Vietējām bankām – jauna niša
Roberts Idelsons
"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs
Lai gan finanšu vide mainās nepārtraukti, tomēr aizvadītajā gadā Latvijas vārds saistībā ar notikumiem finanšu jomā izskanēja ne visai pozitīvi, izraisot minējumus un viedokļus par sektora stabilitāti un nākotnes perspektīvām.
Aptuveni desmit gadu Latvijas banku sektors bija sadalīts divās daļās. Viena daļa – bankas, kas strādāja vietējā tirgū; otra daļa – bankas, kas darbojās starptautiskā tirgū, zināmas arī kā nerezidentu bankas. Šāds sadalījums bija ne tikai pašu banku izvēle – to bija noteicis arī regulators. Lomas bija sadalītas un noteikumi skaidri, bet tad nāca 2018. gads, kas satricināja Latvijas finanšu sektoru, un noteikumiem bija jāmainās.
Jaunie noteikumi paredzēja maksimāli samazināt nerezidentu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā, līdz ar to bankām, kas līdz šim bija strādājušas ar starptautiskiem klientiem, regulators ieteica pārskatīt biznesa modeli un nepieciešamības gadījumā ieviest jaunu.
Bankas uzdoto mājasdarbu izpildīja – katra izvēlējās nedaudz atšķirīgu darbības nišu. Virzieni, uz kuriem fokusējās Latvijas finanšu sektora dalībnieki, ir jaunu klientu piesaistīšana no Latvijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, aktīvāka darbība projektu finansēšanā un kreditēšanā dažādos klientu segmentos, kā arī e-komercija un fintech pakalpojumi.
Pārmaiņu rezultātā Latvijas finanšu sektors sadalījās nu jau trīs daļās. Vienu grupu veido skandināvu un ASV kapitālam piederošās lielās universālās bankas, kas tagad apkalpo lielāko daļu vietējo uzņēmumu un privātpersonu. Otra grupa ir nacionālā kapitāla bankas – tādas, kurās lielākā daļa kapitāla pieder Latvijas baņķieriem. Trešā grupa – bankas, kuru īpašnieki ir uzņēmēji no Krievijas un Ukrainas.
Ja par pirmās banku grupas lomu Latvijas finanšu sistēmā jautājumu nav, tad par otro grupu ir dzirdēti viedokļi, ka pēc pārmaiņu ieviešanas bijušajām nerezidentu bankām nebūs klientu, ko apkalpot, kā arī būs visai sarežģīti pārvilināt klientu – gan privātpersonas, gan uzņēmumus – no skandināvu un ASV kapitālam piederošajām bankām. Tomēr fakti liecina par pretējo – nacionālā kapitāla bankas aktīvi audzē kredītportfeļus, kreditējot tieši Latvijas aizņēmējus. Arī pēc 2019. gada pirmā pusgada rezultātiem redzams, ka visas nacionālā kapitāla bankas darbojas ar peļņu.
Skatoties plašāk, varam runāt arī par vispārīgiem ekonomikas principiem, kas ikdienā pierāda – inovatīvi uzņēmēji var gūt ievērojamus panākumus jebkurā uzņēmējdarbības jomā. Šeit var minēt vispārzināmos globālos uzņēmumus Apple, Tesla, BlackRock un daudzus citus. Arī Baltijas valstīs netrūkst piemēru, kā var izveidot veiksmīgu biznesu, tai skaitā banku sektorā. Igaunijā ļoti veiksmīgi darbojas LHV Pank, kas ir izveidota salīdzinoši nesen un fokusējas tieši uz vietējo (Igaunijas) klientu apkalpošanu, tiek kotēta fondu biržā ar 300 miljonu eiro tirgus kapitalizāciju, aktīviem 1,7 miljardu eiro vērtībā un 27 miljonu eiro peļņu 2018. gadā. Vai šai bankai bija grūti piesaistīt vietējos klientus no konkurējošām skandināvu bankām? Protams. Bet pieredzējusi komanda, neatlaidīgs darbs un, pats galvenais, pakalpojumu klāsts un servisa līmenis, kas ir tuvs un saprotams klientiem, ļāva tai gūt panākumus. Igaunijas banku klienti bez šaubām ir ieguvēji no tā, ka valstī darbojas nacionālā kapitāla banka, kas veiksmīgi konkurē ar ārvalstu kapitālam piederošām institūcijām.
Uzskatu, tā ir tikai ilūzija, ka visi kāpj vienos un tajos pašos kalnos, ka visām bankām tagad ir vienāds biznesa modelis un ka tik lielas konkurences apstākļos lielai daļai banku būs jāiet ārā no tirgus, jāpaliek tikai universālajām bankām. Katrai bankai ir sava virsotne, savs mērķis, ko tā ir izvirzījusi un vēlas sasniegt. Tāpat kā mēs izvēlamies automobiļa marku, ar kādu braukt, tā mums ir brīvas izvēles iespējas, ar kādu banku sadarboties, – vai tā ir liela universālā banka, vai arī nišas banka ar specializētu pakalpojumu klāstu, bet varbūt abas reizē.
Kā jebkura nozare, arī banku sektors mainās un mainīsies līdzi laikam. Psiholoģiski jebkurš jaunums, jebkuras pārmaiņas parasti tiek uztvertas ar zināmu skepsi un kritiku, tomēr sen jau ir pierādījies, ka ar laiku tās ieņem savu loģisko vietu sistēmā un lielākā daļa cilvēku vairs pat neatceras, kā ir bijis pirmsākumos.
Dzīve rādīs, kuras Latvijas nacionālā kapitāla bankas būs vairāk vai mazāk veiksmīgas konkurences cīņā, un iespējams, ka dažas ar laiku izvēlēsies apvienoties, bet esmu pārliecināts, ka Latvijas sabiedrība no banku pārorientācijas uz vietējo tirgu tikai iegūst.