Ko sports iemāca par komandas darbu biznesā

Lai gan mana mācību un sporta karjera veidojās astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito sākumā, kad gan tehniskie, gan finansiālie resursi bija ļoti ierobežoti, tas mūs neatturēja sapņot par dalību olimpiskajās spēlēs. Tā laika jaunajiem sporta censoņiem tās šķita kaut kas tāls un nereāls. Savu olimpisko sapni nepiepildīju, jo pieņēmu lēmumu sportiskos izaicinājumus nomainīt pret studijām Banku augstskolā, kas turpmākajai dzīvei solīja labāku perspektīvu nekā nomināla tūrista loma olimpiskajās spēlēs.

Taču treniņos apgūtā disciplīna nekur nav pazudusi. Dzīve mani ir ievirzījusi līdzīgā gultnē, jo organizēju un vadu vairākas biznesa komandas, veidojot privātus biznesa projektus tepat Latvijā gan kā investors un augstākā līmeņa vadītājs, gan arī atbildot par vairāku sporta komandu attīstību un rezultātiem. Papildus biznesa pienākumiem esmu Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents, kā arī esmu izveidojis privātu burāšanas komandu, kas sporta jahtu klasē piedalās lielākajās Baltijas reģiona regatēs. Vārdu sakot, esmu savā ziņā atgriezies pie sporta, bet nu jau citā veidolā. Taču kas vieno sportu un biznesu?

Augstas veiktspējas kultūras veidošana ir universāls mērķis gan sporta komandās, gan uzņēmumos. Tagad, kad jau kādu laiku esmu abās pusēs, sev uzdodu jautājumu – vai sporta komandas veidošanā ir iezīmes, kas biznesa komandu veidošanai un panākumiem ir kopīgas ar augstāko rezultātu sasniegšanu sporta jomā? Domāju, kopīgā ir vairāk, nekā varbūt pirmajā mirklī šķiet.

Biznesa vadības principi, ko esam pieraduši likt veiksmīga uzņēmuma vadības pamatā, ir attiecināmi arī uz sporta komandu veidošanu un attīstību. Piecas galvenās biznesa menedžmenta funkcijas – plānošana, organizēšana, vadīšana, personāla vadība un kontrole – daudz neatšķiras no veiksmīgi funkcionējošas sporta komandas menedžmenta ikdienas. Vai visas šīs vadības funkcijas vienlīdz labi ir piemērojamas un darbojas gan biznesā, gan sportā? Visticamāk, ne. Lielākais izaicinājums gan vienā, gan otrā jomā ir cilvēku jeb komandas vadība. Veiksmīgas komandas spēj kopīgi izvirzīt un definēt ne tikai kopīgus mērķus un uzdevumus, bet ir gatavas intensīvi strādāt, lai kopīgiem spēkiem šos mērķus sasniegtu. Ja katrs komandas dalībnieks redz gan kopīgo lielo mērķi, gan savu personīgo lomu šī mērķa sasniegšanā, tad šāds dalībnieks ir vairāk motivēts un pilns apņēmības sasniegt labākus rezultātus.

Svarīgākais faktors – vai komanda spēj savstarpēji efektīvi sadarboties, neraugoties uz dažādām veicamajām funkcijām un katra indivīda iesaisti un lomu komandā. Biznesā bieži vien komandas efektivitāte ir vizuāli viegli paredzama, jo veiksmīgs un ilgtspējīgs finanšu rezultāts veidojas ilgā laika periodā, tādēļ menedžmenta pieļautās kļūdas neparādās uzreiz, bet var izgaismoties krietni vēlāk, un attiecīgi kļūdu labojumi prasa krietni vairāk gan finansiālo, gan laika resursu. Augstus sasniegumus vai rezultātus sportā var pārbaudīt krietni ātrāk un biežāk. Sports nodrošina daudz dinamiskākas iespējas novērtēt rezultātu un komandas sniegumu, redzēt atgriezenisko saiti, ieviest uzlabojumus dažādos rezultāta veidošanas posmos. Esmu pārliecināts, ka veiksmīgs sporta komandas vadītājs ir labs paraugs biznesa komandas veidošanā un vadībā. Katra biznesa projekta vai uzņēmuma vadītāja uzdevums ir sapulcināt komandu, kurā katrs zina precīzu darba jeb spēles uzdevumu un to, kā viņa loma ietekmēs spēles jeb finanšu rezultātu.

Veiksmīgs sniegums ilgstošā laika periodā ļāva seram Aleksam Fērgusonam kļūt ne tikai par vienu no titulētākajiem futbola treneriem un palīdzēt komandai Manchester United iegūt daudzus futbola mekas titulus, bet arī par veiksmīgu biznesā izmantojamu vadības principu autoru, pēc kuriem savā darbā vadās daudzi pasaules biznesa līderi un arī es.

Fērgusona principi un stratēģijas ir daudz pētītas tieši biznesa komandu veidošanas kontekstā. Viņam bija savs raksturīgs vadības stils un prasme pielāgoties vienmēr mainīgajiem apstākļiem, tā atrodoties soli priekšā konkurentiem. Tāpat Fērgusons piešķīra nozīmi ilgtermiņa mērķiem un lika tos augstāk par īstermiņa ieguvumiem. Tas bija redzams jaunu talantu atlasē un attīstībā –  šim modelim tagad seko daudzi uzņēmumi, un ar to uzņēmumi palīdz veidot savu darbinieku karjeras, kā arī veic ilgtermiņa pēctecības plānošanu, tādējādi nodrošinot vislabākos potenciālos personāla resursus. Neatslābstošs fokuss uz mācībām un jaunu metožu apguve sava snieguma uzlabošanai, iedvesmojot savus spēlētājus aizvien censties uzlabot savu spēli, – te ir līdzība ar biznesa pasauli, kur vadītāji izmanto līdzīgas koncepcijas, liekot uzsvarus uz nepārtrauktu savu produktu uzlabošanu, nemitīgi pielāgojoties un meklējot iespējas turpmākai izaugsmei un inovācijām.

Personīgā pieredze liecina, ka ilgtermiņa panākumu pamatā ir kopīga mērķa un uzdevuma definēšana, katra komandas locekļa vajadzību izzināšana un izprašana, kā arī katra komandas dalībnieka lomas definēšana kopējā rezultātā. Lai izveidotu patiešām veiksmīgu un saliedētu komandu, kuras mērķis ir jūsu biznesa mērķu sasniegšana, atliek uzdot sev šķietami vienkāršu jautājumu – vai man vadīt savu uzņēmumu kā motivētu un veiksmīgu sporta komandu? Manuprāt, atbilde ir pašsaprotama.