Nekustamo īpašumu tirgus energoresursu cenu ēnā
Klāvs Vasks
Mūkusalas biznesa centra līdzīpašnieks
Pagājušais gads nav nesis daudz pozitīvu emociju, un ne tikai nežēlīgā un netaisnīgā kara Ukrainā dēļ. Arī strauji augošās energoresursu cenas ir ietekmējušas gandrīz visu uzņēmējdarbības nozaru uzņēmumus – gan lielus, gan mazus. Tie ir izdevumi, kas peļņas un zaudējumu aprēķinos pagājušajā gadā bija pamanāmāki nekā citus gadus. Elektrības un dabasgāzes cenu amerikāņu kalniņi liek daudziem nervozi sekot līdzi biržās notiekošajam un aktīvi domāt, ko darīt lietas labā, lai uzņēmumu peļņa neaizietu tikai arvien pieaugošo izmaksu segšanai.
Kādas ir reālās iespējas komerciālo nekustamo īpašumu uzturētājiem? Variantu nebūs daudz – atliek ekonomēt un kritiski izvērtēt savas patēriņa vajadzības. Svarīgi ir atrast vidusceļu – kā taupīt, tajā pašā laikā nesamazinot šo nekustamo īpašumu nomnieku un apmeklētāju komforta līmeni. Galu galā vēlme atrasties telpās, kas netiek pienācīgi apsildītas, var vistiešākajā veidā samazināt katra biznesa nepieciešamo klientu vai darbinieku plūsmu. Lētākais risinājums ir ventilācijas iekārtu un apkures sistēmu automatizēšana un attālinātā vadība.
Tieši iekārtu un automātikas vadība ir variants, kas nodrošina visātrākos rezultātus un ļauj ietaupīt vidēji 10–20 % no visiem tēriņiem, kas saistīti ar enerģiju. Izvēloties šo sistēmu piegādātājus, noteikti jāizvērtē sistēmu darbību kopsakarības, kā arī jāsastāda nepieciešamo pasākumu plāns. Tas noteikti palīdzēs panākt vajadzīgos ietaupījumus. Tas var nozīmēt arī investīcijas jaunos kontrolieros, termostatos vai attālināti nolasāmās iekārtās, kas nepārtraukti nodod informāciju par visiem patēriņa avotiem, kā arī sniedz uzskatāmu analīzi par visu iekārtu efektivitāti. Parasti šādas investīcijas atmaksājas īsā laika periodā un ir ātri īstenojamas. Savos īpašumos izmantoju risinājumus, ko piedāvā energodati.lv, kas ir efektīva platforma dažādu energodatu pārvaldībā, kā arī mesh.lv gudro termostatu un dzesēšanas iekārtu pārvaldību. Reizēm tiek izmantoti arī pašu spēkiem izstrādāti risinājumi.
Daudz laikietilpīgāks ceļš, kā ietaupīt, ir veikt pārdomātas investīcijas savu īpašumu uzlabošanā, palielinot ēku energoklasi, proti, veicot ievērojamus pārbūves darbus – mainot logus, siltinot jumtus un fasādes, kā arī investējot gaisa apstrādes iekārtās. Pieaugot energoresursu cenām, šādas investīcijas vēl joprojām atmaksāsies salīdzinoši ilgākā laika periodā, bieži vien ne mazāk kā 10–15 gadu laikā.
Taču katram komerciālā nekustamā īpašuma uzturētājam agrāk vai vēlāk būs jādomā, vai šis īpašums ir un būs konkurētspējīgs ar citiem nesen būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kur energoresursu patēriņš būs pat divas vai trīs reizes mazāks. Tieši tāpēc, veicot nopietnākas investīcijas ēku energoefektivitātē, ir iespējams nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu, proti, uzlabojot ēkas ilgtspēju, īpašums tiek padarīts pievilcīgāks gan esošajiem, gan potenciālajiem nomniekiem. Iegūst ne tikai īpašuma vizuālais tēls, bet saprotamāks būs uzņēmuma pamats prognozējamiem ienākumiem un labākai nomnieku plūsmai. Ir vērts arī sekot līdzi dažādām atbalsta programmām, ko Ekonomikas ministrijas uzdevumā pašlaik administrē finanšu institūcija Altum, kas paredz arī grantus īpašumu energoefektivitātes uzlabošanai.
Neraugoties uz energoresursu cenu straujo kāpumu, ir jāatceras, ka Eiropas un visas pasaules zaļais kurss nekur nav pazudis – gan Eiropas, gan vietējā mērogā pieņemtie noteikumi liks paskatīties uz energoefektivitāti no cita skatu punkta. Proti, arvien vairāk uzņēmumu, kas pašlaik nomā energoneefektīvas ēkas, dosies pie saviem iznomātājiem – komercīpašumu uzturētājiem – un pieprasīs uzrādīt CO2 nospiedumu atskaites. Un šie dati, visticamāk, nebūs starp tiem, kurus šo uzņēmumu vadītāji vēlēsies publicēt savos gada pārskatos. Tāpat jāņem vērā, ka lielākā daļa komercīpašumu tiek finansēti bankās, kas jau tagad veido sarakstus un plāno ieviest dažādus instrumentus, lai pieprasītu atskaites un izmērītu to, cik energoefektīvi ir šie īpašumi.
Vēl aizvien svaigā atmiņā ir banku AML (anti-money laundering jeb cīņa pret naudas atmazgāšanu) procedūru ieviešana, un tuvākajos gados varam rēķināties ar līdzīgu banku spiedienu, kā rezultātā, ja vēlēsieties kaut ko finansēt, ikvienam nāksies būt zaļam un energoefektīvam. Bankas netiešā veidā būs viens no galvenajiem politiskajiem instrumentiem, ar kuru Eiropa piespiedīs mums visiem veikt konkrētas darbības lietās, par kurām tik ilgi esam runājuši, bet maz esam darījuši.
Domāju, katram, kuram ir kāds komerciālais nekustamais īpašums, šis gads liks padomāt un pieņemt virkni lēmumu šajā jomā. Vēlu veiksmi ikvienam un aicinu pieņemt racionālus un ilgtspējīgus lēmumus!