Vismaz par inflāciju var neuztraukties
Forbes
Baltic edition
Gada inflācija – šogad novembrī salīdzinājumā ar pērnā gada novembri – bija 2,1% apmērā, informēja Centrālās statistikas pārvaldē. Kā to vērtē banku ekonomisti?
“Citadeles” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:
“Inflācija Latvijā turpina mazināties un šī gada novembrī patēriņu cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šī gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.
Patēriņu cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.
Lielāka neskaidrība šobrīd ir par pārtikas cenām. Lai arī to izmaiņas bieži ir saistītas ar energoresursu cenu svārstībām, šogad to dinamika ir pretēja un novembrī pārtikas cenas pasaulē kopumā sasniegušas augstāko līmeni pēdējo vairāk nekā 2 gadu laikā. Tas lielā mērā ir saistīts ar Āfrikas cūku mēra izplatību Āzijā un strauji augošajām gaļas cenām pasaulē, ka šobrīd ir sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014. gada. Arī Latvijā gaļas cenas pēdējā gada laikā augušas par 6,5% un šobrīd tas ir visstraujākais cenu kāpums starp visām pārtikas produktu grupām Latvijā. Taču kopējā pārtikas cenu inflācija pēdējos mēnešos Latvijā ir samazinājusies un novembrī bija vien 2,5%, kas lielā mērā ir saistīts ar laika apstākļu normalizēšanos un labāku lauksaimniecības ražu šogad, kā rezultātā, piemēram, dārzeņu cenas novembrī augušas tikai par 1,2%.
Vienlaikus iekšējo pakalpojumu cenu inflācija Latvija saglabājas nemainīgi stabila. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pakalpojumu cenas novembrī augušas par 2,9% un šis cenu kāpums pamatā ir saistīts ar situāciju darba tirgū. Šī gada trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 6% un tas ir vairs tikai nedaudz virs pirmskrīzes zemākā punkta. Vienlaikus vidējā darba samaksa šogad aug par aptuveni 8% un tas kopā ar salīdzinoši mērenu inflāciju nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu.
Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz palielināsies un tas būs saistīts nodokļu, kā arī administratīvi regulējamo cenu izmaiņām. Nākamā gada sākumā Latvijā gaidāms akcīzes likmju pieaugums degvielai, kā arī pieaugs sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi. Tāpat ar 2020. gada budžeta pieņemšanu ir apstiprinātas plānotais akcīzes likmes pieaugums stiprajam alkoholam par vairāk nekā 30% no 2020. gada 1. marta. Ar šo pieaugumu Latvijā būs visaugstākā akcīzes likme stiprajam alkohola visā Baltijā un tam būs jūtama ietekme arī uz kopējo inflācijas līmeni Latvijā, kas pēc manām prognozēm nākamgad būs nedaudz zem 2,5%.”
“Swedbank” ekonomiste Laimdota Komare:
“Novembra inflācijas dati liecina, ka gada laikā cenas ir kāpušas vien par 2,1%, kas ir zemākais inflācijas rādītājs pēdējā pusotra gada laikā. Mēneša laikā cenas sarukušas par 0,3%.
Novembrī ir turpinājis samazināties preču cenu pieaugums (līdz 1,8%), kamēr pakalpojumu cenu kāpums ir noturējies tuvu pie 3%. Preču cenu bremzēšanos lielā mērā noteica naftas cenu samazinājums, kas atspoguļojas degvielas cenās degvielas uzpildes stacijās.
Pārtikas produktu cenas vēl joprojām spēlē nozīmīgu lomu kopējā inflācijā. Šī gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada novembri, atsevišķas pārtikas produktu cenas turpināja strauji kāpt, bet tai pašā laikā mēs jau pilnā mērā varējām sajust jaunās ražas sniegto cenu samazinošo efektu. Pārtikas produktu cenu kāpuma topā cūkgaļas cenas ieņem vienu no līderpozīcijām, jau kopš jūnija gada pieauguma tempam esot lielākam par 10%. Vēl straujāk par cūkgaļas cenām, akcīzes nodokļa ietekmētas, aug alus cenas. Savukārt, cenu pieaugumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem var nosaukt par niecīgu – jau otro mēnesi pēc kārtas gada cenu pieaugums noturas zem 1%. Savukārt cenu gada pieaugums miltiem un graudaugiem novembrī ir bijis mazāks par 4%, kaut gan vēl vasarā un agrā rudenī tas ir bijis divciparu skaitļos mērāms. Lēnāks kāpums (gada laikā) ir bijis arī maizei, kuras cena mēneša griezumā pat ir samazinājusies.
Ar mājokli saistīto pakalpojumu cenu pieaugums ir nedaudz piebremzējies. Siltumenerģijas un elektroenerģijas cenu kāpums nespēj uzkurināt komunālo izdevumu cenas. Kopš jūlija spēkā esošie gāzes tarifi un jau otro mēnesi fiksētais cietā kurināmā cenu samazinājums iegrožo ar mājokli saistīto izmaksu cenu pieaugumu, kuru jau nākamā gada sākumā varētu vēl vairāk slāpēt sadales pakalpojumu un gāzes tarifu samazinājums.
