Veselīgu darba vidi veido cilvēciskās attiecības

Pētījumi rāda, ka neziņa un raizes rada stresu, kas savukārt ierobežo spēju būt radošiem, sadarboties un mērķtiecīgi īstenot iecerēto. Lai komanda, organizācija vai uzņēmums veiksmīgi darbotos, būtiska ir saskarsme un sadarbība. Saliedētās komandās notiek zināšanu apmaiņa, veidojas veselīgas darba attiecības, vairojas pašcieņa un empātija, kā arī mazinās trauksmes un stresa līmenis. Šis ir svarīgs faktors, kas uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā ik dienu.

 

Klātiene nav aizstājama

Plānošanas pasākumi organizācijās pašlaik ir gana sarežģīti – nenoteiktība ir norma. Pandēmija un klātienes komunikācijas ierobežojumi būtiski ietekmējuši arī cilvēku spēju sadarboties un risināt darba jautājumus. Attālinātais darbs divu gadu garumā ir mainījis darbinieku saskarsmes paradumus, kas šad tad noved pie pārpratumiem.

Uzņēmumiem ar senu vēsturi un ciešām, gadiem veidotām attiecībām starp darbiniekiem un vadību attālināti strādāt ir šķietami vieglāk. Šādos uzņēmumos komunikācija balstās uz vērtībām, kopīgu izpratni par uzņēmuma misiju, vietu tirgū, vēsturi. Tas dod stabilu pamatu sadarbības veidam un formai. Ja uzņēmums ir salīdzinoši jauns vai tajā nav nostiprinātu tradīciju, vai notiek bieža darbinieku maiņa, attālinātais darbs būtiski apgrūtina ikdienas procesus. Tas ir iespējams, bet noteikti sagādās daudz vairāk izaicinājumu. Es varētu to salīdzināt ar attāluma pārbaudi attiecībās. Kad esam iemīlējušies un mums ir kopīgi sapņi, mērķi un skaidra izpratne par to, kāpēc esam kopā, attālums mūs nebiedē, bet, kad attiecībās kaut kas nav izrunāts vai partneri nav viens otram īsti piemēroti, tad attālums attiecībās rada krīzi, kas var beigties arī ar šķiršanos.

Klātienes komunikācijas trūkums devalvē arī tā saucamās cilvēciskās prasmes (soft skills). Ir gadījumi, kad darbinieka izcilība komunikācijā, komandas gara veidošanā un organizēšanā atklājas, tikai darbojoties klātienē.

Attālinātais darbs ir labi piemērots brīvmāksliniekiem jeb frīlanceriem. Būtiskākā atšķirība ir piesaiste, lojalitāte, saplūšana ar uzņēmuma mērķi, vērtībām un kultūru. Servisa pakalpojumam ir gadījuma raksturs. Speciālists tiek piesaistīts kādam konkrētam projektam uz noteiktu laiku vai uz noteiktu darbu, taču netiek integrēts uzņēmumā. Pēc būtības viņš atbild tikai par savu servisa daļu, nevis par kopīgo mērķi.

 

Investīcijas darba vidē

Daudzi uzņēmumi, to vidū arī Dynatech, mudina cilvēkus atgriezties birojā un strādāt klātienē. Mani novērojumi liecina, ka ne visi spēj strādāt attālināti un būt produktīvi, ne visiem ir nepieciešamās attālinātās komunikācijas prasmes, lai nodrošinātu veiksmīgu komandas darbu. Un bieži gadās tā, ka klātbūtne birojā ir nepieciešama nevis konkrētajam darbiniekam, kurš veiksmīgi un sekmīgi darbojas attālināti, bet gan citiem, ar kuriem šis darbinieks cieši sadarbojas. Tāpēc mēs investējam biroja vides uzlabošanā un attīstībā, domājam par ergonomisku un radošu vidi, lai tajā būtu ērti un patīkami darboties.

