Ko enerģētikas jomā varam izdarīt labāk?

Runa nav tikai par naudu – tā ir valsts drošība, starptautiska ietekme uz ģeopolitisku lēmumu pieņemšanu, tautsaimniecības attīstība un ilgtspēja, sociāli izaicinājumi, iedzīvotāju pirktspēja un dzīves kvalitāte, vides aspekti kontekstā ar Eiropas Savienības mērķiem. Izpratne par nepieciešamību prioritāri risināt energoneatkarības jautājumu ir katras ES valsts dienaskārtībā. Par galvenajām vadlīnijām kalpo ES kopējie klimata mērķi, tomēr, meklējot energoneatkarības risinājumus, absolūti vienota ES valstu pieeja nav īstenojuma, jo atšķiras gan klimats, gan patēriņš, gan pieejamie resursi un jau esošā infrastruktūra.

Mūsu kā valsts prioritātei jābūt enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas vai jebkuras citas valsts.

Elektroenerģijas segmentā ir nepieciešama bāzes jauda, kas nodrošina enerģētisko drošību, tāpēc pilnībā bez gāzes pagaidām grūti iztikt. Tomēr situāciju būtiski var uzlabot, diversificējot avotus – papildus attīstot saules un vēja parkus un jaunas siltuma ražošanas jaudas risinot ar koģenerācijas stacijām. Drošībai mums ir labs pamats zem kājām – Inčukalna gāzes krātuve, jau divi LNG termināļi kaimiņos un iecere par tādu pašu mājās, kas, plānojot gāzes piegādes laikus, mums nodrošinātu bāzes jaudu par prognozējamu cenu un, svarīgākais, garantētu elektroenerģijas pietiekamību. Sašķidrināta gāze vismaz vienai sezonai gāzes krātuvē, attīstīti vēja un saules parki vasaras sezonai ir pašpietiekams un drošs risinājums elektroenerģijas ražošanai. Jā, tas pilnībā nerisina neatkarības jautājumu un negarantētu cenu ilgtermiņā, bet to reti kāds vispār uzņemtos garantēt.

Cita situācija ir ar siltumu – siltuma apgādei vajag tiekties uz pilnīgu enerģētisko neatkarību, un tam mēs varam izmantot ne tikai biomasu un šķeldu, bet arī sadzīves atkritumus, kas pašlaik tiek vienkārši norakti poligonā.

Atkritumi ir no valsts puses nepietiekami novērtēts enerģijas radīšanas resurss. Tieši tā – gāze, šķelda, kūdra, ūdens, saule, vējš un... atkritumi! Mēs esam viena no divām 27 Eiropas Savienības valstīm, kas neizmanto pašu radītos atkritumus enerģijas ražošanai.  Pārvēršot atkritumus enerģijā, no 145 tūkstošiem tonnu nederīgu atkritumu varam saražot 505 gigavatstundas enerģijas, kas ar siltumu apgādātu vairāk nekā 100 tūkstošus Rīgas iedzīvotāju, savukārt ietaupītos resursus – 48 miljonus kubikmetru gāzes vai 661 tūkstoti kubikmetru šķeldas – izmantot citiem mērķiem.

 

Enerģijas ražošana ar atkritumu jaudu

Aprites ekonomikas zelta pamatlikumi – 1) neradi; 2) šķiro; 3)  pārstrādā izejvielās vai enerģijā; 4) noglabā tikai to, kas nav izmantojams atkārtoti – ir viegli pielāgojami arī enerģētikai: 1) taupi; 2) diversificē enerģijas avotus; 3) izmanto, lai radītu jaunu vērtību sabiedrībai un tautsaimniecībai; 4) importē tikai to, ko nevari iegūt savās mājās.

Patlaban poligonos norokam vairāk nekā 60 % Latvijā radīto atkritumu. ES ir noteikusi, ka no 2035. gada poligonos drīkstēs nonākt tikai 10 % atkritumu. No 2030. gada nedrīkstēs apglabāt tādus atkritumus, kas derīgi otrreizējai pārstrādei vai enerģijas ieguvei. Saistību neizpildīšanas gadījumā sagaidāmas lielas soda naudas.

