Neobanku uznāciens
Gandrīz ikviens, kuram ir pusmiljons zaļo un platjoslas interneta pieslēgums, mūsdienās var nodibināt savu banku. Desmitiem digitālo banku jau ir atvērtas biznesam, un riska kapitālisti iegulda miljardus cerībā, ka tās aizstās jūsu bankas piemājas filiāli.
“Mūsu robeža ir debesis,” poētiski saka “MoneyLion” dibinātājs un vadītājs Dī Čoubejs, ienākot Medisonskvēra parkā, kurā, oktobra saules apspīdēti, ozoli, oši un kļavas dižojas ar krāsainām lapām.
Čoubejs (38) ir devies pusdienu pārtraukumā, izejot svaigā gaisā no “MoneyLion” biroja šaurajiem kabinetiem Flatironas apkaimē, kur 65 darbinieki strādā, lai lietotņu paaudzes klientiem no jauna izgudrotu bankas pakalpojumus. Formulējot savas nebūt ne pieticīgās ambīcijas attiecībā uz sešus gadus veco uzņēmumu, viņš atzīmē sarakstā dažas kompānijas, kas var kalpot kā piemērs – ir fundamentāli mainījušas veidu, kā nauda plūst apkārt pasaulei. “PayPal,” viņš saka. “Square.” Abu uzņēmumu kopējā vērtība ir 150 miljardi dolāru. “”MoneyLion” solījums ir būt par labklājības pārvaldītāju – privātu banku cilvēkiem, kas pelna 50 000 dolāru gadā,” saka Čoubejs.
Kad tika skaitīts pēdējoreiz, “MoneyLion” bija 5,7 miljoni lietotāju – par trim miljoniem vairāk nekā pirms gada. Un miljons no viņiem ir klienti, kuri maksā naudu. Šie cilvēki bieži ir no tādām vietām kā Teksasas un Ohaio, un viņi maksā vairāk nekā 20 dolāru mēnesī, lai uzturētu “MoneyLion” norēķinu kontu, uzraudzītu savu kredītreitingu vai saņemtu nelielu aizdevumu ar zemu procentu likmi. “MoneyLion” piedāvā septiņus finanšu produktus, ieskaitot netradicionālos mikrokredītus, un drīzumā plānoti arī brokeru pakalpojumi. Pēc Čoubeja aplēcēm, 2019. gadā viņa kompānijas ieņēmumi bija 90 miljoni dolāru, kas ir trīsreiz vairāk nekā gadu iepriekš (30 miljoni). Pēdējā finansējuma piesaistes kārtā uzņēmums tika pie 100 miljoniem no tādiem investoriem kā “Princeton”, Ņūdžersijas firmām “Edison Partners” un “McLean”, kā arī “Capital One” no Virdžīnijas. “MoneyLion” novērtējums bija 700 miljoni dolāru. Čoubejs rēķina, ka līdz 2020. gadam viņa uzņēmums pārvarēs peļņas slieksni. Drīzumā tiks ieviests FDIC apdrošināta augstas atdeves krājkonta pakalpojums, bet kredītkartes paredzēts sākt piedāvāt vēlāk 2020. gadā. Lai saglabātu klientus klientus, “mums jākļūst par produktu rūpnīcu”, saka uzņēmējs.
Tāpat kā vairākums citu uzņēmēju, Čoubejs uzskata, ka viņa kompānijas potenciāls būtībā ir neierobežots. Tomēr, būdams investīciju baņķieris ar desmit gadu pieredzi “Citi”, “Goldman”, “Citadel” un “Barclays”, viņš arī zina, cik tālu var “izstiept” horizontu. Un viņš ne tuvu nav vienīgais, kurš saredz digitālo banku – tā saucamo neobanku – potenciālu. Tās pārveidos privāto klientu banku pakalpojumus un radīs jaunu “Morgan” un “Mellon” paaudzi. “Tikko dzirdēju baumas, ka, ka “Chime” izsludina vēl vienu kārtu ar piecu miljardu dolāru novērtējumu,” piebilst Čoubejs.
