Rīga Eiropas investīciju kartē

Arī Latvijā lielākais investīciju apjoms komercīpašumos ir attiecināms uz 2021. gadu, kad mūsu valsts 670 miljoniem eiro apsteidza gan Igauniju, gan Lietuvu.   Vairāki lielāki darījumi divas reizes palielināja pēdējo gadu vidējo darījuma apjomu – biroju komplekss Jaunā Teika, t/c Alfa un Stockmann bija gan starp lielākajiem, gan labāk zināmajiem objektiem.  Savukārt 2022. gada atpazīstamākie objekti, kas mainīja īpašniekus, bija biroju ēka Place 11 un t/c Damme.   

Nebūs arī pārsteigums, ka vairāk nekā 90 % visu komercīpašumu darījumu notiek Rīgā, pieskaitot arī galvaspilsētai piegulošās pašvaldības.    

Izņemot 2022. gadu, kas pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas dēļ Baltiju kā reģionu īstermiņā izolēja no pārrobežu investoru aktīvas darbības, standarta situācijā lielākie investori reģionā ir no Skandināvijas, Rietumeiropas, arī ASV. Šo investīciju fondu lēmumi pārsvarā ir saistīti ar trīs Baltijas valstu potenciālu vienota reģiona kontekstā. Savukārt Lietuvas un Igaunijas izcelsmes fondu aktīvās darbības dēļ Latvijā esam sākuši Baltijas investorus un attīstītājus uzskatīt jau par pašmāju tirgus spēlētājiem.     

2021. un 2022. gadā novērots ienesīguma likmju kritums – pirmo reizi industriālo platību/loģistikas sektora ienesīguma likmes bija zemākas nekā tirdzniecības sektora likmes. Ņemot vērā ierobežoto komercobjektu apjomu Baltijas reģionā, investīciju portfeļa diversifikāciju ģeopolitiskās situācijas dēļ, kā arī vēlmi pēc lielākām ienesīguma likmēm, pagājušajā gadā pašmāju jeb Baltijas mēroga fondi noslēdza pirmos darījumus Polijas un Slovākijas sekundārajās pilsētās. Tāda tendence turpināsies arī šogad. Komercīpašumu sektoru var iedalīt divās lielās grupās – jau iznomātie objekti, kas ir ļoti aktīvi mainījuši īpašniekus pēdējo trīs gadu laikā, un objekti, kas ir būvniecības stadijā. Nākotnē pieprasījums pēc ESG kritērijiem atbilstošiem īpašumiem būs lielāks un investīciju fondi būs gatavi maksāt vairāk.

Latvija un pārējās valstis ir daudz labāk pamanāmas Eiropas komercīpašumu kartē, ja katra no tām tiek uztverta kā vienota Baltijas reģiona investīciju telpa.  To lieliski demonstrē Skandināvijas valstu bloks, kuru kopējais darījumu apjoms Eiropas investīciju tirgos kvalificējas kā nākamais lielākais aiz Apvienotās Karalistes un Vācijas. Baltijas valstis arī būtu daudz pārliecinošākas, komunicējot reģiona kontekstā – to vidējais darījumu apjoms pēdējos piecos gados pārsniedz 1,2 miljardus eiro gadā.  Tas ir salīdzināms ar Slovākijas, Ungārijas, Rumānijas un atsevišķos gados pat ar Čehijas investīciju apjomu. Arī liela daļa attīstītāju un telpu nomnieku visās nozarēs savu darbību plāno un organizē Baltijas valstu kā vienota reģiona ietvaros.    

Mūsu reģions ir NATO un eirozonas sastāvā. Makroekonomiskā un ģeopolitiskā nestabilitāte ir faktors, kas pārredzamā nākotnē uzlabosies, atjaunojot stabilu izaugsmi. Lai investīciju apjoms saglabātos un augtu, ir nepieciešama intensīvāka attīstītāju aktivitāte komercīpašumu būvniecībā, renovācijā un rekonstrukcijā. Attīstītāju aktivitāte savukārt ir tieši saistīta ar biznesa vides un attiecīgās industrijas spēlētāju noskaņojumu.  Ja vietējo un ārvalstu uzņēmēju bizness stagnēs, tam nebūs nepieciešamas telpas ne kvantitatīvi vairāk, ne kvalitatīvi labākas. Ja nepieaugs iedzīvotāju reālo ienākumu bāze un nebūs uzticības dzīves kvalitātes uzlabošanas perspektīvai, stagnēs patēriņš. Ja netiks veiktas būtiskas reformas izglītības finansējumā un nozarē, stagnēs gan jaunuzņēmumi, gan arī viedā reindustralizācija kā valsts stratēģiskais mērķis.   Attīstītāji, kuru plānošanas, projektēšanas un celtniecības cikls ir vismaz no diviem līdz pieciem gadiem, neriskēs sevi pārliecināt, ka būs nepieciešamais pieprasījums pēc ražošanas, biroju, tirdzniecības, īres namu vai citām telpām. Ja attīstītāji nebūs aktīvi, arī investoriem nebūs objektu, ko iegādāties. Ja vēlamies palielināt investīciju apjomus nekustamajā īpašumā un nonākt vispirms Eiropas un vēlāk jau arī pasaules kartē, uzsvars ir jāliek uz tautsaimniecības nozaru konkurētspēju.