CleanR Grupa kā viens no flagmaņiem un vadošajiem uzņēmumiem šajā nozarē investē dalītas vākšanas un šķirošanas infrastruktūras izveidē, mēs informējam un izglītojam sabiedrību, lai iesaistītu kopīgu mērķu sasniegšanā un visu, kas saistās ar atkritumu mazināšanu, padarītu par pašsaprotamu, pievilcīgu un modernu jomu. Tomēr redzam, ka arī ar šīm darbībām nav pietiekami, lai Latvija sasniegtu ES noteiktos mērķus.

Izmantojot atkritumu jaudu enerģijas ražošanai, mēs vienlaikus risinām vairākas problēmas – stiprinām Latvijas energoneatkarību, palīdzam sasniegt ES noteiktos vides mērķus un, diversificējot enerģijas avotus, veicinām konkurenci, kam var būt nozīmīga ietekme uz gala cenu patērētājam.

 

Konkurence ar ietekmi uz siltuma gala cenu

Viena resursa tirgus cenu svārstība ļaus izvēlēties cita resursa saražotu enerģiju, kas savukārt nozīmē, ka patērētājiem nebūs jāpārmaksā miljoni, kā tas notiek patlaban.

Lai novērtētu, cik liela loma ir konkurencei ar jauniem, pietiekami jaudīgiem energoavotiem, varu padalīties ar faktiem no savas pieredzes. Pirms vairākiem gadiem mēs kopā ar Rīgas siltumu uzbūvējām pirmo pietiekami jaudīgo 48 megavatu biomasas katlumāju, kas radīja konkurenci TEC saražotajai enerģijai. Aprēķinot starpību starp TEC un neatkarīgo ražotāju saražotās enerģijas cenām par periodu no 2018. līdz 2022. gadam, droši varu apgalvot, ka piecu gadu laikā vien rīdzinieki būtu pārmaksājuši vismaz 37 miljonus eiro.

Tagad, tiecoties pēc enerģētiskas neatkarības, mēs cenšamies pāriet uz biomasu un šķeldu, bet arī te var izveidoties sava veida monopols, un cenas diktēs ne tikai vietējais pieprasījums, bet arī eksporta potenciāls. Tāpat būtiska loma nākotnē būs ES direktīvai REDIII, kurā plānots, ka apkurē drīkstēs izmantot tikai koksnes atkritumus, jo vērtīgās koksnes daļas ir jāizmanto lietderīgāk, un tas var ietekmēt izejvielu cenu.

Savukārt atkritumi mums ir, mēs paši tos saražojam un vienkārši norokam. Taču mums ir iespēja likt atkritumiem strādāt, efektīvi izmantojot tos kā alternatīvu kurināmo, kas nav jāimportē un no kura eksporta nav ieguvumu tautsaimniecībai. 

Neaizmirsīsim arī apkārtējo vidi! Neraugoties uz Krievijas karu Ukrainā, neviens pagaidām nav atcēlis nevienu ES regulu attiecībā uz atkritumu reģenerāciju, pārstrādi, noglabāšanu utt. Vēl jo vairāk – neviens nav atcēlis un neatcels cilvēku vēlmi pēc svaiga gaisa, tīras vides un tīriem mežiem, tāpēc šāds risinājums palīdzēs arī atrisināt tās direktīvu prasības, kuras jau ir spēkā un kuras neviens negrasās mainīt.

 

Nevaram lepoties ar tālredzību

Kāpēc Latvija ir tikai viena no divām ES valstīm, kurai atkritumu reģenerācijas jaudu joprojām nav? Vai mēs esam visgudrākie un tālredzīgākie? Redzot, cik pārmaksājuši esam šajā sezonā par gāzi tikai tāpēc, ka nespējām laikus pieņemt lēmumus un reaģēt uz situāciju, domāju, ka diez vai mēs varam lepoties ar tālredzību. 

Latvijai pēc IKP līdzīgas valstis nav atradušas labāku alternatīvu. Piemēram, Eiropas Komisija apstiprināja pirmās reģenerācijas stacijas izbūvi Bulgārijā, kas tiks pabeigta šogad. Arī Slovēnijā plāno kopš šā gada reģenerēt visus nesašķirojamos atkritumus. Atkritumu šķirošanas līderis Eiropā ir Vācija, kur tiek pārstrādāti 67 % atkritumu, 32 % reģenerēti un tikai 1 % no visiem atkritumiem noglabāts poligonos.