Plašā neobanku armija tēmē uz visām privāto klientu kategorijām un mazajiem uzņēmējiem – no mileniāļiem-investoriem līdz zobārstiem un franšīžu īpašniekiem. “McKinsey” vērtē, ka patlaban visā pasaulē ir 5000 jaunuzņēmumu, kas piedāvā jaunus un arī tradicionālus finanšu pakalpojumus, bet vēl tikai pirms trīs gadiem šis skaitlis bija 2000. 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos riska kapitālisti neobankās ieguldīja 2,9 miljardus dolāru, visa 2018. gada laikā – 2,3 miljardus, ziņo “CB Insights”.
Šādas “eksplozijas” pamatā ir jaunā infrastruktūra, kas padara neobanku dibināšanu lētu un vienkāršu, turklāt arvien vairāk cilvēku izvēlas visas savas ikdienas lietas kārtot tālrunī. Lai nodibinātu reālu banku, iespējams, būs nepieciešami gadi un miljoni juridiskiem un citiem izdevumiem, savukārt “pieslēdzies un izmanto” lietotnes ļauj jaunuņēmumam “pieslēgties” produktiem, ko nodrošina tradicionālās bankas, un sākt savu biznesu jau ar 500 000 dolāru lielu kapitālu. “Tagad jūsu “fintech” uzņēmums var izaugt dažu mēnešu laikā, salīdzinot ar gadiem, kas bija nepieciešami iepriekš,” saka Andžela Streindža, “Andreessen Horowitz” ģenerālpartnere, kā arī “Synapse” – Sanfrancisko uzņēmuma, kura tehnoloģijas ļauj citiem jaunuzņēmumiem vieglāk sākt piedāvāt bankas produktus – valdes locekle.
Foto: Maikls Prinss speciāli Forbes / “MoneyLion” dibinātājs Dī Čoubejs savā birojā Manhetenā
Pateicoties šādām starpnieku platformām, nelielas neobankas var piedāvāt lielo banku produktus: uzkrājumu kontus, ko apdrošina FIDC, norēķinu kontus ar debetkartēm, piekļuvi bankomātiem, kredītkartes, valūtas darījumus un pat papīra čekus. Tas ļauj “fintech” uzņēmējiem koncentrēties uz savas nišas attīstību neatkarīgi no tā, cik tā ir neliela vai dīvaina. Piemēram, “Dave. Dave” (jā, tieši tāds ir īstais nosaukums) ir lietotne, kas pasargā cilvēkus no hroniskiem banku overdrafta maksājumiem. To izveidoja sērijveida uzņēmējs Džeisons Vilkss (34), kura iepriekšējā darba pieredze nav saistīta ar finanšu pakalpojumiem. “Dave” maksā vienu dolāru mēnesī un, ja izskatās, ka lietotājs grasās izmantot overdraftu, tā nekavējoties avansā samaksā 75 dolārus par overdrafta izmantošanu. Jauks, neliels bizness, bet nekas tāds, kas liktu nervozēt “Bank of America”.
Tomēr tad Vilkss izlēma pārvērst “Dave” par neobanku. Jūnijā ar “Synapse” palīdzību “Dave” sāka piedāvāt iespēju atvērt savu maksājumu kontu un debetkarti. Tagad uzņēmums ar starpbanku darījumiem var pelnīt 1–2 % komisiju, kuru saņem tirgotāji ikreiz, kad tiek maksāts ar debetkarti. Šīs komisijas tiek sadalītas starp bankām un debetkaršu izdevējiem, piemēram, “Dave”. Vilkss optimistiski spriež, ka 2019. gadā “Dave” no saviem 4,5 miljoniem lietotāju būs guvis 100 miljonu dolāru ieņēmumus – par 19 miljoniem vairāk nekā 2018., kad uzņēmums vēl nebija pārveidots par neobanku. “Dave” nesen tika novērtēts par miljardu dolāru.