Ārkārtīgi svarīga ir ikdienas komunikācija – gan kolēģiem citam ar citu, gan vadītājiem ar komandu un uzņēmuma saimi kopumā. Pirmkārt, tas palīdz darbiniekiem iejusties kolektīvā un iederēties, otrkārt, ātri un efektīvi risināt dažādus ar darbu saistītus jautājumus.

Runājot par pirmo – ja darbinieks jūtas piederīgs uzņēmumam, ja vēlas komunicēt ar kolēģiem un atgriezties birojā, lai socializētos, tas palielina iespēju, ka šis cilvēks strādās uzņēmumā ilgtermiņā. Personiskā saikne un attiecības ir nozīmīgas, tāpēc ir vērts investēt dažādos komandu saliedējošos pasākumos, kur cilvēki satuvinās un izveido draudzīgas attiecības. Turklāt pasākumi ļauj kolēģus tuvāk iepazīt, uzzināt par viņiem kaut ko jaunu. Šīs zināšanas bieži vien noder arī darbā.

 

Ar darbiniekiem jārunā

Lai saprastu, kas uzņēmumā notiek, visu līmeņu vadītājiem ir jābūt iesaistītiem un ieinteresētiem. Jāvēro un dažkārt arī jājūt, kā mijiedarbojas komandas, kas ir to stiprās un vājās puses, kā darbinieki jūtas. Tas nenozīmē, ka katru dienu katram darbiniekam jānodrošina individuāla pieeja. Ļoti daudz var paveikt ar regulāru un atklātu informēšanu. Informētība vairo uzticēšanos un izpratni, turklāt ir svarīgi nepārvērtēt un nenovērtēt informācijas nozīmīgumu. Jāstāsta gan par uzņēmumā pieņemtiem būtiskiem, stratēģiskiem lēmumiem, gan jāatbild uz vienkāršiem darbinieku jautājumiem. Būtiskāka prasme par runāšanu vadītājam ir klausīšanās. Bieži vien šķietami sarežģīta situācija atrisinās pati no sevis, ja iesaistītajai pusei vai pusēm tiek dota iespēja izteikties.

Sevišķa nozīme atklātībai ir krīzes situācijās, kad bieži vien ātras un skaidras atbildes nav vai šķiet, ka paspēsi situāciju atrisināt, pirms kāds par to uzzinās. Minēšu piemēru – algas izmaksas dienā saskārāmies ar tehnisku problēmu, un darbinieki nesaņēma algu dienas pirmajā pusē, kā tas bija ierasts. Tas bija laiks pēc pandēmijas, kurā piedzīvojām būtisku apgrozījuma kritumu. Un, kamēr tika risināta pamatproblēma, jau sāka izplatīties baumas, ka uzņēmumam ir finansiālas grūtības. Šo ugunsgrēku apdzēst bija viegli, bet tas deva ieskatu, ka šķietami droša situācija var krasi mainīties vien pāris minūšu laikā.

Pat ja nekādi noteikti lēmumi nav pieņemti, ir svarīgi darbiniekus pēc iespējas ātrāk un precīzāk informēt par to, kas ir noticis (ja tas ir zināms) un kādi jautājumi konkrētajā brīdī tiek risināti, kā arī par laiku, kad sagaidāma nākamā informācija. Klusēšana ir vissliktākais, ko var darīt. Tā vairo spriedzi, aizdomas un baumas, kas var izplatīties ārpus organizācijas un radīt arī reputācijas riskus. Efektīva iekšējās komunikācijas stratēģija palīdz šos riskus mazināt.

Tehnoloģiju laikmetā klātienes saskarsme, spēja izteikt savas vajadzības un spēja saklausīt vienam otru ir veiksmīgas mijiedarbības pamats. Sarunājoties mēs saglabājam saikni. Veidot saliedētu kolektīvu, drošu un iekļaujošu vidi vadītājam nebūt nav vienkāršs uzdevums, bet, mērķtiecīgi īstenojot šo misiju, atmaksājas katra ieguldītā minūte un katrs centrs.