Eiropas Savienībā ar nākotnē plānotu reģenerācijas jaudu samazināšanu pārsvarā saskaras valstis, kuras enerģijas ražošanā izmanto atkritumu importu. Latvijai šī problēma ne tuvu nedraud, mūsu uzdevums ir tikt efektīvāk galā ar pašu radītajiem atkritumiem. Piemēram, Rīgas reģiona atkritumi nonāk Getliņu poligonā, kur jau aptuveni pēc pieciem gadiem būs sasniegta kapacitāte un vajadzēs veidot jaunu poligonu. Šobrīd vidēji gadā poligonos noglabājam 514 tūkstošus tonnu, reģenerācijā izmantojot   tūkstošus, un atkritumu importam nav ekonomiska pamatojuma.

 

Cik tas maksā, un kā to finansēt?

Vai reģenerācijas stacijas izveidei nepieciešams valsts finansējums? Nē! Lai arī investīciju ietilpīgi un ar ilgu atmaksāšanās periodu, līdzvērtīgi projekti Eiropā apliecinājuši, ka spēj būt pašpietiekami un komerciāli dzīvotspējīgi bez publiskā finansējuma piesaistes. Daudzviet Eiropā šie projekti ir līdzfinansēti no ES struktūrfondu līdzekļiem, bet, tā kā faktiski visas valstis, izņemot Latviju un Slovēniju, šīs reģenerācijas stacijas jau ir uzbūvējušas, šāda veida atbalsts vairs netiek īstenots.

CleanR Grupa kā vadošais vides pakalpojumu uzņēmums Latvijā jau pirms vairākiem gadiem ir sākusi darbu pie šāda projekta, tomēr šādam vērienam ar mūsu iespējām vēl ir par maz. Kopš marta kopā ar starptautisku auditorfirmu KPMG uzrunājam investorus un meklējam reģenerācijas nozarē pieredzējušus partnerus, lai šādu projektu īstenotu.

 

Kādu redzam īstenotu projektu?

Daudzviet Eiropā reģenerācijas stacijas atrodas pilsētu centrā, arī prestižos apbūves rajonos. Piemēram,  CopenHill Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā pierāda – jaunākās tehnoloģijas un filtrāciju sistēmas nodrošina to, ka vide ap reģenerācijas staciju tiek pat uzlabota. Reģenerācijas procesa laikā rodas gāzes, kas tiek izfiltrētas un attīrītas, līdz ar to gaiss ap stacijas skursteni ir tīrāks nekā autostāvvietās. Uz reģenerācijas stacijas jumta ir izveidota mākslīgā slēpošanas trase, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi aktīvi pavada laiku, un vienlaikus ar pilnu jaudu tiek ražota elektroenerģija un siltums.

Arī Latvijā atkritumu reģenerācijas staciju plānots veidot kā inovatīvu savas nozares ēku ar modernām tehnoloģijām, paaugstinātām drošības prasībām, sociāli atbildīgu un rūpīgu attieksmi pret vidi un atvērtu sabiedrībai. Mēs vēlamies īstenot projektu, kas ir revitalizācijas katalizators apkārtējā rūpnieciskās apbūves rajonā, brīvi pieejams apkaimes iedzīvotājiem un viesiem, tā Baltijas mērogā iezīmējot vīziju jaunam rūpnīcas konceptam – publiskai ēkai pilsētvidē.

Līdzās tiešajiem ieguvumiem no stacijas izbūves – primāro energoresursu (dabasgāzes vai šķeldas) ietaupījums, Latvijas enerģētiskās neatkarības veicināšana, atlikta nepieciešamība pēc jaunu poligonu izbūves, reģenerēti 30 % atkritumu, kas tagad nonāk poligonos, klimata pārmaiņu samazināšana un labāka siltumenerģijas cena patērētājiem – mūsu mērķis ir radīt vidi, kas dod papildu pievienoto vērtību novadam un tā iedzīvotājiem: ilgtspējīgu, sabiedrībai pieejamu vidi, kur saplūst tehnoloģiski risinājumi, zinātnes sasniegumi un labas prakses piemēri, kas ir jauns magnēts apmeklētāju piesaistei.