Pēc Swedbank prognozēm vidējā gada inflācija 2019. gadā noturēsies ap 2,9%, bet nākamgad samazināsies līdz 2,4%.”
“Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš:
“Patēriņa cenu inflācija Latvijā turpina septembrī sākto lejupslīdi, gada inflācijai samazinoties no 2,3% oktobrī līdz 2,1% novembrī. Ir diezgan daudz bažu par Latvijas ekonomiku tuvākajā nākotnē, taču straujš cenu pieaugums nav starp tām. Sagaidāms, ka inflācija nākamgad būs ap 2%.
Cenu temperatūru dzesēs gan nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekme uz eksporta nozarēm un ar to starpniecību - uz darba tirgu, gan patērētājiem labvēlīgas izejvielu cenu globālās tendences.
Gāzes un elektrības cenas samazināsies
Cenas samazināsies, arī pateicoties pārmaiņām vietējos un reģionālajos enerģijas tirgos. Gāzes tirgus reformas apvienojumā ar mērenajām naftas cenām palīdzēs samazināt siltuma rēķinus. Arī elektrības cena nākamgad samazināsies, gan pateicoties sadales tīklu efektivitātes celšanai, gan elektrības vairumcenas lejupslīdei. Elektrības sadales tarifi nākamgad vidēji samazināsies par 5,5%. Kopējie tēriņi elektrības un gāzes patērētājiem ar tipisku patēriņu un pieslēguma režīmu varētu samazināties par 5 līdz10%, taču lieliem patērētājiem, kuri izvēlas savām vajadzībām īpaši piemērotu pieslēgumu, samazinājums var būt vēl jūtamāks. Nākamgad par 0,1 eiro vai 0,2 eiro, atkarībā no attāluma, pieaugs biļešu cenas starppilsētu sabiedriskajā transportā. Taču par šīm biļetēm patērētāji caurmērā tērē daudz mazāku daļu no maka satura nekā par mājokļos patērēto enerģiju. Inflāciju palielinoša ietekme būs alkohola akcīzes īslaicīgā samazinājuma beigām 1. martā.
Pārtikas cenu inflācija būs mērena
Aizvadītā gada laikā izdevumi mājokļu uzturēšanai un pārtikai auga diezgan strauji - šīs patēriņa groza daļas kopā novembrī veidoja pusi no kopējā cenu kāpuma gada laikā. Izdevumi par mājokli nākamgad drīzāk samazināsies, arī pārtikas cenu inflācija būs mērena. Šogad satraukumu biržās radīja Āfrikas cūku mēris Ķīnā, martā tā dēļ uz pusi paaugstinājās cūkgaļas globālā cena, taču tagad tā ir normalizējusies - šobrīd cena ir pat zem pēdējo 12 mēnešu vidējā līmeņa. Cūkgaļas cenu inflācija Latvijas veikalos vasarā pārsniedza 12%, kopš tā brīža cenas ir stabilizējušās. Pērn lielu satraukumu radīja sviesta cena, taču šogad kopumā tā biržās ir bijusi lejupejoša. Kviešu cena šogad ir bijusi apbrīnojami mierīga, svārstoties ap 180 eiro par tonnu.
Inflācija Baltijā
Šobrīd Latvijā ir augstākā inflācija Baltijas valstu vidū. Lietuvā gada inflācija novembrī bija 1,7%, bet Igaunijā 1,8%. Latvijā nedaudz augstāka inflācija ir straujāka preču cenu pieauguma dēļ - tas pie mums novembrī bija 1,8%, Igaunijā 1,1%, bet Lietuvā tikai 0,7%. Savukārt Lietuvā daudz augstāka nekā citur Baltijā ir pakalpojumu cenu inflācija, kas šogad svārstās ap 4,5%. Tas ir likumsakarīgi, jo dienvidu kaimiņvalstī ir arī straujākais algu pieaugums, kas nesen ir pārkāpis padsmit procentu slieksni. Igaunijā un Latvijā pakalpojumu cenu inflācija ir ļoti līdzīga - ap 3%.
Vai būs krīze?
Ļoti iespējams, ka nākamajā gadā Latvijā būs vājākā izaugsme 10 gadu laikā. Ienākošās ziņas kopš septembra, kad prognozēju IKP pieaugumu 2020. gadā par 1,9%, drīzāk liks prognozi pazemināt, nevis paaugstināt. Labā ziņa - iekšēju faktoru izraisīta krīze Latvijā vēl ilgi. Taču ir vairāki nozīmīgi ārējie riski. Krievijas tranzīta krasa sarukšana ir daudzus gadus apspriests, bet nepiepildījies scenārijs, taču tas nenozīmē, ka tas nevar notikt. Ogļu cenu kritums un jaudu palielināšana Krievijas ostās gan Baltijas, gan Melnajā jūrā, kā arī politiskie lēmumi Maskavā palielina nelabvēlīga scenārija varbūtību. Diezgan raiba ir pasaules makro aina - no vienas puses, šķiet, ka pasaules rūpniecības cikls stabilizējas zemā punktā, bet, no otras puses, Vācijā situācija turpina pasliktināties. Taču no algota darba veicēju un patērētāju - tātad sabiedrības vairākuma - skatupunkta nākamais gads būs diezgan patīkams, jo bezdarbs joprojām būs zems un cenas augs mēreni.”