz šķēršļu.

Ja kāds vēlas dibināt finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, vispirms nepieciešams bankas konts un banka. Piesakoties bankas kontam, to neļauj izdarīt, jo esat finanšu tehnoloģiju uzņēmums, kas nozīmē, ka esat augsta riska klients.

Arī regulējums ir smags. Jaunuzņēmumam nav daudz naudas un citu resursu; tas nevar gaidīt vēl gadu vai divus, lai saņemtu licenci. Tas ir traki. Lai ienāktu finanšu pakalpojumu nozarē, jāpārvar daudz barjeru.

Vai šajā ceļā kaut kas ir bijis viegli?

Nē, viegli nebija nekas. Viss, ko darījām, bija saistīts ar mokām, jo īpaši pašā sākumā.

Tagad ir vieglāk? Vai tagad dzīve ir vairāk vai mazāk normāla, vai arī ir utopiski gaidīt, ka kaut kas būs normāli agrāk nekā pēc pieciem gadiem?

Domāju, tas ir atkarīgs no ambīcijām. Kāds var būt apmierināts un nepielikt papildu pūles. Ja esi punktā X un vēlies būt punktā Y, kas atrodas tūkstoš jūdžu attālumā, acīmredzot jāpacenšas pārvarēt papildu izaicinājumus un sāpes, lai panāktu iecerēto. Tas vairāk ir saistīts ar domāšanu, nevis situāciju, kurā atrodies.

Kā jūs uzlādējaties, lai pievarētu šīs tūkstoš jūdzes?

Es daudz sportoju, tas palīdz. Man ir vairāki hobiji. Piemēram, kad dodos brīvdienās, man patīk kaitot.

Kas patlaban notiek finanšu tehnoloģiju jomā? Kuras tendences jūs iepriecina un kuras dara bažīgu?

Ir skaidrs, ka finanšu tehnoloģiju jomā būs uzvarētāji un būs zaudētāji; to redzam jau tagad. Ir finanšu tehnoloģiju kompānijas, kas Covid-19 laikā samazina attīstības ātrumu, un ir tādas, kas attīstās ārkārtīgi strauji. Noteiktas finanšu tehnoloģiju jomas, piemēram, e-komercija, šobrīd piedzīvo strauju izaugsmi, savukārt maksājumu bizness, jo īpaši pārrobežu pārskaitījumi, ir ievērojami samazinājies. Daudzi e-komercijas uzņēmēji pelna lielu naudu, kamēr bankas, kas koncentrējas uz maksājumiem, nevar atļauties segt savas ikdienas darbības izmaksas.

Domāju, ka nākotnē šajā segmentā ir sagaidāma konsolidācija, kad viena finanšu tehnoloģiju kompānija iegādāsies citu, bet vairāki citi finanšu tehnoloģiju spēlētāji pametīs šo jomu.

Kas vēl? Es domāju, ka redzēsim aizvien vairāk tādu uzņēmēju, kuri iesaistās finanšu tehnoloģiju jomā, piemēram, lielās tehnoloģiju kompānijas. Domāju, ka tradicionālās bankas turpinās zaudēt savu tirgus daļu, un to var redzēt jau tagad. Covid-19 ir tikai paātrinājis šīs pārmaiņas.

Kuras no šīm pārmaiņām jūsu skatījumā ir labas?

Manuprāt, valstis kļūs vienlīdzīgākas. Revolut agrāk pieņēma darbā daudzus cilvēkus Eiropā un Londonā, aicinājām cilvēkus strādāt uz Londonu. Covid-19 laikā sapratām, ka mēs varam strādāt attālināti. Tagad varam pieņemt darbā tikpat labus speciālistus, tikai no daudz lētākām vietām. Mēs sākām pieņemt darbā cilvēkus visā pasaulē un esam novērojuši atšķirības atalgojumā. To vajadzētu vienādot.

Otrkārt, kompānijas un cilvēki kļūs daudz jutīgāki pret nodokļiem. Tagad visi ir sapratuši,  ka iespējams strādāt jebkur, tāpēc mēs piedzīvosim  kompāniju un cilvēku pārvietošanos no reģioniem ar lieliem nodokļiem uz jurisdikcijām ar maziem nodokļiem.