Arī tradicionālie “fintech” uzņēmumi, kas sākotnēji nepievērsās banku pakalpojumiem, tagad meklē savu vietu šajā nišā. Ņujorkas uzņēmums “Betterment”, kas pārvalda 18 miljonu dolāru vērtas klientu akcijas un vērtspapīrus, izmantojot datoralgoritmus, nesen sāka piedāvāt augstu likmju krājkonta iespēju. Divās nedēļās tas piesaistīja miljardu dolāru kopējo depozītu. “Tie bija bezprecedenta panākumi. Nekad savā vēsturē mēs neesam tik strauji attīstījušies,” dižojas “Betterment” vadītājs un līdzdibinātājs Džons Steins. Tagad viņš vēlas piedāvāt bezmaksas norēķinu kontu un debetkarti, bet vēlāk arī kredītkarti un hipotekāros kredītus.
Neobankas attīstās ātri, un tradicionālajām bankām tās ir liels bieds. “McKinsey” aprēķinājis, ka līdz 2025. gadam 40 % banku ieņēmumu apdraudēs jaunie digitālie konkurenti. “Es neticu, ka šajā nozarē būs tāds stāsts kā “Netflix” – kad “Netflix” neticamā ātrumā apsteidza “Blockbuster” – un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi atstās bankas bez darba,” saka riska kapitāla firmas ar “fintech” specializāciju “QED Investors” vadošais partneris Naidžels Moriss. “Tradicionālās bankas ir ļoti sarežģīts bizness ar sarežģītu regulējumu un klientiem, kuri ir relatīvi inerti.” Viņš vēl piebilst: “Ja neobankas var apvienot cilvēkus, tās var iegūt aizvien lielāku daļu no klientu makiem. Ekonomika var veikt dramatiskas kustības. Tas maina spēli.”
Foto: Maikls Prinss speciāli Forbes / “Betterment” līdzdibinātājs Džons Steins savā Ņujorkas birojā
Divakaram (Dī) Čoubejam bija jākļūst par inženieri, nevis par investīciju baņķieri. Ranči (Indija) dzimušais topošais uzņēmējs četru gadu vecumā pārcēlās uz ASV, kad viņa tēvs gatavojās absolvēt Sirakjūsas Universitāti, iegūstot grādu inženierijā. Ģimene nonāca Ņūdžersijā. Čoubeja māte bija skolotāja bērniem ar autismu, tēvs strādāja par inženieri “Cisco...” un jau plānoja dēla nākotni.
Kad Čoubejs 1999. gadā uzsāka studijas Čikāgas Universitātē, viņš pieteicās vairākiem datorzinātņu kursiem, kurus bija izvēlējies viņa tēvs. Tomēr, kad bija nopelnījis dažus “B ar mīnusu”, “es atzinu savu sakāvi”, neslēpj uzņēmējs. Viņš pievērsās ekonomikas specializācijai un, lai uzlabotu savas sekmes un nākotnes perspektīvas, pieteicās korporatīvo finanšu un grāmatvedības kursos Uzņēmējdarbības fakultātē. Pēc augstskolas absolvēšanas viņš pievērsās investīciju bankām, kur pavadīja nākamos desmit gadus.
No insaidera skatpunkta viņš redzēja, ka tradicionālās bankas ir ārkārtīgi lēnas, reaģējot uz savu klientu vēlmēm, un nemāk izmantot viedtālruņu piedāvātās iespējas. Tas un nebeidzamie banku skandāli viņu pārliecināja, ka tirgū ir digitālu privātbaņķieru niša. 2013. gadā viņš aizgāja no uzņēmuma, kurā pelnīja milzīgu algu, kas rakstāma gandrīz ar septiņciparu skaitli, lai radītu “MoneyLion”.
