Ne tāds kā visi

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts, kurā ir noteikts absolūts azartspēļu reklāmas aizliegums. Latvijas normatīvie tiesību akti paredz pilnīgu reklāmas aizliegumu ārpus azartspēļu norises vietas. Likums tika rakstīts un pieņemts 90. gadu sākumā, un loģika bija pavisam vienkārša – vari atvērt savu kazino vai spēļu automātu zāli un paļauties uz tiem klientiem, kuri garāmejot vai virs durvīm, ieraudzīs izkārtni un ieinteresēsies par tavu pakalpojumu. Līdz ar interneta un licencētu tiešsaistes azartspēļu parādīšanos šī loģika neiztur nekādu kritiki. Šodien valsts par lielu naudu izsniedz licences, lai organizētu azartspēles internetā, vienlaikus neļaujot nevienam teikt, ka jums ir atļauts to nodrošināt.

Visaptverošs aizliegums no likumdevēja puses tika ieviests, aizbildinoties ar patērētāju aizsardzību. Tomēr šajā aizliegumā tika izdarīts viens izņēmums – tas neattiecas uz izložu, loteriju un interaktīvo izložu reklamēšanu, kuru organizēšanai ekskluzīvas tiesības ir piešķirtas valsts kapitālsabiedrībai Latvijas Loto. Šāds izņēmums par labu valsts monopolam liecina, ka pilnīgs reklāmas aizliegums visiem pārējiem azartspēļu operatoriem ir ieviests, lai veicinātu patērētāju dalību tieši valsts monopolista Latvijas Loto organizētajās spēlēs, nevis pasargātu patērētājus.

 

Visā Eiropā – azartspēle, Latvijā – nē

Šādu kalambūru normatīvos bija iespējams izveidot, pateicoties tam, ka Latvijas likumdošanas izpratnē izlozes, loterijas un interaktīvās izlozes netiek uzskatītas par kādu no azartspēļu veidiem – pretstatā tam, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Jūs varat atvērt daudzu Eiropas valstu likumus un izlasīt, ka loterijas ir viens no azartspēļu veidiem. Tagad daudzi aktīvi izmanto ChatGPT – iesniedziet pieprasījumu vai loterija ir azartspēle. Atbilde būs ārkārtīgi vienkārša un ļoti īsa – jā.

Rezultātā azartspēļu reklāmas ierobežojums Latvijā darbojas kā atbalsta veids valsts monopolam un kropļo konkurenci. Tas ir vērsts uz to, lai valsts kase gūtu finansiālu labumu, nevis pasargā patērētājus.

 

Mazāk informācijas – lielāks risks patērētājiem

No juridiskā viedokļa absolūts reklāmas aizliegums, kas noteikts licencētajiem komersantiem – azartspēļu operatoriem Latvijā –, nav samērīgs līdzeklis patērētāju aizsardzībai. Latvijā nav vērojama netipiski augsta, problemātiska azartspēļu spēlēšana un ir pieejami citi, mazāk ierobežojoši līdzekļi, lai pasargātu patērētājus.

Savukārt no patērētāju tiesību un aizsardzības viedokļa absolūts azartspēļu reklāmas ierobežojums, kāds patlaban eksistē Latvijā, patiesībā azartspēļu vidi padara nedrošāku, jo licencētie operatori, kas sniedz drošus pakalpojumus un ievēro visus valsts ierobežojumus, nevar pastāstīt par saviem produktiem. Savukārt nelicencētās jeb nelegālās vietnes, kurās nedarbojas nekādi atbildīgas spēles rīki, ieskaitot pašatteikušos personu reģistru, nepakļaujas šim aizliegumam, un to reklāmas sasniedz Latvijas patērētājus.

Atbilstoši 2022. gadā veiktās SKDS aptaujas rezultātiem 71 % respondentu atbildēja, ka neprastu atšķirt licencēto vietni no nelegālās. Līdz ar to, pateicoties pilnīgam reklāmas aizliegumam, kas pēc būtības nozīmē arī informācijas aizliegumu, tiek atbalstīta ēnu ekonomika azartspēļu nozarē.

