2024. gads izšķirs, vai Latvija spēs izmantot Web3 potenciālu

Latvijai ir milzīgs potenciāls veicināt valsts atpazīstamību finanšu tehnoloģiju pasaulē un piesaistīt ekonomikai jaunus uzņēmumus, un, lai to izdarītu nav nepieciešami lieli finanšu ieguldījumi, bet gan proaktīvs darbs pie regulētas vides izveidošanas un labākās ārzemju prakses adaptēšana. Lai to paveiktu, nepieciešams realizēt 2 galvenos mērķus – visaptveroši un operatīvi adaptēt Eiropas Komisijas kriptoaktīvu regulu (MiCA) un ļaut uzņēmumiem veikt pamatkapitāla un nodokļu atmaksu kriptovalūtās, līdzīgi kā tas ir Šveicē.

Pirmie soļi šajā virzienā jau sperti. Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) kopā ar citiem nozares partneriem ir atradusi kopīgu valodu ar Latvijas Banku par nākotnē vērstu politiku. Latvijas Bankas padomes nesen apstiprinātā iniciatīva ļaus nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem – maksājumu un e-naudas iestādēm – un turpmāk arī kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem atvērt kontu Latvijas Bankā savu klientu līdzekļu nodalīšanai. Tāpat Latvijas Banka nodrošinās nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iespēju tieši piedalīties Elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS), tādējādi veicinot maksājumu pakalpojumu attīstību Latvijā. Šīs izmaiņas pašas par sevi padara Latviju daudz pievilcīgāku finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem un kalpos kā katalizators turpmākai Latvijas pozicionēšanai finanšu pasaulē.

Kādi būtu ieguvumi Latvijai?

Uz Latvijas finanšu sistēmas attīstību jāskatās plašāk, nevis tikai caur jaunu komercbanku ienākšanu tirgū. Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, “Revolut”, “Paysera” un citi ar veiksmīgu darbības izvēršanu kaimiņvalstīs ir pierādījuši, ka lielu skaitu ikdienas finanšu pakalpojumu var sekmīgi piedāvāt arī jauni un inovatīvi finanšu nozares pārstāvji.

Sekmīgi adaptējot kriptoaktīvu regulu, Latvija sevi pozicionētu kā finanšu inovācijām draudzīgu valsti Eiropas mērogā, kas ļautu piesaistīt ārzemju uzņēmumus darbam Latvijas teritorijā. Latvijai ir labs cilvēkresursu kapitāls, matemātikas olimpiāžu spīdekļi un citi talantīgi jaunieši, kuri ar savām zināšanām var būt izcils priekšnosacījums ārvalstu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, turklāt infrastruktūras radīšanā varam mācīties no kaimiņvalstīm. Piemēram, Lietuva ir viena no aktīvākajām inovāciju adaptētājām finanšu sektorā un Fintech nozarē plānveidīgi strādā pie jaunu uzņēmumu piesaistes jau teju 10 gadus. Kaimiņu sasniegtie rezultāti runā paši par sevi – kriptobirža “Binance” (“UAB Bifinity”) 2022. gadā bija ceturtais lielākais nodokļu maksātājs valstī, apsteidzot visas lielākās komercbankas.

Latvijas Universitātes veiktais pētījums ļauj prognozēt, ka, Latvijai kļūstot par kriptouzņēmumiem draudzīgu valsti, vidējais nodarbināto skaita pieaugums nozarē varētu būt 25 % gadā. Optimistiskā scenārija gadījumā tas ļautu piecu gadu laikā stiprināt valsts ekonomiku ar 1200 – 3000 darbavietām, savukārt nomaksātie nodokļi piektajā gadā varētu pārsniegt 20 miljonus eiro. Šī paša pētījuma ietvaros tiek prognozēts, ka pie kvalitatīva regulējuma izveides un pozitīva regulatora darba Latvijā ienāktu uzņēmumi, kuru nozares vidējās algas būtu konkurētspējīgas ar programmēšanas un finanšu sektora algām. Augsti kvalificēta personāla mēnešalgas varētu pārsniegt 10 000 eur robežu, bet vidējās algas apjomi varētu būt robežās starp 2000 – 3000 eiro.

2024. gads būs izšķirošs

Šogad Eiropas Savienības dalībvalstīm būs jāadaptē MiCA regula savas valsts jurisdikcijas ietvaros. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizstrādā draudzīgākā likumdošana un aktīvi jāveido dialogs ar Web3 nozares uzņēmumiem, jo lielie uzņēmumi jau šobrīd pēta, kur izvietot savu organizāciju Web3 klātbūtni Eiropā.

LBAA ar saviem priekšlikumiem piedāvā veidu, kā, ieguldot salīdzinoši nelielus resursus, varam kā valsts nonākt industrijas lielo spēlētāju redzes lokā - kā pievilcīgs galamērķis Eiropas tirgus apkalpošanai. Šobrīd notiek aktīvs darbs kopā ar Finanšu ministriju, lai kopīgiem spēkiem sagatavotu pievilcīgu piedāvājumu Latvijas pozicionēšanai starptautiski.