Domāju, kopumā mēs esam kļuvuši daudz produktīvāki. Pirms Covid-19 es pavadīju aptuveni 5–10 % laika ceļā uz sanāksmēm un konferencēm; visticamāk, šis laiks tika izšķiests velti. Tagad es to pašu varu izdarīt Google Hangouts, vai ne? Domāju, ka cilvēki un uzņēmumi kļūs vēl produktīvāki, un tas ir ieguvums ekonomikai.

Šādā situācijā noteikti būs gan daudz zaudētāju, gan uzvarētāju. Daudzas barjeras tiks nojauktas tikai tāpēc, ka darbs notiek attālināti. Piemēram, ja kāds dzīvo Indijā, viņš viegli var strādāt ASV uzņēmumā.

Visi mācās strādāt attālināti. Kādi ir jūsu paņēmieni, lai darbs būtu produktīvs un viss noritētu bez problēmām?

Esam kļuvuši produktīvāki, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19. Mums ir skaidri noteikti darbu izpildes termiņi un noteikumi, ir izveidota pārraudzības sistēma. Ja mēs vienojamies, ka kaut kas tiks paveikts pēc diviem mēnešiem, ir iknedēļas pārskati par progresu. Tas ir diezgan efektīvi, lai nodrošinātu to, ka cilvēki nezaudē fokusu un ir produktīvi.

2020. gads nav atdalāms no Covid-19. Cik ļoti tas ir ietekmējis jūsu biznesu?

2020. gads sākās grūti. Skatoties uz peļņas uz zaudējumu rādītājiem aprīlī, salīdzinājumā ar martu tie bija par 40–50 % sliktāki. Jā, bija grūti. Mēs sakopojām visus resursus, optimizējām daudzus procesus un rezultātā kļuvām daudz produktīvāki nekā pirms Covid-19.

Atguvāmies, jo mums ir vairāki ieņēmumu kanāli. Piemēram, maksājumi tika ietekmēti, jo apstājās ceļojumu nozare. Iepriekš daudz ieņēmumu guvām tieši no valūtas maiņas. Šis bizness vēl joprojām stagnē, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19. Taču citi ieņēmumu avoti – biznesa konti, labklājības pārvaldība, treidings – ir palielinājušies. Rezultātā, paskatoties uz decembra rādītājiem, mēs esam panākuši par gandrīz 80 % lielākus ieņēmumus salīdzinājumā ar laiku pirms pandēmijas. Bruto peļņa arī ir daudz lielāka salīdzinājumā ar pagājušā gada martu.

Kāda ir Revolut atbilde šai situācijai?

Atbilde ir pavisam vienkārša – mēs samazinājām izdevumus. Un guvām panākumus.

Pirmajos darbības gados Revolut bija produkts, kas bija vairāk saistīts ar ceļojumiem, bet tagad tas ir mainījies – tas ir normāls bankas produkts. Kā cilvēki izmantoja Revolut 2020. gadā?

Jā, sākumā 80 % darījumu bija pārrobežu pārskaitījumi. Tas bija ceļojumu produkts. Tagad situācija ir pretēja – mums gandrīz vairs nav pārrobežu pārskaitījumu, visi darījumi ir lokāli. Un tagad cilvēki daudz tirgo akcijas un kriptovalūtas. Esam kļuvuši par ikdienas bankas pakalpojumu.

Varbūt redzat kādas interesantas tendences, kā cilvēki lieto Revolut? Vai ir kaut kas tāds, kas jūs pārsteidz?

Labs jautājums. Neesmu drošs, vai tas ir pārsteigums, bet elektroniskās komercijas darījumi pieaug trakotā ātrumā. Cilvēki internetā aizvien vairāk sāk izmantot vienreizējas maksājumu kartes. Tās ir lieliskas ziņas drošībai internetā. Ļoti strauji pieaug akciju un kriptovalūtu popularitāte. Ja paskatāmies uz laiku pirms Covid-19, akciju tirdzniecība auga par 200–300 %, bet tagad tie varētu būt pat 1000 procentu. Situācija ir tiešām mainījusies.

Pirms kāda laika atvērāt filiāli Lietuvā. Kāpēc tieši tur?

Pirms diviem trim gadiem mēs darbā pieņēmām mūsu pirmo biznesa attīstības vadītāju, kurš ir no Lietuvas, un viņš mums pastāstīja, cik proaktīvs ir šīs valsts regulators, kā valsts piesaista tehnoloģiju uzņēmumus. Viņš arī pastāstīja, ka Lietuvā ir speciālā bankas licence. Devāmies uz Lietuvu, runājām ar regulatoru un ar centrālo banku un izlēmām – pieteiksimies bankas licencei Lietuvā. Tikāmies arī ar Invest Lithuania, apmeklējām vairākas kompānijas, kurās nodarbināti lietuvieši. Tie bija labi speciālisti, tāpēc mēs ne tikai pieteicāmies bankas licencei, bet izlēmām arī atvērt biroju, kurā strādā programmētāji, dizaineri, produktu izstrādātāji un klientu atbalsta speciālisti.