 

Izkropļota konkurence

Azartspēļu reklāmas aizliegums, kas netiek attiecināts vienīgi uz valsts monopolistu Latvijas Loto, kuram ir piešķirtas ekskluzīvas tiesības valsts mērogā organizēt loterijas, izlozes un interaktīvās izlozes, nav saderīgs ar Eiropas Savienības normatīvajiem tiesību aktiem. Tas kropļo konkurenci un nepamatoti labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem pakalpojumu sniedzējiem nostāda tieši Latvijas Loto, kam, atšķirībā no citiem pakalpojumu sniedzējiem nav noteikti administratīvi vai tiesiski šķēršļi savu pakalpojumu reklamēšanai.

Pēdējos gados Latvijas Loto ir ievērojami paplašinājis savu interaktīvo izložu produktu klāstu, stipri attālinoties no tradicionālās loterijas koncepcijas, un tā piedāvājums ir kļuvis līdzvērtīgs interaktīvo azartspēļu spēlēm, ko piedāvā privātie licencētie azartspēļu operatori. Valsts monopolists aizvien vairāk iejaucas komersantu darbībā, ko apliecina arī ievērojams Latvijas Loto apgrozījuma pieaugums. Līdz ar to valsts ir ieinteresēta un turpina to pasargāt no reklāmas ierobežojumiem.

 

Reklāma bērnu rītos

Latvijas Loto neauditētajā gada pārskatā par periodu no 01.01.2021. līdz 31.12.2021. ir norādīts, ka 2021. gadā tas reklāmas un mārketinga pakalpojumiem izlietojis 1 262 605 eiro. Šos līdzekļus Latvijas Loto izmanto, lai jaunumus par savām organizētajām izlozēm publicētu ne tikai mājaslapā www.latloto.lv, bet arī ziņu portālos, kā arī sociālajos medijos Twitter, Draugiem.lv, Facebook, Instagram, YouTube. Tuklāt Latvijas Loto vairāk nekā 20 gadu organizētās skaitļu izlozes SuperBingo videoieraksti tiek pārraidīti televīzijā bērnu rītos – katru svētdienas rītu pulksten desmitos. Arī  citas Latvijas Loto organizētās izlozes un loterijas tiek reklamētas televīzijā, īpaši uzsverot SuperBingo laimesta fonda izmaiņas, aktuālās papildspēles un starptautisko loteriju Vikinglotto un Eurojackpot laimestu uzkrājumus. Turklāt Latvijas Loto īsteno virkni produktu reklāmas kampaņu, pašlaik īpaši uzsverot jauno nacionāla mēroga momentloteriju Sporta loterija. Tāpat arī Latvijas Loto reklāmas kampaņas nereti ir vērstas uz izložu spēlēšanas normalizēšanu un saistīšanu ar sabiedrisku labumu.

 

Viens no dāsnākajiem reklāmdevējiem

Latvijas Loto apgrozījums 2022. gadā bija 78,999 miljoni eiro, peļņa – aptuveni 12,228 miljoni eiro. Reklāmas un mārketinga aktivitātēm Latvijas Loto gadā iztērē ne mazāk par miljonu eiro, tādējādi kļūstot par vienu no dāsnākajiem reklāmdevējiem Latvijā. Izložu, loteriju un interaktīvo izložu reklāmai nekādi tiesiski vai praktiski ierobežojumi nepastāv, un šo spēļu reklāma ir atrodama gan televīzijā, gan sociālajos tīklos, gan arī citās publiskās vietās.

Var konstatēt, ka azartspēļu reklāmas ierobežojums ir daļa no valsts izveidotās azartspēļu izplatības politikas, kurai galvenokārt raksturīga jaunu spēļu radīšana un to reklamēšana, lai pamudinātu patērētājus piedalīties noteiktās spēlēs un no tām gūtu ienākumus valsts budžetā. Jāsecina, ka absolūts azartspēļu reklāmas aizliegums, kas netiek attiecināts uz valsts azartspēļu operatoru – izložu, loteriju un interaktīvo izložu uzņēmumu Latvijas Loto – ne tikai nepasargā patērētājus, bet pat sniedz pretēju efektu, jo Latvijas Loto izlozes, kas Eiropā tiek uzskatītas par azartspēlēm, tiek nevis vienkārši pārraidītas, bet tās tiek raidītas brīvdienu rītos, aptverot arī nepilngadīgo skatītāju auditoriju, kas ir pretrunā ar jebkuriem atkarību prevencijas un drošas spēļu vides principiem. Turklāt šāds nekonsekvents un diskriminējošs aizliegums nonāk pretrunā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.