Čoubejs piesaistīja miljonu dolāru sēklas kapitāla un sāka piedāvāt bezmaksas kredītreitinga vērtēšanu un mikrokredītus. Bet viņam neveicās ar papildu finansējuma piesaisti – viņu noraidīja četrdesmit riska kapitāla investoru, kuri uzskatīja, ka viņa redzējums ir nepraktisks un neskaidrs. “Sākumā daudzu riska kapitāla investoru kabinetos piedzīvoju izsmieklu,” viņš atceras. “MoneyLion” cīnījās par izdzīvošanu, pelnot pavisam nedaudz no kredītprocentiem un kredītkaršu reklāmām un ievācot datus par klientu uzvedību. Visbeidzot 2016. gadā Čaubejs pārliecināja “Edison Partners” vadīt 23 miljonu dolāru investīciju piesaisti. Tas ļāva “MoneyLion” pievienot robota – konsultanta pakalpojumu, un nu lietotāji akciju un vērtspapīru portfeļos varēja ieguldīt pat tik nelielas summas kā 50 dolārus. 2018. gadā tika pievienota bezmaksas norēķinu konta un debetkartes iespēja, ko izdeva “Lincoln Savings Bank”.
Tikt galā ar straujo izaugsmi, vienlaikus cenšoties saglabāt zemas izmaksas, izrādījās sarežģīti. Pagājušajā pavasarī un vasarā “MoneyLion” applūdināja “Better Business Bureau” sūdzības. Vairāki klienti saskārās ar ilgiem naudas pārskaitījumu kavējumiem no vai uz “MoneyLion” kontiem, bet, kad lūdza palīdzību, saņēma tikai atbildes, kuras ģenerēja dators. Čoubejs apgalvo, ka programmatūras nepilnības ir izlabotas un klientu servisa aģentu skaits ir palielināts no 140 līdz 230.
Arī citām neobankām nav gājis gludi. Sanfrancisko uzņēmums “Chime”, kuram tagad ir pieci miljoni kontu, oktobrī piedzīvoja tehniskas problēmas, kas ilga vairāk par trīs dienām. Klienti nevarēja redzēt, kas notiek ar viņu bilanci, un dažiem bija īslaicīgas problēmas ar debetkaršu izmantošanu. “Chime” vainu par šo kļūdu novēla uz saviem partneriem “Galileo Financial Technologies” – platformu, kuru pārskaitījumu apstrādei izmanto daudzi “fintech” jaunuzņēmumi.
Siltā rudens dienā Tims Spenss atsperīgā solī pārvietojas pa 31 stāvu augsto debesskrāpi Sinsinati; tajā atrodas viņa darba devēja “Fifth Third” galvenais birojs. Tā ir 161 gadu veca reģionālā banka ar 171 miljardu dolāru pārvaldāmo kapitālu. Ģērbies rūtainā žaketē un bez kaklasaites, Spenss nemaz neizskatās pēc tradicionāla baņķiera. Un viņš arī tāds nav.
Kolgeitas Universitātes Angļu literatūras un Ekonomikas fakultātes absolvents Spenss (40) savus pirmos septiņus karjeras gadus pavadījis digitālās reklāmas jaunuzņēmumos. Tad viņš iesaistījās “Oliver Wyman” Ņujorkā, iesakot bankām veikt digitalizācijas pasākumus. 2015. gadā “Fifth Third” aizvilināja viņu uz Ohaio, piedāvājot stratēģiskā vadītāja amatu un vēlāk paplašinot viņa mandātu. Tagad Spenss uzrauga arī bankas risinājumus un maksājumus privātajiem klientiem, līdz ar to ir atbildīgs par trim miljardiem dolāru no “Fifth Third” 6,9 miljardu dolāru kopējiem ieņēmumiem. Pagājušajā gadā viņš kompensācijās nopelnīja trīs miljonus, kļūstot par par bankas ceturto vislabāk apmaksāto vadītāju.
“Fifth Third” ir 1143 filiāles, tomēr Spenss tagad koncentrējas uz “Dobot” – mobilo lietotni, ko banka iegādājās 2018. gadā un 2019. atklāja no jauna. “Dobot” palīdz lietotājiem iestatīt personalizētus uzkrājumu mērķus un automātiski novirza līdzekļus no norēķinu konta krājkontā. “Esam sasnieguši 80 000 lejupielāžu sešu mēnešu laikā, mārketingam neiztērējot faktiski necik,” viņš saka.