Izklausās vienkārši.

Jā, tas bija visai vienkārši.

Kā veicas biznesam Lietuvā?

Ļoti labi. Lietuvā pie mums strādā aptuveni 200 cilvēku. Mums ir Lietuvas bankas licence, attiecības ar regulatoru ir ļoti labas, atliek vien čakli strādāt.

Cik labi Revolut sācies 2021. gads?

Ļoti labi. Ja paskatāmies uz pirmajām četrām dienām (intervija notika 5. janvārī – Forbes), rezultāti ir daudz labāki, nekā bijām paredzējuši. Tas tāpēc, ka mums ir vairāki ienākumu avoti, starp kuriem ir tādi, kas pandēmijas laikā darbojas daudz labāk, piemēram, treidings un kriptovalūtas. Tās uzrāda labus rezultātus, jo cilvēki investē naudu jaunos aktīvos.

Kā ar Revolut plāniem šim gadam?

Šogad plāni ir tādi paši kā parasti – strādāt pie vairākiem aizraujošiem jauniem projektiem. Vēl mēs uzlabojam produktu un plašāk attīstām darbību katrā valstī, kur esam.

Vai ir kādi jaunumi par filiāli Latvijā?

Mēs izmantosim Lietuvas bankas licenci darbam Latvijā.

Cik liela tagad ir Revolut komanda?

Esam aptuveni 2500 cilvēku, un mums ir arī vairāk nekā tūkstotis ārpakalpojumu sniedzēju.

Kur šie cilvēki atrodas, kur ir jūsu lielākie centri?

Mums ir aptuveni tūkstoš darbinieku Londonā un apmēram tikpat arī Krakovā. Pārējie – visā Eiropā, ASV, Indijā, Austrālijā, Singapūrā, Japānā un Krievijā.

Kā jūs pašā sākumā veidojāt Revolut personālu? Kā izlēmāt, kādus cilvēkus gribat redzēt savā komandā?

Domāju, ka man paveicās. Ja esi jaunuzņēmums, ir grūti atrast labākos cilvēkus, jo nevari maksāt daudz, bet ļoti labi profesionāļi izvairās no riska un vēlas strādāt pie labākajiem zīmoliem. Sākumā ar personāla atlasi nebija viegli, jo nekad to nebiju darījis. Man paveicās ar vairāku kolēģu pieņemšanu, bet pārējie nepalika ilgi. Domāju, ka tā bija veiksmes un arī neatlaidības kombinācija.

Cik daudz cilvēku no sākotnējās komandas aizvien vēl strādā pie jums?

Tikai viens cilvēks, bet viņš ir labākais. (Vlads Jacenko – Forbes.)

Dažu pēdējo gadu laikā finanšu tehnoloģiju uzņēmumi ir ļoti aktīvi. Kā uz to reaģē bankas? Ka jūs redzat konkurences attīstību?

Tās cenšas tikt mums līdzi, skatās, ko darām. Bankām ir grūtāk, jo tām ir strādājošs bizness, nostiprināti procesi, ilggadēji darbinieki. Skaidrs, ka cilvēkiem, kuri strādā bankās, nav vienkārši izveidot kaut ko jaunu, jo viņi vienkārši nezina, kā veidot tehnoloģiju biznesu. Viņiem vajadzētu saprast, ka jāpieņem darbā jauni cilvēki. Bankās cilvēki katru dienu sēž sapulcēs un pieņem kādus lēmumus, taču tas nav tas, kā būtu jāveido produkti. Es domāju, ka atšķirības starp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un bankām ar laiku tikai pieaugs.

Kādi ir bijuši lielākie kāpumi un kritumi šo gadu laikā, kopš Revolut ir tirgū?

Domāju, katru gadu mums ir vismaz viens panākums un viena nopietna problēma. Piemēram, 2020. gadā Covid-19 acīm redzami izraisīja kritumu, bet mums tāpat izdevās gūt labākus rezultātus nekā mūsu konkurentiem pandēmijas apstākļos.

Raksts publicēts žurnāla marta numurā.