Vai privātmāja ir labs ieguldījums?

Jautājums, vai privātmāja ir labs ieguldījums, ir drīzāk filozofisks. Kā liecina Forbes ASV veiktā ekspertu aptauja, 57 % atzīst to par labu ieguldījumu jebkurā gadījumā, 38 % aptaujāto ekspertu uzskata, ka tas ir atkarīgs no daudziem citiem apstākļiem un tikai 5 % respondentu to uzskata par sliktu ieguldījumu. Atšķirīga aina atklājas iedzīvotāju aptaujās – cilvēku uzskati šajā ziņā mainās tikpat strauji, cik apstākļi tirgū. Piemēram, Covid-19 laikā, kad cilvēki bija spiesti strādāt no mājām un ierīkot tajās darba vietas, vairākums uzskatīja, ka māja ir labākā investīcija, taču, kad sāka pieaugt hipotekāro procentu likmes, daudzi pārdomāja.

Tomēr gan eksperti, gan iedzīvotāji atzīst, ka mājoklis ir ilgtermiņa investīcija, un, ja apsverat ieguldīt ilgtermiņā, tad patiesībā labāku aktīvu par mājokli nav, jo arī dažādas tirgus svārstības to neskar tik strauji. Turklāt nekustamo īpašumu, it īpaši māju, var padarīt par labu investīciju, izmantojot to pašu principu kā citos gadījumos gan investīciju, gan uzņēmējdarbības jomā, proti, lai gūtu maksimālu labumu un ieguldījumu atmaksāšanos ar uzviju, ir svarīgi būt pirmajiem. Būt pirmajiem un ieguldīt tādos produktos vai pakalpojumos, kur nodrošināta vismūsdienīgāko tehnoloģiju izmantošana.

Jaunuzņēmumi spēj piesaistīt investīcijas tikai tad, ja tie izveido kaut ko nebijušu, atklāj jaunu pieeju problēmas risināšanā. Ar vakcīnām visvairāk nopelna tie, kuri kritiski nepieciešamo vakcīnu atklāj pirmie. Tāds princips darbojas visur, arī nekustamo īpašumu jomā. Tāpēc arī māju var padarīt par labu investīciju, ja izvēlas jaunāko un labāko, turklāt tas nebūt nav abstrakts jēdziens. Kuri tad ir tie kritēriji, kas nosaka, vai investīcija būs efektīva?

Nesen veikti pētījumi parādīja, ka mājas, kas atrodas labas infrastruktūras tuvumā, tiek novērtētas par 10–20 % augstāk, taču arī dabas tuvums pozitīvi ietekmē cenu. Piemēram, Vašingtonas Universitātes pētījumā atklāts, ka īpašums, kas atrodas “dabas resursu tuvumā”, tiek novērtēts par 8–20 % augstāk nekā līdzīgi īpašumi, turklāt to vērtības pieaugums vienmēr ir lielāks nekā īpašumiem, kas atrodas kaut vai pusjūdzi tālāk.

Ne tikai daba, bet arī ekoloģija un ēku ilgtspējība kopumā ir kļuvusi par vienu no noteicošajiem faktoriem mājokļu jautājumā, it īpaši Eiropā, kur līdz ar zaļo kursu var iegūt ne tikai ilgtspējīgāku un ekoloģiskāku mājokli, bet saņemt arī nodokļu atvieglojumus vai citu izmaksu samazinājumu.

Šodien ar pārliecību var teikt, ka par tehnoloģiski jaunāko un zaļāko risinājumu jauno mājokļu tirgū var uzskatīt CLT (krusteniski līmētu masīvkoka paneļu) mājas. CLT pirmo reizi tika izstrādāts Austrijā deviņdesmitajos gados. Kopš tā laika tas ir kļuvis par modernu būvmateriālu, kas tiek slavēts kā izturīgs, spēcīgs, ugunsdrošs un videi draudzīgs. Pašlaik ir tendence ar CLT aizstāt dzelzsbetonu, gāzbetonu un citus materiālus tā īpašību dēļ. Koksnes dabisko šķiedru perpendikulāra izlīdzināšana nodrošina konstrukcijas izturību, stabilitāti un stingrību, kas konkurē ar tēraudu vai betonu.

Bono House filozofija un ilgtermiņa misija ir būvēt skaistus, ilgtspējīgus mājokļus, kas ir pieejami ikvienam. Šajā tehnoloģijā realizēti projekti ir ar visaugstāko kvalitāti, CLT tehnoloģija ietver arī biofilijas aspektu, kas tieši ietekmē katra indivīda fizisko un garīgo veselību. Tās ir mājas, kas izturīgas pret ekstrēmiem laikapstākļiem, izceļas ar energoefektivitāti un ilgtermiņa ietekmi uz mūsu planētu.

Meklējot noieta tirgus Eiropā, Skandināvijā un citās pasaules valstīs, Bono House tirgus izpētē pierādījies, ka investīcija šādās privātmājās vai sabiedrisko būvju celtniecībā nodrošinās īpašuma vērtības pieaugumu gan ģimenes privātmājai, gan slimnīcai, skolai un bērnudārzam. Tas, protams, nodrošinās arī stabilu biznesu pašam Bono House būvniekam, kas nav mazsvarīgi, lai nodrošinātu arī garantijas mājas pircējam un iespējas turpināt ieguldījumus CLT tehnoloģijas attīstībā, piedāvājot arvien jaunākus, mūsdienīgākus risinājumus.

Prognozējams, ka CLT tehnoloģija nodrošina teju vai neierobežotu mājas kalpošanas laiku, jo mājas detaļas ir aizstājamas un nomaināmas, turklāt arī pati māja ir pārvietojama. Ja šādu māju uztvertu tikai kā investīciju, tad, pateicoties tās mobilitātei, to ātri var pielāgot tendencēm, piemēram, pārceļot uz vietu tuvāk dabai un tālāk no pilsētas vai gluži otrādi – atkarībā no tā, kur konkrētajos apstākļos tas ir izdevīgāk.

Laika gaitā māja kļūst kā pašu kapitāls, kas var nodrošināt ārkārtas finansējuma avotu, piemēram, to izīrējot vai pārdodot, vai tas var būt ļoti aprēķināts solis, kā palielināt savu kapitālu ar nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tiešām jāapsver visi faktori, kas nākotnē ietekmēs īpašuma cenu.

Nav jābūt pareģim – pasaule iet ekoloģijas, energoefektivitātes, CO2 samazināšanas, ilgtspējas ceļu. Tuvākajos trīsdesmit gados tā noteikti būs noteicošā globālā tendence. Tāpēc laikā, kad pasaulē daudzās jomās valda nenoteiktība un vēl iepriekš nebijusi dinamika gan šī vārda pozitīvajā, gan negatīvajā nozīmē, māja patiešām var kalpot kā viens no stabilākajiem ieguldījumiem. Nav šaubu, ka 20 % atdevi šeit nevajadzētu gaidīt, taču 3,5–4 % pieaugums šāda veida kapitālam ir teju vai garantēts.