Jaunu produktu radīšana ir viena daļa no Spensa trīs virzienu – “pērc, sadarbojies, veido” – stratēģijas, kas domāta, lai cīnītos ar neobanku mestajiem izaicinājumiem. Sadarboties nozīmē gan investēt citos finanšu tehnoloģiju uzņēmumos, gan finansēt aizdevumus, ko ģenerē jaunpienācēji. “Fifth Third” ir plaša sadarbība ar Naidžela Morisa QED, kas nodrošina viņiem iespēju investēt jaunuzņēmumos, ko atbalsta riska kapitāls. Viena no “Fifth Third” pirmajām QED investīcijām bija “GreenSky” – Atlantas “fintech” uzņēmums, kas izsniedz aizdevumus mājokļu remontam (dažus no tiem finansē “Fifth Third”), izmantojot ģenerāluzņēmēju tīklu.
Šāda sadarbība nodrošina “Fifth Third” piekļuvi jaunākiem aizņēmējiem, īpaši tādiem, kuriem ir lieli ienākumi. 2018. gadā uzņēmums vadīja 50 miljonu dolāru investīciju piesaisti Ņujorkas “CommonBond”, kas piedāvā studentu aizdevumu refinansēšanu ar pievilcīgām procentu likmēm absolventiem. “Fifth Third” ir investējis arī divos Sanfrancisko jaunuzņēmumos: tiešsaistes platformā “Lendeavor”, kas izsniedz lielus aizdevumus jauniem zobārstiem privātprakses atvēršanai, un “ApplePie Capital”, kas aizdod naudu ātrās ēdināšanas franšīzēm. “Viena lieta, par ko es visvairāk apskaužu riska kapitāla atbalstītos jaunuzņēmumus, ar kuriem mēs konkurējam, ir tas, kādas kvalitātes talantus viņi var piesaistīt. Tas ir patiešām pārsteidzoši,” saka Spenss.
Tomēr, kaut arī Spenss šādus uzņēmumus apskauž un, kad iespējams, arī sadarbojas ar tiem, viņš nav tik pārliecināts, ka neobankas ielauzīsies tradicionālo banku teritorijā. “Nevienai no šīm lietotnēm nav pierādītu priekšrocību pār tradicionālajiem banku pakalpojumiem,” viņš apgalvo. Viņš arī uzskata, ka fiziskas filiāles vēl aizvien ir svarīgas ilgtermiņa attiecību veidošanā ar klientiem. “Javelin” nesen veiktajā 11 500 klientu aptaujā respondenti līdzvērtīgi novērtēja tiešsaistes iespējas un filiāļu sniegtās ērtības kā svarīgākos faktorus, lemjot par labu sadarbībai ar konkrētu banku.
“Fifth Third” ir samazinājusi kopējo filiāļu skaitu vidēji par 3 % gadā, bet tagad tā atver jaunas mileniāļiem draudzīgākas filiāles. To izmērs ir tikai divas trešdaļas no ierastā plašuma. Tā vietā, lai veidotos garas klientu rindas, ir pieejami apkalpošanas stendi un tikšanās telpas ar dīvāniem. Ar planšetdatoriem “bruņoti” darbinieki sasveicinās ar ienākošajiem klientiem līdzīgi kā “Apple Store” veikalos.
Tas viss liek uzdot jautājumu, vai neobankas būs tik veiksmīgas, ka tās beigu beigās atvērs fiziskas filiāles – līdzīgi interneta mazumtirdzniecības uzņēmumiem “Warby Parker”, “Casper” un, protams, “Amazon”? Beigu beigās tā jau ir noticis pirms tam. “Capital One” bija lielo datu izmantošanas pionieris, kas deviņdesmitajos gados sāka tirgot kredītkartes, padarot to par vienu no pirmajiem veiksmīgajiem finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem. Bet 2005. gadā tas sāka pārņemt tradicionālās bankas, un šodien tā ir desmitā lielākā banka ASV ar 379 miljardu dolāru pārvaldāmo kapitālu un 480 filiālēm.